Iesaki rakstu:

Garkalnes novadā, kurš ar 1460 eiro (2018. gadā) ieņēmumiem uz vienu iedzÄ«votāju ir bagātākais starp Latvijas pašvaldÄ«bām, iedzÄ«votāju nodokļu nauda tiek tÄ“rÄ“ta bez pamatojuma un pat izšÄ·Ä“rdÄ«gi. ŠÄdu nesaimniecisku ainu pÄ“c veiktās revÄ«zijas, kuras cÄ“loņi lielā mÄ“rā saistās ar trÅ«kumiem novada pārvaldÄ«bas jautājumos, atklāja Valsts kontrole. 

RevÄ«zijā konstatÄ“tie fakti, kā arÄ« pašvaldÄ«bas pārstāvju rÄ«cÄ«ba un attieksme pret tiem ļauj secināt, ka Garkalnes novada vadÄ«ba savā darbÄ«bā nav ievÄ“rojusi labas pārvaldÄ«bas principus – atklātÄ«bu, vienlÄ«dzÄ«bu un tiesisko paļāvÄ«bu –, kā arÄ« vairākos gadÄ«jumos pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem Valsts kontrole jau vÄ“rsusies Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

PašvaldÄ«bas budžets kā privāts naudas maks

Lai gan saskaņā ar likumu tikai pašvaldÄ«bas dome var apstiprināt budžetu un budžeta grozÄ«jumus, Garkalnes pašvaldÄ«bas vadÄ«ba 2017. un 2018. gadā kopumā ir iztÄ“rÄ“jusi pat par 3,4 miljoniem eiro vairāk, nekā dome bija apstiprinājusi. Turklāt 2017. un 2018. gadam apstiprinātie budžeti iedzÄ«votājiem nav publiski pieejami. Nav publiskoti vismaz 16 domes lÄ“mumi, kas cita starpā pieņemti par finansiāla atbalsta piešÄ·iršanu, uzņemtajām ilgtermiņa saistÄ«bām un domes darbinieku algām.

ŠÄdi darbojoties, pašvaldÄ«bas vadÄ«ba naudas lÄ«dzekļus tÄ“rÄ“ ne tikai aiz iedzÄ«votāju, bet arÄ« aiz domes deputātu muguras. PiemÄ“ram, Garkalnes novada domes sÄ“des 2018. gada 30. janvāra audioierakstā, kur domes deputāti tiek iepazÄ«stināti ar 2017. gadā faktiski iztÄ“rÄ“tajiem budžeta apmÄ“riem, tiek atzÄ«ts: “… Nu ko tad mÄ“s varam jautāt, paši vainÄ«gi – kā iztÄ“rÄ“jām, iztÄ“rÄ“jām.”

Nenosakot skaidrus kritÄ“rijus, Garkalnes pašvaldÄ«bas iedzÄ«votājiem un komersantiem ir piešÄ·irti dažādi atvieglojumi un labumi, kas revidentos rada šaubas par lÄ“mumu pieņemšanas objektivitāti. PiemÄ“ram, 2016., 2017. un 2018. gadā nekustamā Ä«pašuma nodokļa atvieglojumus teju vienmÄ“r dome piešÄ·Ä«rusi, neievÄ“rojot pašas izdotos saistošos noteikumus. TādÄ“jādi pašvaldÄ«ba nav guvusi ieņēmumus kopsummā 137 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā. Bet 2017., 2018. un 2019. gada I ceturksnÄ« bez skaidriem kritÄ“rijiem piešÄ·irts finansiāls atbalsts sporta aktivitātÄ“m kopsummā par 315 tÅ«kstošiem eiro. Sniegtais atbalsts ir no 11 % lÄ«dz pat 133 % no iesniedzÄ“ju prasÄ«tās summas, turklāt pamatojums šÄdām atšÄ·irÄ«bām nav izsekojams. ŠÄda pieeja neliecina par vienlÄ«dzÄ«gu attieksmi pret visiem atbalsta saņēmÄ“jiem.

Izrādās, ka Garkalnes pašvaldÄ«bas administrācijā nodarbinātajiem tiek maksātas arÄ« dāsnas piemaksas, kam nav pienācÄ«ga pamatojuma. Tā saskaņā ar 2017. un 2018. gadā izdotajiem rÄ«kojumiem izmaksas atlÄ«dzÄ«bai nepamatoti palielinātas gandrÄ«z par 217 tÅ«kstošiem eiro. PrÄ“miju un naudas balvu piešÄ·iršanā konstatÄ“ti arÄ« iespÄ“jami interešu konflikta gadÄ«jumi, par kuriem Valsts kontrole informÄ“ja KNAB.

PašvaldÄ«ba 2017. un 2018. gadā iztÄ“rÄ“jusi vairāk nekā 215 tÅ«kstošus eiro degvielas kompensācijās darbiniekiem un deputātiem, neveicot degvielas izlietojuma uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par izlietojuma saistÄ«bu ar darba pienākumu veikšanu. ArÄ« komandÄ“jumiem, nenorādot vai norādot tikai vispārÄ«gus komandÄ“jumu mÄ“rÄ·us, izlietoti vairāk nekā 27 tÅ«kstoši eiro.

Dārga pašvaldÄ«bas policija un dÄ«vaina Å«denssaimniecÄ«ba

Garkalnes pašvaldÄ«bas policija ir ierindojama starp dārgākajām PierÄ«gas pašvaldÄ«bu policijām. Izmaksas uz vienu policijas darbinieku ir 33 322 eiro gadā (piemÄ“ram, Ropažu novada pašvaldÄ«bā – 12 803 eiro), bet pašvaldÄ«bas policijas darba rezultāti nebÅ«t neliecina par dāsnajam finansÄ“jumam atbilstošu atdevi. NoziedzÄ«go nodarÄ«jumu, ceļu satiksmes negadÄ«jumu un ugunsgrÄ“ku skaits pretÄ“ji AttÄ«stÄ«bas programmā plānotajam samazinājumam palielinās.

ArÄ« kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba GarkalnÄ“ ir visnotaļ formāla. Lai gan ir paredzÄ“ta ar kapitālsabiedrÄ«bām noslÄ“gto 26 lÄ«gumu izpildes uzraudzÄ«ba, tā faktiski netiek veikta.

RevÄ«zijā Valsts kontrolei tā arÄ« neizdevās gÅ«t pamatojumu, kādēļ Å«denssaimniecÄ«bas pakalpojuma sniegšana ir uzticÄ“ta trim dažādām kapitālsabiedrÄ«bām: SIA “Garkalnes komunālserviss”, SIA “Garkalnes inženiertÄ«kli” un SIA “Garkalnes Å«dens”. Turklāt Å«denssaimniecÄ«bas pakalpojumu tarifi no faktiskajām pakalpojumu izmaksām atšÄ·iras visnotaļ bÅ«tiski. SIA “Garkalnes Å«dens” Å«densapgādes pakalpojumam 2018. gadā faktiskās izmaksas pat vairāk nekā divas reizes pārsniedza tarifu. Tādēļ  kapitālsabiedrÄ«bām pakalpojumu sniegšanas rezultātā rodas zaudÄ“jumi. PÄ“c revidentu veiktās aplÄ“ses 2018. gadā tie pārsniedza 208 tÅ«kstošus eiro, radot papildu slogu pašvaldÄ«bas budžetam un samazinot pieejamos finanšu lÄ«dzekļus citām iedzÄ«votājiem svarÄ«gām vajadzÄ«bām.

Nav arÄ« saprotams, kādēļ SIA “Garkalnes Å«dens” praktizÄ“ dažādu attieksmi pret saviem klientiem. Ä€dažu novadā Å«denssaimniecÄ«bas pakalpojumi tiek sniegti par zemākiem tarifiem, kā rezultātā 2017. un 2018. gadā kapitālsabiedrÄ«bas ieņēmumi nepamatoti samazināti vismaz par 5549 eiro. Bet no 2019. gada maija Å«denssaimniecÄ«bas tarifi klientiem Garkalnes novadā ir pat par 35 % augstāki nekā klientiem Ä€dažu novadā.

AttÄ«stÄ«bas programma: papÄ«rs pacieš visu

PašvaldÄ«bas izstrādātā AttÄ«stÄ«bas programma, kurai vajadzÄ“tu nodrošināt sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bas un teritorijas attÄ«stÄ«bu, vairāk atbilst labo vÄ“lmju sarakstam, nevis reālas rÄ«cÄ«bas plānošanas dokumentam. Visbiežāk AttÄ«stÄ«bas programmā iekļautie projekti netiek realizÄ“ti vispār vai to termiņi aizvien tiek pagarināti. No 2014. lÄ«dz 2018. gadam plānotajos termiņos realizÄ“ti tikai septiņi no 23 jeb 30,4 % InvestÄ«ciju plānā sākotnÄ“ji iekļautajiem projektiem. AttÄ«stÄ«bas programmas izpildei faktiski netiek sekots lÄ«dzi.

“Garkalnes novada pašvaldÄ«ba, šÄ·iet, ir aizmirsusi, ka pašvaldÄ«bas budžetam ir jākalpo par instrumentu AttÄ«stÄ«bas programmā noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanai, jo šÄ«s pašvaldÄ«bas budžets nav sagatavots sasaistÄ“ ar AttÄ«stÄ«bas programmas RÄ«cÄ«bas plānu un InvestÄ«ciju plānā paredzÄ“tajiem kārtÄ“jā gada projektiem,” norāda valsts kontroliere Elita KrÅ«miņa.

Tā, piemÄ“ram, 2017. gadā pašvaldÄ«ba nav pabeigusi nevienu no diviem sākotnÄ“ji plānotajiem projektiem. Upesciema skolas pārbÅ«ve un bÄ“rnudārza izveidošana pie pamatskolas tika pārcelta uz 2019. gadu. Bet 2018. gadā Garkalnes pašvaldÄ«ba pat neuzsāka trÄ«s plānotos projektus – estrādes ierÄ«košanu Mākoņkalnā, Baltezera rietumu apvedceļa izbÅ«vi un veloceliņu savienojumus ar RÄ«gas veloceliņu.

Lai arÄ« pašvaldÄ«ba kopā ar iedzÄ«votājiem ir apzinājusi akÅ«tās problÄ“mas, tajā skaitā saistÄ«bā ar informācijas atklātÄ«bas trÅ«kumu, jau minÄ“tajā novada AttÄ«stÄ«bas programmā risinājumi šÄdai problÄ“mai vispār nav paredzÄ“ti.

Garkalnes pašvaldÄ«bā lÄ«dz pat revÄ«zijas ziņojuma sagatavošanai nebija izveidota AttÄ«stÄ«bas programmas uzraudzÄ«bas informācijas sistÄ“ma, bet atbildÄ«gās amatpersonas tā arÄ« nevarÄ“ja revidentiem uzrādÄ«t ne ikgadÄ“jos uzraudzÄ«bas ziņojumus, ne trÄ«s gadu pārskata ziņojumus par programmas ieviešanas progresu. AttÄ«stÄ«bas programmas uzraudzÄ«bas rezultāti dotu iespÄ“ju iedzÄ«votājiem iegÅ«t saprotamu informāciju par to, kādēļ notiek atteikšanās no vairāku projektu realizÄ“šanas vai tie tiek atlikti, ņemot vÄ“rā budžeta iespÄ“jas, kā tas ir noticis ar BerÄ£u MÅ«zikas un mākslas pamatskolas bÅ«vniecÄ«bu.

RevÄ«zijas rezultātā Valsts kontrole Garkalnes novada pašvaldÄ«bai ir sniegusi 14 ieteikumus. Valsts kontrole sekos lÄ«dzi to ieviešanas gaitai un regulāri informÄ“s iedzÄ«votājus par to ieviešanas gaitu.

Papildus tam Valsts kontrole par revÄ«zijas rezultātiem informÄ“s Saeimas Publisko izdevumu un revÄ«zijas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju, vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministru, finanšu ministru un Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«bas priekšsÄ“di.

Kā darbojas un saimnieko viena no Latvijas bagātākajām pašvaldÄ«bām – Garkalnes novada pašvaldÄ«ba?