SakarÄ ar deputÄta aizturÄ“Å¡anu derÄ“tu iepazÄ«ties ar Satversmes komentÄriem
Pietiek lasÄ«tÄjs · 09.12.2021. · Komentāri (0)Å…emot vÄ“rÄ pÄ“dÄ“jÄs pÄris dienÄs vairÄkÄs Latvijas Republikas pilsÄ“tÄs notikušo saistÄ«bÄ ar Saeimas deputÄta Alda Gobzema aizturÄ“šanu iespÄ“jama administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ« vai vismaz vienÄ gadÄ«jumÄ pat ne pÄrkÄpuma brÄ«dÄ«, uzskatu par savu pilsoņa pienÄkumu pÄrkÄpt autortiesÄ«bas un iepazÄ«stinÄt pilsoniski aktÄ«vos tautiešus ar fragmentu no 2020. gadÄ izdotÄ izdevuma “Latvijas Republikas Satversmes komentÄri, II nodaļa, Saeima”.
NotikušÄs deputÄta aizturÄ“šanas, kuras Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks publiski nodÄ“vÄ“ja par “absolÅ«ti Ä«slaicÄ«gÄm aizturÄ“šanÄm” (pamÄ“Ä£iniet atrast šo procedÅ«ru kaut kur Latvijas Republikas likumos!), ir uzskatÄmas par kÄrtÄ“jo klajo vÄ“ršanos pret Latvijas valsts iekÄrtu. Ir steidzami jÄizmeklÄ“ Valsts policijas amatpersonu un iekšlietu ministres Marijas Golubevas atbildÄ«ba notikušajÄ, kÄ arÄ« jÄorganizÄ“ Valsts policijas darbinieku apmÄcÄ«ba Latvijas valsts tiesÄ«bu sistÄ“mas pamatos.
Latvijas Republikas Satversmes 29. pants skan šÄdi:
29. Saeimas locekli nevar apcietinÄt, izdarÄ«t pie viņa kratÄ«šanas, ne citÄdi aprobežot viņa personas brÄ«vÄ«bu, ja tam nepiekrÄ«t Saeima. Saeimas locekli var apcietinÄt, ja to notver pie paša nozieguma pastrÄdÄšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietinÄšanu divdesmit Äetru stundu laikÄ jÄpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšÄ nÄkošÄ Saeimas sÄ“dÄ“ izlemšanai par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinÄjumÄ vai par viņa atsvabinÄšanu. LaikÄ starp sesijÄm, lÄ«dz sesijas atklÄšanai, par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinÄjumÄ lemj Saeimas prezidijs.
Kontekstam der arÄ« zinÄt Satversmes 28. pantu:
28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktÄm domÄm nevar saukt pie atbildÄ«bas ne tiesas, ne administratÄ«vÄ, ne disciplinÄrÄ ceļÄ. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildÄ«bas, ja viņš, kaut arÄ« amatu izpildot, izplata:
1) godu aizskarošas ziņas, zinÄdams, ka tÄs nepatiesas, vai
2) godu aizskarošas ziņas par privÄtu vai Ä£imenes dzÄ«vi.
KÄ arÄ« Satversmes 30. pantu:
30. Pret Saeimas locekli nevar uzsÄkt kriminÄlvajÄšanu bez Saeimas piekrišanas.
TÄlÄk seko izvilkums no augstÄk minÄ“tajÄ izdevumÄ “Satversmes komentÄri, II nodaļa, Saeima”, Satversmes 29. un 30. pantam veltÄ«tÄs nodaļas, no 497. lÄ«dz 502. lapaspusei (izdevumÄ sniegtÄs atsauces šajÄ izvilkumÄ nav iekļautas). NepacietÄ«gÄkie lasÄ«tÄji var uzreiz steigt uz 57. paragrÄfu. IevÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir arÄ« 46. paragrÄfs.
D. Pantu saturs un nozÄ«me tiesÄ«bu sistÄ“mÄ
1. Saeimas deputÄta personas brÄ«vÄ«bas ierobežošana (Satversmes 29. pants)
1.1. Saeimas deputÄta brÄ«vÄ«bas ierobežošanas kÄ deputÄta neaizskaramÄ«bas izpratne.
45. Satversmes 29. pantÄ noteikts, ka bez Saeimas piekrišanas nevar: 1) Saeimas deputÄtu apcietinÄt, 2) izdarÄ«t pie Saeimas deputÄta kratÄ«šanas un 3) citÄdi ierobežot Saeimas deputÄta personas brÄ«vÄ«bu. Katrs no šiem gadÄ«jumiem apskatÄms sÄ«kÄk.
46. Lai arÄ« sÄkotnÄ“ji var šÄ·ist, ka Satversmes 29. pants attiecinÄms tikai uz kriminÄlprocesuÄlo jomu, tomÄ“r tÄ uzskatÄ«t bÅ«tu maldinoši. DažÄdi personas brÄ«vÄ«bas ierobežojumi mÅ«sdienÄs raksturÄ«gi ne tikai kriminÄlprocesuÄlajai jomai, t.i., procesiem par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, bet arÄ« citÄm jomÄm. LÄ«dz ar to nebÅ«tu pareizi Satversmes 29. pantÄ norÄdÄ«to dÄ“vÄ“t par deputÄtu kriminÄlprocesuÄlo imunitÄti, jo tÄ darbÄ«bas robežas ir plašÄkas. ŠÄ« Saeimas deputÄtu neaizskaramÄ«ba attiecinÄma uz ikvienu jomu, kurÄ var tikt ierobežota viņa personas brÄ«vÄ«ba.
47. SaskaÅ†Ä ar Saeimas kÄrtÄ«bas ruļļa 17. panta otro daļu nav nepieciešams pieņemt atsevišÄ·us lÄ“mumus par piekrišanu kriminÄlprocesuÄlu lÄ«dzekļu piemÄ“rošanai tiem deputÄtiem, kurus Saeima saskaÅ†Ä ar Satversmes 30. pantu ir izdevusi kriminÄlvajÄšanai.
1.2. Saeimas deputÄta brÄ«vÄ«bas atņemšana
48. Satversmes 29. pantÄ iekļautÄ norÄde uz Saeimas locekļa “apcietinÄšanu”. JÄ“dziens “apcietinÄjums” ir kriminÄlprocesuÄls jÄ“dziens, proti, apcietinÄjums ir viens no KriminÄlprocesa likumÄ paredzÄ“tajiem drošÄ«bas lÄ«dzekļiem. TomÄ“r Satversmes 29. panta teksts ļauj atzÄ«t, ka jÄ“dziena “apcietinÄt” lietojums nav identisks KriminÄlprocesa likumÄ lietotajai šÄ« jÄ“dziena izpratnei. Uz to tieši norÄda Satversmes 29. pantÄ iekļautÄ norÄde, ka deputÄtu var apcietinÄt, ja tas notverts nozieguma izdarÄ«šanas nodarÄ«juma brÄ«dÄ« — saskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likumÄ lietoto terminoloÄ£iju sÄkotnÄ“ji persona, kura notverta noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas laikÄ, tiek aizturÄ“t un tikai pÄ“c tam, ja nepieciešams, var tikt apcietinÄta. TurklÄt KriminÄlprocesa likumÄ aizturÄ“šana un apcietinÄjums ir tikai divi no vairÄkiem piespiedu lÄ«dzekļiem, kas saistÄ«ti ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu, starp kuriem ir arÄ« tÄdi kÄ, piemÄ“ram, mÄjas arests, ievietošana ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“ ekspertÄ«zes izdarÄ«šanai. TÄpat atzÄ«stams, ka personas preventÄ«va (procesuÄla) aizturÄ“šana (tÄs brÄ«vÄ«bas atņemšana) paredzÄ“ta ne tikai kriminÄltiesiskajÄ jomÄ, bet arÄ« citÄs (piemÄ“ram, personas Ä«slaicÄ«gas aizturÄ“šanas iespÄ“jas paredzÄ“tas likumÄ “Par policiju”, AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksÄ). DomÄjams, ka visi procesuÄlÄs brÄ«vÄ«bas atņemšanas veidi varÄ“tu tikt ietilpinÄti Satversmes 29. panta pirmajÄ teikumÄ lietotajÄ terminÄ “apcietinÄt”. TajÄ pašÄ laikÄ, pat nepiekrÄ«tot šÄdam normas izpratnes variantam, atzÄ«stams, ka jebkurai Saeimas deputÄta brÄ«vÄ«bas atņemšanas formai nepieciešama Saeimas piekrišana, jo tÄ jebkurÄ gadÄ«jumÄ ietilpst “personas brÄ«vÄ«bas aprobežojumÄ” Satversmes 29. panta izpratnÄ“, pat ja uz to neattiecinÄm jÄ“dzienu “apcietinÄjums”.
49. KriminÄllietÄ piespriestu brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu piemÄ“rošanas gadÄ«jumÄ Satversmes 29. pants nav piemÄ“rojams, jo saskaÅ†Ä ar Saeimas kÄrtÄ«bas ruļļa 18. panta pirmo daļu deputÄts, kas notiesÄts par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, uzskatÄms par izslÄ“gtu no Saeimas sastÄva ar dienu, kad stÄjas spÄ“kÄ notiesÄjošs spriedums, kurš var bÅ«t vienÄ«gais veids, kÄ saskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likumu personai piespriež kÄ sodu brÄ«vÄ«bas atņemšanu. LÄ«dz ar to brÄ«vÄ«bas atņemšanas sods tiek izpildÄ«ts jau tad, kad notiesÄtais vairs neieņem deputÄta statusu.
1.3. Piespiedu pÄrmeklÄ“šanas pie Saeimas deputÄta un citÄda Saeimas deputÄta personas brÄ«vÄ«bas ierobežošana
50. KratÄ«šana ir vÄ“l viens personas brÄ«vÄ«bas ierobežošanas veids, kurš tieši nosaukts Satversmes 29. pantÄ. LÄ«dzÄ«gi kÄ ar apcietinÄjumu, arÄ« attiecÄ«bÄ uz kratÄ«šanu var norÄdÄ«t, ka šis jÄ“dziens ir kriminÄlprocesuÄls un ilgstoši tas tiešÄm tika saistÄ«ts tikai ar kriminÄlprocesu. TomÄ“r šobrÄ«d, kad arÄ« citu jomu kompetentÄm iestÄdÄ“m ir piešÄ·irtas plašÄkas tiesÄ«bas, domÄjams, ka komentÄ“jamÄ panta izpratnÄ“ tas nebÅ«tu jÄsaista tikai ar kriminÄlprocesu. KratÄ«šana pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir darbÄ«ba, kuras saturs ir piespiedu pÄrmeklÄ“šana. SavukÄrt piespiedu pÄrmeklÄ“šanas pasÄkumus paredz arÄ« vairÄki citi likumi, ne tikai KriminÄlprocesa likums. ŠÄdas piespiedu darbÄ«bas paredzÄ“tas, piemÄ“ram, Konkurences likumÄ.
51. Ja piespiedu pÄrmeklÄ“šanas veikšanai nepieciešams iepriekšÄ“jas izmeklÄ“šanas tiesneša vai tiesas lÄ“mums, tad, pirms kompetentÄs personas vÄ“ršas SaeimÄ par piekrišanas saņemšanu, šÄ«s darbÄ«bas izpildei, lÄ“mumam jau bÅ«tu jÄbÅ«t pieņemtam. ŠÄds ieteikums izriet no apstÄkļa, ka piespiedu pÄrmeklÄ“šana ir bÅ«tisks personu ierobežojošs lÄ«dzeklis, kura veikšanas iespÄ“jamÄ«bas samÄ“rÄ«gumu un tiesiskumu pilnvarots izvÄ“rtÄ“t tieši tiesnesis. LÄ«dz ar to Saeimas deputÄtiem, kuri lemj par piekrišanas došanu, lemšanas brÄ«dÄ« bÅ«tu jÄbÅ«t pÄrliecinÄtiem, ka tiesnesis ir devis akceptu šÄdai darbÄ«bai.
52. Satversmes 29. pantÄ noteiktais attiecÄ«bÄ uz kratÄ«šanu ievÄ“rojams ikreiz, kad kratÄ«šana tiek veikta “pie Saeimas deputÄta”, tÄtad gan attiecÄ«bÄ uz viņa paša kratÄ«šanu, gan attiecÄ«bÄ uz to telpu, transportlÄ«dzekļu utt. kratÄ«šanu, kuras deputÄts lieto, u.tml.
53. Papildus tieši nosauktajai apcietinÄšanai un kratÄ«šanai Satversmes 29. pants liedz bez Saeimas piekrišanas realizÄ“t arÄ« citus pasÄkumus, kuri “aprobežo deputÄta personisko brÄ«vÄ«bu”. ŠÄ« jÄ“dziena skaidrojums nekur nav ietverts, lÄ«dz ar to, veicot konkrÄ“tus pasÄkumus attiecÄ«bÄ pret Saeimas deputÄtu, vienmÄ“r jÄizvÄ“rtÄ“, vai šis pasÄkums nav viņa personas brÄ«vÄ«bu ierobežojošs. VÄ“rÄ bÅ«tu ņemama 28. panta jÄ“ga un šÄ« deputÄta neaizskaramÄ«bas veida mÄ“rÄ·is, atceroties, ka 28. pants veltÄ«ts deputÄta paša personiskÄs brÄ«vÄ«bas ierobežošanas kontrolei, nolÅ«kÄ nodrošinÄt netraucÄ“tu parlamenta darbu. Šai normai nebÅ«tu piešÄ·irams cits mÄ“rÄ·is, piemÄ“ram, deputÄtu rÄ«cÄ«bÄ esošas neizpaužamas informÄcijas aizsardzÄ«bai, uz ko vairÄk attiecinÄms Satversmes 31. pants.
54. Šis deputÄta neaizskaramÄ«bas gadÄ«jums ir ar visplašÄko piemÄ“rošanas loku, jo personu brÄ«vÄ«bu ierobežojoši pasÄkumi var tikt piemÄ“roti visdažÄdÄkajÄs dzÄ«ves jomÄs, ne tikai publisko sodu tiesÄ«bu jomÄ. PiemÄ“ram, piespiedu atvešana, kas uzskatÄma par personas brÄ«vÄ«bas ierobežošanu (uz ko iekļauta tieša norÄde arÄ« Saeimas kÄrtÄ«bas ruļļa 17. pantÄ), ir atzÄ«ta gan kriminÄlprocesÄ, gan administratÄ«vajÄ procesÄ un pat civilprocesÄ.
55. Personas brÄ«vÄ«bu ierobežojoši pasÄkumi, kuru veikšanai saņemama Saeimas piekrišana, var bÅ«t kÄ procesuÄltiesiski, piemÄ“ram, jau minÄ“tÄ piespiedu atvešana, visi citi KriminÄlprocesa likumÄ noteiktie piespiedu lÄ«dzekļi (piemÄ“ram, liegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzÄ«ba utt.), Civilprocesa likumÄ noteiktie pagaidu aizsardzÄ«bas pret vardarbÄ«bu lÄ«dzekļi, kuri ierobežo personas brÄ«vÄ«bu, procesuÄlas darbÄ«bas informÄcijas ieguvei, kuras ierobežo personas brÄ«vÄ«bu, piemÄ“ram, publiski nepieejamu telpu un objektu apskates u.tml., tÄpat arÄ« materiÄltiesiskie brÄ«vÄ«bu ierobežojošie pasÄkumi, kas tiek piemÄ“roti procesa beigÄs.
1.4. GadÄ«jums, kad Saeimas deputÄts aizturÄ“ts noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pastrÄdÄšanas brÄ«dÄ«
56. VienÄ«gais izņēmums, kad Saeimas deputÄtam var atņemt brÄ«vÄ«bu bez Saeimas piekrišanas, ir noteikts Satversmes 29. panta otrajÄ teikumÄ: “Saeimas locekli var apcietinÄt, ja to notver pie paša nozieguma pastrÄdÄšanas” (flagrante delicto). ŠÄds izņēmums ir pamats ar apstÄkli, ka gadÄ«jumÄ, ja parlamenta deputÄts tiek pieÄ·erts paša nodarÄ«juma veikšanas brÄ«dÄ«, nevajadzÄ“tu rasties saprÄtÄ«gÄm šaubÄm, ka šÄda parlamentÄrieša brÄ«vÄ«bas ierobežošana ir pamatota jeb nav politiski motivÄ“ta. TomÄ“r arÄ« šÄdÄ gadÄ«jumÄ parlaments patur tiesÄ«bas pÄrbaudÄ«t, vai brÄ«vÄ«bas ierobežošana ir pamatota, kÄ to paredz Satversmes 29. panta trešais un ceturtais teikums.
57. Satversmes 29. panta otrais teikums, kÄ izņēmums no panta pirmajÄ teikumÄ ietvertÄ vispÄrÄ“jÄ principa, iztulkojams iespÄ“jami šauri. Satversmes 29. panta pirmais teikums ir attiecinÄms ne tikai uz kriminÄlprocesu, bet uz jebkuru tiesÄ«bu jomu, kurÄ ir iespÄ“jama brÄ«vÄ«bas ierobežošana vai piespiedu pÄrmeklÄ“šana, toties Satversmes 29. panta otrais teikums attiecas tikai uz kriminÄlprocesu. To ļauj atzÄ«t SatversmÄ“ apzinÄti lietotÄ norÄde uz “nozieguma vietu”. Satversmes tapšanas laikÄ spÄ“kÄ bija Sodu likumi, kuros noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi tika iedalÄ«ti pÄrkÄpumos, noziegumos un smagos noziegumos. To, ka deputÄti apzinÄjÄs jÄ“dzienu nozÄ«mÄ«gumu, apliecina iepriekš apskatÄ«tÄ Satversmes pieņemšanas gaitÄ notikusÄ« tagadÄ“jÄ Satversmes 30. panta redakcijas precizÄ“šana (skat. 28. punktu). Nav pamata uzskatÄ«t, ka precizÄ“jot 30. panta redakciju, deputÄti nebÅ«tu pievÄ“rsuši uzmanÄ«bu 29. panta redakcijai. LÄ«dz ar to secinÄms, ka norÄde tikai uz “nozieguma” vietu bijusi apzinÄta un pieļÄvums deputÄtu aizturÄ“t (apcietinÄt) flagrante delicto apzinÄti netika attiecinÄts uz vieglÄkajiem tai laikÄ saskaÅ†Ä ar Sodu likumu sodÄmajiem noziedzÄ«gajiem nodarÄ«jumiem — pÄrkÄpumiem. LÄ«dz ar to, domÄjams, arÄ« mÅ«sdienÄs pieļÄvums Saeimas deputÄtu aizturÄ“t, un tam sekojoši, iespÄ“jams, arÄ« apcietinÄt, bez Saeimas piekrišanas attiecinÄms tikai uz situÄciju, kad tas tiek aizturÄ“ts sakarÄ ar atrašanos nozieguma vietÄ KriminÄlprocesa likuma 264. panta kÄrtÄ«bÄ.
58. Bez Saeimas piekrišanas Saeimas deputÄtu var apcietinÄt tikai tad, “ja to notver pie paša nozieguma pastrÄdÄšanas”. Diskusijas ir raisÄ«jis jautÄjums, vai apcietinÄšana ir pieļaujama ne tikai paša nodarÄ«juma veikšanas brÄ«dÄ«, bet arÄ« neilgi pÄ“c tÄ. 1932. gada 3. novembrÄ« GulbenÄ“ tika apcietinÄts Saeimas deputÄts PÄ“teris RÅ«tiņš. P. RÅ«tiņš bija ieradies GulbenÄ“, kur veicis komunistisku politisko aÄ£itÄciju vietÄ“ju iedzÄ«votÄju vidÅ«, tostarp izplatÄ«jis nelegÄlu komunistisko literatÅ«ru. No iekšlietu ministra sniegtÄs informÄcijas izriet, ka apcietinÄšana notikusi pusotru stundu pÄ“c nodarÄ«juma (aÄ£itÄcijas) veikšanas dzelzceļa vagona brÄ«dÄ«, kad P. RÅ«tiņš ar vilcienu plÄnojis doties prom no Gulbenes. Visu šo laiku viņam sekojuši PolitiskÄs pÄrvaldes darbinieki.
Saeimas deputÄti EmÄ«ls Sudmalis, FÄ“likss CielÄ“ns un Fricis Menders norÄdÄ«ja, ka P. RÅ«tiņš ir nekavÄ“joši jÄatbrÄ«vo, jo apcietinÄšana netika izdarÄ«ta uzreiz. F. CielÄ“ns skaidroja, ko, noziegumu pastrÄdÄjot, nozÄ«mÄ“, ka “pie nozieguma pastrÄdÄšanas jÄbÅ«t bijušiem klÄt lieciniekiem, kas noziedzÄ«go nodarÄ«jumu redzÄ“juši, jÄbÅ«t bijušiem klÄt attiecÄ«go valdÄ«bas iestÄžu amata personÄm, kas bÅ«tu noteikti pÄrliecinÄtas, ka deputÄts tiešÄm minÄ“to noziegumu pastrÄdÄjis. TÄ tad attiecÄ«gÄm amatpersonÄm jÄbÅ«t bijušÄm klÄt paša nozieguma izdarÄ«šanas momentÄ, lai novÄ“rstu noziedzÄ«gÄ nodarÄ«jumu turpmÄkÄs pastrÄdÄšanas iespÄ“jamÄ«bas vai sekas, kas varbÅ«t varÄ“tu draudÄ“t no nozieguma pastrÄdÄšanas.” SavukÄrt F. Menders bija vÄ“l tiešÄks, norÄdot, ka “Satversmes 29. pantu, kÄ speciÄlo tiesÄ«bu pantu nedrÄ«kst nekÄdÄ ziÅ†Ä tulkot paplašinošÄ nozÄ«mÄ“. [A]pcietinÄšanu var izdarÄ«t pie nozieguma pastrÄdÄšanas, bet nevis nozieguma vietÄ tÅ«liņ pÄ“c tam, kad, varbÅ«t, nozieguma darÄ«tÄjs jau ir aizgÄjis prom.”
TomÄ“r Saeimas vairÄkums šÄdam viedoklim nepievienojÄs, dodot piekrišanu P. RÅ«tiņa paturÄ“šanai apcietinÄjumÄ. ŠÄ«s debates liecina, ka SatversmÄ“ ietvertais noteikums par deputÄta apcietinÄšanu pie paša nozieguma pastrÄdÄšanas ir jÄtulko šauri. TajÄ pašÄ laikÄ tas neizslÄ“dz iespÄ“ju deputÄtu aizturÄ“t tÅ«lÄ«t pÄ“c nozieguma veikšanas vai bÄ“got no nozieguma veikšanas vietas.
59. Atbilstoši KriminÄlprocesa likuma 269. panta pirmajai daļai aizturÄ“tais ir nekavÄ“joties jÄatbrÄ«vo, ja: 1) nav apstiprinÄjušÄs aizdomas, ka šÄ« persona ir izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu; 2) noskaidrots, ka nav bijis aizturÄ“šanas pamata un nosacÄ«jumu; 3) nav nepieciešamas aizturÄ“tajam piemÄ“rot ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu saistÄ«tu drošÄ«bas lÄ«dzekli; 4) beidzies likumÄ noteiktais aizturÄ“šanas termiņš (48 stundas); 5) izmeklÄ“šanas tiesnesis nav piemÄ“rojis ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu saistÄ«tu drošÄ«bas lÄ«dzekli. Ja Saeimas deputÄts jau nav atbrÄ«vots un Saeima ir paspÄ“jusi pieņemt lÄ“mumu par Saeimas deputÄta atsvabinÄšanu, Saeimas deputÄts ir nekavÄ“joties jÄatbrÄ«vo. Ja aizturÄ“tajam Saeimas deputÄtam ar izmeklÄ“šanas tiesneša lÄ“mumu tiek piemÄ“rots ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu saistÄ«ts drošÄ«bas lÄ«dzeklis (apcietinÄjums, mÄjas arests), tad tÄ izpilde ir uzsÄkama nekavÄ“joties un lÄ«dz Saeimas piekrišanai nav jÄgaida. DeputÄts no apcietinÄjuma vai mÄjas aresta ir jÄatbrÄ«vo, ja Saeima pieņem lÄ“mumu par tÄ atsvabinÄšanu.
60. Satversmes 29. panta trešais teikums paredz, ka par katru Saeimas locekļa apcietinÄšanu divdesmit Äetru stundu laikÄ jÄpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšÄ nÄkošÄ Saeimas sÄ“dÄ“ izlemšanai par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinÄjumÄ vai par viņa atsvabinÄšanu. NepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ Prezidijs var sasaukt Saeimas ÄrkÄrtas sÄ“di. Saeimas kÄrtÄ«bas ruļļa 17. panta pirmÄ daļa paredz, ka par piekrišanu kriminÄlvajÄšanas uzsÄkšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietinÄšanai, kratÄ«šanas izdarÄ«šanai pie viņa vai citÄdai personas brÄ«vÄ«bas ierobežošanai Saeima lemj pÄ“c MandÄtu, Ä“tikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Piekrišana deputÄta paturÄ“šanai apcietinÄjumÄ nenozÄ«mÄ“, ka ir dota piekrišana deputÄta saukšanai pie kriminÄlatbildÄ«bas.
61. KomentÄ“jamÄs normas ceturtais teikums nosaka, ka laikÄ starp sesijÄm lÄ«dz sesijas atklÄšanai, par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinÄjumÄ lemj Saeimas Prezidijs. Saeimas sasaukuma darbÄ«bas laiks ir sadalÄ«ts sesijÄs, kurÄs Saeima darbojas, un starpsesiju periodos, kad Saeimas darbÄ«ba ir pÄrtraukta. GadÄ ir trÄ«s kÄrtÄ“jÄs sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. SavukÄrt Saeimas Prezidijs darbojas nepÄrtraukti, arÄ« starpsesiju periodos, tÄpÄ“c laikÄ, kad parlaments nedarbojas, tam ir piešÄ·irtas pilnvaras izlemt jautÄjumu par deputÄta atsvabinÄšanu.
Ja Saeimas Prezidijs to uzskata par lietderÄ«gu, tas var pieņemt lÄ“mumu par Saeimas ÄrkÄrtas sesijas sasaukšanu jautÄjuma par deputÄta atsvabinÄšanu izlemšanai. ŠÄda Prezidija rÄ«cÄ«ba nebÅ«tu pretrunÄ ar Satversmi, jo Prezidijam šÄdas tiesÄ«bas ir piešÄ·irtas izņēmuma kÄrtÄ, atkÄpjoties no vispÄrÄ“jÄ principa, ka šo jautÄjumu izlemj pats parlaments. BÅ«tiski atzÄ«mÄ“t, ka šÄdai Prezidija tiesÄ«bai lielÄka nozÄ«me bija Satversmes izstrÄdÄšanas brÄ«dÄ«, proti, laikmetÄ, kad transporta un komunikÄcijas lÄ«dzekļu attÄ«stÄ«bas lÄ«menis ierobežoja Prezidija iespÄ“jas Ä«sÄ laikÄ sasaukt Saeimas ÄrkÄrtas sÄ“di.