Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Å…emot vÄ“rā pÄ“dÄ“jās pāris dienās vairākās Latvijas Republikas pilsÄ“tās notikušo saistÄ«bā ar Saeimas deputāta Alda Gobzema aizturÄ“šanu iespÄ“jama administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ« vai vismaz vienā gadÄ«jumā pat ne pārkāpuma brÄ«dÄ«, uzskatu par savu pilsoņa pienākumu pārkāpt autortiesÄ«bas un iepazÄ«stināt pilsoniski aktÄ«vos tautiešus ar fragmentu no 2020. gadā izdotā izdevuma “Latvijas Republikas Satversmes komentāri, II nodaļa, Saeima”.

NotikušÄs deputāta aizturÄ“šanas, kuras Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks publiski nodÄ“vÄ“ja par “absolÅ«ti Ä«slaicÄ«gām aizturÄ“šanām” (pamÄ“Ä£iniet atrast šo procedÅ«ru kaut kur Latvijas Republikas likumos!), ir uzskatāmas par kārtÄ“jo klajo vÄ“ršanos pret Latvijas valsts iekārtu. Ir steidzami jāizmeklÄ“ Valsts policijas amatpersonu un iekšlietu ministres Marijas Golubevas atbildÄ«ba notikušajā, kā arÄ« jāorganizÄ“ Valsts policijas darbinieku apmācÄ«ba Latvijas valsts tiesÄ«bu sistÄ“mas pamatos.

Latvijas Republikas Satversmes 29. pants skan šÄdi:

 29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarÄ«t pie viņa kratÄ«šanas, ne citādi aprobežot viņa personas brÄ«vÄ«bu, ja tam nepiekrÄ«t Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšÄ nākošÄ Saeimas sÄ“dÄ“ izlemšanai par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, lÄ«dz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Kontekstam der arÄ« zināt Satversmes 28. pantu:

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildÄ«bas ne tiesas, ne administratÄ«vā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildÄ«bas, ja viņš, kaut arÄ« amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai Ä£imenes dzÄ«vi.

Kā arÄ« Satversmes 30. pantu:

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Tālāk seko izvilkums no augstāk minÄ“tajā izdevumā “Satversmes komentāri, II nodaļa, Saeima”, Satversmes 29. un 30. pantam veltÄ«tās nodaļas, no 497. lÄ«dz 502. lapaspusei (izdevumā sniegtās atsauces šajā izvilkumā nav iekļautas). NepacietÄ«gākie lasÄ«tāji var uzreiz steigt uz 57. paragrāfu. IevÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir arÄ« 46. paragrāfs.

D. Pantu saturs un nozīme tiesību sistēmā

1. Saeimas deputāta personas brÄ«vÄ«bas ierobežošana (Satversmes 29. pants)

1.1. Saeimas deputāta brÄ«vÄ«bas ierobežošanas kā deputāta neaizskaramÄ«bas izpratne.

45. Satversmes 29. pantā noteikts, ka bez Saeimas piekrišanas nevar: 1) Saeimas deputātu apcietināt, 2) izdarÄ«t pie Saeimas deputāta kratÄ«šanas un 3) citādi ierobežot Saeimas deputāta personas brÄ«vÄ«bu. Katrs no šiem gadÄ«jumiem apskatāms sÄ«kāk.

46. Lai arÄ« sākotnÄ“ji var šÄ·ist, ka Satversmes 29. pants attiecināms tikai uz kriminālprocesuālo jomu, tomÄ“r tā uzskatÄ«t bÅ«tu maldinoši. Dažādi personas brÄ«vÄ«bas ierobežojumi mÅ«sdienās raksturÄ«gi ne tikai kriminālprocesuālajai jomai, t.i., procesiem par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, bet arÄ« citām jomām. LÄ«dz ar to nebÅ«tu pareizi Satversmes 29. pantā norādÄ«to dÄ“vÄ“t par deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, jo tā darbÄ«bas robežas ir plašÄkas. ŠÄ« Saeimas deputātu neaizskaramÄ«ba attiecināma uz ikvienu jomu, kurā var tikt ierobežota viņa personas brÄ«vÄ«ba.

47. Saskaņā ar Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 17. panta otro daļu nav nepieciešams pieņemt atsevišÄ·us lÄ“mumus par piekrišanu kriminālprocesuālu lÄ«dzekļu piemÄ“rošanai tiem deputātiem, kurus Saeima saskaņā ar Satversmes 30. pantu ir izdevusi kriminālvajāšanai.

1.2. Saeimas deputāta brÄ«vÄ«bas atņemšana

48. Satversmes 29. pantā iekļautā norāde uz Saeimas locekļa “apcietināšanu”. JÄ“dziens “apcietinājums” ir kriminālprocesuāls jÄ“dziens, proti, apcietinājums ir viens no Kriminālprocesa likumā paredzÄ“tajiem drošÄ«bas lÄ«dzekļiem. TomÄ“r Satversmes 29. panta teksts ļauj atzÄ«t, ka jÄ“dziena “apcietināt” lietojums nav identisks Kriminālprocesa likumā lietotajai šÄ« jÄ“dziena izpratnei. Uz to tieši norāda Satversmes 29. pantā iekļautā norāde, ka deputātu var apcietināt, ja tas notverts nozieguma izdarÄ«šanas nodarÄ«juma brÄ«dÄ« — saskaņā ar Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloÄ£iju sākotnÄ“ji persona, kura notverta noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas laikā, tiek aizturÄ“t un tikai pÄ“c tam, ja nepieciešams, var tikt apcietināta. Turklāt Kriminālprocesa likumā aizturÄ“šana un apcietinājums ir tikai divi no vairākiem piespiedu lÄ«dzekļiem, kas saistÄ«ti ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu, starp kuriem ir arÄ« tādi kā, piemÄ“ram, mājas arests, ievietošana ārstniecÄ«bas iestādÄ“ ekspertÄ«zes izdarÄ«šanai. Tāpat atzÄ«stams, ka personas preventÄ«va (procesuāla) aizturÄ“šana (tās brÄ«vÄ«bas atņemšana) paredzÄ“ta ne tikai krimināltiesiskajā jomā, bet arÄ« citās (piemÄ“ram, personas Ä«slaicÄ«gas aizturÄ“šanas iespÄ“jas paredzÄ“tas likumā “Par policiju”, AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksā). Domājams, ka visi procesuālās brÄ«vÄ«bas atņemšanas veidi varÄ“tu tikt ietilpināti Satversmes 29. panta pirmajā teikumā lietotajā terminā “apcietināt”. Tajā pašÄ laikā, pat nepiekrÄ«tot šÄdam normas izpratnes variantam, atzÄ«stams, ka jebkurai Saeimas deputāta brÄ«vÄ«bas atņemšanas formai nepieciešama Saeimas piekrišana, jo tā jebkurā gadÄ«jumā ietilpst “personas brÄ«vÄ«bas aprobežojumā” Satversmes 29. panta izpratnÄ“, pat ja uz to neattiecinām jÄ“dzienu “apcietinājums”.

49. Krimināllietā piespriestu brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu piemÄ“rošanas gadÄ«jumā Satversmes 29. pants nav piemÄ“rojams, jo saskaņā ar Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 18. panta pirmo daļu deputāts, kas notiesāts par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, uzskatāms par izslÄ“gtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spÄ“kā notiesājošs spriedums, kurš var bÅ«t vienÄ«gais veids, kā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu personai piespriež kā sodu brÄ«vÄ«bas atņemšanu. LÄ«dz ar to brÄ«vÄ«bas atņemšanas sods tiek izpildÄ«ts jau tad, kad notiesātais vairs neieņem deputāta statusu.

1.3. Piespiedu pārmeklÄ“šanas pie Saeimas deputāta un citāda Saeimas deputāta personas brÄ«vÄ«bas ierobežošana

50. KratÄ«šana ir vÄ“l viens personas brÄ«vÄ«bas ierobežošanas veids, kurš tieši nosaukts Satversmes 29. pantā. LÄ«dzÄ«gi kā ar apcietinājumu, arÄ« attiecÄ«bā uz kratÄ«šanu var norādÄ«t, ka šis jÄ“dziens ir kriminālprocesuāls un ilgstoši tas tiešÄm tika saistÄ«ts tikai ar kriminālprocesu. TomÄ“r šobrÄ«d, kad arÄ« citu jomu kompetentām iestādÄ“m ir piešÄ·irtas plašÄkas tiesÄ«bas, domājams, ka komentÄ“jamā panta izpratnÄ“ tas nebÅ«tu jāsaista tikai ar kriminālprocesu. KratÄ«šana pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir darbÄ«ba, kuras saturs ir piespiedu pārmeklÄ“šana. Savukārt piespiedu pārmeklÄ“šanas pasākumus paredz arÄ« vairāki citi likumi, ne tikai Kriminālprocesa likums. ŠÄdas piespiedu darbÄ«bas paredzÄ“tas, piemÄ“ram, Konkurences likumā.

51. Ja piespiedu pārmeklÄ“šanas veikšanai nepieciešams iepriekšÄ“jas izmeklÄ“šanas tiesneša vai tiesas lÄ“mums, tad, pirms kompetentās personas vÄ“ršas Saeimā par piekrišanas saņemšanu, šÄ«s darbÄ«bas izpildei, lÄ“mumam jau bÅ«tu jābÅ«t pieņemtam. ŠÄds ieteikums izriet no apstākļa, ka piespiedu pārmeklÄ“šana ir bÅ«tisks personu ierobežojošs lÄ«dzeklis, kura veikšanas iespÄ“jamÄ«bas samÄ“rÄ«gumu un tiesiskumu pilnvarots izvÄ“rtÄ“t tieši tiesnesis. LÄ«dz ar to Saeimas deputātiem, kuri lemj par piekrišanas došanu, lemšanas brÄ«dÄ« bÅ«tu jābÅ«t pārliecinātiem, ka tiesnesis ir devis akceptu šÄdai darbÄ«bai.

52. Satversmes 29. pantā noteiktais attiecÄ«bā uz kratÄ«šanu ievÄ“rojams ikreiz, kad kratÄ«šana tiek veikta “pie Saeimas deputāta”, tātad gan attiecÄ«bā uz viņa paša kratÄ«šanu, gan attiecÄ«bā uz to telpu, transportlÄ«dzekļu utt. kratÄ«šanu, kuras deputāts lieto, u.tml.

53. Papildus tieši nosauktajai apcietināšanai un kratÄ«šanai Satversmes 29. pants liedz bez Saeimas piekrišanas realizÄ“t arÄ« citus pasākumus, kuri “aprobežo deputāta personisko brÄ«vÄ«bu”. ŠÄ« jÄ“dziena skaidrojums nekur nav ietverts, lÄ«dz ar to, veicot konkrÄ“tus pasākumus attiecÄ«bā pret Saeimas deputātu, vienmÄ“r jāizvÄ“rtÄ“, vai šis pasākums nav viņa personas brÄ«vÄ«bu ierobežojošs. VÄ“rā bÅ«tu ņemama 28. panta jÄ“ga un šÄ« deputāta neaizskaramÄ«bas veida mÄ“rÄ·is, atceroties, ka 28. pants veltÄ«ts deputāta paša personiskās brÄ«vÄ«bas ierobežošanas kontrolei, nolÅ«kā nodrošināt netraucÄ“tu parlamenta darbu. Šai normai nebÅ«tu piešÄ·irams cits mÄ“rÄ·is, piemÄ“ram, deputātu rÄ«cÄ«bā esošas neizpaužamas informācijas aizsardzÄ«bai, uz ko vairāk attiecināms Satversmes 31. pants.

54. Šis deputāta neaizskaramÄ«bas gadÄ«jums ir ar visplašÄko piemÄ“rošanas loku, jo personu brÄ«vÄ«bu ierobežojoši pasākumi var tikt piemÄ“roti visdažādākajās dzÄ«ves jomās, ne tikai publisko sodu tiesÄ«bu jomā. PiemÄ“ram, piespiedu atvešana, kas uzskatāma par personas brÄ«vÄ«bas ierobežošanu (uz ko iekļauta tieša norāde arÄ« Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 17. pantā), ir atzÄ«ta gan kriminālprocesā, gan administratÄ«vajā procesā un pat civilprocesā.

55. Personas brÄ«vÄ«bu ierobežojoši pasākumi, kuru veikšanai saņemama Saeimas piekrišana, var bÅ«t kā procesuāltiesiski, piemÄ“ram, jau minÄ“tā piespiedu atvešana, visi citi Kriminālprocesa likumā noteiktie piespiedu lÄ«dzekļi (piemÄ“ram, liegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzÄ«ba utt.), Civilprocesa likumā noteiktie pagaidu aizsardzÄ«bas pret vardarbÄ«bu lÄ«dzekļi, kuri ierobežo personas brÄ«vÄ«bu, procesuālas darbÄ«bas informācijas ieguvei, kuras ierobežo personas brÄ«vÄ«bu, piemÄ“ram, publiski nepieejamu telpu un objektu apskates u.tml., tāpat arÄ« materiāltiesiskie brÄ«vÄ«bu ierobežojošie pasākumi, kas tiek piemÄ“roti procesa beigās.

1.4. GadÄ«jums, kad Saeimas deputāts aizturÄ“ts noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pastrādāšanas brÄ«dÄ«

56. VienÄ«gais izņēmums, kad Saeimas deputātam var atņemt brÄ«vÄ«bu bez Saeimas piekrišanas, ir noteikts Satversmes 29. panta otrajā teikumā: “Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas” (flagrante delicto). ŠÄds izņēmums ir pamats ar apstākli, ka gadÄ«jumā, ja parlamenta deputāts tiek pieÄ·erts paša nodarÄ«juma veikšanas brÄ«dÄ«, nevajadzÄ“tu rasties saprātÄ«gām šaubām, ka šÄda parlamentārieša brÄ«vÄ«bas ierobežošana ir pamatota jeb nav politiski motivÄ“ta. TomÄ“r arÄ« šÄdā gadÄ«jumā parlaments patur tiesÄ«bas pārbaudÄ«t, vai brÄ«vÄ«bas ierobežošana ir pamatota, kā to paredz Satversmes 29. panta trešais un ceturtais teikums.

57. Satversmes 29. panta otrais teikums, kā izņēmums no panta pirmajā teikumā ietvertā vispārÄ“jā principa, iztulkojams iespÄ“jami šauri. Satversmes 29. panta pirmais teikums ir attiecināms ne tikai uz kriminālprocesu, bet uz jebkuru tiesÄ«bu jomu, kurā ir iespÄ“jama brÄ«vÄ«bas ierobežošana vai piespiedu pārmeklÄ“šana, toties Satversmes 29. panta otrais teikums attiecas tikai uz kriminālprocesu. To ļauj atzÄ«t SatversmÄ“ apzināti lietotā norāde uz “nozieguma vietu”. Satversmes tapšanas laikā spÄ“kā bija Sodu likumi, kuros noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi tika iedalÄ«ti pārkāpumos, noziegumos un smagos noziegumos. To, ka deputāti apzinājās jÄ“dzienu nozÄ«mÄ«gumu, apliecina iepriekš apskatÄ«tā Satversmes pieņemšanas gaitā notikusÄ« tagadÄ“jā Satversmes 30. panta redakcijas precizÄ“šana (skat. 28. punktu). Nav pamata uzskatÄ«t, ka precizÄ“jot 30. panta redakciju, deputāti nebÅ«tu pievÄ“rsuši uzmanÄ«bu 29. panta redakcijai. LÄ«dz ar to secināms, ka norāde tikai uz “nozieguma” vietu bijusi apzināta un pieļāvums deputātu aizturÄ“t (apcietināt) flagrante delicto apzināti netika attiecināts uz vieglākajiem tai laikā saskaņā ar Sodu likumu sodāmajiem noziedzÄ«gajiem nodarÄ«jumiem — pārkāpumiem. LÄ«dz ar to, domājams, arÄ« mÅ«sdienās pieļāvums Saeimas deputātu aizturÄ“t, un tam sekojoši, iespÄ“jams, arÄ« apcietināt, bez Saeimas piekrišanas attiecināms tikai uz situāciju, kad tas tiek aizturÄ“ts sakarā ar atrašanos nozieguma vietā Kriminālprocesa likuma 264. panta kārtÄ«bā.

58. Bez Saeimas piekrišanas Saeimas deputātu var apcietināt tikai tad, “ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas”. Diskusijas ir raisÄ«jis jautājums, vai apcietināšana ir pieļaujama ne tikai paša nodarÄ«juma veikšanas brÄ«dÄ«, bet arÄ« neilgi pÄ“c tā. 1932. gada 3. novembrÄ« GulbenÄ“ tika apcietināts Saeimas deputāts PÄ“teris RÅ«tiņš. P. RÅ«tiņš bija ieradies GulbenÄ“, kur veicis komunistisku politisko aÄ£itāciju vietÄ“ju iedzÄ«votāju vidÅ«, tostarp izplatÄ«jis nelegālu komunistisko literatÅ«ru. No iekšlietu ministra sniegtās informācijas izriet, ka apcietināšana notikusi pusotru stundu pÄ“c nodarÄ«juma (aÄ£itācijas) veikšanas dzelzceļa vagona brÄ«dÄ«, kad P. RÅ«tiņš ar vilcienu plānojis doties prom no Gulbenes. Visu šo laiku viņam sekojuši Politiskās pārvaldes darbinieki.

Saeimas deputāti EmÄ«ls Sudmalis, FÄ“likss CielÄ“ns un Fricis Menders norādÄ«ja, ka P. RÅ«tiņš ir nekavÄ“joši jāatbrÄ«vo, jo apcietināšana netika izdarÄ«ta uzreiz. F. CielÄ“ns skaidroja, ko, noziegumu pastrādājot, nozÄ«mÄ“, ka “pie nozieguma pastrādāšanas jābÅ«t bijušiem klāt lieciniekiem, kas noziedzÄ«go nodarÄ«jumu redzÄ“juši, jābÅ«t bijušiem klāt attiecÄ«go valdÄ«bas iestāžu amata personām, kas bÅ«tu noteikti pārliecinātas, ka deputāts tiešÄm minÄ“to noziegumu pastrādājis. Tā tad attiecÄ«gām amatpersonām jābÅ«t bijušÄm klāt paša nozieguma izdarÄ«šanas momentā, lai novÄ“rstu noziedzÄ«gā nodarÄ«jumu turpmākās pastrādāšanas iespÄ“jamÄ«bas vai sekas, kas varbÅ«t varÄ“tu draudÄ“t no nozieguma pastrādāšanas.” Savukārt F. Menders bija vÄ“l tiešÄks, norādot, ka “Satversmes 29. pantu, kā speciālo tiesÄ«bu pantu nedrÄ«kst nekādā ziņā tulkot paplašinošÄ nozÄ«mÄ“. [A]pcietināšanu var izdarÄ«t pie nozieguma pastrādāšanas, bet nevis nozieguma vietā tÅ«liņ pÄ“c tam, kad, varbÅ«t, nozieguma darÄ«tājs jau ir aizgājis prom.”

TomÄ“r Saeimas vairākums šÄdam viedoklim nepievienojās, dodot piekrišanu P. RÅ«tiņa paturÄ“šanai apcietinājumā. ŠÄ«s debates liecina, ka SatversmÄ“ ietvertais noteikums par deputāta apcietināšanu pie paša nozieguma pastrādāšanas ir jātulko šauri. Tajā pašÄ laikā tas neizslÄ“dz iespÄ“ju deputātu aizturÄ“t tÅ«lÄ«t pÄ“c nozieguma veikšanas vai bÄ“got no nozieguma veikšanas vietas.

59. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 269. panta pirmajai daļai aizturÄ“tais ir nekavÄ“joties jāatbrÄ«vo, ja: 1) nav apstiprinājušÄs aizdomas, ka šÄ« persona ir izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu; 2) noskaidrots, ka nav bijis aizturÄ“šanas pamata un nosacÄ«jumu; 3) nav nepieciešamas aizturÄ“tajam piemÄ“rot ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu saistÄ«tu drošÄ«bas lÄ«dzekli; 4) beidzies likumā noteiktais aizturÄ“šanas termiņš (48 stundas); 5) izmeklÄ“šanas tiesnesis nav piemÄ“rojis ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu saistÄ«tu drošÄ«bas lÄ«dzekli. Ja Saeimas deputāts jau nav atbrÄ«vots un Saeima ir paspÄ“jusi pieņemt lÄ“mumu par Saeimas deputāta atsvabināšanu, Saeimas deputāts ir nekavÄ“joties jāatbrÄ«vo. Ja aizturÄ“tajam Saeimas deputātam ar izmeklÄ“šanas tiesneša lÄ“mumu tiek piemÄ“rots ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu saistÄ«ts drošÄ«bas lÄ«dzeklis (apcietinājums, mājas arests), tad tā izpilde ir uzsākama nekavÄ“joties un lÄ«dz Saeimas piekrišanai nav jāgaida. Deputāts no apcietinājuma vai mājas aresta ir jāatbrÄ«vo, ja Saeima pieņem lÄ“mumu par tā atsvabināšanu.

60. Satversmes 29. panta trešais teikums paredz, ka par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšÄ nākošÄ Saeimas sÄ“dÄ“ izlemšanai par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. NepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā Prezidijs var sasaukt Saeimas ārkārtas sÄ“di. Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 17. panta pirmā daļa paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratÄ«šanas izdarÄ«šanai pie viņa vai citādai personas brÄ«vÄ«bas ierobežošanai Saeima lemj pÄ“c Mandātu, Ä“tikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Piekrišana deputāta paturÄ“šanai apcietinājumā nenozÄ«mÄ“, ka ir dota piekrišana deputāta saukšanai pie kriminālatbildÄ«bas.

61. KomentÄ“jamās normas ceturtais teikums nosaka, ka laikā starp sesijām lÄ«dz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinājumā lemj Saeimas Prezidijs. Saeimas sasaukuma darbÄ«bas laiks ir sadalÄ«ts sesijās, kurās Saeima darbojas, un starpsesiju periodos, kad Saeimas darbÄ«ba ir pārtraukta. Gadā ir trÄ«s kārtÄ“jās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Savukārt Saeimas Prezidijs darbojas nepārtraukti, arÄ« starpsesiju periodos, tāpÄ“c laikā, kad parlaments nedarbojas, tam ir piešÄ·irtas pilnvaras izlemt jautājumu par deputāta atsvabināšanu.

Ja Saeimas Prezidijs to uzskata par lietderÄ«gu, tas var pieņemt lÄ“mumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu jautājuma par deputāta atsvabināšanu izlemšanai. ŠÄda Prezidija rÄ«cÄ«ba nebÅ«tu pretrunā ar Satversmi, jo Prezidijam šÄdas tiesÄ«bas ir piešÄ·irtas izņēmuma kārtā, atkāpjoties no vispārÄ“jā principa, ka šo jautājumu izlemj pats parlaments. BÅ«tiski atzÄ«mÄ“t, ka šÄdai Prezidija tiesÄ«bai lielāka nozÄ«me bija Satversmes izstrādāšanas brÄ«dÄ«, proti, laikmetā, kad transporta un komunikācijas lÄ«dzekļu attÄ«stÄ«bas lÄ«menis ierobežoja Prezidija iespÄ“jas Ä«sā laikā sasaukt Saeimas ārkārtas sÄ“di.

Novērtē šo rakstu:

0
0