Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nopietnās problÄ“mās nonācis uzņēmums pÄ“c reizÄ“m pat vairākkārtÄ“jas adreses maiņas beidzot nonāk "laimÄ«gajā" RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā, kur tam bez liekiem jautājumiem tiek sākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas process (Ä€TAP), - vairākus šÄdus Pietiek zināmus gadÄ«jumus apvieno tas, ka par Ä€TAP administratoriem ir nozÄ«mÄ“ts kāds no advokātu biroja O. Cers un J. Jurkānspartneriem, savukārt paša Jurkāna sieva ir šÄ«s tiesas tiesnese Inga KrÄ«gena-Jurkāne. Taču tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (attÄ“lā)apgalvo, ka nu jau viss esot kārtÄ«bā, savukārt uz faktiem par iespÄ“jamu tiesnešu un advokātu biroja "saspÄ“li" reaģēt acÄ«mredzami nevÄ“las.

„Ar viņiem saistÄ«tās lietas RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā tiek izskatÄ«tas ārpus kārtas un vienmÄ“r ar ļoti labiem rezultātiem. Bet tas jau noteikti nav saistÄ«ts ar izteikto radniecÄ«bu, bet ir tikai sagadÄ«šanās. Ir pienācis laiks, kad jāizvÄ“las juridiskais birojs ar labiem radniecÄ«giem sakariem tiesās, jo ar profesionalitāti acÄ«mredzami nepietiek,” par šo situāciju kāds Pietiek lasÄ«tājs informÄ“ja jau 2011. gadā.

Toreiz plašÄku uzmanÄ«bu piesaistÄ«ja SIA Sun Re.public, kas 2006. gadā ar plašu vÄ“rienu bija sākusi attÄ«stÄ«t dzÄ«vojamo māju projektu Sun Republic Saulkrastos. Ar dzÄ«vokļu pircÄ“jiem tika slÄ“gti pirkuma priekšlÄ«gumi, saņemot no pircÄ“jiem avansa maksājumus lÄ«dz pat 20% apmÄ“rā no pirkuma summas. Kvadrātmetra cena bija no 3500 lÄ«dz 4500 eiro, un pircÄ“ji Sun Re.public avansā iemaksāja lielas naudas summas.

DzÄ«vojamo māju kompleksu Sun Re.public ar priekšlÄ«gumiem apņēmās nodot ekspluatācijā 2008.gada rudenÄ«, taču solÄ«jumi netika pildÄ«ti, un daudzi pircÄ“ji, beidzoties priekšlÄ«gumā noteiktajam termiņam, no pirkuma atteicās un, kā to paredzÄ“ja lÄ«gums, prasÄ«ja atdot iemaksāto avansu. Samaksāto naudu Sun Re.public neatdeva – un tā lÄ«dz pat 2010.gada rudenim, kad pircÄ“jiem caur MaksātnespÄ“jas reÄ£istru tapa zināms, ka Sun Re.public slepenÄ«bā no pircÄ“jiem ir panākusi Ä€TAP pasludināšanu.

Ä€rpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas plāns paredzÄ“ja dzÄ“st pircÄ“ju prasÄ«jumus pret Sun Re.public par 80%. Atlikušos 20% pircÄ“ji varÄ“šot saņemt nākamo divu gadu laikā. Tad starp projekta attÄ«stÄ«tāja kreditoriem parādÄ«jās kāda Seišelu salās reÄ£istrÄ“ta sabiedrÄ«ba Bonnet GRH Ltd. Savukārt SIA Resort Investment, kura bija reÄ£istrÄ“ta tajā pašÄ juridiskajā adresÄ“, kur Sun Re.public, ieguva no SEB bankas prasÄ«juma tiesÄ«bas pret Sun Re.public.

Lietu izskatÄ«ja advokāta Jāņa Jurkāna sievas kolÄ“Ä£e, RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesnese Iveta KrÄ“vica, kura par uzņēmuma administratoru iecÄ“la to pašu Jāni Jurkānu.

Tiesa, poar RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas lÄ“mumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsÄ“dÄ“tājs iesniedza Senātam protestu. Protests tika apmierināts, lieta nonāca Senātā, kas nonāca pie secinājuma, ka tiesas lÄ“mums nav pamatots un tādēļ atceļams, bet lieta nododama jaunai izskatÄ«šanai RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai.

Senāts lÄ“mumā norādÄ«ja, ka prasÄ«juma samazināšana par 80% ir bÅ«tisks kreditora interešu aizskārums. Ja kreditoru intereses tiek bÅ«tiski aizskartas, tad jābÅ«t objektÄ«vam un saprātÄ«gam pamatojumam, ka pastāv samÄ“rÄ«gums starp pielietotiem lÄ«dzekļiem un sasniedzamo mÄ“rÄ·i.

Neskatoties uz to, jau cita KrÄ«genas-Jurkānes kolÄ“Ä£e, Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesnese Anita Moļņika, izskatot lietu no jauna, nosprieda, ka 80% samazinājums ir pamatots, lÄ“mumā pat necenšoties rast argumentus, ar kuriem pamatot, kāpÄ“c 80% samazinājums bÅ«tu uzskatāms par pamatotu un saprātÄ«gu dzÄ«vokļu pircÄ“ju, pārsvarā privātpersonu, interešu ierobežojumu.

„CilvÄ“kiem, kuri ir iemaksājuši pirmo iemaksu par dzÄ«vokli Sun Republic projektā, tiks atdoti tikai 20% no visas iemaksātās summas, un dzÄ«vokļi tiks pārdoti vÄ“l vienu reizi. Un tā ir izlÄ“muši tiesneši RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā. Cik godÄ«gi ir šie tiesneši, un kā intereses viņi pārstāv?” – tā savu sašutumu par Ä«patno lÄ“mumu pauda Pietiek lasÄ«tājs.

Taču lasÄ«tāja rÄ«cÄ«bā tobrÄ«d vÄ“l nebija informācijas par to, kādas pÅ«les Sun Re.public (tagad tās nosaukums ir S.R.K.) pielikusi, lai tās lieta tiktu izskatÄ«ta tieši Jurkāna sievas darbavietā - Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā. LÄ«dz pat 2009. gada jÅ«nijam tās juridiskā adrese bija RÄ«gā, KuÄ£u ielā, taču tad uzņēmums adresi nomainÄ«ja uz Ä¢ertrÅ«des ielu, 2010. gada jÅ«lijā oficiāli pārcÄ“lās uz BrÄ«vÄ«bas ielu, bet jau divus mÄ“nešus vÄ“lāk – atkal uz Ä¢ertrÅ«des ielu.

Raugoties no tiesu piekritÄ«bas, Sun Re.public no Kurzemes rajona tiesas piekritÄ«bas aizceļoja uz Centra rajona tiesu, lÄ«dz beidzot nonāca „laimÄ«gajā” Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā – un, ja 2009. gada maijā uzņēmuma maksātnespÄ“jas procesa pieteikums tika noraidÄ«ts, tad pÄ“c adreses maiņas 2010. gada rudenÄ« „laimÄ«gā” Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa nolÄ“ma sākt uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu. Par administratoru, kā minÄ“ts, kļuva Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses vÄ«rs, advokāts Jurkāns.

Viņš pats tagad apgalvo, ka nekādas saspÄ“les neesot, - visā esot vainÄ«gi valsts nelielie izmÄ“ri: „TÄ«ri statistiski Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa ir lielākā teritoriālā ziņā. Nav mums tik daudz tiesu. Tādā mazā valstiņā mÄ“s dzÄ«vojam. Runāt var daudz ko, es nevaru to komentÄ“t. Ja ir konkrÄ“ti pārmetumi, tad ir kārtÄ«ba, kādos tos izskatÄ«t!”

Taču šÄ« nav vienÄ«gā šÄda veida „sakritÄ«ba”, kurā iesaistÄ«ts gan Jurkāns, gan Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa, gan „nejauša” uzņēmuma adreses maiņa. LÄ«dzÄ«gi ir noticis arÄ« ar SIA Cobold Eksports, - uzņēmums gandrÄ«z 11 gadus bija mitis RÄ«gā, GanÄ«bu dambÄ«, taču 2009. gada 10. novembrÄ« uz mÄ“nesi adresi nomainÄ«jis uz Ä¢ertrÅ«des ielu.

Jau nākamajā dienā pÄ“c uzņēmuma adreses maiņas tajā pašÄ RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā ierosināta lieta par uzņēmumam nepieciešamo ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu, un par uzņēmuma administratoru jau atkal iecelts šÄ«s tiesas tiesneses vÄ«rs Jurkāns. Jau 12. novembrÄ« „laimÄ«gajā” tiesā pasludināts spriedums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa Ä«stenošanu, un apstiprināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāns

Pietiek ir zināms par vÄ“l vienu uzņēmumu, kura likteņa pārvÄ“rtÄ«bas tāpat liek domāt par advokātu biroja un tiesas „saspÄ“li”. SIA LASCO Investment no 2006. gada lÄ«dz 2010. gada aprÄ«lim bija mitusi Elizabetes ielā, taču tad juridisko adresi pÄ“kšÅ†i nomainÄ«ja uz BÄ“rzaunes ielu.

Jau tā paša gada rudenÄ« tajā pašÄ RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā sekmÄ«gi tika ierosināts uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas process, un jau dažas dienas vÄ“lāk notika Ä€TAP procesa Ä«stenošanas pasludināšana, pasākumu plāna apstiprināšana un administratora iecelšana – šo amatu ieņēma Jurkāna partneris Olavs Cers.

Cers ilgāku laiku izvairās no atbilžu sniegšanas uz Pietiek jautājumiem, savukārt Jurkāns skaidro, ka „katrā ziņā par šiem procesiem nekādas sÅ«dzÄ«bas un iebildumi nav bijuši. Cobold Eksporta Ä€TAP nesanāca, nodrošinātais kreditors Swedbank bija apmierināts ar maksātnespÄ“jas procesu. Sun Republic atguva maksātspÄ“ju, ar visiem kreditoriem Ä€TAP plānā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā tika veikts norÄ“Ä·ins. Abi bija korekti procesi, par kuriem neviens nesÅ«dzÄ“jās”. Tiesa, par adrešu maiņu viņš „nevar komentÄ“t”.

IespÄ“jamā saspÄ“le ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildÄ«bas joma, taču viņš jau tradicionāli izvairās no skaidra viedokļa paušanas maksātnespÄ“ju administrÄ“šanas jomā. Viņa preses pārstāvis norāda, ka darbÄ«bas šajos procesos ir notikušas vÄ“l lÄ«dz 2015.gada 1.martam, kad spÄ“kā stājās bÅ«tiski un apjomÄ«gi grozÄ«jumi MaksātnespÄ“jas likumā”.

Tiesa, ministrs atzÄ«stot, ka „darbÄ«bu kopums, kad parādnieks Ä«si pirms Ä€TAP maina juridisko adresi, savukārt Ä€TAP process ir nesamÄ“rÄ«gi Ä«ss un neveiksmÄ«gs, var netieši liecināt par vÄ“lmi izmantot tiesisko regulÄ“jumu pretÄ“ji tā mÄ“rÄ·im”, taču tagad likumdevÄ“js ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai atturÄ“tu personas no Ä€TAP izmantošanas pretÄ“ji tā mÄ“rÄ·im.

„IevÄ“rojot minÄ“to, šobrÄ«d šÄda JÅ«su pieminÄ“ta situācija, kas var radÄ«t kaut vai šÄ·ietamas šaubas par procesa likumÄ«gu un taisnÄ«gu norisi, nebÅ«tu iespÄ“jama!” Rasnača vietā skaidro viņa preses pārstāvis.

Tiesa, kā izrādās, par tiesas iesaisti šajā „saspÄ“lÄ“” tieslietu ministrs izteikties vispār nevÄ“las. „Nekā jauna nav ko piebilst,” skan Rasnača atbilde uz Pietiek jautājumu, kā viņš gatavojas rÄ«koties saistÄ«bā ar faktiem, kas liek domāt par konkrÄ“tu tiesnešu un konkrÄ“tu advokātu „saspÄ“li”. 

Novērtē šo rakstu:

0
0