Sankcijas. Retorika un realitÄte
Pilskalna burtnieks* · 20.09.2020. · Komentāri (0)ŠÄ« gada 5.septembrÄ« portÄlÄ Pietiek.com tika publicÄ“ts nezinÄma autora raksts ar nosaukumu „KÄpÄ“c tika indÄ“ts Navaļņijs”. RakstÄ citstarp tika pieminÄ“tas rietumvalstu lÄ«dz šim ieviestÄs sankcijas pret Krieviju un to efektivitÄtes trÅ«kums. Ne visam rakstÄ teiktajam varu piekrist, tomÄ“r attiecÄ«bÄ uz sankciju zemo efektivitÄti pilnÄ«bÄ atbalstu autora viedokli. KÄpÄ“c tas tÄ, par to arÄ« bÅ«s runa zemÄk.
NebÅ«tu laikam jÄskaidro, ka katras darbÄ«bas plÄnotÄ rezultÄta sasniegšanai noteicoša loma ir pieejamam finansÄ“jumam un nav nozÄ«mes tam, vai tas skar ekonomiku, politiku, vai kriminÄla rakstura aktivitÄtes. AttiecÄ«gi, lai ierobežotu kÄdu konkrÄ“tu aktivitÄti, ir jÄmeklÄ“ tÄs finansÄ“juma avots un tad jÄmÄ“Ä£ina „piegriezt ventili”.
Kremļa „melnÄ kase”
2007.gada 10.septembrÄ« Krievijas izdevums „The New Times” (Novoje Vremja) publicÄ“ja pÄ“tÄ«jumu par nule kÄ notikušajÄm Krievijas parlamenta vÄ“lÄ“šanÄm un partiju vÄ“lÄ“šanu kampaņas finansÄ“juma avotiem. SÄ«kÄk ar šo pÄ“tÄ«jumu var epazÄ«ties šeit - https://newtimes.ru/articles/detail/6628/. ŠÄ«s žurnÄlistu veiktÄs izmeklÄ“šanas rezultÄtÄ tika secinÄts, ka faktiski visu ievÄ“lÄ“to partiju vÄ“lÄ“šanu kampaņas atradÄs tiešÄ finansiÄlÄ atkarÄ«bÄ no tÄ saucamÄs „Kremļa melnÄs kases” jeb, kÄ to dÄ“vÄ“ kriminÄlÄs aprindÄs, obšÄaka, turklÄt partijÄm bija aizliegts bez saskaņojuma ar Putina administrÄciju piesaistÄ«t jebkÄdus sponsorus vÄ“lÄ“šanu gaitÄ.
SpÄ“les noteikumi bija šÄdi - vai nu komersantu-sponsoru attiecÄ«gajai partijai nozÄ«mÄ“ Kremlis, vai arÄ« sponsors ienes savu daļu obšÄakÄ, no kurienes tad arÄ« tiek finansÄ“ta attiecÄ«gÄs partijas kampaņa. Šeit nebÅ«tu laikam jÄskaidro, ko sponsoram nozÄ«mÄ“tu Kremļa norÄdÄ«jumu neievÄ“rošana.
KÄ veidojas obšÄaks? Galvenie donori ir lielÄs valsts kompÄnijas, tÄdas kÄ „Rosņeftj” un „ Gazprom”, kuru vadÄ«tÄji centÄ«gi pilda Kremļa rÄ«kojumus, pretÄ« saņemot astronomiskas algas, kas ļauj tiem pirkt piecstÄvu dzÄ«vokļus elitÄros rajonos un glabÄt valÅ«tu Ärvalstu kontos, tÄdejÄdi nodrošinot bezbÄ“dÄ«gu dzÄ«vi sev un saviem pÄ“cnÄcÄ“jiem vairÄkas paaudzes uz priekšu.
TurklÄt savu daļu ienes arÄ« Putinam pietuvinÄtie oligarhi, pretÄ« saņemot valsts pasÅ«tÄ«jumus par uzskrÅ«vÄ“tÄm cenÄm vai koncesijas uz izdevÄ«giem noteikumiem derÄ«go izrakteņu izstrÄdei un eksportam. KÄ piemÄ“rs tam - Putina bÄ“rnÄ«bas draugi brÄļi Rotenbergi un viņu bÅ«vÄ“tais olimpiskais komplekss SoÄos ar izmaksÄm, kas Äetras reizes pÄrsniedza visdÄrgÄko lÄ«dz šim uzbÅ«vÄ“to analogas nozÄ«mes bÅ«vi. Par to savulaik noslepkavotais Boriss Å…emcovs bija veicis izmeklÄ“šanu.
Nauda obšÄakÄ tiek ienesta skaidrÄ veidÄ, tÄdejÄdi izvairoties no grÄmatvedÄ«bas uzskaites. Å…emot vÄ“rÄ to, ka tur apgrozÄ«tÄs summas, kÄ apgalvo pÄ“tÄ«juma autori, ir mÄ“rÄmas miljardos USD, tad naivi bÅ«tu uzskatÄ«t, ka šie nekur neuzskaitÄ«tie lÄ«dzekļi tiek izmantoti vienÄ«gi vÄ“lÄ“šanu laikÄ. Kas tad ir šie „melnÄs” Kremļa naudas beneficiÄri?
Apkopojot un sistematizÄ“jot notikumus dažÄdÄs valstÄ«s pÄ“dÄ“jÄs desmitgades laikÄ, kÄ arÄ« ņemot vÄ“rÄ paša Kremļa pasludinÄto jauno militÄro doktrÄ«nu ar hibrÄ«dkaru un „asimetriskÄm atbildÄ“m”, varÄ“tu izdalÄ«t šÄdas darbÄ«bas:
Ä€rvalstu politiÄ·u uzpirkšana ar mÄ“rÄ·i novirzÄ«t attiecÄ«gÄs valsts politiku sev vÄ“lamÄ virzienÄ (gan banÄli korumpÄ“jot, gan legÄlÄ veidÄ kÄ ŠrÄ“dera gadÄ«jumÄ);
RadikÄlo kustÄ«bu finansÄ“šana ar mÄ“rÄ·i destabilizÄ“t situÄciju attiecÄ«gÄ valstÄ« („DzeltenÄs vestes” FrancijÄ un Taleban AfganistÄnÄ);
Sev vÄ“lamu politisko partiju vÄ“lÄ“šanu kampaņu finansÄ“šana (LepÄ“nas partija FrancijÄ);
Starptautiska narkotiku tirdzniecÄ«ba (gadÄ«jums ar kokaÄ«na kravu KF vÄ“stniecÄ«bÄ ArgentÄ«nÄ).
To, kam, cik un kad, visticamÄkais, zina ļoti ierobežots cilvÄ“ku loks, un tas tiek glabÄts kÄ svarÄ«gÄkais valsts noslÄ“pums.
Ja neskaita pÄ“dÄ“jo punktu, tad skaidri redzams, ka minÄ“to mÄ“rÄ·u sasniegšanai ir nepieciešami ievÄ“rojami lÄ«dzekļi, kas nedod ekonomisko atdevi un rezultÄts bieži vien ir pretÄ“js iecerÄ“tajam. JÄpiezÄ«mÄ“, ka šÄdi resursi Putina valdÄ«šanas laikÄ arÄ« bija. Pateicoties augstajÄm naftas cenÄm, pÄr Krieviju burtiski nolija zelta lietus, bet tÄ vietÄ, lai novirzÄ«tu šos lÄ«dzekļus jaunu tehnoloÄ£iju un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu nozaru attÄ«stÄ«bai, mazÄ un vidÄ“ja biznesa atbalstam, kas ir jebkuras valsts labklÄjÄ«bas pamats, lÄ«dzekļi tika novirzÄ«ti cīņai pret iedomÄtu ienaidnieku, kas patiesÄ«bÄ bija tikai aizsegs divu visnepievilcÄ«gÄko cilvÄ“ku dzinuļu apmierinÄšanai - mantrausÄ«bai un godkÄrei.
Galvenais mÄ“rÄ·is ir viens - noturÄ“ties pie varas, lai nodrošinÄtu sev un saviem pÄ“cnÄcÄ“jiem bezbÄ“dÄ«gu dzÄ«vi. Tas papildinÄts ar mesiÄnisma kompleksu un vÄ“lmi ieiet vÄ“sturÄ“ kÄ „nÄcijas glÄbÄ“jiem”, kas „piecÄ“la Krieviju no ceļiem”. IespÄ“jams, ka kaut kur arÄ« tiks pieminÄ“ti garÄmejot, bet tikai kÄ zagļi un valsts grÄvÄ“ji.
Sankcijas
SÄkumÄ pieminÄ“tajÄ rakstÄ tika uzskaitÄ«ti trÄ«s efektÄ«vu sankciju veidi - embargo naftas piegÄdÄ“m no Krievijas, Krievijas atslÄ“gšana no SWIFT, Kremlim pietuvinÄto personu un viņu uzņēmumu aktÄ«vu iesaldÄ“šana, ka arÄ« liegums uzturÄ“ties viņiem un viņu Ä£imenes locekļiem sankcijas ieviesušajÄs valstÄ«s. Å…emot vÄ“rÄ to, ka Putina valdÄ«šanas laikÄ nekas vÄ“rÄ Å†emams tehnoloÄ£iju jomÄ KrievijÄ netika radÄ«ts un pamatÄ ir izmantotas PSRS laika iestrÄdes, tad, papildinot iepriekš minÄ“to, liegums piekļuvei tehnoloÄ£ijÄm jebkurÄ jomÄ arÄ« varÄ“tu bÅ«t iedarbÄ«gs lÄ«dzeklis.
Sankcijas var iedalÄ«t divÄs grupÄs - tÄ saucamajÄs sektoriÄlajÄs, kas vÄ“rstas uz konkrÄ“tÄm ekonomikas nozarÄ“m un uzņēmumiem, un sankcijas pret fiziskÄm personÄm. PastÄv uzskats, ka priekšroka dodama otrÄ veida sankcijÄm, jo sektoriÄlÄs sankcijas lielÄ mÄ“rÄ skars ierindas pilsoņus. ŠÄds uzskats ir maldÄ«gs, jo Kremļa kliÄ·e abos gadÄ«jumos mÄ“Ä£inÄs mazinÄt zaudÄ“jumus uz pÄrÄ“jÄs tautas rÄ“Ä·ina.
PiemÄ“ri tam ir pietiekoši, un, lÅ«k, viens no tiem - tÄ saucamais Rotenberga likums, kas paredzÄ“ja izmaksÄt kompensÄcijas no budžeta sankcijÄm pakļautajÄm personÄm. Likums pirmajÄ lasÄ«jumÄ tika pieņemts 2014.gadÄ, taÄu vÄ“lÄk, ņemot vÄ“rÄ plašos sabiedrÄ«bas protestus, tika noraidÄ«ts, bet tÄ vietÄ 2017.gadÄ tika pieņemts federÄlais likums, saskaÅ†Ä ar kuru sankcijÄm pakļautajÄm personÄm ir tiesÄ«bas deklarÄ“t sevi kÄ KF nerezidentus, tÄdejÄdi nemaksÄjot nodokļus no ienÄkumiem ÄrvalstÄ«s. Lieki piebilst, ka tas deva papildu stimulu kapitÄla aizplÅ«šanai.
PersonÄ«gi man attiecÄ«bÄ uz tÄ saucamajiem Krievijas ierindas pilsoņiem, kas cietÄ«s no sankcijÄm, nav ne kripatas lÄ«dzjÅ«tÄ«bas, ja atceramies to atbalstu režīmam, kas bija ne tik ilgu laiku atpakaļ, un imperiÄlistisko eiforiju ar saukļiem „Krim naš” un „Russkij mir”. TurklÄt pats Putins izteicÄs, ka sankcijas Krievijai nÄks tikai par labu, jo stimulÄ“s ekonomisko attÄ«stÄ«bu. Nu tad atliek novÄ“lÄ“t veiksmi.
Naivi bÅ«tu domÄt, ka rietumvalstu attiecÄ«giem dienestiem nebÅ«tu informÄcijas par šeit aprakstÄ«to kriminÄlo finanšu shÄ“mu un ar to saistÄ«to Krievijas uzņēmumu un fizisko personu aktÄ«viem, kas dažÄdos veidos ir integrÄ“ti rietumvalstu ekonomikÄ. TurklÄt informatÄ«vajÄ telpÄ ir pietiekoši ziņu par šo jautÄjumu - Å…emcova ziņojumi, Navaļnija korupcijas apkarošanas fonda sniegtÄ informÄcija un virkne citu analÄ«tisko rakstu. LoÄ£iski rodas jautÄjums - kÄpÄ“c lÄ«dz šim brÄ«dim šie aktÄ«vi, kuru izcelsme, maigi izsakoties, ir apšaubÄma, nav iesaldÄ“ti saskaÅ†Ä ar šajÄs valstÄ«s darbojošos likumdošanu attiecÄ«bÄ uz naudas atmazgÄšanu?
SalÄ«dzinoši, viena no Latvijas lielÄkajÄm bankÄm - Aizkraukles banka tika aizklapÄ“ta pÄ“c ASV „ieteikuma” pie pirmajÄm aizdomÄm. Skaidrojums šeit var bÅ«t tikai viens - Krievijas „netÄ«rÄ” nauda ir tik dziļi iefiltrÄ“jusies rietumvalstu ekonomikÄ, ka likuma piemÄ“rošana pret šiem aktÄ«viem var radÄ«t nopietnus zaudÄ“jumu ietekmÄ«gÄm rietumvalstu aprindÄm. PiemÄ“ri, lai to pamatotu, ir pietiekoši, un, lÅ«k, viens no tiem.
2018.gada nogalÄ“ ASV Finanšu ministrija informÄ“ja kongresu par plÄnoto sankciju atcelšanu trÄ«s Krievijas oligarham Oļegam Deripaskam daļēji piederošiem uzņēmumiem, kÄ pamatojumu tam norÄdot to, ka Deripaska minÄ“tajos uzņēmumos ir zaudÄ“jis kontrolpaketi (piemÄ“ram, holdingÄ EN+, kas kontrolÄ“ alumÄ«nija ražotÄju UC Rusal, Deripaskas akciju daļa ir samazinÄjusies no 70% lÄ«dz 45%). IzskatÄs pÄ“c veiklas mahinÄcijas un ne bez Kremļa „melnÄs kases” atbalsta. Nu ko, krievu tautai nozagtÄ nauda turpinÄs strÄdÄt ASV ekonomikas labÄ, ar ko arÄ« apsveicu visus vatņikus un „krievu pasaules ” apoloģētus
VÄ“l viens zÄ«mÄ«gs fakts. SaskaÅ†Ä ar 2017.gadÄ ASV pieņemto likumu Trampa administrÄcijai 180 dienu laikÄ bija jÄsastÄda ziņojums, tÄ saucamais „Kremlin report”, par Kremlim pietuvinÄtajiem politiÄ·iem un oligarhiem ,iekļaujot informÄciju par viņu ASV izvietotajiem aktÄ«viem. Ziņojums tika plÄnots kÄ pamats iespÄ“jamÄm sankcijÄm pret šÄ«m personÄm par iejaukšanos ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanÄs un agresiju UkrainÄ. Ziņojuma sagatavošanas termiņš beidzÄs 2018.gada 29.janvÄrÄ«, taÄu dienu pirms tam ar kÄda nenosaukta administrÄcijas darbinieka rÄ«kojumu nozÄ«mÄ«ga ziņojuma daļa tika noslepenota. KÄ atzÄ«mÄ“ vairums ekspertu, tad nenoslepenotÄ daļa drÄ«zÄk atgÄdinÄja telefona grÄmatu, bet ne plÄnoto ziņojumu.
ZÄ«mÄ«gi, ka Ä«si pirms tam ASV apmeklÄ“ja trÄ«s Krievijas specdienestu vadÄ«tÄji - Ä€rÄ“jÄ izlÅ«kdienesta vadÄ«tÄjs Sergejs Nariškins, FDD vadÄ«tÄjs Aleksandrs Bortņikovs un GalvenÄs izlÅ«košanas pÄrvaldes vadÄ«tÄjs Igors Korobovs. Savas vizÄ«tes laikÄ kungi tikÄs ar kolÄ“Ä£iem no CIP. JÄpiezÄ«mÄ“, ka divi no minÄ“tajiem funkcionÄriem uz to brÄ«di atradÄs ASV sankciju sarakstÄ. Tas saucas - reÄlpolitika.
SaskaÅ†Ä ar ASV institÅ«ta „National Bureau of Economic Research” aplÄ“sÄ“m kopÄ“jais Krievijas privÄto aktÄ«vu apjoms ASV sastÄda no 0,8 lÄ«dz 1,3 triljoniem USD.
Nobeigums
Vai rietumvalstÄ«m pietiks tÄlredzÄ«bas un drosmes apcirpt šÄ«s metastÄzes taustekļus, pieņemot izsvÄ“rtus un apdraudÄ“jumam atbilstošus mÄ“rus attiecÄ«bÄ uz Kremļa kleptokrÄtisko kliÄ·i? Nezinu. Toties zinu kaut ko citu. Ir sen definÄ“tas un dzÄ«vÄ“ pÄrbaudÄ«tas vÄ“rtÄ«bas, kas regulÄ“ ļaužu dzÄ«vi, un šo vÄ“rtÄ«bu patstÄvÄ«ga ignorÄ“šana agri vai vÄ“lu noved pie nopietnÄm problÄ“mÄm, un šoreiz var gadÄ«ties tÄ, ka Covid 19 pandÄ“mija liksies kÄ maigas mÄtes pirksta pakratÄ«šana.
*literÄrs pseidonÄ«ms