Menu
Pilnā versija

Sankcijas. Retorika un realitāte

Pilskalna burtnieks* · 20.09.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ŠÄ« gada 5.septembrÄ« portālā Pietiek.com tika publicÄ“ts nezināma autora raksts ar nosaukumu „KāpÄ“c tika indÄ“ts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminÄ“tas rietumvalstu lÄ«dz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trÅ«kums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomÄ“r attiecÄ«bā uz sankciju zemo efektivitāti pilnÄ«bā atbalstu autora viedokli. KāpÄ“c tas tā, par to arÄ« bÅ«s runa zemāk.

NebÅ«tu laikam jāskaidro, ka katras darbÄ«bas plānotā rezultāta sasniegšanai noteicoša loma ir pieejamam finansÄ“jumam un nav nozÄ«mes tam, vai tas skar ekonomiku, politiku, vai krimināla rakstura aktivitātes. AttiecÄ«gi, lai ierobežotu kādu konkrÄ“tu aktivitāti, ir jāmeklÄ“ tās finansÄ“juma avots un tad jāmÄ“Ä£ina „piegriezt ventili”.

Kremļa „melnā kase”

2007.gada 10.septembrÄ« Krievijas izdevums „The New Times” (Novoje Vremja) publicÄ“ja pÄ“tÄ«jumu par nule kā notikušajām Krievijas parlamenta vÄ“lÄ“šanām un partiju vÄ“lÄ“šanu kampaņas finansÄ“juma avotiem. SÄ«kāk ar šo pÄ“tÄ«jumu var epazÄ«ties šeit - https://newtimes.ru/articles/detail/6628/. ŠÄ«s žurnālistu veiktās izmeklÄ“šanas rezultātā tika secināts, ka faktiski visu ievÄ“lÄ“to partiju vÄ“lÄ“šanu kampaņas atradās tiešÄ finansiālā atkarÄ«bā no tā saucamās „Kremļa melnās kases” jeb, kā to dÄ“vÄ“ kriminālās aprindās, obšÄaka, turklāt partijām bija aizliegts bez saskaņojuma ar Putina administrāciju piesaistÄ«t jebkādus sponsorus vÄ“lÄ“šanu gaitā.

SpÄ“les noteikumi bija šÄdi - vai nu komersantu-sponsoru attiecÄ«gajai partijai nozÄ«mÄ“ Kremlis, vai arÄ« sponsors ienes savu daļu obšÄakā, no kurienes tad arÄ« tiek finansÄ“ta attiecÄ«gās partijas kampaņa. Šeit nebÅ«tu laikam jāskaidro, ko sponsoram nozÄ«mÄ“tu Kremļa norādÄ«jumu neievÄ“rošana.

Kā veidojas obšÄaks? Galvenie donori ir lielās valsts kompānijas, tādas kā „Rosņeftj” un „ Gazprom”, kuru vadÄ«tāji centÄ«gi pilda Kremļa rÄ«kojumus, pretÄ« saņemot astronomiskas algas, kas ļauj tiem pirkt piecstāvu dzÄ«vokļus elitāros rajonos un glabāt valÅ«tu ārvalstu kontos, tādejādi nodrošinot bezbÄ“dÄ«gu dzÄ«vi sev un saviem pÄ“cnācÄ“jiem vairākas paaudzes uz priekšu.

Turklāt savu daļu ienes arÄ« Putinam pietuvinātie oligarhi, pretÄ« saņemot valsts pasÅ«tÄ«jumus par uzskrÅ«vÄ“tām cenām vai koncesijas uz izdevÄ«giem noteikumiem derÄ«go izrakteņu izstrādei un eksportam. Kā piemÄ“rs tam - Putina bÄ“rnÄ«bas draugi brāļi Rotenbergi un viņu bÅ«vÄ“tais olimpiskais komplekss Sočos ar izmaksām, kas četras reizes pārsniedza visdārgāko lÄ«dz šim uzbÅ«vÄ“to analogas nozÄ«mes bÅ«vi. Par to savulaik noslepkavotais Boriss Å…emcovs bija veicis izmeklÄ“šanu.

Nauda obšÄakā tiek ienesta skaidrā veidā, tādejādi izvairoties no grāmatvedÄ«bas uzskaites. Å…emot vÄ“rā to, ka tur apgrozÄ«tās summas, kā apgalvo pÄ“tÄ«juma autori, ir mÄ“rāmas miljardos USD, tad naivi bÅ«tu uzskatÄ«t, ka šie nekur neuzskaitÄ«tie lÄ«dzekļi tiek izmantoti vienÄ«gi vÄ“lÄ“šanu laikā. Kas tad ir šie „melnās” Kremļa naudas beneficiāri?

Apkopojot un sistematizÄ“jot notikumus dažādās valstÄ«s pÄ“dÄ“jās desmitgades laikā, kā arÄ« ņemot vÄ“rā paša Kremļa pasludināto jauno militāro doktrÄ«nu ar hibrÄ«dkaru un „asimetriskām atbildÄ“m”, varÄ“tu izdalÄ«t šÄdas darbÄ«bas:

Ä€rvalstu politiÄ·u uzpirkšana ar mÄ“rÄ·i novirzÄ«t attiecÄ«gās valsts politiku sev vÄ“lamā virzienā (gan banāli korumpÄ“jot, gan legālā veidā kā ŠrÄ“dera gadÄ«jumā);

Radikālo kustÄ«bu finansÄ“šana ar mÄ“rÄ·i destabilizÄ“t situāciju attiecÄ«gā valstÄ« („Dzeltenās vestes” Francijā un Taleban Afganistānā);

Sev vÄ“lamu politisko partiju vÄ“lÄ“šanu kampaņu finansÄ“šana (LepÄ“nas partija Francijā);

Starptautiska narkotiku tirdzniecība (gadījums ar kokaīna kravu KF vēstniecībā Argentīnā).

To, kam, cik un kad, visticamākais, zina ļoti ierobežots cilvēku loks, un tas tiek glabāts kā svarīgākais valsts noslēpums.

Ja neskaita pÄ“dÄ“jo punktu, tad skaidri redzams, ka minÄ“to mÄ“rÄ·u sasniegšanai ir nepieciešami ievÄ“rojami lÄ«dzekļi, kas nedod ekonomisko atdevi un rezultāts bieži vien ir pretÄ“js iecerÄ“tajam. JāpiezÄ«mÄ“, ka šÄdi resursi Putina valdÄ«šanas laikā arÄ« bija. Pateicoties augstajām naftas cenām, pār Krieviju burtiski nolija zelta lietus, bet tā vietā, lai novirzÄ«tu šos lÄ«dzekļus jaunu tehnoloÄ£iju un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu nozaru attÄ«stÄ«bai, mazā un vidÄ“ja biznesa atbalstam, kas ir jebkuras valsts labklājÄ«bas pamats, lÄ«dzekļi tika novirzÄ«ti cīņai pret iedomātu ienaidnieku, kas patiesÄ«bā bija tikai aizsegs divu visnepievilcÄ«gāko cilvÄ“ku dzinuļu apmierināšanai - mantrausÄ«bai un godkārei.

Galvenais mÄ“rÄ·is ir viens - noturÄ“ties pie varas, lai nodrošinātu sev un saviem pÄ“cnācÄ“jiem bezbÄ“dÄ«gu dzÄ«vi. Tas papildināts ar mesiānisma kompleksu un vÄ“lmi ieiet vÄ“sturÄ“ kā „nācijas glābÄ“jiem”, kas „piecÄ“la Krieviju no ceļiem”. IespÄ“jams, ka kaut kur arÄ« tiks pieminÄ“ti garāmejot, bet tikai kā zagļi un valsts grāvÄ“ji.

Sankcijas

Sākumā pieminÄ“tajā rakstā tika uzskaitÄ«ti trÄ«s efektÄ«vu sankciju veidi - embargo naftas piegādÄ“m no Krievijas, Krievijas atslÄ“gšana no SWIFT, Kremlim pietuvināto personu un viņu uzņēmumu aktÄ«vu iesaldÄ“šana, ka arÄ« liegums uzturÄ“ties viņiem un viņu Ä£imenes locekļiem sankcijas ieviesušajās valstÄ«s. Å…emot vÄ“rā to, ka Putina valdÄ«šanas laikā nekas vÄ“rā ņemams tehnoloÄ£iju jomā Krievijā netika radÄ«ts un pamatā ir izmantotas PSRS laika iestrādes, tad, papildinot iepriekš minÄ“to, liegums piekļuvei tehnoloÄ£ijām jebkurā jomā arÄ« varÄ“tu bÅ«t iedarbÄ«gs lÄ«dzeklis.

Sankcijas var iedalÄ«t divās grupās - tā saucamajās sektoriālajās, kas vÄ“rstas uz konkrÄ“tām ekonomikas nozarÄ“m un uzņēmumiem, un sankcijas pret fiziskām personām. Pastāv uzskats, ka priekšroka dodama otrā veida sankcijām, jo sektoriālās sankcijas lielā mÄ“rā skars ierindas pilsoņus. ŠÄds uzskats ir maldÄ«gs, jo Kremļa kliÄ·e abos gadÄ«jumos mÄ“Ä£inās mazināt zaudÄ“jumus uz pārÄ“jās tautas rÄ“Ä·ina.

PiemÄ“ri tam ir pietiekoši, un, lÅ«k, viens no tiem - tā saucamais Rotenberga likums, kas paredzÄ“ja izmaksāt kompensācijas no budžeta sankcijām pakļautajām personām. Likums pirmajā lasÄ«jumā tika pieņemts 2014.gadā, taču vÄ“lāk, ņemot vÄ“rā plašos sabiedrÄ«bas protestus, tika noraidÄ«ts, bet tā vietā 2017.gadā tika pieņemts federālais likums, saskaņā ar kuru sankcijām pakļautajām personām ir tiesÄ«bas deklarÄ“t sevi kā KF nerezidentus, tādejādi nemaksājot nodokļus no ienākumiem ārvalstÄ«s. Lieki piebilst, ka tas deva papildu stimulu kapitāla aizplÅ«šanai.

PersonÄ«gi man attiecÄ«bā uz tā saucamajiem Krievijas ierindas pilsoņiem, kas cietÄ«s no sankcijām, nav ne kripatas lÄ«dzjÅ«tÄ«bas, ja atceramies to atbalstu režīmam, kas bija ne tik ilgu laiku atpakaļ, un imperiālistisko eiforiju ar saukļiem „Krim naš” un „Russkij mir”. Turklāt pats Putins izteicās, ka sankcijas Krievijai nāks tikai par labu, jo stimulÄ“s ekonomisko attÄ«stÄ«bu. Nu tad atliek novÄ“lÄ“t veiksmi.

Naivi bÅ«tu domāt, ka rietumvalstu attiecÄ«giem dienestiem nebÅ«tu informācijas par šeit aprakstÄ«to kriminālo finanšu shÄ“mu un ar to saistÄ«to Krievijas uzņēmumu un fizisko personu aktÄ«viem, kas dažādos veidos ir integrÄ“ti rietumvalstu ekonomikā. Turklāt informatÄ«vajā telpā ir pietiekoši ziņu par šo jautājumu - Å…emcova ziņojumi, Navaļnija korupcijas apkarošanas fonda sniegtā informācija un virkne citu analÄ«tisko rakstu. LoÄ£iski rodas jautājums - kāpÄ“c lÄ«dz šim brÄ«dim šie aktÄ«vi, kuru izcelsme, maigi izsakoties, ir apšaubāma, nav iesaldÄ“ti saskaņā ar šajās valstÄ«s darbojošos likumdošanu attiecÄ«bā uz naudas atmazgāšanu?

SalÄ«dzinoši, viena no Latvijas lielākajām bankām - Aizkraukles banka tika aizklapÄ“ta pÄ“c ASV „ieteikuma” pie pirmajām aizdomām. Skaidrojums šeit var bÅ«t tikai viens - Krievijas „netÄ«rā” nauda ir tik dziļi iefiltrÄ“jusies rietumvalstu ekonomikā, ka likuma piemÄ“rošana pret šiem aktÄ«viem var radÄ«t nopietnus zaudÄ“jumu ietekmÄ«gām rietumvalstu aprindām. PiemÄ“ri, lai to pamatotu, ir pietiekoši, un, lÅ«k, viens no tiem.

2018.gada nogalÄ“ ASV Finanšu ministrija informÄ“ja kongresu par plānoto sankciju atcelšanu trÄ«s Krievijas oligarham Oļegam Deripaskam daļēji piederošiem uzņēmumiem, kā pamatojumu tam norādot to, ka Deripaska minÄ“tajos uzņēmumos ir zaudÄ“jis kontrolpaketi (piemÄ“ram, holdingā EN+, kas kontrolÄ“ alumÄ«nija ražotāju UC Rusal, Deripaskas akciju daļa ir samazinājusies no 70% lÄ«dz 45%). Izskatās pÄ“c veiklas mahinācijas un ne bez Kremļa „melnās kases” atbalsta. Nu ko, krievu tautai nozagtā nauda turpinās strādāt ASV ekonomikas labā, ar ko arÄ« apsveicu visus vatņikus un „krievu pasaules ” apoloģētus

VÄ“l viens zÄ«mÄ«gs fakts. Saskaņā ar 2017.gadā ASV pieņemto likumu Trampa administrācijai 180 dienu laikā bija jāsastāda ziņojums, tā saucamais „Kremlin report”, par Kremlim pietuvinātajiem politiÄ·iem un oligarhiem ,iekļaujot informāciju par viņu ASV izvietotajiem aktÄ«viem. Ziņojums tika plānots kā pamats iespÄ“jamām sankcijām pret šÄ«m personām par iejaukšanos ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanās un agresiju Ukrainā. Ziņojuma sagatavošanas termiņš beidzās 2018.gada 29.janvārÄ«, taču dienu pirms tam ar kāda nenosaukta administrācijas darbinieka rÄ«kojumu nozÄ«mÄ«ga ziņojuma daļa tika noslepenota. Kā atzÄ«mÄ“ vairums ekspertu, tad nenoslepenotā daļa drÄ«zāk atgādināja telefona grāmatu, bet ne plānoto ziņojumu.

ZÄ«mÄ«gi, ka Ä«si pirms tam ASV apmeklÄ“ja trÄ«s Krievijas specdienestu vadÄ«tāji - Ä€rÄ“jā izlÅ«kdienesta vadÄ«tājs Sergejs Nariškins, FDD vadÄ«tājs Aleksandrs Bortņikovs un Galvenās izlÅ«košanas pārvaldes vadÄ«tājs Igors Korobovs. Savas vizÄ«tes laikā kungi tikās ar kolÄ“Ä£iem no CIP. JāpiezÄ«mÄ“, ka divi no minÄ“tajiem funkcionāriem uz to brÄ«di atradās ASV sankciju sarakstā. Tas saucas - reālpolitika.

Saskaņā ar ASV institÅ«ta „National Bureau of Economic Research” aplÄ“sÄ“m kopÄ“jais Krievijas privāto aktÄ«vu apjoms ASV sastāda no 0,8 lÄ«dz 1,3 triljoniem USD.

Nobeigums

Vai rietumvalstÄ«m pietiks tālredzÄ«bas un drosmes apcirpt šÄ«s metastāzes taustekļus, pieņemot izsvÄ“rtus un apdraudÄ“jumam atbilstošus mÄ“rus attiecÄ«bā uz Kremļa kleptokrātisko kliÄ·i? Nezinu. Toties zinu kaut ko citu. Ir sen definÄ“tas un dzÄ«vÄ“ pārbaudÄ«tas vÄ“rtÄ«bas, kas regulÄ“ ļaužu dzÄ«vi, un šo vÄ“rtÄ«bu patstāvÄ«ga ignorÄ“šana agri vai vÄ“lu noved pie nopietnām problÄ“mām, un šoreiz var gadÄ«ties tā, ka Covid 19 pandÄ“mija liksies kā maigas mātes pirksta pakratÄ«šana.

*literārs pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

0
0