SaprÄtÄ«gÄ tauta un nesaprÄtÄ«gie valdnieki
Arturs PriedÄ«tis · 02.02.2016. · Komentāri (22)InformÄcija par jaunÄs valdÄ«bas sastÄvu atkal mudina atcerÄ“ties vienu drÅ«mu jautÄjumu. To bieži nÄcÄs uzdot jau agrÄk. PÄ“cpadomju LatvijÄ tas ir klasisks jautÄjums. JautÄjums ir šÄds: par kÄdiem grÄ“kiem Dievs ir novÄ“lÄ“jis saprÄtÄ«gajai latviešu tautai tik nesaprÄtÄ«gus valdniekus?
JautÄjumam var bÅ«t izvÄ“rsts variants. TÄdÄ gadÄ«jumÄ vÄ“lamies zinÄt, par kÄdiem grÄ“kiem LR pie varas nonÄk tikai nacionÄlie nodevÄ“ji, nacionÄlo bagÄtÄ«bu izzadzÄ“ji un iztirgotÄji svešzemniekiem, zÄļu un ÄrstÄ“šanas „biznesa” tautas bendes, patentÄ“ti kretÄ«ni un patentÄ“ti nelieši, konstitÅ«cijas pseidonacionÄlistiskie pieÄ·Ä“zÄ«tÄji, gandrÄ«z vai uz ielas noÄ·erti neinteliÄ£enti tipi, pederasti, laulÄ«bu pÄrkÄpÄ“ji, valsts budžeta izsaimniekotÄji. Bet turpmÄk valdÄ«s arÄ« deÄ£enerÄti, kuru izdarÄ«bu deÄ£eneratÄ«vo bÅ«tÄ«bu ir nosodÄ«jušas sabiedriskÄs organizÄcijas, zinÄtnieki, masu komunikÄcijas lÄ«dzekļi, tÅ«kstošiem iedzÄ«votÄji interneta komentÄros. Bez pÄrspÄ«lÄ“juma var teikt – nosodÄ«jusi visa tauta.
VÄ“loties atbildÄ“t uz šo jautÄjumu, visnesaprotamÄkais ir, lÅ«k, kas. Pie varas nonÄk un varas krÄ“slos netraucÄ“ti paliek sÄ“dÄ“t sabiedrÄ«bÄ pilnÄ mÄ“rÄ atmaskotas padibenes. Tauta ir pilnÄ mÄ“rÄ informÄ“ta par savu valdnieku totÄlo nevÄ“rtÄ«bu. LatvijÄ daži drosmÄ«gi mediji gadu no gada katru dienu bez brÄ«vdienÄm dokumentÄ“ti atspoguļo mÅ«su varas sievu un varas vÄ«ru varoņdarbus. NekÄdÄ gadÄ«jumÄ nedrÄ«kst teikt, ka tauta nav informÄ“ta par savu valdnieku varoņdarbiem. Par zÄdzÄ«bÄm, blÄ“dÄ«bÄm un idiotiskÄm nesaprÄtÄ«bÄm regulÄri informÄ“ arÄ« valdošÄs kliÄ·es dibentiņa laizÄ«tÄji – lojÄlie laikraksti, interneta ziņu portÄli, TV, radio.
NepÄrprotami ir skaidrs, ka tauta ir lietas kursÄ par savu valdnieku totÄlo nevÄ“rtÄ«bu. TaÄu tauta visu pacieš un neko nedara totÄlÄs nevÄ“rtÄ«bas padzÄ«šanÄ. Nekas neliecina, ka saprÄtÄ«gÄ latviešu tauta beidzot grasÄ«tos padzÄ«t savus nesaprÄtÄ«gos valdniekus. TÄ vien liekas, ka tauta savai valdošajai kliÄ·ei ir izsniegusi noziegumu brÄ«vÄ«bas izpildrakstu uz mūžīgiem laikiem. Tas, lÅ«k, nekÄdi nav saprotams.
Latviešu tauta („vienkÄršie cilvÄ“ki”) ir ļoti saprÄtÄ«ga tauta. To saku bez mazÄkÄs ironijas, kaut gan tautas attieksme pret varas struktÅ«rÄm ir ļoti nesaprÄtÄ«ga un tÄpÄ“c ironija ir aktuÄla.
TomÄ“r ironijai nav vietas. Latviešu tautas saprÄtÄ«gums ir zinÄtniski pierÄdÄ«ts fakts. ArÄ« to saku bez ironijas.
AtkÄrtoju – ironijai nav vietas. Latviešu tautas saprÄtÄ«gums ir zinÄtniski pierÄdÄ«ts socioloÄ£iskajos pÄ“tÄ«jumos trÄ«s gadus pÄ“c kÄrtas. KonkrÄ“ti 2012., 2013.un 2014.gadÄ. PÄ“tÄ«jumus veica „SKDS” un ar rezultÄtiem var iepazÄ«ties internetÄ. Latviešu tautas saprÄtÄ«gums ir aprÄ“Ä·inÄts skaitļu un procentu valodÄ. ŠÄ« valoda stÄsta par ļoti iepriecinošu ainu.
Tiesa, dotie pÄ“tÄ«jumi ir aptašÄ·Ä«ti ar sapuvušu šÄ·iedeni no varas vÄ«ru puses. Viņi nosoda latviešu tautas saprÄtÄ«gumu. ViņuprÄt latviešu tautas saprÄtÄ«gums traucÄ“ „politiÄ·iem” stumt valsti uz Saulaino tÄli un Lielajai Bandai uzjÄt Stikla kalnÄ (plašÄk skat. manÄ esejÄ „KonservatÄ«visma libertÄ«nistiskÄ karikatÅ«ra”). TÄtad mÅ«su bezjÄ“dzÄ«gajÄ un apkaunojošajÄ dzÄ«vÄ“ vainÄ«ga ir tauta, bet nevis „politiÄ·i”. Tautas ideÄli traucÄ“ „politiÄ·iem” kalpot tautai. TÄdÄ“jÄdi LatvijÄ ir nobriedusi absurda situÄcija.
Latviešu tautas saprÄtÄ«gums izpaužas vispusÄ«gi. MinÄ“tajÄ esejÄ latviešu tautas saprÄtÄ«go socioloÄ£isko portretu citÄ“ju pilnÄ mÄ“rÄ. Tagad atkÄrtošu tikai dažas saprÄtÄ«guma izpausmes.
TÄ, piemÄ“ram, 75% atzÄ«st valsts pienÄkumu rÅ«pÄ“ties par iedzÄ«votÄju vecumdienÄm. 62% vÄ“las redzÄ“t valdÄ«bas gÄdÄ«bu, lai katram cilvÄ“kam bÅ«tu pienÄcÄ«gs mÄjoklis. 56% domÄ, ka valstij jÄdibina uzņēmumi, jÄbÅ«vÄ“ rÅ«pnÄ«cas un jÄrada darbavietas. 53% uzskata, ka visiem lielajiem uzņēmumiem ir jÄpieder valstij. TÄpÄ“c tos lielos uzņēmumus, kuri patlaban ir atdoti „biznesmeņiem”, nepieciešams nacionalizÄ“t. Tikai 21% uzskata, ka komercbankas var piederÄ“t privÄtpersonÄm. No „vienkÄršajiem cilvÄ“kiem” 58% ir pÄrliecinÄti par valdÄ«bas pienÄkumu atbalstÄ«t vietÄ“jos ražotÄjus un aizsargÄt Latvijas tirgu. Viņu pÄrliecÄ«bÄ valsts protekcionismam ir jÄbÅ«t vienai no valdÄ«bas prioritÄtÄ“m. Strikti ir noraidÄ«ta liberÄlisma ievazÄtÄ „brÄ«vÄ«ba”. 55% piekrÄ«t, ka likums un kÄrtÄ«ba ir svarÄ«gÄki par indivÄ«da tiesÄ«bÄm publiski izteikties (televÄ«zijÄ, radio, rÄ«kot demonstrÄcijas, piketus). No aptaujÄtajiem iedzÄ«votÄjiem 45% domÄ, ka laulÄ«bas ir bÅ«tisks priekšnoteikums laimÄ«gai Ä£imenes dzÄ«vei un sekmÄ«gai bÄ“rnu audzinÄšanai. 29% uzskata, ka cilvÄ“kiem var bÅ«t laimÄ«ga Ä£imenes dzÄ«ve un viņi var sekmÄ«gi izaudzinÄt bÄ“rnus bez oficiÄlas laulÄ«bas.
IepazÄ«stoties ar tautas saprÄtÄ«gajiem uzskatiem, nekÄdi nav apjÄ“dzama, piemÄ“ram, latviešu nespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties lietpratÄ«gu izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministru. PÄ“cpadomju gados ir bijuši 17 ministri. Viņi veido smaržīgu buÄ·eti. SmaržīgÄkais potenciÄls bija GrÄ«nblatam, VÄ«tolam, Greiškalnam, Šadurskim, RadzÄ“viÄam, Druvietei, Rivžai, KoÄ·ei, Ķīlim. Īpaši smaržīga bija Druviete. Viņa divas reizes smaržoja ministra kabinetÄ, kaut gan pirms tam savÄ mÅ«Å¾Ä nekad nebija smaržojusi nevienÄ vadošajÄ amatÄ. TÄ teikt, no ielas uzreiz iesÄ“dÄs ministra krÄ“slÄ.
Par mÅ«su izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministru smaržīgo buÄ·eti sanÄktu aizraujoša traÄ£ikomÄ“dija. Starp viņiem bija puÄ·es ar specifisku smaku. Viens no ministriem meloja, ka viņam ir augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba. Viena ministre lielÄ«jÄs, ka ir profesore mūžizglÄ«tÄ«bÄ. TÄtad mÅ«su izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes priekšniece neko nesajÄ“dza ne izglÄ«tÄ«bÄ, ne zinÄtnÄ“. Viņa nezinÄja, ka izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“ profesors var bÅ«t tikai kÄdÄ zinÄtnes nozarÄ“. LielÄ«gÄ dÄma nezinÄja, ka mūžizglÄ«tÄ«ba nav zinÄtne.
Īpaši specifiska smaka bija slavenajam ministram Ķīlim. Viņa lÄ«dzsvaroti haotiskÄ domÄšana un nepilnvÄ“rtÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gÄ kompetence noteikti iederas Latvijas izglÄ«tÄ«bas vÄ“sturÄ“ kÄ patstÄvÄ«gs sižets. Viņš enerÄ£iski piesmaržoja ne tikai savu kabinetu, bet arÄ« augstskolu rektoru kabinetus. Ministra Ķīļa radošÄs mocÄ«bas augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas reformÄ“šanÄ ir pelnÄ«jušas atsevišÄ·u traÄ£ikomÄ“diju. Viņš pieteica karu rektorÄtu rÅ«dÄ«tajiem blēžiem, kuri viņu Ätri atbruņoja. NelietÄ«bu un zÄdzÄ«bu organizÄ“šanÄ latvieši nevar sÅ«dzÄ“ties par konsolidÄcijas trÅ«kumu. KonsolidÄcija vienÄ«gi trÅ«kst neliešu un zagļu sodÄ«šanai.
17 ministri ir panÄkuši izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas zibenÄ«gu kÄpumu. Par to visšaušalÄ«gÄk liecina Eiropas augstskolu attieksme pret Latvijas vispÄrÄ“jo izglÄ«tÄ«bu. Latvija ir EiropÄ vienÄ«gÄ valsts, kuras jauniešus nevÄ“lÄs uzņemt vislabÄkÄs Rietumu universitÄtes ar Kembridžu priekšgalÄ. Vai iespÄ“jams vÄ“l lielÄks apkaunojums?
IzrÄdÄs, Latvijas vispÄrÄ“jÄ izglÄ«tÄ«ba neatbilst Rietumu civilizÄcijas izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņa prasÄ«bÄm. Latvijas vispÄrÄ“jÄ izglÄ«tÄ«ba ir manÄmi atpalikusi no Rietumu civilizÄcijas vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas kopÄ“jÄ lÄ«meņa. Lai studÄ“tu Eiropas citu valstu universitÄtÄ“s, Latvijas jauniešiem liek vismaz gadu papildus mÄcÄ«ties to, ko viņiem nemÄcÄ«ja skolÄ. Kad par šo pazemojumu sabiedrÄ«bas pÄrstÄvji jautÄja lÄ«dzšinÄ“jai 17.ministrei, atbilde bija cienÄ«jami vÄ“mieniska. Tas uz viņu neattiecoties, jo tas neesot politisks jautÄjums. Vai iespÄ“jama vÄ“l stulbÄka atbilde?
JaunÄs valdÄ«bas sastÄva projekti liecina par svaigu pakÄpi izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministra izvÄ“lÄ“. Latviešu tauta tiks aplaimota ar sevišÄ·u gardumu. 18. ministra smaka var bÅ«t deÄ£enerÄta smirdoņa. 18. ministrs var bÅ«t deÄ£enerÄts ar Ä£eniÄlu pieredzi bÄ“rnu kropļošanÄ. 18.ministrs var bÅ«t zvÄ“rs – tumsonis bez dvÄ“seles.
Tauta vÄ“l nesen ļoti asi nosodÄ«ja šÄ« zvÄ“ra lÄ«dzšinÄ“jÄs kroplÄ«bas par cilvÄ“ku dzimumu. Bet tas, protams, mÅ«su „politiÄ·iem” neko neizsaka. MÅ«su „politiÄ·iem” tautas viedoklis neinteresÄ“. MÅ«su „politiÄ·i” ir dziļi ielÄgojuši, ka latviešu tauta ir mÄ«l paciest jebkuru nelietÄ«bu. ŽurnÄlistiem deÄ£enerÄts „uzsvÄ“ra, lai strÄdÄtu šajÄ amatÄ un paveiktu iecerÄ“to, jÄbÅ«t partijas atbalstam”. 18.ministra smirdoņai nemaz neinteresÄ“, vai to atbalstÄ«s izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes darbinieki – rektori, direktori, zinÄtnieki, pasniedzÄ“ji, skolotÄji. Vidiņviņķeliskajam tumsonim bez dvÄ“seles acÄ«mredzot ir vienaldzÄ«gs skolÄ“nu vecÄku viedoklis, studentu viedoklis. Galvenais ir „partijas atbalsts”. TÄtad pÄrÄ“jo deÄ£enerÄcijas autoru atbalsts.
Pats par sevi ir saprotams, ka ar šo izvÄ“li sev maigu spriedumu ir parakstÄ«jis premjerministra kandidÄts. PÄrsteigums tas nav. LielajÄ BandÄ visi ir talantÄ«gi bandÄ«ti.