Iesaki rakstu:

DrÄ«z bÅ«s apkārt jau divas nedēļas, kopš ne medijus, ne plašÄs tautas masas vairs neinteresÄ“ airBaltic jautājums. Un kāpÄ“c gan lai tas kādu Ä«paši interesÄ“tu, ja reiz viss ir beidzies laimÄ«gi, taisnÄ«ba un godaprāts uzvarÄ“juši, ļaunais un blÄ“dÄ«gais Fliks patriekts, svarÄ«gi finanšu jautājumi atrisināti, akcionāru vienošanās parakstÄ«ta, - laiks interesÄ“ties teiksim, par tikpat nebeidzamo valdošÄs koalÄ«cijas veidošanas seriālu. Bet ka tik prieki tomÄ“r nav paagri – un iemeslu šÄdām aizdomām ir vairāk nekā pietiekami.

Pirmkārt, vai kāds no jums ir redzÄ“jis šo jauno, lielisko Latvijas valsts vienošanos ar privātakcionāru, kas atšÄ·irÄ«bā no bÄ“dÄ«gi slavenā Šlesera akcionāru lÄ«guma, lÅ«k, esot valstij superizdevÄ«ga? Ja vien neesat Ä«paši pietuvināto personu lokā, - neesat redzÄ“juši un arÄ« neredzÄ“siet lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r tā, visticamākais gadus pÄ“c parakstÄ«šanas kaut kur nenoplÅ«dÄ«s.

KāpÄ“c tā? LÅ«k, Satiksmes ministrijas skaidrojums: „Vienošanās teksts ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, par ko vienojās vienošanās parakstÄ«tāji. Satiksmes ministrija bÅ«tu gatava publiskot minÄ“to dokumentu, taču šÄ« vienošanās tika parakstÄ«ta gan no mazākuma akcionāra BAS puses, gan arÄ« airBaltic kreditÄ“tāju banku puses, lÄ«dz ar to bÅ«tu nepieciešama viņu piekrišana vienošanās publiskošanai.”

Tā kā parakstÄ«tāju kopumā ir astoņi gabali, skaidrs, ka oficiāla vienošanās publiskošana nav iespÄ“jama. Un tas savukārt nozÄ«mÄ“ – mums nav ne mazākā pamata ticÄ“t, ka vienošanās Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem ir tik izdevÄ«ga, kā mums tiek apgalvots.

Protams, solÄ«ts un apgalvots ir daudz kas – bet tieši tāpat bija arÄ« Šlesera laikā ar viņa parakstÄ«to akcionāru lÄ«gumu, kura sekas tagad no valsts ir prasÄ«jušas pussimtu miljonu latu.

LÄ«dz ar to, ja kāds ir gatavs ticÄ“t uz vārda citam izcili godprātÄ«gam un atklātam satiksmes ministram vārdā Uldis Augulis, - lÅ«dzu, bet, neredzot vienošanos, mums nav un nevar bÅ«t ne mazākās drošÄ«bas par to, ka tajā atkal nav pāris blÄ“dÄ«gi punktiņi, kas pÄ“c dažiem gadiem Latvijas valstij atkal izmaksās oioioi, cik dārgi.

Otrkārt, vairāk nekā dÄ«vaina ir airBaltic galvenā uzraugošÄ „orgāna” – uzņēmuma padomes kandidatÅ«ru izvÄ“le. Tas jau nekas, ka tieši padome izrādÄ«jās absolÅ«ti nespÄ“jÄ«ga ne uzmanÄ«t uzņēmuma vadÄ«bas darbÄ«bas, ne ziņot par tām akcionāram – valstij: no Latvijas valsts puses nu uzņēmumu turpinās „uzraudzÄ«t” tie paši ļaudis, kas nogulÄ“ja šÄgada krÄ«zi.

Treškārt, vairāk nekā mulsinoša ir gan absolÅ«ti nesaprotamā un noslÄ“pumainā uzņēmuma vadÄ«tāja meklÄ“šanas procedÅ«ra, kas neizbÄ“gami liek šaubÄ«ties par tās iznākumu (it Ä«paši, ņemot vÄ“rā valdÄ«bas vadÄ«tāja izteikto pārliecÄ«bu, ka izcili sarežģītā aviācijas biznesa uzņēmumu vadÄ«tāji atrodami par dažu tÅ«kstošu latu algu mÄ“nesÄ«), gan tas, ka nekas, itin nekas nav dzirdÄ“ts par kādām pārdomātām pārmaiņām airBaltic darbÄ«bā, kas ļautu izvairÄ«ties no jaunu desmitiem miljonu latu lielu zaudÄ“jumu saskaitÄ«šanas nākamvasar.

Ceturtkārt... bet, ziniet, arī ar pirmajiem trim punktiem ir pilnīgi pietiekami, lai izjūtas nebūtu diez ko patīkamas.