Iesaki rakstu:

5. februārÄ« Satversmes tiesā (ST) gaidāms svarÄ«gs spriedums lietā, kurā apstrÄ«dÄ“ta norma, ka lielajās pašvaldÄ«bās vÄ“lÄ“šanās drÄ«kst startÄ“t tikai partijas vai to apvienÄ«bas, bet ne vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bas. Par šo lietu publiskajā telpā tiek runāts maz vai nemaz, tomÄ“r intrigu rada tas, ka ST tiesnešu domas lietā esot sadalÄ«jušÄs un neviens neņemas prognozÄ“t spriedumu, kas  var ietekmÄ“t lÄ«dzšinÄ“jo vÄ“lÄ“šanu kārtÄ«bu, radÄ«t sekas politisko partiju sistÄ“mai Latvijā un bÅ«t nozÄ«mÄ«gs arÄ« nacionālās drošÄ«bas kontekstā.

Ar konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu ST vÄ“rsās JÅ«rmalas aizsardzÄ«bas biedrÄ«ba, kuras pārstāvjiem 2013. gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās tika atteikts reÄ£istrÄ“t vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bas sarakstu JÅ«rmalnieki. Rezultātā ST pirms gada, 2014. gada 10. janvārÄ« ierosināja lietu par Republikas pilsÄ“tas domes un novada domes vÄ“lÄ“šanu likuma 15. panta 1. daļas neatbilstÄ«bu Satversmes 91. un 101. pantam, kuri noteic cilvÄ“ku vienlÄ«dzÄ«bu un tiesÄ«bas piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bu darbā.

Avoti, kas ir informÄ“ti par ST iekšÄ“jo noskaņojumu, Pietiek atzinuši, ka pašlaik tiesnešu noskaņojums dalās un izšÄ·irošÄ var izrādÄ«ties ST priekšsÄ“dÄ“tāja Alda Laviņa balss. Lietu bez Laviņa vÄ“l skata četri ST tiesneši - KristÄ«ne KrÅ«ma, Gunārs Kusiņš, Uldis Ķinis un Sanita Osipova. Kusiņš, kurš ir referÄ“jošais tiesnesis lietā, ceturtdien, sastapts Saeimā, atteicās komentÄ“t pat to, vai tiesa, ka gaidāmais ST spriedums bÅ«s sabiedrÄ«bai saistošs. „Es nevaru teikt ne jā, ne nÄ“, jo tad jÅ«s nojautÄ«siet [kāds bÅ«s spriedums],” teica ST tiesnesis.

Ja ST lemtu, ka pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu likuma norma, kas novados, kuros iedzÄ«votāju skaits ir virs 5 000 un lielajās pilsÄ“tās liedz kandidÄ“t ārpus politisko partiju vai to apvienÄ«bu sarakstiem esošiem kandidātiem, bÅ«tu jāveic tālāki grozÄ«jumi likumos, radot ciešÄku regulÄ“jumu vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bu kontrolei. Apstākļos, kad agresÄ«vu ārpolitiku pret kaimiņvalstÄ«m Ä«stenojošÄ Krievija izmanto tā dÄ“vÄ“to „maigo varu”, finansÄ“jot un ietekmÄ“jot dažādas nevalstiskas organizācijas ārvalstÄ«s, zaļā gaisma vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bu startam lielo pilsÄ“tu - RÄ«gas, Daugavpils un citu - domju vÄ“lÄ“šanās jāskata arÄ« no nacionālās drošÄ«bas apsvÄ“rumiem. 

Ja JÅ«rmalas aizsardzÄ«bas biedrÄ«bas pārstāvju konstitucionālā sÅ«dzÄ«ba tiks apmierināta, mazinātos arÄ« lielo partiju ietekme pār pašvaldÄ«bām, - bet to „jumta” pašlaik vietÄ“jie lÄ«deri lielajās pilsÄ“tās un novados vairs nevar startÄ“t vÄ“lÄ“šanās. TomÄ“r atšÄ·irÄ«bā no Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«bas, kura ST sniegusi jÅ«rmalnieku pozÄ«ciju atbalstošu viedokli, Lielo pilsÄ“tu asociācija nākusi ar pretÄ“ju viedokli. LabvÄ“lÄ«gs ST spriedums arÄ« bÅ«tu savā garā pretÄ“js Valsts prezidenta Andra BÄ“rziņa rosinātajiem grozÄ«jumiem likumos, kas vÄ“rsti uz partiju nostiprināšanu, izvirzot prasÄ«bu pÄ“c 500 biedriem lÄ«dzšinÄ“jo 200 vietā un par dibināšanu vismaz gadu pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām.

PÄ“c Pietiek avotu teiktā, jÅ«rmalnieku konstitucionālajai sÅ«dzÄ«bai atbalstošu pozÄ«ciju ST paudis arÄ« Egils Levits, kuru publiskajā telpā atsevišÄ·i politiÄ·i minÄ“juši kā iespÄ“jamo kandidātu vasarā gaidāmajām Valsts prezidenta vÄ“lÄ“šanām.