Iesaki rakstu:

Ar otro piegājienu Satversmes tiesa pieņēmusi izskatÄ«šanai Lato Lapsas konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu, kuras bÅ«tÄ«ba: ņemot vÄ“rā, cik vienkārši pašlaik Latvijā pret faktiski jebkuru cilvÄ“ku var safabricÄ“t kriminālprocesu un kā aizdomās turÄ“tajam - arÄ« gadÄ«jumā, ja krimināllieta ierosināta par, piemÄ“ram, drošÄ«bas iestādÄ“m netÄ«kamu dokumentu publicÄ“šanu, - pieprasÄ«t viņam nodot DNS paraugus, ko pÄ“c tam var izmantot nezināmiem nolÅ«kiem, atzÄ«t šo pašreizÄ“jo kārtÄ«bu par Satversmei neatbilstošu.

Lato Lapsa iebildumus pret pašreizÄ“jo DNS paraugu nodošanas kārtÄ«bu pirmoreiz cÄ“la pirms vairāk nekā gada, kad DrošÄ«bas policijas safabricÄ“tā kriminālprocesa ietvaros (šogad prokuratÅ«ra šo kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trÅ«kuma dēļ) viņam tika noteikts aizdomās turÄ“tā statuss un DrošÄ«bas policijas izmeklÄ“tājs Iļja Boronovskis nesekmÄ«gi mÄ“Ä£ināja viņam paņemt DNS paraugus. ŠÄ« neveiksmÄ«gā mÄ“Ä£inājuma ieraksts joprojām ir noklausāms šeit. (Savukārt plašÄk par pašu kriminālprocesu lasāms šeit.)

PÄ“c šÄ« notikuma DrošÄ«bas policija vÄ“rsās ar ziņojumu Valsts policijā, pavÄ“stot, ka Lato Lapsas rÄ«cÄ«bā, DNS paraugus nenododot, esot konstatÄ“ta "Kontroles, uzraudzÄ«bas vai izmeklÄ“šanas funkcijas realizÄ“jošo valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«ciju amatpersonu likumÄ«go prasÄ«bu neizpildÄ«šana", un pÄ“c šÄ« ziņojuma saņemšanas Valsts policijā tika sākta administratÄ«vā lietvedÄ«ba.

Tiesa administratÄ«vo lietvedÄ«bu šajā lietā izbeidza, izsakot Lato Lapsam aizrādÄ«jumu, pārsÅ«dzÄ«ba neko nedeva, un nu Lato Lapsa ir vÄ“rsies ar konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu Satversmes tiesā, uzskatot, ka pašreizÄ“jā DNS paraugu nodošanas kārtÄ«ba, kas pieņemta vÄ“l Aigara KalvÄ«ša valdÄ«bas laikā, aizskar Latvijas pilsoņu Satversmes 96.pantā un Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 8.pantā nostiprinātās pamattiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu.

"PÄ“dÄ“jie gadi skaidri pierāda, ka ikviens Latvijas cilvÄ“ks var nonākt situācijā, kad pret viņu tiek safabricÄ“ts kriminālprocess un viņam šÄda safabricÄ“ta procesa ietvaros tiek noteikts aizdomās turÄ“tā statuss - vai arÄ« tas viss pat tiek darÄ«ts speciāli tāpÄ“c, lai kādi korumpÄ“ti "tiesÄ«bsargāšanas" iestāžu pārstāvji gÅ«tu iespÄ“ju tikt pie viņa DNS paraugiem un tad tos izmantot sev vien zināmiem mÄ“rÄ·iem.

Es to visu esmu "izbaudÄ«jis" pats, tāpÄ“c arÄ« esmu iesniedzis šo konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu, lai nekas tāds turpmāk vairs nenotiktu. Tikai policejiski bandÄ«tiskā valstÄ« varas iestādÄ“m var ienākt prātā, ka tām ļoti vajag kāda cilvÄ“ka DNS paraugus, kurš it kā tiek turÄ“ts aizdomās par kādu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, kurā vispār nav un nevar bÅ«t nekādu pirkstu nospiedumu, siekalu, asiņu vai kā tāda. ŠÄ« nejÄ“dzÄ«gā un absurdā norma ir domāta tikai un vienÄ«gi kā politiÄ·u "dāvana" noziedzniekiem drošÄ«bas dienestos," paskaidro Lato Lapsa.

Pietiek šodien publicÄ“ gan Lato Lapsas konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu šajā lietā, gan Satversmes tiesas lÄ“mumu par lietas pieņemšanu izskatÄ«šanai.

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAI

Lato Lapsas KONSTITUCIONĀLĀ SŪDZĪBA

2015.gada 19.maijā.

ŠÄ« konstitucionālā sÅ«dzÄ«ba tiek iesniegta sakarā ar DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.panta 2.punkta vārdu „aizdomās turÄ“tās”, 1.panta 6.punkta vārdu „aizdomās turÄ“tām”, 4.panta vārdu „turÄ“tas aizdomās”, 10.panta vārdu „aizdomās turÄ“to”, 18.panta pirmās daļas vārdu „aizdomās turÄ“tajām” un vārdu „par aizdomās turÄ“to”, kā arÄ« Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumu Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzÄ“ iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arÄ« bioloÄ£iskā materiāla un bioloÄ£iskās izcelsmes pÄ“du izņemšanas kārtÄ«ba” 2.punkta vārdu „aizdomās turÄ“tām” un 13.punkta vārdu „aizdomās turÄ“tās” neatbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam, turpmāk tekstā – SÅ«dzÄ«ba, ar ko ir aizskartas SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā un Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 8.pantā nostiprinātās pamattiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu.

InstitÅ«cija, kas pieņēmusi apstrÄ«dÄ“to aktu – DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums – Latvijas Republikas Saeima, un institÅ«cija, kas pieņēmusi apstrÄ«dÄ“to aktu – 23.08.2005. noteikumus Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzÄ“ iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arÄ« bioloÄ£iskā materiāla un bioloÄ£iskās izcelsmes pÄ“du izņemšanas kārtÄ«ba” – Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Likumu un citu normatÄ«vo aktu atbilstÄ«bu Satversmei var izvÄ“rtÄ“t vienÄ«gi Satversmes tiesa. TāpÄ“c SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js vÄ“ršas ar SÅ«dzÄ«bu Satversmes tiesā.

Lietas faktisko apstākļu izklāsts

2004.gada 17.jÅ«nijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu, kas grozÄ«ts 09.03.2006. un 16.06.2010.

DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.panta 2.punkts definÄ“ terminu bioloÄ£iskas izcelsmes pÄ“das, paredzot, ka tās cita starpā tiek izņemtas arÄ« no aizdomās turÄ“tās personas, savukārt 1.panta 6.punkts definÄ“ terminu salÄ«dzināmie paraugi, paredzot, ka tie tiek izņemti arÄ« no aizdomās turÄ“tām personām. DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 4.pants paredz, ka DNS nacionālajā datu bāzÄ“ tiek apkopotas un glabātas arÄ« ziņas par personām, kuras turÄ“tas aizdomās; 10.pants nosaka, tieši kāda informācija iekļaujama DNS nacionālajā datu bāzÄ“, t.sk. arÄ« par aizdomās turÄ“tām personām, savukārt 18.panta pirmajā daļā noteikts DNS profilu un ziņu par aizdomās turÄ“tajām personām glabāšanas ilgums 10 (desmit) gadi.

Saskaņā ar DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu ir izdoti Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumi Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzÄ“ iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arÄ« bioloÄ£iskā materiāla un bioloÄ£iskās izcelsmes pÄ“du izņemšanas kārtÄ«ba”, kā 2.punkts paredz bioloÄ£iskā materiāla izņemšanu arÄ« no aizdomās turÄ“tām personām, savukārt 13.punkts paredz, ka bioloÄ£iskas izcelsmes pÄ“das arÄ« no aizdomās turÄ“tām personām izņem Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtÄ«bā.

Ar DrošÄ«bas policijas IzmeklÄ“šanas nodaļas izmeklÄ“tāja 17.04.2014. lÄ“mumu SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js tika atzÄ«ts par aizdomās turÄ“to kriminālprocesā Nr.11840005513 (lÄ“muma kopiju skat. pielikumā Nr.1, kā arÄ« papildus skat. pielikumā Nr.2 DrošÄ«bas policijas IzmeklÄ“šanas nodaļas 24.04.2014. Paziņojuma Nr.21/1350 kopiju par kļūdu krimināllietas numurā 17.04.2014. lÄ“mumā). 23.04.2014. sastādÄ«ts BioloÄ£iskā materiāla izņemšanas akts iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzÄ“ (kopija pielikumā Nr.3), kurā fiksÄ“ta SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja atteikšanās izsniegt DNS materiālu kriminālprocesa Nr.11840005513 ietvaros.

Par šo faktu pret SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ju tika uzsākta administratÄ«vā lietvedÄ«ba par Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzÄ“tā pārkāpuma izdarÄ«šanu (pielikumā Nr.4 Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas centra iecirkņa 04.06.2014. vÄ“stules Nr.20/10/7-14191 kopija), kā rezultātā 01.07.2014. tika sastādÄ«ts administratÄ«vā pārkāpuma protokols Nr.PC095414 (kopija pielikumā Nr.5, kā arÄ« papildus skat. pielikumu Nr.6 – pavadvÄ“stules kopija, ar ko nosÅ«tÄ«ta administratÄ«vā pārkāpuma protokola Nr.PC095414 kopija).

24.09.2014. RÄ«gas pilsÄ“tas Centra rajona tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.1-27020914/4 administratÄ«vā pārkāpuma lietā pret SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ju, ar ko nosprieda izteikt mutvārdu aizrādÄ«jumu SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam par DNS parauga nesniegšanu, un administratÄ«vo lietvedÄ«bu izbeigt (24.09.2014. RÄ«gas pilsÄ“tas Centra rajona tiesas sprieduma kopija pielikumā Nr.7).

Par šo spriedumu SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js iesniedza apelācijas sÅ«dzÄ«bu, kas ar 09.01.2015. RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas spriedumu lietā Nr.104AA-0112-15/16 (Nr.127020914) noraidÄ«ta un RÄ«gas pilsÄ“tas Centra rajona tiesas 24.09.2014. spriedums atstāts negrozÄ«ts (apelācijas instances tiesas sprieduma kopija pielikumā Nr.8). RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas spriedums lietā Nr.104AA-0112-15/16 (Nr.127020914) stājies likumÄ«gā spÄ“kā 09.01.2015. (apliecina pielikumā Nr.9 pievienotā izdruka no portāla www.tiesas.lv par tiesvedÄ«bas gaitu lietā Nr.127020914).

Apelācijas instances tiesa spriedumu motivÄ“ ar Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumu Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzÄ“ iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arÄ« bioloÄ£iskā materiāla un bioloÄ£iskās izcelsmes pÄ“du izņemšanas kārtÄ«ba” 2.punktu, kā arÄ« atsaucas uz Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 4.punktu.

2015.gada 24.aprÄ«lÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ras krimināltiesiskā departamenta SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors, Dr.iur. A.Pundurs pieņēma lÄ“mumu par kriminālprocesa Nr.11840005513 izbeigšanu, jo SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja izdarÄ«tajā nodarÄ«jumā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva (lÄ“muma kopija pielikumā Nr.10). MinÄ“tais lÄ“mums cita starpā paredz, ka no aizskārÄ“ja (SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja) apmierinājumu var prasÄ«t Civilprocesa likumā noteiktā kārtÄ«bā (skat. lÄ“muma 5.lapas 4.rindkopu).

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja ieskatā viņa Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās pamattiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, ko aizsargā arÄ« Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 8.pants, aizskar Likuma 1.panta 2.punkts, 1.panta 6.punkts (daļā par bioloÄ£iskas izcelsmes pÄ“du un salÄ«dzināmo paraugu izņemšanu arÄ« no personām, kuras turÄ“tas aizdomās), 4.pants, 10.pants un 18.panta pirmā daļa (daļā par DNS profilu un ziņu uzglabāšanu DNS nacionālajā datu bāzÄ“ arÄ« par personām, kuras turÄ“tas aizdomās), kā arÄ« Noteikumu 2. un 13.punkti, daļā par bioloÄ£iskā materiāla un bioloÄ£iskas izcelsmes pÄ“du izņemšanu no aizdomās turÄ“tām personām, turpmāk tekstā visas kopā un katra atsevišÄ·i – ApstrÄ«dÄ“tās normas.

Latvijas Republikas Saeima 2004.gada 17.jÅ«nijā pieņēma DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu, kas grozÄ«ts 09.03.2006. un 16.06.2010., turpmāk tekstā – Likums.

Likuma 1.panta 2.punkts paredz: „bioloÄ£iskas izcelsmes pÄ“das — bioloÄ£iskais materiāls, kas izņemts notikuma vietā, pazudušas personas dzÄ«vesvietā, no cietušÄs, aizturÄ“tās, aizdomās turÄ“tās vai apsÅ«dzÄ“tās personas vai tās apģērba, no lÄ«Ä·a, kā arÄ« no cita veida lietiskajiem pierādÄ«jumiem”.

Likuma 1.panta 6.punkts paredz: „salÄ«dzināmie paraugi — bioloÄ£iskais materiāls, kas ņemts no cietušÄm, aizturÄ“tām, aizdomās turÄ“tām, apsÅ«dzÄ“tām vai notiesātām personām, no neatpazÄ«tiem lÄ«Ä·iem, no pazudušu personu bioloÄ£iski tuviem radiniekiem (bÄ“rniem, vecākiem), lai noskaidrotu bioloÄ£iskas izcelsmes pÄ“du avotu, identificÄ“tu pazudušu personu vai neatpazÄ«tu lÄ«Ä·i”.

Likuma 4.pants paredz, ka „DNS nacionālajā datu bāzÄ“ apkopo un glabā informāciju par DNS profiliem un ziņas par personām, kuras turÄ“tas aizdomās, apsÅ«dzÄ“tas vai notiesātas, par neatpazÄ«tiem lÄ«Ä·iem, par Latvijas Republikā pazudušÄm personām un par bioloÄ£iskas izcelsmes pÄ“dām.”.

Likuma 10.pants nosaka, kāda informācija iekļaujama DNS nacionālajā datu bāzÄ“ par noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā aizdomās turÄ“to, apsÅ«dzÄ“to vai notiesāto personu.

Likuma 1.panta 2.punkts, 1.panta 6.punkts, 4.pants un 10.pants šÄdā redakcijā ir spÄ“kā no 06.04.2006. (minÄ“tajā datumā stājās spÄ“kā 09.03.2006. grozÄ«jumi Likumā), taču aizdomās turÄ“tā persona visos uzskaitÄ«tajos pantos bijusi no sākotnÄ“jās Likuma redakcijas pieņemšanas un spÄ“kā stāšanās.

Likuma 18.panta pirmā daļā paredz: „DNS profilus un ziņas par aizdomās turÄ“tajām vai apsÅ«dzÄ“tajām personām, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrÄ“to personu uz reabilitÄ“jošu apstākļu pamata vai arÄ« tiek atcelts lÄ“mums, ar kuru attiecÄ«gā persona atzÄ«ta par aizdomās turÄ“to vai apsÅ«dzÄ“to uz tāda paša pamata, kā arÄ« tad, ja stājies spÄ“kā personu attaisnojošs spriedums, DNS nacionālajā datu bāzÄ“ glabā 10 gadus no dienas, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi lÄ“mumu vai spriedumu, vai minÄ“to informāciju dzÄ“š no DNS nacionālās datu bāzes pÄ“c tam, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi attiecÄ«gās personas rakstveida iesniegumu.”.

Likuma 18.panta pirmā daļa šÄdā redakcijā ir spÄ“kā no 20.07.2010., kad stājās spÄ“kā Likuma 16.06.2010. grozÄ«jumi, kas samazināja DNS profilu un ziņu par personu uzglabāšanas termiņu no 75 gadiem uz 10 gadiem attiecÄ«bā uz aizdomās turÄ“tām un apsÅ«dzÄ“tām personām.

Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumi Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzÄ“ iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arÄ« bioloÄ£iskā materiāla un bioloÄ£iskās izcelsmes pÄ“du izņemšanas kārtÄ«ba”, turpmāk tekstā - Noteikumi, izdoti uz Likuma pamata.

Noteikumu 2.punkts paredz, ka „BioloÄ£isko materiālu izņem no pazudušu personu tuviem radiniekiem, aizdomās turÄ“tām, apsÅ«dzÄ“tām, tiesājamām vai notiesātām personām par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu un no cietušÄm personām (turpmāk – parauga devÄ“ji), kā arÄ« no neatpazÄ«tiem lÄ«Ä·iem un no vardarbÄ«gā nāvÄ“ mirušu personu lÄ«Ä·iem.”, savukārt 13.punkts paredz, ka „BioloÄ£iskās izcelsmes pÄ“das noziedzÄ«ga nodarÄ«juma vietā, no cietušÄs vai aizdomās turÄ“tās personas vai tās apģērba, no lÄ«Ä·a, kā arÄ« no citiem lietiskajiem pierādÄ«jumiem izņem Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā.”.

 Noteikumu ApstrÄ«dÄ“tās normas citÄ“tajā redakcijā ir spÄ“kā no Noteikumu spÄ“kā stāšanās brīža 27.08.2005.

Juridiskais pamatojums

Satversmes 89.pants nosaka, ka valsts atzÄ«st un aizsargā cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem lÄ«gumiem. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js uzskata, ka viņa pamattiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu aizskar ApstrÄ«dÄ“tās normas, kas neatbilst Satversmes 96.pantam un Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 8.pantam.

Satversmes 96.pants paredz: „Ikvienam ir tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves, mājokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu.”. Personas privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu aizsargā arÄ« Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 8.pants, tā 1.punktā paredzot: „Ikvienam ir tiesÄ«bas uz savas privātās un Ä£imenes dzÄ«ves, dzÄ«vokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu.”

Satversmes tiesa skaidrojusi tiesÄ«bu uz privāto dzÄ«vo saturu 26.01.2005. spriedumā lietā Nr.2004-17-01 (10.punkts), kā arÄ« šo pamattiesÄ«bu saturs analizÄ“ts 11.05.2011. spriedumā lietā Nr.2010-55-0106 (10.punkts). Proti, šÄ«s tiesÄ«bas aizsargā indivÄ«da fizisko un garÄ«go integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus, iespÄ“jami minimāli ciešot no valsts iejaukšanās. Tās ietver arÄ« indivÄ«da tiesÄ«bas saglabāt un attÄ«stÄ«t Ä«pašÄ«bas un spÄ“jas, kas viņu atšÄ·ir no citiem cilvÄ“kiem un individualizÄ“.

Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesÄ«bas, kas noteiktas Satversmes 96.pantā u.c. pantos, var ierobežot tikai likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu. ArÄ« Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 8.panta 2.punkts paredz, ka Sabiedriskās institÅ«cijas nedrÄ«kst traucÄ“t nevienam baudÄ«t šÄ«s tiesÄ«bas, izņemot gadÄ«jumos, kas paredzÄ“ti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrÄ«bā, lai aizstāvÄ“tu valsts drošÄ«bas, sabiedriskās kārtÄ«bas vai valsts labklājÄ«bas intereses, lai nepieļautu nekārtÄ«bas vai noziegumus, lai aizsargātu veselÄ«bu vai morāli, vai lai aizstāvÄ“tu citu tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas.

1. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js apšauba ApstrÄ«dÄ“to normu satura kvalitāti, tādēļ analizÄ“s Likuma (Noteikumi izdoti uz Likuma pamata) izstrādi:

1.1. Likuma sākotnÄ“jās redakcijas anotācijā (http://helios-web.saeima.lv/saeima8/reg.likprj) attiecÄ«bā uz Likuma normu atbilstÄ«bu starptautiskajām saistÄ«bām bija analizÄ“ti vairāki Likuma panti, bet netika analizÄ“ta neviena no ApstrÄ«dÄ“tajām normām, vien izdarot kopÄ“ju secinājumu, ka likumprojekts atbilst Latvijas saistÄ«bām pret Eiropas Padomi, atbilst Latvijas saistÄ«bām pret Eiropas SavienÄ«bu un sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatÄ«vo aktu atbilstÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas Acquis Communataire prasÄ«bām policijas sadarbÄ«bas jomā. Normu atbilstÄ«ba vÄ“rtÄ“ta tikai pret 1981.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu automātisko apstrādi, Padomes 1997.gada 9.jÅ«nija rezolÅ«ciju par DNS analīžu rezultātu apmaiņu un Padomes 2001.gada 25.jÅ«nija rezolÅ«ciju par DNS analīžu rezultātu apmaiņu. LÄ«dz ar to SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js secina, ka, jau sagatavojot sākotnÄ“jo Likuma redakciju, nav analizÄ“ta ne tā atbilstÄ«ba starptautiskajām cilvÄ“ktiesÄ«bu normām, ne iespÄ“jamie personu pamattiesÄ«bu aizskārumi, kādi varÄ“tu rasties ar šÄ« normatÄ«vā akta pieņemšanu. VienÄ«gais plānotā Likuma normu vÄ“rtÄ“šanas aspekts starptautisko normu kontekstā ir bijis datu apstrāde un tās rezultātu apmaiņa Eiropas ietvaros. To, vai kādas no likumprojektā par Likuma sākotnÄ“jo redakciju iekļauto personu grupu intereses netiks nepamatoti aizskartas, vai nesamÄ“rÄ«gi ierobežotas pret sabiedrÄ«bas kopÄ“jām interesÄ“m, vÄ“rtÄ“ts nav. AttiecÄ«bā uz sociālo seku izvÄ“rtÄ“šanu Likuma sākotnÄ“jas redakcijas anotācija paredzÄ“ja, ka normatÄ«vā akta projekts šo jomu neskar. Savukārt par faktu, kā persona varÄ“s aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas, ja Likums viņu ierobežos, noteikts: „IndivÄ«ds savas tiesÄ«bas varÄ“s aizstāvÄ“t lÄ«dzšinÄ“jā kārtÄ«bā”. ŠÄ« „dežūrfrāze” SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja ieskatā neko neizsaka un neatrisina, jo Likums tika pieņemts, lai noteiktu kārtÄ«bu, no kā un ar kādu mÄ“rÄ·i tiek ņemti DNS materiāli un kā tie uzglabājami, pie tam, paredzot, ka Likuma ieviešanai nepieciešami vairāki jauni Ministru kabineta noteikumi. LÄ«dz ar to absolÅ«ti nav saprotams, kā jaunpieņemtu normu aizskāruma gadÄ«jumā konkrÄ“tam indivÄ«dam varÄ“tu palÄ«dzÄ“t lÄ«dzšinÄ“jā kārtÄ«ba. Sagatavojot un, pieņemot Likuma sākotnÄ“jo redakciju, nav vÄ“rtÄ“ts, ka par aizdomās turÄ“tu personu var tikt pieņemts lÄ“mums, ka viņas rÄ«cÄ«bā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mju, un ka tad 75 gadus (sākotnÄ“jā redakcijā) tiks uzglabāti nevainÄ«gas personas DNS dati, kas tiks izmantoti noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanā. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam nav skaidrs, kā nevainÄ«gas personas datu uzglabāšana un salÄ«dzināšana varÄ“tu palÄ«dzÄ“t ātrāk atklāt noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. MinÄ“tais rada nevienlÄ«dzÄ«gu stāvokli attiecÄ«bā  pret citām nevainÄ«gām personām un personām, kuras nekad nav bijušas aizdomās turÄ“tas. Tāpat nav vÄ“rtÄ“ts, ka pašas aizdomās turÄ“tās personas kriminālprocesuālais statuss ir gana neskaidrs, kādēļ, iespÄ“jams, bÅ«tu pakļaujams kādiem papildus nosacÄ«jumiem, pirms tiek pieņemts lÄ“mums no aizdomās turÄ“tas personas ņemt DNS materiālu. Šo SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja apgalvojumu pierāda arÄ« fakts, ka Likums tā sākotnÄ“jā likumprojekta stadijā nemaz nav ticis apspriests ne ar nevalstiskām organizācijām, ne ar starptautiskajiem konsultantiem, nedz ir bijuši kādi sabiedrÄ«bas informÄ“šanas pasākumi vai noskaidrots sabiedriskās domas viedoklis (Likuma sākotnÄ“jās redakcijas anotācijā visās uzskaitÄ«tajās sadaļās norādÄ«ts, ka konsultācijas nav notikušas, sabiedrÄ«bas informÄ“šanas pasākumi nav notikuši). Kā papildus argumentu var minÄ“t arÄ« faktu, ka, izskatot Likuma sākotnÄ“jas redakcijas Likumprojektu Saeimā, Juridiskā biroja ierosinātie priekšlikumi pārsvarā bija redakcionāli un pÄ“c bÅ«tÄ«bas (gan nedaudz) skāra tikai vienu no Likuma ApstrÄ«dÄ“tajām normām - 18.panta  pirmo daļu. 1.2. ArÄ« no Likuma 09.03.2006. grozÄ«jumu anotācijas (http://helios-web.saeima.lv/saeima8/reg.likprj) secināms, ka nav notikušas ne konsultācijas, ne sabiedrÄ«bas informÄ“šanas pasākumi, tāpat nav vÄ“rtÄ“tas sociālās sekas, jo normatÄ«vā akta projekts šo jomu neskar. AtbilstÄ«ba Eiropas SavienÄ«bas normatÄ«viem aktiem un citiem dokumentiem (Eiropas tiesas spriedumi, vadlÄ«nijas) nav analizÄ“ta vispār, jo norādÄ«ts, ka šÄ« joma nav skarta. 1.3. Likuma 16.06.2010. grozÄ«jumu, kas samazināja DNS profilu un ziņu par personu uzglabāšanas termiņu no 75 gadiem uz 10 gadiem attiecÄ«bā uz aizdomās turÄ“tām un apsÅ«dzÄ“tām personām, anotācijā (http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/DB7434689FF80FACC22576F5004BE65B?OpenDocument) arÄ« norādÄ«ts, ka nav notikušas konsultācijas ne ar ekspertiem, ne pilsoniskās sabiedrÄ«bas un sociālo partneru organizācijām, nav bijuši sabiedrÄ«bas informÄ“šanas pasākumi, tāpat nav vÄ“rtÄ“tas sociālās sekas, jo normatÄ«vā akta projekts šo jomu neskar. Par faktu, kā indivÄ«ds varÄ“s aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas, ja Likums viņu ierobežos, noradÄ«ts, ka normatÄ«vais akts neierobežos indivÄ«da tiesÄ«bas. AtbildÄ«bas pret starptautiskajām saistÄ«bām sakarā vÄ“rtÄ“ti lÄ“mumi par pārrobežu sadarbÄ«bas pastiprināšanu, jo Ä«paši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzÄ«bu, kā arÄ« Eiropas cilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumi, kas attiecas uz DNS profilu un ziņu par personu uzglabāšanas ilgumu. Lai gan 16.06.2010. grozÄ«jumu likumprojekta anotācijā ir norādÄ«ts, ka DNS dati un profili jāiznÄ«cina uzreiz vai konkrÄ“ti noteiktā laikā (ECT lietā S. And Marper v. The United Kingdom), opcija DNS datus iznÄ«cināt uzreiz, apspriesta un analizÄ“ta nebija vispār. Tāpat nebija apskatÄ«ti un analizÄ“ti jebkādi citi problÄ“mjautājumi vai iespÄ“jamie aizskārumi. Viss augstāk minÄ“tais liek apšaubÄ«t Likuma ApstrÄ«dÄ“to normu (lÄ«dz ar to arÄ« uz Likuma pamata izdoto Noteikumu ApstrÄ«dÄ“to normu) satura kvalitāti. 2. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js apšauba, ka likumdevÄ“ja izraudzÄ«tie lÄ«dzekļi ir piemÄ“roti Likuma ApstrÄ«dÄ“to normu (un uz tā pamata izdoto Noteikumu ApstrÄ«dÄ“to normu) leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai un apšauba personas pamattiesÄ«bu ierobežojuma samÄ“rÄ«gumu. Kā jau minÄ“ts, personas pamattiesÄ«bas var ierobežot likumā paredzÄ“tos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu. Lai secinātu, vai pamattiesÄ«bas ierobežotas pamatoti, jāvÄ“rtÄ“: 1) vai pamattiesÄ«bu ierobežojums noteikts ar pienācÄ«gā kārtÄ«bā pieņemtu likumu; 2) vai pamattiesÄ«bu ierobežojumam ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, proti, bÅ«tisku sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«ba; 3) vai ierobežojums atbilst samÄ“rÄ«guma principam (saprātÄ«gs lÄ«dzsvars starp personas pamattiesÄ«bām un bÅ«tiskajām sabiedrÄ«bas interesÄ“m). 2.1. ApstrÄ«dÄ“tās normas ietvertas Likumā un uz Likuma pamata izdotos Ministru kabineta Noteikumos. Likums pieņemts SatversmÄ“ un Saeimas KārtÄ«bas rullÄ« noteiktajā kārtÄ«bā, Noteikumi pieņemti Ministru kabineta KārtÄ«bas rullÄ« noteiktajā kartÄ«bā. Likums un Noteikumi izsludināti likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicÄ“šanas, spÄ“kā stāšanās kārtÄ«bu un spÄ“kā esamÄ«bu” noteiktajā kartÄ«bā. Tātad secināms, ka formāli Likums un Noteikumi pieņemti, atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajai normatÄ«vo aktu pieņemšanas procedÅ«rai, taču šÄ«s SÅ«dzÄ«bas 1.punktā tika analizÄ“ta Likuma sagatavošana pieņemšanai, kas pierāda, ka Likuma saturs nav bijis pienācÄ«gi analizÄ“ts, lÄ«dz ar to ir šaubas par Likuma kvalitāti un pamattiesÄ«bu ierobežojuma tiesiskumu. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir skaidri pateikusi, ka, lai nodrošinātu personas aizsardzÄ«bu pret patvaļīgu iejaukšanos tās privātajā dzÄ«vÄ“, likumā ir gan pietiekami skaidri un precÄ«zi jāparedz kompetentajām iestādÄ“m piešÄ·irtās rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas robežas, gan ir jāvÄ“rtÄ“ likuma kvalitāte, kas automātiski ir pamattiesÄ«bu ierobežojuma tiesiskuma vÄ“rtÄ“šana (pÄ“c Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 04.05.2000. sprieduma lietā Rotaru v. Romania, 55.punkts). 2.2. DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas Likumprojekts tika  izstrādāts pamatojoties uz Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta sÄ“dÄ“ akceptÄ“to Koncepciju par DNS (dezoksiribonukleÄ«nskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu (apstiprināta ar Ministru kabineta 2002.gada 30.septembra rÄ«kojumu Nr.552), turpmāk tekstā - Koncepcija. Koncepcija kā Likuma ieviešanas sagaidāmās darbÄ«bas rezultātu paredzÄ“ja, ka izveidojamā DNS analīžu bāze no neatklātu notikumu vietām un citur izņemtā bioloÄ£iskā materiāla, nodrošinās iespÄ“ju identificÄ“t personas, kas bÅ«tiski palielinās atklāto noziegumu skaitu, konkrÄ“ti identificÄ“jot aizdomās turamo personu un kalpojot par objektÄ«vu pierādÄ«jumu, kā arÄ« samazinās neatpazÄ«to lÄ«Ä·u skaitu. Likuma pieņemšanas sagaidāmā ietekme saskaņā ar Koncepciju bija paredzÄ“ta „vairāk atklātu noziegumu un sodÄ«tu personu, balstoties uz DNS analīžu rezultātiem no bioloÄ£iska materiāla pÄ“dām, kas izņemtas no notikuma vietām.”. Likuma 2.pants nosaka: „Likuma mÄ“rÄ·is ir izveidot DNS nacionālo datu bāzi, kas izmantojama noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanā, pazudušu personu meklÄ“šanā un neatpazÄ«tu lÄ«Ä·u (lÄ«Ä·a materiālu) identificÄ“šanā, kā arÄ« noteikt un regulÄ“t DNS Ä£enÄ“tiskās izpÄ“tes rezultātu apmaiņu ar ārvalstÄ«m un starptautiskajām organizācijām.” LÄ«dz ar to secināms, ka Likuma un uz Likuma pamata izdoto Noteikumu ieviešanas leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is ir sabiedrÄ«bas drošÄ«ba un citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, t.sk. palielinot atklāto noziegumu skaitu un sodot vainÄ«gās personas. 2.3.BÅ«tiski, vai šÄ Likuma mÄ“rÄ·a sasniegšanai bija jāparedz DNS paraugu ņemšana no aizdomās turÄ“tām personām. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js analizÄ“s ApstrÄ«dÄ“to normu (paredzÄ“t DNS materiāla ņemšanu no aizdomās turÄ“tām personām) iekļaušanas Likumā un Noteikumos leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i – vai tiešÄm šis lÄ«dzeklis ir nepieciešams Likuma leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai. Neskatoties uz faktu, ka Likuma un Noteikumu mÄ“rÄ·is atzÄ«stams par leÄ£itÄ«mu, ApstrÄ«dÄ“to normu mÄ“rÄ·is SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja ieskatā nav leÄ£itÄ«ms: 2.3.1. Likuma normas paredz DNS materiāla ņemšanu no visiem kriminālprocesa subjektiem, t.sk. ApstrÄ«dÄ“tās Likuma normas paredz DNS materiāla ņemšanu no pilnÄ«gi visām aizdomās turÄ“tām personām, bez jebkāda dziļāka pamatojuma, vai kritÄ“rijiem, vienkārši balstoties uz apstākli, ka personai ir piemÄ“rots aizdomās turÄ“tā statuss. 2.3.2. Aizdomās turÄ“tā persona var nekad nekļūt ne par notiesātu personu, pat ne par apsÅ«dzÄ“tu personu, kas stājas tiesas priekšÄ, lÄ«dz ar to DNS parauga ņemšanai ir vÄ“l nepietiekošs (vai pat neesošs, ja ir „safabricÄ“ts” kriminālprocess vai falsificÄ“ti pierādÄ«jumi) pamats. Aizdomās turÄ“tās personas procesuālais statuss saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 65.pantu tiek definÄ“ts sekojoši - ja pierādÄ«jumu kopums dod pamatu procesa virzÄ«tāja pieņēmumam, ka izmeklÄ“jamo noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu visticamāk izdarÄ«jusi konkrÄ“ta persona, viņš pieņem rakstveida lÄ“mumu, ka persona atzÄ«stama par aizdomās turÄ“to. LÄ«dz ar to aizdomās turÄ“tās personas statuss ir balstÄ«ts uz pieņēmumiem (zināmām šaubām), kas izmeklÄ“šanas gaitā tā arÄ« var nepierādÄ«ties. Kad šÄ«s šaubas ir novÄ“rstas, tad persona vai nu tiek atbrÄ«vota no aizdomās turÄ“tās personas statusa (pieņēmumi, ka konkrÄ“ta persona izdarÄ«jusi konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, nepierādās), vai kļūst par apsÅ«dzÄ“to (visi pieņēmumi kļūst viennozÄ«mÄ«gi pierādāmi), kad, iespÄ“jams, rodas pilnÄ«gi cits tiesiskais pamats diskutÄ“t par DNS paraugu nodošanu (vai atbilst Satversmei DNS paraugu ņemšana no apsÅ«dzÄ“tām personām, SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js neanalizÄ“, jo tas nav šÄ«s SÅ«dzÄ«bas mÄ“rÄ·is). SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js nenoliedz, ka Likuma leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai viennozÄ«mÄ«gi pamatota ir DNS paraugu ņemšana no notiesātajiem, jo sabiedrÄ«bas interesÄ“s ir noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu operatÄ«va atklāšana un, ja persona ar likumÄ«gā spÄ“kā stājušos tiesas spriedumu atzÄ«ta par vainÄ«gu, viņa DNS parauga salÄ«dzināšana var palÄ«dzÄ“t iepriekš izdarÄ«tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanā vai potenciāli nākotnÄ“ veikta noziedzÄ«ga nodarÄ«juma atklāšanā, kas atbilst Likuma mÄ“rÄ·im, jo notiesātu personu DNS datu salÄ«dzināšana patiešÄm var kalpot iepriekš izdarÄ«tu, bet neatklātu, vai nākotnÄ“ izdarÄ«tu noziegumu atklāšanā (kā zināms, noziedzÄ«gajā vidÄ“ recidÄ«va lÄ«meņa rādÄ«tājs ir samÄ“rā augsts, ko rada notiesātu peronu jau esoša pieredze un zināšanas noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanā, ko var izmantot jaunu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanā). Jāatceras arÄ« viens no kriminālprocesa pamatprincipiem - nevainÄ«guma prezumpcija – kas paredz, ka neviena persona netiek uzskatÄ«ta par vainÄ«gu, kamÄ“r tās vaina noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā netiek konstatÄ“ta likumā noteiktajā kārtÄ«bā un ka visas saprātÄ«gās šaubas par vainu, kuras nav iespÄ“jams novÄ“rst, jāvÄ“rtÄ“ par labu personai, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu. 2.3.3. aizdomās turÄ“tas personas statuss var beigties dažādi – gan ar kļūšanu par apsÅ«dzÄ“tu personu, gan ar krimināllietas izbeigšanu, piemÄ“ram, kad personas rÄ«cÄ«bā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mju, vai ir konstatÄ“ts, ka noziedzÄ«gais nodarÄ«jums vispār nav noticis, vai citu, personas reabilitÄ“jošo, apstākļu dēļ. Ja lieta tiek izbeigta, jo personas rÄ«cÄ«bā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mju, rodas šÄdu personu (sākotnÄ“ji atzÄ«ta par aizdomās turamo personu, pÄ“c tam - kriminālprocess pilnÄ«bā vai daļā pret šo personu ir izbeigts uz reabilitÄ“jošÄ pamata) nevienlÄ«dzÄ«gs stāvoklis pret citām nevainÄ«gām personām, kam nav ņemts DNS materiāls un ievietots DNS nacionālajā datu bāzÄ“, vai kam nav piemÄ“rotas sankcijas par DNS materiāla nesniegšanu. Jebkāda soda piemÄ“rošana šÄdā situācijā ir klaji nesamÄ“rÄ«ga personas, kas tiek atzÄ«ta par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu neizdarÄ«jušu, pamattiesÄ«bu ierobežošana. ŠÄdu aspektu, pieņemot ApstrÄ«dÄ“tās normas, kā SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js norādÄ«jis iepriekš, likumdevÄ“js nav vÄ“rtÄ“jis vispār. ArÄ« SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja gadÄ«jumā ir pieņemts lÄ“mums, ka viņa rÄ«cÄ«bā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mes (pielikums Nr.10), tātad viņš ir nevainÄ«gs. Ja SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js bÅ«tu sniedzis DNS paraugu, tad rastos situācija, ka noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanā salÄ«dzināšanai ar notiesātu personu DNS datiem tiek izmantoti nevainÄ«gas personas DNS dati – tādÄ“jādi radot personas nevienlÄ«dzÄ«bu attiecÄ«bā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas aizdomās turÄ“tas. Savukārt atteikšanās sniegt DNS paraugu radÄ«ja SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam negatÄ«vas sekas, jo pret viņu tika uzsākta administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«ba, kā rezultātā tiesa viņam izteica mutvārdu aizrādÄ«jumu.  Faktiski ApstrÄ«dÄ“tās normas nostāda SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ju vienādā situācijā ar personu, ko pieÄ·er nozieguma vietā. LÄ«dz ar to privātās dzÄ«ves aizskārums, ApstrÄ«dÄ“tajās normās paredzot DNS paraugu ņemšanu no aizdomās turÄ“tām personām (un secÄ«gu to glabāšanu DNS nacionālajā datu bāzÄ“ 10 gadus), ir nesamÄ“rÄ«gs un nepamatots, un nebÅ«tu piemÄ“rojams vispār. 2.4. BÅ«tiski izvÄ“rtÄ“t, vai pamattiesÄ«bu ierobežojums ir samÄ“rÄ«gs ar sabiedrÄ«bas interesÄ“m, un vai pamattiesÄ«bu ierobežošanai nevarÄ“ja izmantot saudzÄ«gākus lÄ«dzekļus. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka samÄ“rÄ«guma princips vispārÄ«gā veidā noteic, ka starp valsts varas darbÄ«bu, kas ierobežo personas tiesÄ«bas un tiesiskās intereses, un mÄ“rÄ·i, ko valsts vara ar šo darbÄ«bu tiecas sasniegt, ir jābÅ«t saprātÄ«gām attiecÄ«bām, tāpat konstatÄ“ts, ka arÄ« likumdevÄ“jam, pieņemot tiesÄ«bu normas, ir jāizvÄ“rtÄ“ šo normu atbilstÄ«ba samÄ“rÄ«guma principam (Satversmes tiesas 28.02.2007. lÄ“mums par tiesvedÄ«bas izbeigšanu Nr.2006-41-01; 11.punkts). Lai izdarÄ«tu secinājumus par samÄ“rÄ«guma principa ievÄ“rošanu, jānoskaidro, vai likumdevÄ“ja izraudzÄ«tie lÄ«dzekļi ir piemÄ“roti leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai un vai nav saudzÄ“jošÄku lÄ«dzekļu šÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai, t.i., vai mÄ“rÄ·i nevar sasniegt ar citiem, indivÄ«da tiesÄ«bas un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem lÄ«dzekļiem, vai labums, ko iegÅ«s sabiedrÄ«ba, ir lielāks par indivÄ«da tiesÄ«bām un likumiskajām interesÄ“m nodarÄ«to zaudÄ“jumu. Ja, izvÄ“rtÄ“jot tiesÄ«bu normu, tiek atzÄ«ts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritÄ“rijiem, tā neatbilst samÄ“rÄ«guma principam un ir prettiesiska (skat. piemÄ“ram Satversmes tiesas 16.05.2007.spriedums lietā Nr.2006-42-01, 8.un 11.punkti; Satversmes tiesas 27.12.2010.spriedums lietā Nr.2010-38-01, 11.punkti; Satversmes tiesas 11.05.2011. spriedums lietā Nr.2010-55-0106; 15.punkta 2.rindkopa). Tādēļ SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js izvÄ“rtÄ“s, vai likumdevÄ“js plānoto leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i attiecÄ«bā uz aizdomās turÄ“tam personām tiešÄm nevarÄ“ja sasniegt ar citiem, indivÄ«da tiesÄ«bas un likumÄ«gās intereses mazāk ierobežojošiem lÄ«dzekļiem.

DNS parauga ņemšana no personas, kas ir aizdomās turÄ“tas personas statusā, SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja ieskatā, kā jau norādÄ«ts iepriekš, ir nesamÄ“rÄ«gs privātās dzÄ«ves aizskārums un nebÅ«tu piemÄ“rojams vispār, ko, cita starpā, pierāda arÄ« SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja faktiskā situācija (personas rÄ«cÄ«bā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva un lieta risināma civiltiesiskā kārtÄ«bā), radot nevienlÄ«dzÄ«bu attiecÄ«bā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas aizdomās turÄ“tas.

Å…emot vÄ“rā gan pašu aizdomās turamās personas statusu, kas saistÄ«ts ar zināmām šaubām, gan iespÄ“jamÄ«bu, ka var tikt pieņemts lÄ“mums par noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mju neesamÄ«bu personas rÄ«cÄ«bā, SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja ieskatā DNS paraugu ņemšanai no aizdomās turÄ“tām personām vismaz bÅ«tu jābÅ«t ierobežotai ar vairākiem papildus nosacÄ«jumiem, kas jāizpilda, vai kuru esamÄ«ba jāpārbauda, (šie papildus nosacÄ«jumi var bÅ«t, piemÄ“ram, izmeklÄ“šanas iestādes vadÄ«tāja rÄ«kojums; kriminālprocesa virzÄ«tāja pamatots lÄ“mums un/vai uzraugošÄs institÅ«cijas lÄ“mums; izmeklÄ“šanas tiesneša lÄ“mums; DNS paraugu ņemšana tikai gadÄ«jumos, ja ir aizdomas par noteiktu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu veidu izdarÄ«šanu; vai pÄ“c noziedzÄ«ga nodarÄ«juma smaguma un/vai pÄ“c piemÄ“rojamā soda barguma (piemÄ“ram, DNS parauga ņemšana no aizdomās turamām personām pieļaujama par noziegumiem, kur paredzÄ“ta brÄ«vÄ«bas atņemšana virs 24 (vai cits skaits) mÄ“nešiem)).  

Taču šÄdu iespÄ“ju - papildus nosacÄ«jumi pirms prasÄ«t DNS materiālu no aizdomās turamas personas - likumdevÄ“js nav vÄ“rtÄ“jis vispār, ko pierāda iepriekš veiktā ApstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas kvalitātes analÄ«ze.

LÄ«dz ar to secināms, ka bija iespÄ“jama saudzÄ«gāka aizdomās turamo personu tiesÄ«bu ierobežošana, piemÄ“ram, aprobežojot DNS paraugu ņemšanu ar kādiem papildus nosacÄ«jumiem. LÄ«dz ar to ApstrÄ«dÄ“tās normas neatbilst samÄ“rÄ«guma principam un ir prettiesiskas.

ArÄ« citu valstu pieredze pierāda, ka aizdomās turamo personu intereses var ierobežot ar  saudzÄ«gākiem lÄ«dzekļiem. Tā, piemÄ“ram, GrieÄ·ijā DNS paraugus ņem obligāti, ja visas pazÄ«mes liecina par nopietna noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu (dati no https://e-justice.europa.eu/content_rights_of_defendants_in_criminal_proceedings_-169-EL-maximize-en.do?clang=lv&idSubpage=2), Dānijā policija drÄ«kst ņemt DNS vai asins paraugus, ja ir pietiekams pamats aizdomām, ka izdarÄ«ts noziedzÄ«gs nodarÄ«jums, par kuru ir paredzÄ“ts vismaz 18 mÄ“nešu vai ilgāks cietumsods (dati no https://e-justice.europa.eu/content_rights_of_defendants_in_criminal_proceedings_-169-DK-maximize-en.do?clang=lv&idSubpage=2), Austrijā DNS analÄ«zes veikšanai ir nepieciešama tiesas atļauja (dati no https://e-justice.europa.eu/content_rights_of_defendants_in_criminal_proceedings_-169-AT-maximize-en.do?clang=lv&idSubpage=2).

2.5. NormatÄ«vo aktu noteikumiem ir jābÅ«t pilnÄ«gi skaidriem un saprotamiem, lai to piemÄ“rotājiem nerastos šaubas par precÄ«zu rÄ«cÄ«bu konkrÄ“tā situācijā, bet personām – par savas rÄ«cÄ«bas sekām. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja ieskatā, pat ApstrÄ«dÄ“to normu apskatÄ«šana kontekstā ar Kriminālprocesa likumu, nedod skaidrÄ«bu, kas notiek, piemÄ“ram, gadÄ«jumā, ja aizdomās turÄ“tā persona atsakās dod DNS materiālu. Šo situāciju neatrisina arÄ« Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 4.punkts, kas paredz aizdomās turÄ“tā pienākumu izsniegt paraugus salÄ«dzinošai izpÄ“tei vai ļaut, lai tie tiek iegÅ«ti, jo šis pants apskatāms kontekstā ar citiem Kriminālprocesa likuma pantiem.

Kriminālprocesa likuma 206.pants paredz, ka salÄ«dzinošajai izpÄ“tei nepieciešamos paraugus ņem, lai nodrošinātu ekspertam iespÄ“ju atbildÄ“t uz uzdotajiem jautājumiem, 193.pants paredz, ka ekspertÄ«ze ir izmeklÄ“šanas darbÄ«ba, nolÅ«kā noskaidrot kriminālprocesam nozÄ«mÄ«gus faktus un apstākļus, savukārt 200.panta pirmā daļa ekspertÄ«zes veikšanai paredz procesa virzÄ«tāja vai izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieka lÄ“mumu.

LÄ«dz ar to DNS materiāla ņemšana tā ievietošanai DNS nacionālajā datu bāzÄ“, jo tajā paredzÄ“ts uzglabāt jebkuras aizdomās turÄ“tas personas DNS profilu un ziņas par šo personu, vispār nav skatāmas kontekstā ar salÄ«dzinošÄ materiāla izsniegšanu pÄ“c Kriminālprocesa likuma, jo tie tiek izsniegti ekspertÄ«zes veikšanai par kriminālprocesam bÅ«tisku apstākļu noskaidrošanu.

LÄ«dz ar to ApstrÄ«dÄ“tās normas papildus tam, ka rada nesamÄ“rÄ«gu personas tiesÄ«bu ierobežojumu sabiedrÄ«bas interesÄ“s, ir neviennozÄ«mÄ«gi interpretÄ“jamas un neatrisina, piemÄ“ram, situāciju, ja aizdomās turÄ“ta persona atsakās izsniegt DNS materiālu. Taču normatÄ«vajiem aktiem ir jābÅ«t gana skaidriem, lai to piemÄ“rošana neradÄ«tu dažādas negatÄ«vas sekas personām (tās zinātu savas rÄ«cÄ«bas iespÄ“jamās sekas), un lai normatÄ«vo aktu piemÄ“rotājiem ir skaidra sava rÄ«cÄ«ba (piemÄ“ram, šÄdu neskaidrÄ«bu, ko darÄ«t atteikuma sniegt DNS materiālu gadÄ«jumā, kāds izmeklÄ“tājs vÄ“rstos pÄ“c izmeklÄ“šanas tiesneša lÄ“muma, kāds šos paraugus ņemtu piespiedu kārtā u.c.).

Ja normatīvo aktu noteikumi nav skaidri saprotami, valstī tiek pārkāpts un netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips.

Tiesiskās paļāvÄ«bas princips noteic, ka valsts iestādÄ“m savā darbÄ«bā jābÅ«t konsekventām attiecÄ«bā uz to izdotajiem normatÄ«vajiem aktiem, jāievÄ“ro tiesiskā paļāvÄ«ba, kas personām varÄ“tu rasties saskaņā ar konkrÄ“to tiesÄ«bu normu. Savukārt indivÄ«ds atbilstoši šim principam var paļauties uz likumÄ«gi izdotas tiesÄ«bu normas pastāvÄ«bu un nemainÄ«gumu. Viņš droši var plānot savu nākotni saistÄ«bā ar tiesÄ«bām, ko šÄ« norma piešÄ·Ä«rusi. Tiesiskās paļāvÄ«bas principa darbÄ«bā nozÄ«me ir arÄ« tam, vai personas paļaušanās uz tiesÄ«bu normu ir likumÄ«ga, pamatota un saprātÄ«ga, kā arÄ« vai tiesiskais regulÄ“jums pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas ir pietiekami noteikts un nemainÄ«gs, lai tam varÄ“tu uzticÄ“ties (Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta spriedums lietā Nr.2001-12-01; 3.2.punkts). Kā jau minÄ“ts, ne Likums, ne tā interpretācija kontekstā ar Kriminālprocesa likumu nerada skaidrÄ«bu, kas notiek atteikuma sniegt DNS materiālu gadÄ«jumā, lÄ«dz ar to indivÄ«ds nevar plānot savu nākotni, jo sekas var bÅ«t neprognozÄ“jamas – atkarÄ«gas no atsevišÄ·a Likuma piemÄ“rotāja interpretācijas.

2.6. Aizskārumu veido vismaz 3 (trÄ«s) savstarpÄ“ji saistÄ«tām aizskāruma formām. Aizskārumam ir jābÅ«t tiešam, konkrÄ“tam un esošam (A.Rodiņa, Konstitucionālās sÅ«dzÄ«bas teorija un prakse Latvijā, Promocijas darba kopsavilkums, RÄ«ga, 2006.g., 18.-19.lpp.).

SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja pamattiesÄ«bu izskārums ir tiešs, jo SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam DNS materiālu pieprasÄ«ja sakarā ar aizdomās turÄ“tā statusa noteikšanu viņam. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja apstrÄ«dÄ“tās tiesÄ«bu normas atļauj DNS materiāla noņemšanu no vairāku kategoriju personām, t.sk. personām, kas ir aizdomās turÄ“tā statusā, kas rada tiešu sakaru starp ApstrÄ«dÄ“tajām normām un SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ju.

Aizskārums ir esošs, jo ApstrÄ«dÄ“tās normās dažādu kategoriju personu lokā, kam var ņemt DNS paraugu, iekļauj arÄ« aizdomās turÄ“tās personas.

Aizskārums ir konkrēts:

- atteikuma dot DNS paraugu rezultātā SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam ir radušÄs negatÄ«vas sekas – administratÄ«vais process, par ko tika uzsākta tiesvedÄ«ba, kā rezultātā SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam izteikts mutvārdu aizrādÄ«jums;

- ja ApstrÄ«dÄ“tās normas neparedzÄ“tu DNS materiāla ņemšanu no aizdomās turÄ“tām personām vispār, SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam šÄ«s negatÄ«vās sekas par atteikumu sniegt DNS materiālu nebÅ«tu radušÄs;

- par SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ju ir pieņemts lÄ“mums, ka viņa rÄ«cÄ«bā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mes, kā rezultātā SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js, kas tomÄ“r nav izdarÄ«jis noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, un pret kuru, iespÄ“jams, process uzsākts savtÄ«gu interešu vai atriebÄ«bas dēļ, saņem sodu par DNS materiāla nesniegšanu, radot personas nevienlÄ«dzÄ«bu attiecÄ«bā pret citām personām, kuras ir nevainÄ«gas un/vai nekad nav bijušas aizdomās turÄ“tas;

- ja Likuma normas bÅ«tu saudzÄ«gākas pret aizdomās turamo personu, piemÄ“ram, paredzot papildus nosacÄ«jumus, tikai pÄ“c kuru izpildes vai esamÄ«bas var prasÄ«t DNS materiālu no aizdomās turamas personas, SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja situācija, visticamāk,  bÅ«tu savādāka;

- ja SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js DNS materiālu bÅ«tu sniedzis, lai neciestu negatÄ«vas sekas, tad DNS nacionālajā datu bāzÄ“ tiktu uzglabāti personas, kā darbÄ«bās nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mes, dati. Rastos situācija, ka noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanā salÄ«dzināšanai ar notiesātu personu DNS datiem tiek izmantoti nevainÄ«gas personas DNS dati – arÄ« radot personas nevienlÄ«dzÄ«bu attiecÄ«bā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas aizdomās turÄ“tas. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam nav skaidrs, kā nevainÄ«gas personas datu uzglabāšana un salÄ«dzināšana varÄ“tu palÄ«dzÄ“t ātrāk atklāt noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus.

LÄ«dz ar to ApstrÄ«dÄ“tās normas pieņemtas, neievÄ“rojot pietiekamu saprātÄ«gu lÄ«dzsvaru starp personas un valsts (sabiedrÄ«bas) interesÄ“m, kas ir tiešs pamattiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu pārkāpums, pie tam SÅ«dzÄ«bā secināts, ka leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i varÄ“ja sasniegt ar personas tiesÄ«bas mazāk ierobežojošiem lÄ«dzekļiem, kā rezultātā ApstrÄ«dÄ“tās normas neatbilst samÄ“rÄ«guma principam un tiesiskās paļāvÄ«bas principam, un ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu.

Ņemot vērā visu augstāk norādīto, Sūdzības iesniedzējs uzskatāmi ir norādījis uz faktiem un juridisko argumentāciju, kas liecina par to, ka Apstrīdētās normas ir prettiesiskas.

VÄ“rtÄ“jot SÅ«dzÄ«bas atbilstÄ«bu Satversmes tiesas likuma prasÄ«bām, sÅ«dzÄ«bu saskaņā ar Satversmes tiesa likuma 19.2 panta otro daļu var iesniegt tikai tad, kad ir izmantotas visas iespÄ“jas aizstāvÄ“t aizskartās pamattiesÄ«bas ar vispārÄ“jiem tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļiem, savukārt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturto daļu, sÅ«dzÄ«ba iesniedzama 6 (sešu) mÄ“nešu laikā pÄ“c pÄ“dÄ“jās institÅ«cijas nolÄ“muma spÄ“kā stāšanās.

To, ka SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js ir izmantojis visas iespÄ“jas aizstāvÄ“t savas aizskartās tiesÄ«bas ar vispārÄ“jiem tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļiem, apliecina SÅ«dzÄ«bai pievienotā RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas 09.01.2015. sprieduma lietā Nr.104AA-0112-15/16 (Nr.127020914) kopija. Tāpat ir ievÄ“rots SÅ«dzÄ«bas iesniegšanas termiņš, jo sÅ«dzÄ«ba tiek iesniegta Satversmes tiesā 6 (sešu) mÄ“nešu laikā no tiesas sprieduma stāšanas likumÄ«gā spÄ“kā dienas 09.01.2015.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18.panta otrās daļas pirmo punktu, vairāku aktu apstrÄ«dÄ“šana vienā pieteikumā pieļaujama tad, ja tiek apstrÄ«dÄ“ts normatÄ«vais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spÄ“ka tiesÄ«bu normas. Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumi Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzÄ“ ApstrÄ«dÄ“tās iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arÄ« bioloÄ£iskā materiāla un bioloÄ£iskās izcelsmes pÄ“du izņemšanas kārtÄ«ba”, kā normas apstrÄ«d SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js, izdoti uz DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma pamata.

SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js lÅ«dz Satversmes tiesu atzÄ«t ApstrÄ«dÄ“tās normas par spÄ“kā neesošÄm no to spÄ“kā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85.pantu un Satversmes tiesas likuma 18.pantu, 19.pantu un 31.panta 10. un 11. punktu,

LŪDZU

AtzÄ«t DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.panta 2.punkta vārdus „aizdomās turÄ“tās”, 1.panta 6.punkta vārdus „aizdomās turÄ“tām”, 4.panta vārdus „turÄ“tas aizdomās”, 10.panta vārdus „aizdomās turÄ“to”, 18.panta pirmās daļas vārdus „aizdomās turÄ“tajām” un vārdus „par aizdomās turÄ“to” no šÄ« likuma spÄ“kā stāšanās brīža, kā arÄ« Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumu Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzÄ“ iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arÄ« bioloÄ£iskā materiāla un bioloÄ£iskās izcelsmes pÄ“du izņemšanas kārtÄ«ba” 2.punkta vārdus „aizdomās turÄ“tām” un 13.punkta vārdus „aizdomās turÄ“tās” no šo noteikumu spÄ“kā stāšanās brīža par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam.

Pielikumā:

1) DrošÄ«bas policijas IzmeklÄ“šanas nodaļas izmeklÄ“tāja 17.04.2014. lÄ“muma, ar ko L.Lapsa atzÄ«ts par aizdomās turÄ“to kriminālprocesā Nr.11840005513 kopija, 3.lpp.;

2) DrošÄ«bas policijas IzmeklÄ“šanas nodaļas 24.04.2014. Paziņojuma Nr.21/1350 (par kļūdu krimināllietas numurā 17.04.2014. lÄ“mumā par personas atzÄ«šanu par aizdomas turÄ“to) kopija, 2.lpp;

3) 23.04.2014. BioloÄ£iskā materiāla izņemšanas akta iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzÄ“ kopija, 1.lpp.;

4) Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas centra iecirkņa 04.06.2014. vÄ“stules Nr.20/10/7-14191 „Par  administratÄ«vās lietvedÄ«bas uzsākšanu” kopija, 1.lpp.;

5) 01.07.2014. Administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC095414 kopija, 1.lpp.;

6) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 01.07.2014. pavadvēstules Nr.20/10/7-16317 kopija, ar ko nosūtīta Administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC095414 kopija, 1.lpp.;

7) 24.09.2014. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sprieduma lietā Nr.1-27020914/4 kopija, 3.lpp.;

8) 09.01.2015. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sprieduma lietā Nr.104AA-0112-15/16 (Nr.127020914) kopija, 3.lpp.;

9)  izdruka no portāla www.tiesas.lv par tiesvedÄ«bas gaitu lietā Nr.127020914, 1.lpp.;

10) 2015.gada 24.aprīļa Ä¢enerālprokuratÅ«ras krimināltiesiskā departamenta SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurora, Dr.iur. A.Pundura lÄ“muma par kriminālprocesa Nr.11840005513 izbeigšanu kopija, 5.lpp.

Ar cieņu Lato Lapsa __________________