Iesaki rakstu:

VeselÄ«bas ministrija aktÄ«vi iesaistÄ«jusies publiskajā diskusijā par Ä€rstniecÄ«bas likumu, tiesa, spÄ“ki koncentrÄ“ti procedÅ«ras smalkumu virzienā. Jebkura publicitāte ir laba publicitāte ministram, un plaša diskusija ar viņa vārda iesaistÄ«šanu ceļ ministra atpazÄ«stamÄ«bu nebijušos augstumos. Ministrs mani mÄ“Ä£ina iesaistÄ«t diskusijā par datumu, kad likumprojekts ievietots mājaslapā, es ministru – par aplamÄ«bām, kas ierakstÄ«tas likumprojektā.

Jaunais Ä€rstniecÄ«bas likums ir uzrakstÄ«ts ar pasaulÄ“ nebijušu burtu un garu – likums netieši paziņo, ka Latvijā cilvÄ“ki nemirst, piemÄ“ram, paziņo, ka „pacientu aprÅ«pe – ārstniecÄ«bas sastāvdaļa, kas tieši vai netieši saistÄ«ta ar sabiedrÄ«bas, Ä£imenes vai personas veselÄ«bas uzturÄ“šanu, veicināšanu, aizsardzÄ«bu un atgÅ«šanu”. Ne vārda par cieņpilnu aiziešanu, paliatÄ«vo medicÄ«nu. Ä€rstniecÄ«bas likums paģēr, ka Latvijas iedzÄ«votāji dzÄ«vos Saules mūžu, no visām kaitÄ“m izārstÄ“sies, bet, ja nu kāds netÄ«šÄm nomirst, tad vainojams par to ir ārsts. Un šo ārstu ministrija bargi sodÄ«s.

Lasot likumu par Saules mūžu, es pilnÄ«bā saprotu, ka veselÄ«bas ministrs ir Saules ministrs. Viņš ir strādājis gadu (nevis tikko sācis darbu, kā viņam labpatÄ«kas uzsvÄ“rt). Viņš ir viens no jaudÄ«gākajiem, harismātiskākajiem un erudÄ«tākajiem ministriem, kādu jebkad esmu sastapis. TāpÄ“c viņš visiem ir visu apsolÄ«jis, nu vismaz divas pakāpes vairāk nekā Einars Repše ar visu savu kabinetu kopā.

Jau no pirmās dienas ministrs ir uzcÄ«tÄ«gi zvÄ“rÄ“jis, ka viņa viedā vadÄ«bā viss bÅ«s labi, ļoti labi un telemedicÄ«na (latviešu valodas labskaņas cienÄ«tājiem paskaidroju, ka apzināti, ministra ietekmÄ“ esmu lietojis šÄdu izteiksmes formu). TelemedicÄ«na glābs un visus izārstÄ“s – šo atziņu varam ieraudzÄ«t arÄ« likuma 3. pantā: „VeselÄ«bas aprÅ«pe ir veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“ju Ä«stenots pasākumu komplekss, tajā skaitā telemedicÄ«na un darbÄ«bas ar zālÄ“m un medicÄ«niskajām ierÄ«cÄ“m, pacienta veselÄ«bas uzturÄ“šanai un atjaunošanai.”

Ja ministrs mani aicina publiski diskutēt par Ārstniecības likumu, es viņam nevaru atteikt. Dažas likumā paredzētās autokrātiskās normas mēs jau tulkojam un tuvākajās dienās ar tām iepazīstināsim Eiropas Parlamentu, Eiropas komisāru un Eiropas tiesvedības līderus.

PiemÄ“ram, pastāstÄ«sim visai Eiropai, ka mÅ«su Saules ministrs likumā iestrādā aizskārumu izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos (7. panta 1. daļas 4. un 5. punkts). VeselÄ«bas ministrija likumā ieraksta tÄ“zi, ka persona nedrÄ«kstÄ“s nodarboties ar ārstniecÄ«bu, ja VeselÄ«bas inspekcija bÅ«s to divreiz gadā administratÄ«vi sodÄ«jusi.

Eiropas likumdošanas pieredze liecina, ka tiesÄ«bas aizliegt strādāt ir tikai tiesai – to izmanto kā drošÄ«bas lÄ«dzekli kriminālprocesā vai tad, ja ir notiesājošs spriedums un piemÄ“rots papildsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums. Tāpat Eiropas lÄ«derus mÄ“s iepazÄ«stināsim ar likuma 75. pantā paredzÄ“to normu – inspekcija uzliek sodu, un lÄ“mums stājas spÄ“kā nekavÄ“joties, pat tad, ja tas ir pārsÅ«dzÄ“ts.

VeselÄ«bas ministram es vÄ“los atgādināt, ka viņš savām pakļautÄ«bas iestādÄ“m jau ir piespiedis piecas Ä£imenes ārstes atstādināt no darba – neslÄ“gt ar viņām lÄ«gumus. Šie lÄ“mumi jau ir pārsÅ«dzÄ“ti tiesā, pirmajā instancÄ“ ministrijas institÅ«cijas jau tiesas prāvas ir zaudÄ“jušas, zaudÄ“s arÄ« citās tiesu institÅ«cijās, bet kompensāciju segs ministrija no nodokļu maksātāju naudas.

Jaunais likums savā bÅ«tÄ«bā nosaka sieviešu diskrimināciju (85% ārstniecÄ«bas personu ir sievietes) – tikai tā var vÄ“rtÄ“t pagarināto normālo darba laiku, proti, visas ārstniecÄ«bas personas strādā vismaz divas slodzes, bet par pārstrādi papildus viņām nemaksā. Tas ir pagaidu risinājums, kas ir principiālā pretrunā ar Eiropas darba laika direktÄ«vu.

AtgriezÄ«šos pie Saules ministra izvirzÄ«tās paradigmas – ja kāds nomirst, tad tā ir ārstu vaina, ministrija visu dara izcili. Tad nu publiski ministram (un visiem šÄ raksta lasÄ«tājiem) uzdošu 10 no 42 jautājumiem, ko man iesÅ«tÄ«juši dažādi respondenti, un uz šiem jautājumiem lÅ«dzu atbildÄ“t ar faktiem, pÄ“c bÅ«tÄ«bas:

(i) vai šÄ gada laikā veselÄ«bas aprÅ«pe iedzÄ«votājiem kļuvusi pieejamāka?

(ii) vai šÄ gada laikā ir samazinājusies birokrātija veselÄ«bas aprÅ«pÄ“?

(iii) vai ir ieviesta e-veselība, un vai tā jebkad tiks ieviesta, kas maksās par notrallināto Eiropas naudu?

(iv) vai veselības aprūpei ir vairāk naudas?

(v) vai ir samazinājusies mātes un bērna mirstība?

(vi) vai visiem studijas beigušajiem ārstiem ir iespÄ“ja mācÄ«ties rezidentÅ«rā, un vai rezidentu vietu skaits ir pieaudzis?

(vii) vai skolās bÄ“rnu Ä“dināšana ir kļuvusi veselÄ«gāka (bÅ«tiskais ministra solÄ«jums, stājoties amatā)?

(viii) vai onkoloÄ£iskajiem slimniekiem ir uzlabojusies aprÅ«pe un reāli dzÄ«vÄ“ (nevis uz papÄ«ra) ieviests „zaļais koridors”? Vai pacients ar asiņojošu kolorektālo vÄ“zi var bez rindas valsts institÅ«cijā tikt pie datortomogrāfiska un kolonoskopiska izmeklÄ“juma?

(ix) kāpÄ“c kvotas izmeklÄ“jumiem un kvotas pie speciālistiem šogad beidzās ievÄ“rojami agrāk nekā pÄ“rn un aizpÄ“rn?

(x) kādā apmÄ“rā pieauguši zāļu viltojumu riski un apdraudÄ“jums Latvijas iedzÄ«votāju veselÄ«bai?