Iesaki rakstu:

PÄ“c nepilnām divām nedēļām Jelgavā paredzÄ“ts ielikt pamatakmeni jaunizveidotās SIA Latvijas piens iecerÄ“tajai piena pārstrādes rÅ«pnÄ«cai, kurai valsts sniegusi garantijas par pieciem miljoniem latu – gandrÄ«z pusi no 10,4 miljonus latu lielajām plānotajām projekta izmaksām. Taču, kā liecina Lursoft dati, izrādās, ka valsts atbalsts apsolÄ«ts uzņēmumam, kura atsevišÄ·u dibinātāju finansiālais stāvoklis liecina par nopietnām ilgtermiņa grÅ«tÄ«bām.

Kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušÄ gada nogalÄ“ dibinātā SIA Latvijas piens pieder trim piensaimnieku sabiedrÄ«bām – DzÄ“se, Piena partneri un Trikāta KS. No šÄ«m trim sabiedrÄ«bām noteicošÄ loma ir pÄ“dÄ“jai, kam jaunajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu (abām pārÄ“jām – pa 25%).

Trikāta KS savukārt vienādās daļās pieder 10 zemnieku saimniecÄ«bām un vienai SIA, bet uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājs ir 1968. gadā dzimušais Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks lauksaimniecÄ«bas jautājumos Uldis Krievārs.

Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs jau iepriekš ir sniedzis atzinumu, ka Dombrovska padomnieks, vienlaikus ieņemot šo amatu un vadot iespaidÄ«go valsts atbalstu saņēmušo Trikātu KS, neesot pārkāpis interešu konflikta novÄ“ršanas likumu. Taču nu kļuvis zināms, ka atbalsta saņēmÄ“ju finansiālais stāvoklis liecina par sarežģītu saimniecisko situāciju.

Pats Trikāta KS koncerns, kā liecina tā konsolidÄ“tais 2010. gada pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzÄ“, pagājušo gadu beidzis ar 366 tÅ«kstošu latu pašu kapitālu un nepilnu 18 tÅ«kstošu latu peļņu.

Toties abi Trikāta KS meitas uzņēmumi – SIA Trikātas loÄ£istika un AS Trikātas siers – bijuši sarežģītā saimnieciskajā stāvoklÄ«, un Ä«paši tas attiecas uz pirmo no uzņēmumiem: Trikātas loÄ£istikas pašu kapitāls pagājušÄ gada beigās bijis negatÄ«vs – gandrÄ«z mÄ«nus 180 tÅ«kstoši latu, un gadu tā beigusi ar 87 tÅ«kstošu latu zaudÄ“jumiem.

Savukārt AS Trikātas siers pašu kapitāls gada beigās bijis pozitÄ«vs, toties tās zaudÄ“jumi bijuši vÄ“l iespaidÄ«gāki – 193 tÅ«kstoši latu (2009. gadā – 143 tÅ«kstoši latu), kaut arÄ« uzņēmums no Lauku atbalsta dienesta saņēmis vÄ“rā ņemamas subsÄ«dijas – divu gadu laikā kopumā nedaudz vairāk kā 27 tÅ«kstošus latu.

Gada beigās Trikātas siera ilgtermiņa parāds Trikātai KS par piegādāto preci pārsniedzis 146 tÅ«kstošus latu, savukārt uzņēmuma kopÄ“jie parādi par preci (faktiski – pienu) Trikātai KS pagājušÄ gada beigās bijuši jau 776,7 tÅ«kstoši latu – trÄ«sreiz lielāki nekā gadu iepriekš.

Šo parādu Ä·Ä“di vÄ“l turpinājis otrs Trikātas KS meitasuzņēmums – SIA Trikātas loÄ£istika, kas savukārt Trikātas sieram par produkciju gada beigās parādā palicis aptuveni 265 tÅ«kstošus latu.

„Tas kopā nozÄ«mÄ“, ka it kā veiksmÄ«gā koncerna ietvaros, kurš ir ticis pie valsts atbalsta, patiesÄ«bā Trikātas siers par aptuveni pusgadu nav norÄ“Ä·inājies ar Trikāta KS par piegādāto pienu,” – šos skaitļus Pietiek komentÄ“ja kāds nozares pārstāvis. Protams, Ä«sts „vÄ“l viens airBaltic” tas nebÅ«šot, taču esot aizdomas, ka valsts lÄ«dzekļi tiks iztÄ“rÄ“ti premjera padomnieka biznesa projektam ar neskaidrām perspektÄ«vām vai pat projekta autoru biznesa situācijas uzlabošanai.

Savukārt zemkopības ministra Jāņa Dūklava un Ministru prezidenta Dombrovska viedokli par jaunā uzņēmuma veidotāju finansiālo un saimniecisko stāvokli Pietiek ceturtdien neizdevās uzzināt.

Kā jau ziņots, no kopÄ“jām projekta izmaksām - 10,4 miljoniem latu – valsts atbalsts (garantijas formā) ir plānots piecu miljonu latu apmÄ“rā, kooperatÄ«va biedru lÄ«dzfinansÄ“jums – miljons latu, bet Eiropas SavienÄ«bas fondu finansÄ“jums - aptuveni trÄ«s miljoni latu.

Pret jaunās rÅ«pnÄ«cas projektu ir asi iestājusies Latvijas Piensaimnieku centrālā savienÄ«ba, norādot, ka Latvijas piena nozarÄ“ jau darbojas 38 pārstrādes uzņēmumi. AS Preiļu siers vadÄ«tājs Jāzeps Šnepsts pat apgalvojis, ka rÅ«pnÄ«ca ir „naudas atmazgāšanas projekts, kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā”.