Iesaki rakstu:

Saskaņas varas sabrukums RÄ«gas domÄ“ atgādina ReÄ£ionu partijas galu pÄ“dÄ“jās Viktora Janukoviča varas nedēļās — šauros, vienādi zilos uzvalkos iespÄ«lÄ“jušies tituškas (Ukrainā) un urlas (pie mums) konvulsÄ«vi mÄ“Ä£ina nez ko saglābt, cÄ«noties ne tik daudz pret oponentiem, cik pret vÄ“stures gaitu kopumā.

Tas, cik ātri savam galam tuvojas Saskaņa, izskatās pÄ“c pārsteiguma ne tikai vÄ“lÄ“tājiem, bet arÄ« viņiem pašiem. Atceramies, kāda bija situācija šÄ« gada sākumā: Ušakovs gatavojās svinÄ“t desmito jubileju mÄ“ra amatā, Ameriks komfortabli darbojās savas satelÄ«tpartijas vadÄ«bā un RÄ«gas brÄ«vostā, visi vajadzÄ«gie “konsultanti” konsultÄ“ja pašvaldÄ«bas uzņēmumus. Lielajās shÄ“mās ripoja miljoni, kamÄ“r vienlaikus pat sÄ«kākais Saskaņas gariņš saņēma tÅ«kstošus no konsultÄ“šanas vai tamlÄ«dzÄ«giem nekā nedarÄ«šanas lÄ«gumiem. Piebarotās arodbiedrÄ«bas nodrošināja mÄ«tiņotāju masas tiem retajiem gadÄ«jumiem, kad bija vajadzÄ«gs publiski atbalstÄ«t “mÅ«su Å…ilu”.

TikmÄ“r domes opozÄ«cijas frakciju redzamākie lÄ«deri un mūžīgie nemiera cÄ“lāji (StrÄ«Ä·e, PÅ«ce, Bordāns, Bondars, Jurašs...) bija ievÄ“lÄ“ti Saeimā, un mÄ“ra birojs varÄ“ja atviegloti smÄ«nÄ“t: paskat, ievÄ“lÄ“ti parlamentā esat, bet nespÄ“jat sastādÄ«t valdÄ«bu jau trešo mÄ“nesi. Lielākā problÄ“ma, kas gadu mijā varÄ“ja trāpÄ«t RÄ«gas saskaņiešus — Muris varÄ“ja sakauties ar Kuzju. BriesmÄ«gākie nākotnes draudi — kaut kad pavasarÄ« iznāks romāns “Nauda”, kurā atkal tiks izsmiets satÄ«riskais tÄ“ls “Kušakovs”.

Un tomÄ“r bija lietas, ko saskaņieši nespÄ“ja izskaidrot: kā tas var bÅ«t, ka opozÄ«cijas partijas jau divus gadus nesašÄ·eļas un turas kopā? Kā tas var bÅ«t, ka jaunpienācÄ“jus nevar iekārdināt ar amatiem, kam lÄ«dzi nāk trÄ«skāršas algas? Nevar pārvilināt savā pusÄ“? Nav iespÄ“jams safabricÄ“t pret viņiem arÄ« nekādus kompromatus? Kā tas var bÅ«t, ka nacionālisti spÄ“j draudzÄ“ties ar liberāļiem, visiem kopā pieciešot JKP paštaisnÄ«bu?

Kvalitatīva cīņas metožu maiņa, kuru mēs pat nepamanījām

Atskatoties atpakaļ, kļūst saprotams: kaut kad 2017. gada beigās opozÄ«cijas lÄ«deri klusÄ“jot mainÄ«ja cīņu pret saskaņiešu korupcijas shÄ“mām, palÅ«kojoties uz problÄ“mu (“kā lai izmetam Ušakovu?”) no pavisam jauna skata punkta.

Gan 2013., gan 2017. gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās t.s. “latviskās partijas” centās uzvarÄ“t Saskaņas/GKR politisko mašinÄ“riju, izvirzot politiskus lozungus. Tas gandrÄ«z, gandrÄ«z nostrādāja — tomÄ“r, saskaitot visas balsis, Ušakova/Amerika tandÄ“mam izrādÄ«jās par 2 mandātiem vairāk (un šis rezultāts iegÅ«ts ne bez RÄ«gas pilsÄ“tas vÄ“lÄ“šanu galvenā organizatora Kokina, autostāvvietu “konsultanta” un uzvarÄ“jušÄ saraksta naudas ziedotāja, pareizajā mirklÄ« veiktajiem “pareizajiem” lÄ“mumiem).

Kā lai kaut ko tādu pārspēj?

OpozÄ«cija savu cīņu izmainÄ«ja kvalitatÄ«vi jaunā veidā, kam Saskaņa neko nav spÄ“jusi likt pretÄ«: no principa “latvisku RÄ«gu nākamajā Latvijas gadsimtā!” (kam pretÄ« visu laiku skanÄ“ja “jÅ«s uzbrÅ«kat personai X tāpÄ“c, ka krievs”) opozÄ«cija pārgāja uz juridiski smalku un precÄ«zu Saskaņas darbÄ«bu dokumentÄ“šanu, Ä«stajā laikā nosÅ«tot materiālus KNAB, uzraugošajām iestādÄ“m un visiem citiem. IzrādÄ«jās, ka Ušakovs ir atlaižams ne “tāpÄ“c, ka krievs”, bet gan par vismaz 21 miljona eiro izplenderÄ“šanu. IzrādÄ«jās, ka RÄ«gas SatiksmÄ“ un RTAB arestÄ“jami daudzi — bez etniskās izšÄ·irÄ«bas.

To redzot, saskaņiešu vadÄ«ba neko nav spÄ“jusi iesākt pret šÄdu birokrātiski (labā nozÄ«mÄ“ birokrātiski) noformÄ“tu uzbrukumu — ja atsevišÄ·us medijus vÄ“l iespÄ“jams “piebarot”, lai tie tiražē pareizo politisko nostāju, tad visus likuma sargus vai visas uzraugošÄs iestādes nopirkt nevar. Kontrole pār notikumu gaitu aizplÅ«st kā smiltis starp pirkstiem.

“Too big to fail” politiskā versija

Ar Krieviju saistÄ«tajiem politprojektiem laika gaitā pielÄ«p dažādas Krievijai raksturÄ«gas Ä«pašÄ«bas. Viena no tām ir nespÄ“ja laikā reformÄ“ties, lai izbÄ“gtu no masÄ«va sabrukuma. Plaši zināms piemÄ“rs: sÄ“dÄ“dams ŠveicÄ“, Ä»eņins esot izteicies — “mÄ“s savas dzÄ«ves laikā nepieredzÄ“sim lielo revolÅ«ciju”; faktiski Februāra revolÅ«cija Krievijā sākās pÄ“c sešÄm nedēļām.

Tāpat 1990. gadā pat viens otrs labvÄ“lÄ«gi noskaņots Rietumu partneris vÄ“l mÄ“Ä£inājis latviešiem piedāvāt vienu no iespÄ“jamajiem scenārijiem, kurā Baltijas valstis paliktu PSRS sastāvā, bet 1991. gada 1. augustā ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais teica runu Augstākajā Radā, uzslavÄ“jot Gorbačovu un reklamÄ“jot PSRS saglabāšanu reformÄ“tā veidā — Bušs atteicās kaut vai tikai aprunāties ar ukraiņu neatkarÄ«bas aktÄ«vistu pārstāvjiem; trÄ«s nedēļas vÄ“lāk Ukraina jau bija neatkarÄ«ga, tās prezidentam Kravčukam gada beigās parakstot formālo papÄ«ru par PSRS likvidāciju.

Tagad Saskaņas sabrukums lÄ«dzÄ«gā veidā ir sācies tikpat strauji, cik neiedomājami tas bija vÄ“l šogad ap ValentÄ«na dienu.

Politiskajai partijai (vismaz Latvijas apstākļos) parasti ir kāds vadošais virsmotÄ«vs, kas visus tās daudzos un dažādos cilvÄ“kus satur kopā: vai nu tā ir lÄ«dz sÄ«kumiem nemaz nenodefinÄ“ta ideoloÄ£iskās piederÄ«bas sajÅ«ta (agrāk — Visu Latvijai!, kas to tagad nodevusi NA), vai nu kopÄ«gas OIK un citas shÄ“mas (VienotÄ«ba), gadās arÄ« galvenā ideju Ä£eneratora lÄ«derÄ«ba kā cementÄ“jošais faktors, pat ja šis ideju Ä£enerators neskaitās formālais priekšsÄ“dÄ“tājs (kā ZZS gadÄ«jumā), gadās “policejiska” paveida kontrole pār biedriem un to atsevišÄ·Äm izpausmÄ“m (JKP), uzticÄ«ba arvien smieklÄ«gākiem un marazmātiskākiem pamatprincipiem (Krievu SavienÄ«ba). Varam vÄ“rot arÄ«, kas notiek, ja partijai nepiemÄ«t nekāds virsmotÄ«vs: tad ir KPV LV — ar to domājot pašreizÄ“jo KPV, nevis to, kas bija pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām.

ShÄ“mošana kā eksistences pamats

Lasot par arvien jaunām un jaunām atklātajām shÄ“mām RÄ«gas vai RÄ“zeknes pašvaldÄ«bās, varam secināt, ka Saskaņas (bet ne GKR) virsmotÄ«vs bija primitÄ«va iedzÄ«vošanās tās neslÄ“ptākajā formā.

Ukrainas un citu postpadomju valstu politikā bieži bijusi vÄ“rojama tāda parādÄ«ba: partija (kā likums — prokremliska partija savā ārpolitikā) noslÄ“dz “sabiedrisko lÄ«gumu” ar savu konkrÄ“to elektorātu pÄ“c principa: “MÄ“s zagsim un vienlaikus garantÄ“sim jums nabadzÄ«gu, toties Ä“rtu eksistenci, kurā jums nekad pašiem nebÅ«s jādomā par nākotni, bet jÅ«s par to mums atdosiet savas politiskās tiesÄ«bas un visu publisko naudu; turpmāk jums nebÅ«s teikšana ne par koku ciršanu, ne par ielu remontiem un vismazāk jau nu par to, kā mÄ“s korumpÄ“jamies un to nemaz neslÄ“pjam — jÅ«s saņemat uz svÄ“tkiem simtiņu pabalstā, sabiedrisko transportu un “krievu estrādes zvaigžņu” koncertu par brÄ«vu, ko vÄ“l jÅ«s gribat!?”

Pirms Saskaņas nākšanas pie varas RÄ«gā un RÄ“zeknÄ“ šÄda politika pie mums nepastāvÄ“ja vispār: tā ieviesās pie mums ap to pašu laiku, kad Ukraina to pamazām sāka pārvarÄ“t.

ŠÄ« politika, kuras ietvaros partija no kopÄ«gu vÄ“rtÄ«bu komandas ar gadiem pārvÄ“ršas par naudas mazgātāju grupÄ“jumu, spÄ“j pastāvÄ“t tikai tad, ja visi tās biedri iegÅ«st savu daļu no naudas plÅ«smām, pie kam nekļūst pārāk alkatÄ«gi. Partijas lÄ«deriem tālab ir uzdevums savākt partijā nevis labākos un gudrākos kadrus, kas bÅ«tu spÄ“jÄ«gi iemantot vÄ“lÄ“tāju uzticÄ«bu ar darbiem, bet — tieši pretÄ“ji — urlas no Bolderājas, kas maz ko saprot un tāpÄ“c ir paklausÄ«ga balsošanas mašÄ«na, no rokas cilāšanas brÄ«vajā laikā “konsultÄ“jot” pašvaldÄ«bas uzņēmumus par nieka pāris tÅ«kstotÄ«šiem mÄ“nesÄ«.

Nu, piemÄ“ram, RÄ«gas Centrāltirgu, kurā viņi agrāk pirka treniņbikses ar trim strÄ«pām, bet tagad visi paklausÄ«gi slāj uz vienu un to pašu bodi pirkt vienādi zilus uzvalkus. Kuri nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kst bÅ«t šaursvÄ«traini — diespas! —, jo uzvalka svÄ«tras atgādinātu par kādreizÄ“jām treniņbikšu svÄ«trām. Ja ne citiem, tad vismaz sev atgādinātu.

ProblÄ“ma rodas brÄ«dÄ«, kad vai nu biedri kļūst pārmÄ“rÄ«gi alkatÄ«gi (kas nav Saskaņas gadÄ«jums, jo ar RÄ«gas budžetu daudzmaz pietika visiem — pat opozÄ«ciju varÄ“tu piebarot, bet tie, maitas, izrādÄ«jās neatsaucÄ«gi), vai arÄ« partija zaudÄ“ lÄ«derus. RÄ«gas domes pozÄ«cijai liktenÄ«gas izrādÄ«jās ne kratÄ«šanas un pratināšanas KNABā, ne Amerika atkāpšanās un Ušakova atstādināšana — liktenÄ«gas izrādÄ«jās... sekmes Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās.

No brīža, kad CVK paziņoja: Ušakovs un Ameriks ievÄ“lÄ“ti Eiropas Parlamentā, viņu desmit gadu garumā veidotā un lolotā varas struktÅ«ra RÄ«gas domÄ“ noturÄ“jās precÄ«zi vienu diennakti.

Nebija vÄ“l CVK nobalsojusi par galÄ«go rezultātu apstiprināšanu, kad Saskaņa jau šÄ·Ä“lās, slÄ“dza ārā lÄ«dzšinÄ“jos paraugbiedrus, nobalsoja par Turlo kā mÄ“ru un tikai tad apÄ·Ä“rās, ka ievÄ“lÄ“juši labsirdÄ«ga paskata vecÄ«ti, kurš neizskatās pÄ“c drauda — tomÄ“r kurš it nemaz nebÅ«s jaunais maizes tÄ“vs (jeb — RÄ«gas domes gadÄ«jumā — viņš nebÅ«s “shÄ“mu tÄ“vs”). Jo, kā patlaban šÄ·iet, Turlais nespÄ“j pat izprast spÄ“les noteikumus, kur nu vÄ“l uzorganizÄ“t kādu shÄ“miņu savu atbalstÄ«tāju piebarošanai.

“Latviskās opozÄ«cijas” uzdevums — Ä«stajos brīžos paklusÄ“t, lai Turlais tā arÄ« neiemācÄ«tos šos spÄ“les noteikumus un paliktu tikpat laimÄ«gā neziņā kā pašlaik. Tas rÄ«dziniekiem turpmākajos divos gados ietaupÄ«s naudu un nervus. Tāpat kā Elksniņa pieļāvums DaugavpilÄ«, ka viņš tur varot veidot savu partiju.

Pieņemt amatu no pretinieka nozīmētu pārdoties tam!

Dainis Turlais kopš ievÄ“lÄ“šanas par mÄ“ru paspÄ“jis izteikt tikai divus politiska rakstura paziņojumus: no RÄ«gas Satiksmes kārtÄ“jās pagaidu valdes jāatlaiž tur tikko ieceltais Jakrins, savukārt opozÄ«cijai varÄ“tu piedāvāt DrošÄ«bas, kārtÄ«bas un korupcijas novÄ“ršanas komitejas vadÄ«tāja krÄ“slu, kas tagad ir brÄ«vs, jo to ieņēma pats Turlais.

Pirmais paziņojums parāda (kā to raksturo Liepnieks), ka Turlais nav sapratis, kā darbojas viņu pašu ievÄ“lÄ“jusÄ« pozÄ«cija, kuras atbalstÄ«tājiem vajag krÄ“slus, amatus un algas, savukārt otrais — ka Turlais nesaprot arÄ« opozÄ«ciju, kam šÄdus krÄ“slus un amatus no pretinieka rokām saņemt bÅ«tu pretÄ«gi.

Lai vÄ“lÄ“tājiem nerastos pārpratumi, t.s. “latviskās partijas” piektdien paziņoja: tās nedomā un negatavojas sadarboties ar saskaņiešiem nekādā veidā — jo latviskais elektorāts negrib, ka viņa ievÄ“lÄ“tie pārstāvji iesaistÄ«tos “krÄ“slu spÄ“lÄ“s” ar nÄ«sto RÄ«gas iztukšotāju grupÄ“jumu. Tam jākrÄ«t pilnÄ«bā: vÄ“lÄ“tājs nepiedos, ja viņa ievÄ“lÄ“tie pārstāvji (vienalga, runa bÅ«tu par NA, Latvijas AttÄ«stÄ«bai, JKP vai VienotÄ«bas deputātiem) iesaistÄ«sies amatu dalÄ«šanā ar Saskaņu. Piedāvājot vadÄ«tāja posteni vienā komitejā, Turlais uzaicina savus oponentus “izpārdoties”; tie savukārt zina — viņu vÄ“lÄ“tājs šÄ« amata iegÅ«šanu neuzskatÄ«tu par uzvaru, bet gan atteikšanos no pamatprincipa: ar ienaidnieku nesadarbojas, ar to cÄ«nās!

RÄ«gas domÄ“ opozÄ«cija (jeb — saskaņā ar viņu iekšÄ“jā WhatsApp čata nosaukumu — “nākotnes pozÄ«cija”) ir vÄ“l nebijušÄ situācijā: izslÄ“dzot četrus deputātus no Saskaņas, lÄ«dzšinÄ“jie pilsÄ“tas kontrolieri ir kļuvuši atkarÄ«gi no “latviskajām” partijām. Bez opozÄ«cijas balsÄ«m viņi nevar pat nežēlastÄ«bā kritušo Baraņņiku vai Burovu atlaist no vicemÄ“ru amatiem!

Protams, ka opozÄ«cija to zina un kopā ar saviem vÄ“lÄ“tājiem smejas, vÄ“derus turÄ“dami. No Naura Puntuļa sacÄ«tā var noprast, ka opozÄ«cija negatavojas piedalÄ«ties balsojumos par atlaišanām — sak, paši savÄ“jos ievÄ“lÄ“jāt, paši arÄ« atlaidiet: "Mums nevajadzÄ“tu palÄ«dzÄ“t viņiem nolÄ«dzināt [viņu pašu sastrādātos] nesmukumus," LETÄ€ uzsver Puntulis.

DÄ«vainākais ir tas, ka ne Ušakovs, ne Ameriks fiziski vÄ“l nav pametuši RÄ«gas domi — vÄ“l šomÄ“nes viņi sēž domes deputātu krÄ“slos, jo jaunais Eiropas Parlaments pirmoreiz sanāk tikai 2. jÅ«lijā. Viņi varÄ“tu ierastajā stilā menedžēt savu režīmu un tā balstus domÄ“, bet — redz, nekā. Vai tiešÄm Saskaņas/GKR koalÄ«cija ir tik dzÄ«vnieciska, ka ignorÄ“ paši savu bijušo bara vadoni, ja tas skaitās “nogāzts” no formālā barveža amata?

Ä»oti skaļa izklausās arÄ« Saeimas saskaņiešu, jo Ä«paši Jāņa Urbanoviča un Vjačeslava Dombrovska klusÄ“šana. VarbÅ«t arÄ« viņiem gribÄ“tos izdabÅ«t Ušakovu no partijas lÄ«derÄ«bas ārā?

Tātad RÄ«gas domes koalÄ«cija negÅ«st it nekādu — kaut vai tikai morālu — uzmundrinājumu ne no viena. Pat ne no saviem Saeimas frakcijas pārstāvjiem. Ja mÄ“s patiešÄm gribam sagaidÄ«t, lai sapuvušais korumpantu režīms RÄ«gā nomainÄ«tos, opozÄ«cijai ir vienkārši... jāpagaida. Šis beidzot ir tas gadÄ«jums, kad jāsēž upes malā un jāskatās, kā Saskaņas lÄ«Ä·is peld garām.

Turklāt nedrÄ«kst atlaist RÄ«gas domi un noturÄ“t ārkārtas vÄ“lÄ“šanas: patlaban mobilizÄ“šanās uz ārkārtas vÄ“lÄ“šanām dotu Saskaņai atkal jaunu dzÄ«vÄ«bu, turpretÄ« lÄ“na sapÅ«šana savā vaļā kaitÄ“s tai vairāk nekā domes atlaišana. Tad viņi sava elektorāta priekšÄ varÄ“tu musināt: “MÅ«sÄ“jos sit! Nu labi, nevis sit, bet vismaz atlaiž.” Tagad viņiem nav dots pat šÄds aizbildinājums.

Mirsti droši, Saskaņa. Mums tevis nepietrÅ«ks.