Iesaki rakstu:

Ar pārliecinošu uzvaru krimināllietā pirmajā instancÄ“ noslÄ“dzies pirmais posms kolekcionāra Eduarda Fomberga cīņā pret valsti un tās amatpersonu pieņēmumiem. RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa kolekcionāru atzinusi par nevainÄ«gu viņam izvirzÄ«tajās apsÅ«dzÄ«bās par “valsts aizsardzÄ«bā esošu senlietu nelikumÄ«gu iegÅ«šanu, glabāšanu un pārvietošanu”. Tiesa kolekcionāru pilnÄ«bā attaisnojusi un pilnā sprieduma tekstā izsmeļoši pamatojusi, kādēļ pirmstiesas izmeklÄ“šanā savāktie pierādÄ«jumi, tostarp KultÅ«ras ministrijas pakļautÄ«bas iestāžu amatpersonu liecÄ«bas, ir apsÅ«dzÄ“šanai pilnÄ«gi nederÄ«gi.

Kolekcionāriem svarīga uzvara

Šis bija pirmais tiesas process, kurā kolekcionārs tiek krimināli apsÅ«dzÄ“ts par to, ka nelikumÄ«gi glabā, pārdod, pÄ“rk vai pārvieto senlietas, kuras ir vecākas par 1700. gadu. Tik skarbs tiesiskais regulÄ“jums šobrÄ«d nav nedz Igaunijā, nedz Lietuvā vai Polijā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ no Latvijas vÄ“rtÄ«gas senlietu kolekcijas, iespÄ“jams, aizplÅ«st uz ārzemÄ“m.

Tā dÄ“vÄ“tajai Fomberga krimināllietai uzmanÄ«gi sekoja lÄ«dzi vairāku tÅ«kstošu lielā Latvijas kolekcionāru saime. No lietas iznākuma atkarÄ«ga viņu turpmākās darbÄ«bas nākotne: brÄ«vi turpināt kolekcionÄ“t un kolekcijas glabāt Latvijā vai tās slepus izvest uz ārzemÄ“m un slÄ“gt senās kolekcionāru saietu tradÄ«cijas - divas reizes gadā IkšÄ·ilÄ“ un BiÄ·erniekos un katra mÄ“neša otrajā svÄ“tdienā RÄ«gā.

ŠobrÄ«d gÅ«ta uzvara tikai pirmajā instancÄ“. Kļuvis zināms, ka virsprokurora vietniece prokurore Zane Kabuce spriedumu jau ir pārsÅ«dzÄ“jusi. Pirmās instances tiesas spiedums kļuva zināms šÄ gada 6. martā, taču tā pilnais teksts bija pieejams tikai 4. jÅ«lijā.

Absurda situācija

RÄ«gas kolekcionāru biedrÄ«bas prezidents Jānis Upmalis sarunā ar “NeatkarÄ«go” pauda gandarÄ«jumu par pirmās instances tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina lÄ“mumu, bet reizÄ“ izteica nožēlu, ka valsts prokuratÅ«ras personā, neraugoties uz pierādÄ«jumu nepietiekamÄ«bu un to melÄ«gumu, turpina kolekcionāra represÄ“šanu ar nogurdinošu tiesas procesu.

PÄ“c J. Upmaļa teiktā, kolekcionāru biedrÄ«bas biedri ir vairākkārt runājuši ar KultÅ«ras ministrijas parlamentāro sekretāru Ritvaru Jansonu. “Viņš ir uzklausÄ«jis mÅ«su piedāvājumus likumdošanas pilnveidošanai, taču divu gadu laikā nav neko darÄ«jis, lai tos ieviestu. MÄ“s atkārtoti aicinām KultÅ«ras ministriju likuma pilnveidošanai iesaistÄ«t arÄ« tos cilvÄ“kus, uz kuriem šis likums tieši attiecas, proti, kolekcionārus.”

RÄ«gas kolekcionāru biedrÄ«bas aktÄ«vists, atvaļinātais iekšlietu pulkvedis Juris Leitietis atzina, ka kolekcionāru darbÄ«bu regulÄ“jošajā likumdošanā Latvijā “valda pilnÄ«gs absurds, pateicoties KultÅ«ras ministrijas no reālās dzÄ«ves atrautajiem un Eiropai iztapÄ«gajiem birokrātiem, kā arÄ« Saeimas deputātiem, kuri negrib iedziļināties jautājuma bÅ«tÄ«bā”.

J. Leitietis atgādināja, ka pirms diviem gadiem, atsaucoties uz Eiropas regulām, kas bija paredzÄ“tas starptautiskā terorisma finansÄ“šanas apkarošanai, tika grozÄ«ts Latvijas Krimināllikums. GrozÄ«jumi definÄ“ja jaunus pārkāpumus un noziegumus, par kuriem var tikt piespriests sods. Kolekcionāriem šos Krimināllikuma pantus var piemÄ“rot, ja tiek pārkāpti KultÅ«ras ministrijas saistošie noteikumi. Taču tie ir novecojuši, pretrunÄ«gi un praktiski nav izpildāmi. Tie paredz tādu apjomu birokrātisko procedÅ«ru un arÄ« maksājumu, ka normāls cilvÄ“ks savam hobijam atmet ar roku un pārstāj kolekcionÄ“t.

“Lai veidotu kolekciju - pirktu, pārdotu, mainÄ«tu -, kolekcionāriem jābraukā gan pa Latviju, gan pa visu Baltiju. PÄ“c šiem KultÅ«ras ministrijas saistošajiem noteikumiem, lai vestu sev lÄ«dzi Latvijā iegÅ«tus par 50 gadiem vecākus, bet citur pasaulÄ“ par 100 gadiem vecākus jebkādus priekšmetus, ir jāsaņem atļauja no KultÅ«ras ministrijas ierÄ“dņiem.

Tas aizņem laiku un prasa ievÄ“rojamus finanšu lÄ«dzekļus, kuri jāiemaksā Valsts kasÄ“ par izvešanas atļaujas saņemšanu. Latvijā noteikumos nav noteikta atšÄ·irÄ«ba, vai šie priekšmeti ir padilušÄs cara laika kapeikas, kas maksā ne vairāk kā 10-20 centus, vai Rembranta glezna. Tad nu iedomājieties, kas jums jāpaveic, mÄ“Ä£inot bÅ«t likumam paklausÄ«gam pilsonim, kurš vadā uz tirdziņiem sev lÄ«dzi kādu kilogramu dažādu monÄ“tu un kaudzi ar vecu papÄ«ra naudu! Par katru šÄdu priekšmetu ir jāraksta pieteikums, priekšmets jāapraksta, jāved uzrādÄ«t, jāiegrāmato, jāsamaksā nodevas birokrātiem, un tad beigu beigās tas tāpat var netikt pārdots vai iemainÄ«ts.

Absurdi, bet likumdošana kolekcionāru apkarošanai ir skarbāka nekā starptautiskā terorisma finansÄ“šanas apkarošanai. Tā, piemÄ“ram, skaidru naudu pāri Eiropas SavienÄ«bas valstu robežām nedeklarÄ“jot drÄ«kst vadāt lÄ«dzi 10 000 eiro, un tas ir saprotami, turpretim kolekcionārs nedrÄ«kst brÄ«vi vadāt pat tādu simtgadÄ«gu mantu, kuras vÄ“rtÄ«ba var bÅ«t tikai pāris centu, kas nav saprotami,” skaidroja J. Leitietis.

Vaino interešu konfliktā

Kolekcionārs ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi Igo Zilbers, kurš cita starpā seko lÄ«dzi visiem pret kolekcionāriem vÄ“rstajiem kriminālprocesiem, apgalvoja, ka tādu pavisam esot 14. Tajos iezÄ«mÄ“joties viena kopÄ«ga tendence - gandrÄ«z visos kā procesa uzsākšanas ierosinātājs esot KultÅ«ras ministrija. Viņi uzrÄ«dot policiju veikt kratÄ«šanu pie konkrÄ“tiem pašu noskatÄ«tiem kolekcionāriem.

PÄ“c I. Zilbera teiktā, procesa gaitā KultÅ«ras ministrijas ierÄ“dņi nonāk acÄ«mredzamā interešu konfliktā. Proti - tā noskata kolekcionāru, uzrÄ«da viņam policiju, paši veic izņemamo seno mantu novÄ“rtÄ“šanu un ekspertÄ«zes, bet pÄ“c mantu aresta tās nonāk ministrijas glabāšanā, ko Ä«steno tie paši ierÄ“dņi. Ja kolekcionārs zaudÄ“ tiesas procesu, tad manta nonāk ministrijas attiecÄ«go struktÅ«rvienÄ«bu rÄ«cÄ«bā.

“Pie kolekcionāriem veiktas jau 14 kratÄ«šanas. T.s. Fomberga lieta nonāca tiesā pirmā un tika iztiesāta pirmajā instancÄ“. Kas tas par likumu, balstoties uz kuru valsts prāvu zaudÄ“ jau pirmajā tiesas instancÄ“? T.s. Fomberga lietā kā pierādÄ«jums figurÄ“ja Latvijas Nacionālā vÄ“stures muzeja ekspertu slÄ“dziens, kuru parakstÄ«jis muzeja direktors, VDK stukačs (Arnis) Radiņš. Lietā bija lÄ“rums kratÄ«šanā izņemto mantu. Dažu vÄ“rtÄ«ba ir tikai pāris eiro, taču “eksperti” tās novÄ“rtÄ“juši kosmiskā cenā.

Tiesa, šo “ekspertu” slÄ“dzienu atdzina kā iestādes iekšÄ“jo dokumentu, kuram ārpus Nacionālā vÄ“stures muzeja nav juridiska spÄ“ka. LÄ«dz ar to šÄds dokuments kriminālprocesā nevar bÅ«t akceptÄ“jams. To taču ļoti labi zina arÄ« prokuratÅ«ra. Visticamāk, visās šajās 14 lietās figurÄ“ šÄdi kriminālprocesam nederÄ«gi dokumenti. Uz šÄdu dokumentu pamata tiek izdarÄ«ts spiediens uz kolekcionāriem. Uz šÄdu dokumentu pamata tiek veiktas kratÄ«šanas,” teica I. Zilberts.

ArÄ« J. Leitietis piekrita, ka nespÄ“ju ievÄ“rot pārmÄ“rÄ«gās noteikumu prasÄ«bas dažkārt izmanto policija, kas sadarbojas ar KultÅ«ras ministrijas ierÄ“dņiem vai “labdariem” - ziņotājiem: “Varas pārstāvji ierodas pie kolekcionāriem mājās un veic kratÄ«šanu, kur vienmÄ“r var atrast kaut ko, kas neatbilst absurdi sarakstÄ«tajiem noteikumiem.”

J. Upmalis un J. Leitietis aicināja kolekcionārus nenokārt degunu. PÄ“c veiksmÄ«gas kovida krÄ«zes pārvarÄ“šanas biedrÄ«ba esot atžirgusi, atsākusi darbÄ«bu pilnā apjomā un apņemas darÄ«t visu, lai Latvijā sakārtotu likumdošanu tā, lai kolekcionāriem prasÄ«bas bÅ«tu izpildāmas un nebÅ«tu jāstaigā pa juridisko “mÄ«nu lauku”, kā lÄ«dz šim.

Saietiem jaunas telpas

J. Upmalis norādÄ«ja, ka kolekcionāru biedrÄ«bai garās sarunās izdevies vienoties par regulārajiem ikmÄ“neša saietiem nepieciešamajām telpām. “LÄ«dz šim katra mÄ“neša otrajā svÄ“tdienā mÄ“s pulcÄ“jāmies RÄ«gas 6. vidusskolā ArtilÄ“rijas un Aleksandra ÄŒaka ielas stÅ«rÄ«, bet tagad saietam rastas plašÄkas telpas “Daugavas” stadionā. 14. augustā plānojam atsākt regulāros ikmÄ“neša saietus jaunajās telpās.”

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv