Servitūts
Leonards Inkins · 08.12.2018. · Komentāri (0)ServitÅ«ts ir koplietošanas izraisÄ«ts apgrÅ«tinÄjums. Tas nav izdevÄ«gs visiem, bet ir vienÄ«gais veids, kÄ sadzÄ«vot, tas ir mazÄkais ļaunums. Tas ir tÄds piespiedu regulÄ“jums par labu visiem, lai mazinÄtu konfliktus.
Kaut attÄls, bet tomÄ“r servitÅ«ts ir arÄ« satiksmes noteikumi, jo ja to nebÅ«tu, tad varat iedomÄties, kÄ mÄ“s brauktu...
Par ko ir runa? Nesen uzzinÄjÄm, kurš KerÄas šaurumÄ ir patiesais saimnieks.
No Odesas uz Mariupoles ostu Azovas jÅ«rÄ devÄs trÄ«s Ukrainas kara kuteri. NonÄkot pie Krimas tilta, vienu no kuÄ£iem Krievijas kara kuÄ£is taranÄ“ja un, izmantojot ieroÄu pÄrspÄ“ku, sagÅ«stÄ«ja visus kuÄ£us. Lika sagÅ«stÄ«to kuÄ£u komandieriem un dažiem apkalpes locekļiem no papÄ«ra nolasÄ«t kameru priekšÄ paziņojumu-nožēlu un atzÄ«šanos par to, cik viņi nelikumÄ«gi rÄ«kojušies...
Citiem vÄrdiem, Krievija nepÄrprotami pasaulei apliecinÄja, ka šie Å«deņi ir viņu un kuÄ£ošana šeit var notikt tikai ar viņu piekrišanu un pakļauta viņu kontrolei.
TurpinÄjumÄ par notikušÄ bÅ«tÄ«bu un minÄ“jumiem.
Ziņu kanÄlus un interneta plašumus pÄršalca informÄcijas haoss. InformÄcija ir pretrunÄ«ga, reizÄ“m jocÄ«ga un sastÄv tikai no minÄ“jumiem, nepamatotiem apgalvojumiem ar argumentiem «viena tante teica».
ArÄ« es šai rakstÄ nesniegšu precÄ«zu cÄ“loņu aprakstu un nesniegšu precÄ«zas ziņas, ar ko tas beigsies, bet apkopošu dažus, manuprÄt, ticamÄkos minÄ“jumus un minÄ“šu, kam tas ir izdevÄ«gi. IzdevÄ«gs ne vienmÄ“r ir tas, ko paši esam radÄ«juši. GadÄs, ka kÄdus notikumus rada citi, kuru sekas mums ir izdevÄ«gas.
Versijas?
Ja uz šiem notikumiem lÅ«koties kÄ Krievijas apzinÄtu provokÄciju, tad nesaskatu, ko no tÄ Krievija iegÅ«st, un šaubos, vai tÄs ietekme Ukrainas varas gaiteņos ir tik liela, ka tÄ var likt ukraiņu karakuÄ£iem doties no Odesas uz Azovas jÅ«ru, zinot, ka Krievija viņus neizlaidÄ«s cauri Krimas tiltam.
Pat, ja tÄ bÅ«tu, ko tÄdÄ gadÄ«jumÄ iegÅ«st Krievija? Ukraiņi un pasaule ir spiesta samierinÄties, ka Azovas jÅ«rÄ un KerÄas šaurumÄ Krievija rÄ«kojas, kÄ vÄ“las. Visiem, kuru vÄ“las izmantot šo jÅ«ras šaurumu, ir turpmÄk jÄrÄ“Ä·inÄs, ka to viņi varÄ“s darÄ«t tikai, ja Krievija ļaus.
Krievijas vÄ“lÄ“tÄjs, kurÄ katrÄ ir mazs putiniņš, saņēma signÄlu, ka lielais putins ir kÄrtÄ«gs vecis, ka viņš neļaus Krievijai kÄpt uz galvas, un tas nozÄ«mÄ“, ka katra mazÄ putiniņa galvu sargÄs. TÄtad vÄ“lÄ“tÄju atbalsts palielinÄs, kaut pÄ“dÄ“jÄ laikÄ bija stipri samazinÄjies.
SÄ«rija, IrÄna un citi Maskavas draugi atkal pÄrliecinÄjÄs, ka viņu lielais draugs Krievija ir spÄ“cÄ«ga, tÄ ne no viena nebaidÄs, ne ar vienu nerÄ“Ä·inÄs, pasaule ar to ir spiesta rÄ“Ä·inÄties un kaut kÄdÄ mÄ“rÄ tas attiecas arÄ« uz viņiem.
MinÄ“tais ir tikai nepamatota daiļrunÄ«ba, tÄ varbÅ«t silda kÄda sirdi, bet nav taustÄma un reÄli izmantojama. Tas ir nepÄrliecinošs arguments, lai sÄktu karu ar Ukrainu un pazudinÄtu Krieviju.
Ko panÄca Krievija?
Pateicoties Krievijas agresijai UkrainÄ, Krimas okupÄcijai, atdzima NATO, kas jau bija kļuvis par formÄlu birokrÄtisku aparÄtu, bet ne reÄlu militÄru spÄ“ku. Šie notikumi pastiprinÄja domu apmaiņu, kÄ savaldÄ«t Krieviju un piespiest to pÄrtraukt savas agresÄ«vÄs darbÄ«bas.
PÄ“c notikumiem KerÄas šaurumÄ NATO vadÄ«tÄjs paziņoja, ka bÅ«s jÄpalielina NATO klÄtbÅ«tne reÄ£ionÄ, lai aizsargÄtu kuÄ£us no Krievijas pirÄtiem.
DraudzÄ«gu tautu - ukraiņus pÄrvÄ“rta par Krievijas lielÄkajiem ienaidniekiem, pret Krieviju ir pieņemtas dažÄdas sankcijas, kaut tÄs lielu ļaunumu nenodara, bet tomÄ“r to sekas ir jÅ«tamas.
ANO DrošÄ«bas padome izskatot Krievijas aicinÄjumu nosodÄ«t Ukrainu par sarÄ«koto provokÄciju, noskatoties satelÄ«tu ierakstus, pÄrvÄ“rtÄs par Krieviju nosodošu paziņojumu gÅ«zmu un garu apspriedi, kÄ savaldÄ«t Krieviju. ASV pÄrstÄve ANO pat nosauca Krieviju par noziedzÄ«gu valsti.
VÄ“sture
2003. gadÄ Ukraina un Krievija parakstÄ«ja lÄ«gumu, kurÄ bija garantÄ“ta brÄ«va kuÄ£niecÄ«ba abu valstu kuÄ£iem KerÄas jÅ«ras šaurumÄ. PÄ“c Krimas okupÄcijas Krievija sÄka dominÄ“t šaurumÄ un pieprasÄ«ja Ukrainas kuÄ£iem lÅ«gt atļauju šÄ·Ä“rsot šaurumu un tas no servitÅ«ta kļuva par tikai Krievijai piederošu ceļu, atņemot ukraiņiem izeju uz lielajiem Å«deņiem no Azova jÅ«ras Mariupoles ostas, caur kuru Ukraina eksportÄ“ graudus, metÄlus un citas preces.
Ja pasaule ar to samierinÄsies, tad Krievijas tuvošanÄs Mariupolei turpinÄsies no abÄm pusÄ“m. Pa Å«deni Krievijas karakuÄ£i, uz sauszemes aktivizÄ“sies visÄdas «brÄ«vÄ«bu alkstošas» Krievijai simpatizÄ“joÄs organizÄcijas. AtkÄrtosies tas, kas jau bija, pirms izveidojÄs Doņeckas un Luganskas republikas.
Vai šÄds saasinÄjums ir nepieciešams Ukrainai? Ukrainai nav nepieciešamÄ militÄrÄ spÄ“ka, lai stÄtos pretÄ« Krievijas flotei. ArÄ« Ukrainas armijas spÄ“jas karot ar Krievijas bruņotiem spÄ“kiem nav pÄrbaudÄ«tas, un tÄs nebÅ«tu prÄtÄ«gi pÄrbaudÄ«t.
Ukrainas kara kuteri var doties uz Azovas jÅ«ru, tikai pildot Ukrainas vadÄ«bas pavÄ“li. Un šai gadÄ«jumÄ nav pat tik svarÄ«gi, vai šÄ« pavÄ“le tika saskaņota ar Krieviju vai arÄ« Krievijas iniciÄ“ta, lai pasaulei un «nesaprotošai» Ukrainai parÄdÄ«tu, ka pÄ“c Krimas okupÄcijas situÄcija ir mainÄ«jusies un pienÄcis laiks okupÄ“t ne tikai neauglÄ«gu sauszemi, bet arÄ« Å«deņus. TÄ teikt, lÅ«k, jums jaunÄ kÄrtÄ«ba!
Kara stÄvoklis
KÄpÄ“c tas bÅ«tu nepieciešams Ukrainas vadÄ«bai. Ne tautai, bet šauri pie varas esošiem?
PÄ“c notikušÄ Ukrainas prezidents pieprasÄ«ja ieviest valstÄ« kara stÄvokli uz diviem mÄ“nešiem.
Lai bÅ«tu saprotamÄk, uzsvÄ“ršu, ka 2019. gada 31. martÄ UkrainÄ ir paredzÄ“tas prezidenta vÄ“lÄ“šanas. Par to saskaÅ†Ä ar likumu Ukrainas parlamentam vismaz trÄ«s mÄ“nešus iepriekš ir jÄpieņem lÄ“mums. ParÄ“Ä·iniet un sapratÄ«siet, ka ir pÄ“dÄ“jais brÄ«dis to apturÄ“t. Likums par kara stÄvokli ne tikai atceļ vÄ“lÄ“šanas, bet varai ļauj brÄ«vi rÄ«koties, ierobežojot vai slÄ“dzot plašsaziņas lÄ«dzekļus, vai ļaut tos izmantot «valsts vajadzÄ«bÄm». Ä»auj slÄ“gt nevÄ“lamÄs politiskÄs partijas, liedz cilvÄ“ku pulcÄ“šanÄs brÄ«vÄ«bas, ļauj izmantot jebkuru privÄtÄ«pašumu, ļauj «atkal valsts vajadzÄ«bu vÄrdÄ» pÄrņemt uzņēmumus un mainÄ«t to darbÄ«bu...
Šai likumÄ ir daudz kas ļauts kara gadÄ«jumÄ. Kas var bÅ«t labÄks par šo! Kara nav, bet ļauts ir! Teiksiet, karš jau sen ir. JÄ, ir. Bija daudz kritušo arÄ« lÄ«dz šim. Ukraina atņēma Krimu un kara stÄvokli neieviesa, bet tagad trÄ«s kuteru dēļ, kad nav neviena kritušÄ...?
Ir viedoklis, ka Krieviju apmierina pašreizÄ“jÄ vara UkrainÄ un šis konflikts ir saskaņots, lai paildzinÄtu P. Porošenko prezidenta pilnvaras un paplašinÄtu tÄ rÄ«cÄ«bspÄ“ju.
Kara stÄvokli pieprasÄ«t var valsts prezidents, bet to pieņem parlaments. Un tur visi nav muļķi. Viņi lieliski saprata, kurÄ virzienÄ tiek tÄ“mÄ“ts. Pat neatkarÄ«gi no tÄ, kÄ radÄs šis jÅ«ras konflikts, visi no tÄ cenšas gÅ«t labumu. Gan Krievija, gan Ukrainas vadÄ«ba un valsts politiskie spÄ“ki arÄ« grib piedalÄ«ties šÄ notikuma augļu dalÄ«šanÄ.
DeputÄti skaļi iebilda. Redzot, ka kara stÄvokli neizdosies ieviest, Ukrainas prezidents mainÄ«ja nostÄju. Tas ir – kara stÄvokli ieviesÄ«s tikai pierobeÅ¾Ä ar Krieviju un Piedņestru un uz trim mÄ“nešiemm. Neskatoties uz kara stÄvokli, prezidenta vÄ“lÄ“šanas notiks...
Tas viss ir skaisti, bet likums par kara stÄvokli nosaka, ka, tikai pieņemot to, lemj parlaments, turpmÄk to pagarina, rediģē prezidents bez parlamenta piekrišanas...
Izmantojot šo gadÄ«jumu, P. Porošenko vÄ“lÄ“tÄjiem atgÄdinÄja, ka viņš cÄ«nÄs par Ukrainu pret Krieviju un tÄdejÄdi kaut nedaudz glÄba savu reitingu, kurš ir ļoti zems un, ja vÄ“lÄ“šanas notiktu šodien, viņu atkÄrtoti nepÄrvÄ“lÄ“tu.
Pat, ja pieņemt, ka tÄ arÄ« ir, tad šÄda rÄ«cÄ«ba nav gudra. PirmkÄrt, tÄpÄ“c, ka Krievija, lai palÄ«dzÄ“tu P. Porošenko saglabÄt varu UkrainÄ, ļoti daudz var zaudÄ“t un P. Porošenko var bÅ«t injicÄ“jis tÄdus procesus, kur iznÄkumu šodien nevar prognozÄ“t.
TÄ uzņēmÄ“ji, pat afÄ“risti nerÄ«kojas. AfÄ“ras veic tad, kad ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka izdosies. Kam šai gadÄ«jumÄ bÅ«tu jÄizdodas? Es nezinu. Tikai, lai saglabÄtu varu P. Porošenko, manuprÄt, tÄ varÄ“tu rÄ«koties, bet vai V. Putinam ir izdevÄ«gi piedalÄ«ties šai izrÄdÄ“?
VienÄ«gais, ko šÄdi var gÅ«t, ir tas, ka apmaiÅ†Ä pret iespÄ“ju arÄ« turpmÄk valdÄ«t UkrainÄ P. Porošenko atdod de fakto KerÄas šaurumu Krievijai. VarbÅ«t, bet maz ticami, tÄpÄ“c ka, ja bieži piesauktie Rietumi to sapratÄ«s, tad P. Porošenko nokļūs vÄ“l lielÄkÄ izolÄcijÄ, zaudÄ“s savus sapelnÄ«tos miljardus un rezultÄtÄ arÄ« varu UkrainÄ.
Prieki bÅ«s Ä«si. Grimstot viņš paraus lÄ«dzi arÄ« V. Putinu.
GadÄs, ka arÄ« ietekmÄ«gi cilvÄ“ki rÄ«kojas aplami, tÄ gadÄ«jÄs gan Napoleonam, gan Hitleram, gan Staļinam. Viss kÄdreiz sÄkas un kÄdreiz beidzas.
PlašÄk
PalÅ«kosimies uz šo plašÄk. Lai kÄ tur nebÅ«tu, kurš šo radušos situÄciju ir spÄ“jÄ«gs atrisinÄt? Atbilde nav ilgi jÄmeklÄ“. Pasaules žandarms ASV tÄ vadÄ«tÄja D. Trampa personÄ.
Žandarms – tas ne vienmÄ“r ir lamu vÄrds. Tam ir arÄ« pozitÄ«va nozÄ«me.
Viena no varbÅ«tÄ«bÄm kÄpÄ“c V. Putins varÄ“tu piekrist iesaistÄ«ties tÄdÄs darbÄ«bÄs, ir vÄ“lme izlÅ«kot, ko darÄ«s Rietumi un D. Tramps. Viņi samierinÄjÄs ar Krimas okupÄciju, boinga notriekšanu un citiem Krievijas izlÄ“cieniem. Bet tas bija pirms gadiem Äetriem, kad ASV bija cita vadÄ«ba...
Ja norÄ«s, mÄ“s iesim tÄlÄk, ja ne, tad ar mums runÄs, mÅ«s pierunÄs un mums piekÄpsies – mÄ«Ä¼Ä miera labad. KÄ tas notika nesenÄ vÄ“sturÄ“, kad Ä€. Hitlers atguva VÄcijai atņemtÄs zemes un pievienoja Austriju.
Caur skatu uz ASV varam attÄlinÄties no KerÄas šauruma un palÅ«koties, kam dažÄdi notikumi pasaulÄ“ ir izdevÄ«gi, kurš tos apmaksÄ un virza. VarbÅ«t šoreiz galvenie izrÄ«kotÄji nav Krievijas un Ukrainas vadÄ«tÄji, bet tie ir kÄdi globÄlÄki spÄ“ki?
Viņi spÄ“j organizÄ“t, lai ASV plašsaziņas lÄ«dzekļi nerakstÄ«tu par D. Trampa sasniegumiem un nepÄrtraukti to nomelnotu. Vai tas notiek nejauši? Neticu. NepÄrtraukto uzbrukumu dēļ un, pateicoties apzinÄti izliktÄm, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi plÄnotÄm lamatÄm, D. Trampa popularitÄte krÄ«tas, kaut ASV ekonomika aug, bezdarbs samazinÄs, un labklÄjÄ«ba ceļas.
PilnÄ«gi nejauši, iepriekš nesarunÄjuši ASV virzienÄ dodas stihiski izveidojušies migrantu gÄjieni ar nolÅ«ku iekļūt ASV. Nesen mÄ“s lÄ«dzÄ«gu uzbrukumu piedzÄ«vojÄm EiropÄ. Vai tiešÄm jÅ«s domÄjat, ka tas notika nejauši un notiek nejauši pie ASV robežÄm? Ka liels daudzums labi organizÄ“tu cilvÄ“ku pÄrvietojas tÅ«kstošiem kilometru attÄlumÄ?
Kam tas nepieciešams.
Ir tÄdi, kas to plÄno, rÄ«ko, apmaksÄ, organizÄ“ un kontrolÄ“. Viņu galvenie palÄ«gi ir cilvÄ“ku savtÄ«gums, varaskÄre, slavas kÄre, citi netikumi, vientiesÄ«ba, muļķība un kaisles.
KÄpÄ“c viņiem tas nepieciešams? MÄ“s ar savu ierasto skatu uz lietÄm, kur prognozes aprobežojas ar gadu, nespÄ“jam izprast to cilvÄ“ku plÄnus, kuri plÄno desmitgadÄ“m un pat gadsimtiem uz priekšu.
BÄ“gļu krÄ«ze EiropÄ parÄdÄ«ja, ka, ja tÄdÄ veidÄ nelikumÄ«gi iekļūst tÅ«kstotis, tad viņiem seko miljoni. Ja bÄ“gļu kolonÄm izdosies iekļūt ASV, tad tiem sekos desmitiem miljonu. Tautu pÄrvietošana bÅ«s izdevusies. ASV nespÄ“s viņus pabarot, savaldÄ«t un ÄrstÄ“t. RezultÄtÄ Romas impÄ“rijas piedzÄ«votais atkÄrtosies divdesmit pirmÄ gadsimta izpratnÄ“.
RunÄ, ka to finansÄ“ gan ASV demokrÄtu partija, gan VenecuÄ“la. Ar to izskaidrojama nabadzÄ«ba šai valstÄ«.
Var likties, ka jocÄ«gi sabiedrotie, ka tas nav iespÄ“jams. VÄ“sture zina vÄ“l neloÄ£iskÄkas sadarbÄ«bas. Kur VenecuÄ“la ņem naudu? Pieļauju, ka tai palÄ«dz ar naftas dolÄriem Krievija, kÄ palÄ«dzÄ“ja virzÄ«t bÄ“gļus uz Eiropu. Un tur ir nepieciešama ne tikai nauda. Bieži pietiek radÄ«t dzÄ«vei neciešamus apstÄkļus un cilvÄ“ki bÅ«s spiesti doties prom.
Arī Latvija to piedzīvoja un vēl piedzīvo. Līdzīgs rokraksts!
V. Putinam ir daudz miljardu, un kÄdu no tiem ziedot, lai pÄrvietotu tautas EiropÄ un AmerikÄ, ir nieks. Viņš nozags vÄ“l. Krimas tilts oficiÄli izmaksÄja septiņus ar pusi miljardus, pieļauju, ka puse ir nozagta. Ar to pietiek, lai ko tÄdu organizÄ“tu.
RezultÄtÄ novÄjinÄti nabadzÄ«gi cilvÄ“ki pulcÄ“jÄs pie VidusjÅ«ras un pulcÄ“sies pie ASV robežas. Valstis, pie kuru robežÄm ir šie pūļi, no tÄ neko neiegÅ«st, tÄs kļūst vÄjÄkas, un tas, kurš to organizÄ“, kurš spÄ“j to apturÄ“t vai ierobežot, kļūst ietekmÄ«gs. Ar viņu runÄ, ar viņu vienojas... LÄ«dzÄ«ga prakse bija vÄ“l nesen arÄ« LatvijÄ, kad nozaga auto un Ä«pašniekam «labi cilvÄ“ki» piedÄvÄja par «simbolisku» samaksu atdot viņa Ä«pašumu. PazÄ«stu vairÄkus cilvÄ“kus, kuri šÄdi bija spiesti izvÄ“lÄ“ties mazÄko ļaunumu.
Tas nav tÄpÄ“c, ka valda muļķi UkrainÄ, LatvijÄ, KrievijÄ vai VenecuÄ“lÄ. Ja palÅ«kojas plašÄk un dziļÄk, var daudz ko saskatÄ«t. PamÄ“Ä£iniet, nenožēlosiet!
MÅ«s padara par izglÄ«totiem muļķiem. MÄ“s esam iemÄcÄ«ti, kÄ darbojas simtkÄjim kÄjiņa, bet mums nav izpratnes, kÄ šis rÄpulis pÄrvietojas.
JaunÄ pasaules kÄrtÄ«ba
Liekas jocÄ«gi, ka V. Putins piedalÄs kopÄ“ji ar P. Porošenko organizÄ“tÄ provokÄcijÄ, lai panÄktu, ka demokrÄtu partija ASV atgÅ«tu varu un vienlaicÄ«gi ar viņu rokÄm un bÄ“gļu piešprici ja ne iznÄ«cinÄtu, tad vismaz vÄjinÄtu ASV, tÄdejÄdi saglabÄt Krievijas vadošo lomu pasaulÄ“.
Es varu izteikt visÄdus minÄ“jumus, bet ietekmÄ«gu valstu vadÄ«tÄji ir precÄ«zi informÄ“ti par patieso lietu stÄvokli un zina, kas ir kas. Īpaši modernajÄ divdesmit pirmajÄ gadsimtÄ.
Krievija atkÄrto to, ko darÄ«ja lÄ«dz šim – rada starptautiskus konfliktus, sarežģī dzÄ«vi tur, kur tÄ var aizsniegties, un tad gaida, ka to pieaicinÄs noregulÄ“t radušos konfliktus. PiemÄ“ram, kaut vai Minskas vienošanÄs.
V. Putins ir kÄ apnicÄ«ga muša. D. Tramps vÄ“l cer, ka ar viņu var vienoties. BrÄ«dÄ«, kad viņš sapratÄ«s, ka tas nav iespÄ“jams, ka atšÄ·irÄ«bÄ no viņa, V. Putins nav uzņēmÄ“js un nav arÄ« politiÄ·is.
V. Putins ir KGB roka, un ar tÄdiem normÄlas vienošanÄs nav iespÄ“jamas. NekÄdi noslÄ“gtie lÄ«gumi nedarbojas. Tie saprot tikai spÄ“ku un savaldÄs tikai tikmÄ“r, kamÄ“r ir vÄji.
Kad D. Trampam bÅ«s atklÄsmes brÄ«dis un kad rÄ«kosies atbilstoši situÄcijai? Kad tas bÅ«s un ar ko beigsies, es neprognozÄ“šu. Tikai uzsvÄ“ršu, ka lÄ«dzšinÄ“jÄ kÄrtÄ«ba pasaulÄ“ ļoti drÄ«z mainÄ«sies.
IespÄ“jams, ka tas sÄksies jau šogad.