Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pusgadu pÄ“c tam, kad Pietiek pavÄ“ra plÄ«vuru, kas slÄ“pa Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni režisÄ“tas komplicÄ“tas shÄ“mas ar Ventspils tranzÄ«tbiznesa milža AS Ventbunkers akcijām, šie Latvijas valstij dārgi izmaksājušie darÄ«jumi ir noslÄ“gušies, - par uzņēmuma vienÄ«go oficiālo labuma guvÄ“ju ir kļuvusi Austrijas iedzÄ«votāja Ursula Haranda, kas publiski tiek dÄ“vÄ“ta par advokāta grāmatvedi.

Atklājas oficiālā patiesā labuma guvēja

Pateicoties Latvijas likumdošanas Ä«patnÄ«bām, akciju sabiedrÄ«bas var atļauties slÄ“pt savu akcionāru sarakstus, un šo iespÄ“ju jau ilgāk nekā desmit gadus izmanto arÄ« AS Ventbunkers, kurš jau vairākus gadus nav iesniedzis arÄ« gada pārskatus.

Taču pirms divām nedēļām uzņēmuma vadÄ«ba ir bijusi spiesta beidzot atklāt tā patiesos labuma guvÄ“jus, un izrādās, ka pašlaik par vienÄ«go AS Ventbunkers oficiālo Ä«pašnieci ir kļuvusi 1969. gadā dzimusÄ« Austrijas pilsone Ursula Haranda.

Uzņēmuma akcionāru sarakstā viņas vārds gan nav atrodams, - kā liecina patieso labuma guvÄ“ju saraksta dati, Ventbunkers pašlaik oficiāli pieder Austrijā reÄ£istrÄ“tajai IAG Indurstrieanlagen GesmbH un Britu Virdžīnu salās reÄ£istrÄ“tajai ārzonas kompānijai Eurocom International Ltd, aiz kuras stāv vÄ“l vesela virkne Eiropā, Latvijā un ārzonās reÄ£istrÄ“tu kompāniju.

To vidÅ« ir tādas saistÄ«bā ar R. Meroni un Ventspils uzņēmÄ“jiem jau iepriekš minÄ“tas kompānijas kā London Industry Limited, Topmar Baltic Investments, Tomika International N.V., Yelverton Investment B.V. u.c. Kopumā Ventbunkera patieso labuma guvÄ“ju sarakstā ir fiksÄ“tas veselas četras dažāda garuma kontroles Ä·Ä“des, taču to visu galā kā vienÄ«gā oficiālā kontrolÄ“tāja uz Ä«pašumtiesÄ«bu pamata ir U. Haranda.

PÄ“dÄ“jos gados U. Harandas vārds ir vairākkārt figurÄ“jis uzņēmumos, kas tikuši saistÄ«ti ar R. Meroni vārdu, - tostarp arÄ« uzņēmumā grāmatvedÄ«bas un konsultāciju uzņēmumā Perlogis GmbH, kurā viņa ir partnere, izpildmenedžere un grāmatvedÄ«bas menedžere vienlaikus.

Taču tagad viņai oficiāli simtprocentÄ«gi piederošajā Ventbunkerā, kura vÄ“rtÄ«ba lÄ“šama virs simt miljoniem eiro, U. Haranda nekādu amatu neieņem. Ventbunkera padomes priekšsÄ“dÄ“tājs ir pats R. Meroni, un arÄ« visos citos uzņēmuma vadošajos amatos ir ilgstoši ar viņu saistÄ«tas personas, - tikai ne uzņēmuma oficiālā Ä«pašniece.

Valsts zaudÄ“jumi – 50-70 miljonu eiro

Faktiski šÄ« situācija nozÄ«mÄ“, ka Ventbunkers ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt tā akciju „pirkuma” shÄ“ma Ä«stenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu lÄ«dzekļus, zaudÄ“tājos paliekot Latvijas valstij.

Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzÄ«tais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess) tiesai iesniegtā dokumentā šo iznākumu ir novÄ“rtÄ“jis kā Latvijas valstij nodarÄ«tu zaudÄ“jumu potenciāli 50-70 miljonu eiro apmÄ“rā.

Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticÄ“juši [A. Lemberga] arestÄ“tās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorÄ“juši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzÄ«tājai reaģēt uz ziņām par arestÄ“tās mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu,” teikts uzņēmuma pārstāvja RÄ«gas apgabaltiesai iesniegtā dokumentā.

Šajā dokumentā bija detalizÄ“ti aprakstÄ«ts, kā R. Meroni „par pašu arestÄ“to uzņēmumu finanšu lÄ«dzekļiem ir iegādājies savā kontrolÄ“ 5/7 daļas Ventbunkera”, vispirms sadarbÄ«bā ar prokuratÅ«ras pārstāvjiem panākot, ka AS Latvijas Naftas tranzÄ«tu par lÄ“tu cenu pārdod Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, bet pÄ“c tam piespiežot saņemto samaksu „pārskaitÄ«t uz no viņa atkarÄ«gu fondu ārvalstÄ«s un no tā - izmaksāt naudu iepriekšÄ“jiem Ventbunkera akcionāriem”.

ŠÄ«s shÄ“mas rezultātā valstij potenciāli nodarÄ«tais zaudÄ“jums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmÄ“rā, ko Pars Termināls jau 2017. gadā bija aprÄ“Ä·inājis šÄdi: „VÄ“l 2015. gadā Ventbunkeram piederošÄs mantas vÄ“rtÄ«ba bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. TādÄ“jādi tās likvidācijas gadÄ«jumā labumu guvÄ“js, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. LÄ«dz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadÄ«jumā arÄ« valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”

Tagad šÄ« nauda lÄ«dz ar AS Ventbunkers Ä«pašumtiesÄ«bām ir „aizpeldÄ“jusi”. Tiesa, Valsts policijā arÄ« saistÄ«bā ar aprakstÄ«tajiem faktiem ir sākts kriminālprocess, taču Dienas rÄ«cÄ«bā esoša informācija liecina, ka pÄ“c sākotnÄ“jās straujās virzÄ«bas tagad, kad publiski tiek pieminÄ“ta Saeimas vÄ“lÄ“šanu uzvarÄ“tāju iespÄ“jama finansiāla saistÄ«ba ar R. Meroni, tas ir „piebremzÄ“ts”.

Esot izpausts komercnoslēpums

TikmÄ“r ir aktivizÄ“jušÄs personas, kas iepriekš ir tikušas pieminÄ“tas saistÄ«bā ar R. Meroni un prokuratÅ«ras pārstāvju „saspÄ“li”, organizÄ“jot AS Ventspils nafta akciju paketes pārdošanu par mākslÄ«gi samazinātu cenu, kas, kā tagad izrādÄ«jies, bijusi viena no komplicÄ“tās finanšu shÄ“mas posmiem.

Jau pÄ“rn atklātÄ«bā nonāca elektroniskās sarakstes fragmenti, kas lika izdarÄ«t secinājumus, ka prokurors Juris Juriss ir aktÄ«vi „izpalÄ«dzÄ“jis” A. Lemberga arestÄ“tās manta glabātājam un apsaimniekotājam R. Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem.

Vispirms atklātÄ«bā nonāca ziņas, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratÅ«ras pārstāvji ir palÄ«dzÄ“juši R. Meroni veikt iecerÄ“to darÄ«jumu, par bÅ«tiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šÄ« darÄ«juma apejot tiesu, kuras atļauja bÅ«tu bijusi vajadzÄ«ga.

Savukārt pÄ“c tam atklātÄ«bā nonāca sarakste, kas demonstrÄ“ja R. Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja Spilbridge ciešo saikni ar Ä¢enerālprokuratÅ«ru: piemÄ“ram, biroja pārstāve Benita Balana bija informÄ“jusi R. Meroni, ka tieši saskaņā ar J. Jurisa sniegtām instrukcijām viņa esot nodevusi Šveices advokāta vÄ“stuli Ä¢enerālprokuratÅ«ras sekretariātā.

Taču tagad, mainoties politiskajam klimatam, iespÄ“jamos noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos lÄ«dzdalÄ«gās personas ir mainÄ«jušas taktiku. Pietiek ir zināms, ka Valsts policijā ir saņemts advokātu biroja pārstāvju vai ar tiem saistÄ«tu personu iesniegums ar lÅ«gumu sākt kriminālprocesu saistÄ«bā ar šÄ«s informācijas publiskošanu.

Kā zināms Pietiek, iesnieguma autori ir norādÄ«juši, ka šÄ«s informācijas par iespÄ“jamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšana sabiedrÄ«bai esot traktÄ“jama kā korespondences noslÄ“puma pārkāpšana un komercnoslÄ“puma atklāšana.

Ne Benita Balana, ne Daimārs Škutāns, kuri bija pieminÄ“ti publiskotajā sarakstÄ“, kas atklāja arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ras pārstāvju iesaisti tiesas apiešanā un atbalstā iecerÄ“tajām shÄ“mām, šonedēļ nevÄ“lÄ“jās Pietiek šai sakarā sniegt kādus komentārus.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0