Menu
Pilnā versija

Å Ä« valsts ir mana

Pietiek lasÄ«tājs · 31.07.2015. · Komentāri (72)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“dÄ“jā laikā masu medijos un sociālā telpā tiek agresÄ«vi pasniegta informācija par nepieciešamÄ«bu Latvijai uzņemt Ä€frikas un citu valstu bÄ“gļus, kas dodas pāri VidusjÅ«rai uz Dienvideiropas valstÄ«m, kuras jau netiek galā ar bÄ“gļu pieplÅ«dumu. Šajā sakarā man bija daudz domu, pārdomu, un, kamÄ“r gatavojos šo sašutuma vÄ“tras izraisÄ«to haosu pārvÄ“rst par kārtÄ«bu un argumentÄ“ti uzlikt uz papÄ«ra, valdÄ«ba jau paspÄ“ja pieņemt lÄ“mumu par bÄ“gļu uzņemšanu.

Taču iztirzāt tÄ“mu pÄ“c notikušÄ nemaz nav par vÄ“lu. No vienas puses, šÄds valdÄ«bas lÄ“mums ir nedemokrātisks, tādÄ“jādi nelikumÄ«gs un Satversmei neatbilstošs, no otras puses, šis lÄ“mums ir sistÄ“misks un šÄ« lÄ“muma pieņemšanas mehānisms spilgti parāda, ka tas pulkstenis, kurš mums rāda, ka pašlaik esot demokrātija, jau sen ir salÅ«zis, apstājies, un objektÄ«vi mÄ“s dzÄ«vojam pilnÄ«gi citā realitātÄ“. Tieši no šÄ« viedokļa atgriezties vÄ“lreiz pie jautājuma ir ne tikai derÄ«gi, tas ir mÅ«su pilsoniskais pienākums.

Ko tad no mums grib un ko mums piedāvā?

MÅ«s aicina izjÅ«st solidaritāti, atbildÄ«bu, morālo pienākumu un atklāt sevÄ« vÄ“l kaut kādas citas iepriekš nezināmas izjÅ«tas un čakras, kas bÅ«tu pietiekams pamats morāli sagatavoties šim šÄ·ietami cÄ“lajam, taču sabiedrÄ«bas nospiedošajam vairākumam ārkārtÄ«gi nepatÄ«kamajam un nepieņemamajam nelÅ«gto viesu ciemos aicināšanas pasākumam.

Ja mÄ“s pagooglÄ“sim vārdu kopu “nelÅ«gtais viesis”, tad pirmie meklÄ“šÄnas rezultāti nemaz nav iepriecinoši: stress, pinnes, hemoroÄ«di, pārtikas un drÄ“bju kode, nelÅ«gtais viesis fotogrāfijā, PMS, celulÄ«ts, spams, Valmierā nelÅ«gts viesis cenšas iekļūt svešÄ dzÄ«voklÄ«, bezpajumtnieks Boriss kļuvis par Tukuma slimnÄ«cas lāstu.

Šeit nu vajadzÄ“tu pielikt punktu un pabeigt šo rakstu, jo viss ir vairāk kā skaidrs. Taču, ņemot vÄ“rā, ka lakoniskums nav mana stiprā puse, es atļaušos tomÄ“r palÅ«gt sava lasÄ«tāja uzmanÄ«bu. VÄ“l jo vairāk, ka vienā no lielākajiem ziņu portāliem manis publicÄ“tais lakoniskais komentārs This land is mine!, kurš tapa filmas (1943) ar tādu pašu nosaukumu iespaidā un veido šÄ« raksta pÄ“dÄ“jās piecas rindkopas, savas virtuālās dzÄ«ves desmit minÅ«šu laikā paspÄ“ja savākt piecus plusus un neviena mÄ«nusa un pÄ“c moderatora vÄ“lmes pazuda bez tiesÄ«bām to atjaunot vai citādi piedalÄ«ties viedokļu apmaiņā. Tā nu ir mums ar to viedokļu plurālismu.

Tātad atgriežamies pie jautājuma. Pieturoties pie politikas zinātnes teorijas, te vajadzÄ“tu politkorekti teikt, ka nevis “tiek agresÄ«vi pasniegta informācija”, bet ka “notiek diskusija”. Diemžēl Latvijas politiskās iekārtas, kuras Ä«stais nosaukums bÅ«tu partokrātija, Ä«patnÄ«ba ir tāda, ka diskusija par sabiedrÄ«bai svarÄ«giem jautājumiem nemÄ“dz bÅ«t. RÅ«gta inde tiek pasniegta saldā apvalkā. Politkulināri sacenšas meistarÄ«bā, kā pagatavot kārtÄ“jo indes devu ļoti garšÄ«gu, lai tā labi smaržo un priecÄ“ arÄ« aci un lai upuris saindÄ“šanos pamanÄ«tu pÄ“c iespÄ“jas vÄ“lāk, kad jau neko nevar padarÄ«t lietas labā un bezjÄ“dzÄ«gi meklÄ“t pretindi. Dažādās sociālās reklāmas kampaņās mÄ“s tiekam morāli sagatavoti kaut kam, kas jau iepriekš izlemts, par ko pÄ“c tam tiek “nobalsots”, tādÄ“jādi piešÄ·irot uzspiestam diktātam likumÄ«bas un sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanas izskatu.

ŠÄds lÄ“mumu pieņemšanas necaurspÄ«dÄ«gais ciniskais process, kurā tiek pilnÄ«gi ignorÄ“ts sabiedrÄ«bas viedoklis, pārspÄ“j pat padomju laiku Ä«patnÄ«bas. Kaut arÄ« modernā Rietumu politikas zinātne klasificÄ“ padomju sistÄ“mu kā totalitāru valsti, paši padomju ideologi bija pārliecināti, ka PSRS eksistÄ“ vienÄ«ga patiesa darbaļaužu sociālistiska demokrātija. Padomju laikos bija raksturÄ«gi darba kolektÄ«vos sanākt uz lielu sapulci, tajā demonstratÄ«vi izdiskutÄ“t kaut kādus sociāli nozÄ«mÄ«gus jautājumus, izteikt dedzÄ«gu atbalstu partijai un tās lÄ«nijai un pie reizes nosodÄ«t kapitālisma, militārisma un imperiālisma citadeli ASV.

Saskaņā ar Satversmi, ja tai var ticÄ“t, Latvija arÄ« esot demokrātiska parlamentāra republika. Taču mÅ«su demokrātiskajos apstākļos viss balstās tikai un vienÄ«gi uz sabiedrÄ«bas inertuma un tās pilnÄ«gas pasivitātes, kuru laik pa laiku pārtrauc vÄ“lÄ“šanu kaislÄ«bas. MÅ«su demokrātijas paradokss slÄ“pjas tajā, ka marÄ£inālais viedoklis pÄ“kšÅ†i kļūst par valdošu. GandrÄ«z visiem ir pilnÄ«gi vienalga, kas notiek Latvijā. Tie, kam nav vienalga, tvito un feisbuko, šausminās par kaut ko, citi raksta komentārus ziņu portālos. Un neko citu nedara.

Pat televÄ«zijas raidÄ«jums ar tādu pašu nosaukumu nedeva nekādu skaidru atbildi uz jautājumu “Kas notiek Latvijā?”, un tas nevienu Ä«sti neuztrauc. Latvieši ir pasÄ«vo cÄ«nÄ«tāju nācija un ar to inficÄ“juši pat vietÄ“jos krievus. LÄ«dz šim tas ir vienÄ«gais integrācijas sasniegums. Latvietis ir gatavs doties kaut kur svešumā, kur jau ir viss sakārtots, nevis pašam Ä·erties pie lietas un sakārtot savu valsti. DrÄ«z jau svinÄ“sim dzimtbÅ«šanas atcelšanas 200. gadadienu, taču latvietis joprojām domā, ka viņa vietā kāds cits kungs sakārtos viņa Latviju un visu laiku saka “nu valdÄ«bai ir jāizdara”. Kas tev, mīļo latvieti, liedz pašam to izdarÄ«t? Latvietis saka “nu valdÄ«ba nav izskaidrojusi”. Kas tev, mīļo latvieti, liedz pašam ieslÄ“gt smadzenes?

Skaidrs vismaz tas, ka Latvijā lÄ“mumu pieņemšanas vai valsts amatpersonu atlases caurpÄ«dÄ«gums ir vairāk duļķains nekā Luija XIV laikos absolÅ«tistiskajā Francijā. Tur vismaz visi droši zināja, kurš ar ko pārgulÄ“ja vai iedeva kukuli, lai dabÅ«tu vienu vai citu labumu, vai par ko nokļuva Bastilijā. Latvijā tikai tenko par to, kurš kuram samaksāja un ko vÄ“l papildus apsolÄ«ja, lai ievÄ“lÄ“tu konkrÄ“tai personai tÄ«kamo valsts prezidenta kandidātu, piespiestu deputātu nolikt mandātu, lai varÄ“tu ieņemt viņa vietu, vai vienotos par kārtÄ“jo pelÄ“cÄ«bu valdÄ«bas priekšgalā. PÄ“c kārtÄ“jām vÄ“lÄ“šanām pārliecināmies, ka 100 gudrājām galvām pelÄ“ko šÅ«niņu vietā ir pelÄ“kie zirņi un šÄ«s pelÄ“kās galvas pieņem pelÄ“kos lÄ“mumus, kurus menedžēja pelÄ“kie kardināli.

Kas šo pelÄ“ko idilli dara krāsainu, ja ne politiskais fotošops? Fotošops, kā zināms, domāts attÄ“lu izskaistināšanai un dažādu efektu radÄ«šanai. AnaloÄ£iski politiskais fotošops sevÄ« ietver manipulācijas ar sabiedrisko viedokli. Ja komersants grib veiksmÄ«gi pārdot savu preci, tad viņš pieliek mārketinga pÅ«liņus. Kaut ko tamlÄ«dzÄ«gu dara arÄ« mÅ«su valdÄ«ba, turklāt ne jau mÄ“s, vÄ“lÄ“taji, nosakām valdÄ«bai, ko darÄ«t, bet valdÄ«ba mums nosaka, ko un kā saskaņot un kam jāpiekrÄ«t. Īsāk sakot, ne jau mÄ“s stÅ«rÄ“jam mašÄ«nu, bet tā mÅ«s kaut kur ved. Un šajā shÄ“mā kaut kas nav riktÄ«gi pareizi. MÅ«sdienu latvietis ne ar ko Ä«paši neatšÄ·iras no latvieša pirms 200 gadiem, kad viņš katru svÄ“tdienu gāja uz baznÄ«cu, kur mācÄ«tājs viņam no kanceles ne tikai sludināja Dieva vārdu, bet arÄ« stāstÄ«ja kaut kādas svarÄ«gas aktualitātes. Kā toreiz latvietim bija iespÄ“ja tikai pieņemt bez izvÄ“les iespÄ“jām to, ko viņam stāstÄ«ja, tā tas ir arÄ« mÅ«sdienās.

Smadzeņu skalošanas paņēmieni ir dažādi, un vislabāk šos paņēmienus var izsekot attiecÄ«bā uz visām tām epopejām ar iekāpšanu Eiropas SavienÄ«bā un eiro ieviešanu. Ja par pašu Eiropas SavienÄ«bu runa bÅ«s vÄ“lāk, tad, pieskaroties eiro ieviešanas jautājumam, šeit nav runa, vai tas bija labi vai slikti, runa ir par to, kā tas notika un kāda ir bijusi sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanās pakāpe lÄ“muma pieņemšanā.

Vairāk kā skaidrs, ka darbaļaužu kolektÄ«vi un arodbiedrÄ«bas nerakstÄ«ja garas un plašas vÄ“stules valdÄ«bai ar prasÄ«bu lÄ«dz nākošÄs piecgades sākumam ieviest eiro un stiprināt Latvijas ekonomisko izaugsmi. ValdÄ«ba atnāca pie tautas un pa radiofonu un tālrādi teica, ka mums ir jāievieš eiro Latvijas lata vietā. Daudziem tas nepatika, jo lats ir ne tikai Latvijas simbols, kā tas varÄ“tu bÅ«t gadÄ«jumā ar dzintaru vai Dziesmu svÄ“tkiem, bet tas ir valstiskuma absolÅ«tais simbols. Visus padomju gadus cilvÄ“ki glabāja ne tik daudz Latvijas karogus, cik latu banknotes un sudraba monÄ“tas. Atmodas gados, kad ekonomiskās krÄ«zes apstākļos bija nauda, bet nebija, ko pirkt, arguments par to, ka “Latvijai bija sudraba nauda, bet pašlaik ir koka rublis” bija visai spÄ“cÄ«gs arguments par labu Latvijas ekonomiskajai patstāvÄ«bai un secÄ«gi – arÄ« neatkarÄ«bai. Taču ko mÄ“s dzirdam no valsts amatpersonām? “Eiro nav tikai banknotes un monÄ“tas, tas ir Eiropas integrācijas simbols visuzskatāmākajā veidā.” ŠÄds apgalvojums pirmšÄ·ietami ir neitrāls un varbÅ«t arÄ« pareizs (ar atrunām). Taču lats kā Latvijas valstiskuma simbols tiek noniecināts un noliegts, secÄ«gi arÄ« Latvija kā neatkarÄ«ga valsts tiek noliegta.

Tad atskan balsis, kas pieprasa izlemt Latvijai tik svarÄ«gu jautājumu referenduma ceļā. Un šeit sākas atklāta pretestÄ«ba. Kāds nopelniem bagātais eksperts politisko uzpirksteņu spÄ“lÄ“s vārdā Andris Grāmatgalvis mÅ«s pamāca, ka, balsojot 2003. gada referendumā (neatkarÄ«gi no tā “par” vai “pret” iestāšanos), mÄ“s jau toreiz automātiski esam nobalsojuši par eiro kā vienotu valÅ«tu un tā ieviešana ir tehnisks jautājums. Nekāds referendums nav pieļaujams, un tas arÄ« nenotiks. Paga, paga… 2003. gada pilsoņiem bija uzdots konkrÄ“ts jautājums “Vai jÅ«s esat par Latvijas dalÄ«bu Eiropas SavienÄ«bā?”, un ne par ko citu tur nebija jautāts. Ja mÄ“s esam nobalsojuši 2003. gadā par kaut ko citu, nekā bija rakstÄ«ts biļetenos, tad, lÅ«dzu, iepazÄ«stiniet mÅ«s ar pilnu sarakstu, par ko mÄ“s esam nobalsojuši! Ja, ka apgalvo eksperts Grāmatgalvis, šis vienkāršais jautājums ietvera arÄ« citas sarežģītas konsekvences, tad angļu juristi šÄdu voluntāru vienpusÄ“ju paplašināšanu nosauktu par fraud, inteliÄ£enti cilvÄ“ki par krāpšanu, bet vienkārši ļaudis par šmaukšanos!

Ja politiskajam procesam varÄ“tu piemÄ“rot patÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas principus, tad šÄdu darÄ«jumu (balsošanu “par”) atzÄ«tu par spÄ“kā neesošu, jo netika nodrošināta iespÄ“ja saņemt vispusÄ«gu un pilnÄ«gu informāciju par balsojamo pasākumu, vÄ“lÄ“tājam nav nodrošinātas iespÄ“jas realizÄ“t atteikuma tiesÄ«bas, galu galā vÄ“lÄ“tājam burtiski tika iesmÄ“rÄ“ta nedroša un balsošanas noteikumiem neatbilstošas kvalitātes prece ar nosaukumu “Eiropas SavienÄ«ba”. Latvijas pasÄ«vā vÄ“lÄ“tāja Ä«patnÄ«ba ir tā, ka, ja nu eksperts Grāmatgalvis ir pateicis, ka Eiropas SavienÄ«ba nav deguns un puņķi atpakaļ neiešÅ†auksi, nu tad ko, jāmeklÄ“ kaut kāds kabatlakats ar tautisku rakstu un higroskopiska veste asaru uzsÅ«kšanai.

Tālāk sākas Ä«sts cirks smadzeņu skalošanas jomā. Kaut kas negatÄ«vs sabiedrÄ«bas izpratnÄ“ tiek pasniegts kā pozitÄ«vs, kaut arÄ« vienam ar otru nav nekādas iekšÄ“jas korelācijas. PiemÄ“ram, kāds medijs vienā rakstā vestÄ«, ka nospiedošais sabiedrÄ«bas vairākums ir pret eiro ieviešanu, savukārt tas pats medijs vienlaicÄ«gi apsveic Latvijas iedzÄ«votājus ar skaistāko viena eiro monÄ“tu Eirozonā. Nu kā mÄ“s varam abižot mÅ«su izcilos dizainerus? Re, tie atkal nes Latvijas vārdu pasaulÄ“ un izpelnÄ«jušies atzinÄ«bu! MÅ«su tautiešiem patÄ«k, kad viņiem glaimo. NebrÄ«nÄ«šos, ja kāds Latvijas politiÄ·is parakstÄ«sies uz savām bÄ“rÄ“m rÄ«tdien ar noteikumu, ka viņa zārks bÅ«s skaistākais pasaules vÄ“sturÄ“. Vanity, definitely my favorite sin.

PÄ“c lÄ“tas glaimošanas pārejam pie stereotipu veidošanas. ŠÄ«s manipulācijas iedarbojas uz zemapziņu un motivÄ“ indivÄ«du iekšÄ“ji sevi asociÄ“t vai arÄ« neasociÄ“t ar zināmu sociālo grupu un darÄ«t to pašu. Klasiskais veids ir kino ar propagandas elementiem, kur eksistÄ“ pozitÄ«vi un negatÄ«vi varoņi. PozitÄ«vi varoņi saka pareizas lietas, negatÄ«vas personāžas – attiecÄ«gi nepareizas, sliktas lietas. Ir arÄ« dramatiskie tÄ“li, kas svarstās, taču filmas beigās tie izdara pareizu izvÄ“li režisora gaumÄ“. InstinktÄ«vi cilvÄ“ks jÅ«t lÄ«dzi pozitÄ«vam varonim, attiecÄ«gi viņš ieklausās un ieskatās tajā, ko konkrÄ“tais varonis saka un dara, un noraida to, ko dara negatÄ«vais tÄ“ls. Pie šÄdiem darinājumiem pieder filma “RÄ«gas sargi” (2007). Taču Latvijā kino gandrÄ«z ir miris, un aktuāliem politiskiem notikumiem tas nav parocÄ«gs medijs. Ir lÄ“tāks variants - tiek ražoti dažādi kliedzoši reklāmas klipi, kas, piemÄ“ram, attÄ“lo cilvÄ“ku, kas uzkāpj uz grābekļa un dabÅ« pa pieri ar kātu (Choose or lose! Голосуй или проиграешь! Latvieti, nepadodies!). Kuram gribas? Nevienam! LoÄ£iski, ka nedarām tā, kā mums neiesaka klipa autori. Bet nu šis ir tāds parupjš paņēmiens, kas ne uz visiem var iedarboties.

Krietni lielāku efektu izraisa smaga politiskā artilÄ“rija, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi šauj pa smadzenÄ“m. Runa ir par tādu eksotisku fenomenu kā “sabiedrÄ«bā pazÄ«stamās personas” (SPP). ŠÄ«s cilvÄ“ku sugas pārstāvji parasti izceļas uz kopÄ“ja fona ar kaut kādiem talantiem, pietiekami lieliem, lai gÅ«tu atzinÄ«bu kādā lauku zaļumballÄ“, taču nepietiekami lieliem, lai gÅ«tu starptautisku atzÄ«nÄ«bu un ar to pelnÄ«tu pienācÄ«gu naudu (aiz ļoti retiem izņēmumiem). Mūžīgi pusbadā, izsalkuši un alkstoši arÄ« pÄ“c slavas, atzinÄ«bas un prestīžas vietas sociālajā hierarhijā, tie ne pārāk daudz saprot no tā ar ko pelna naudu un galÄ«gi neko nesaprot no politikas. Taču katram no viņiem ir kaut kādi kredÄ«ti un lieka naudiņa neskādÄ“. ŠÄ«s “SPP” – dzejnieki, komponisti, svarcÄ“lāji, dziesminieki, laika ziņu diktori, žurnālisti, biologi, ārsti, mācÄ«tāji – ir gatavas iestāties jebkura partijā vai iesaistÄ«ties gandrÄ«z jebkuras idejas popularizÄ“šanā, galvenais, lai par to tiktu pienācÄ«gi samaksāts. Nauda nesmird. Un šÄ«m personām esot ko teikt. Nule pieredzÄ“tais skandāls ar pedāļu kruÄ·Ä«tājiem, kuri uzrakstÄ«juši Saeimai garu vÄ“stuli un izteikuši dedzÄ«gu atbalstu viņus sponsorÄ“jošajai nozarei, ir spilgts tam apliecinājums. Kā mÄ“dza teikt Orsons Velss, “vairums cilvÄ“ku ir pietiekami labi audzināti, lai nerunātu ar pilnu muti. Taču vairums cilvÄ“ku nav pietiekami labi audzināti, lai nerunātu ar tukšu galvu”. Par spÄ«ti norādÄ«tajam trÅ«kumam šiem cilvÄ“kiem tiek maksāts par pasÅ«tÄ«tājiem kaut kāda izdevÄ«ga viedokļa paušanu (formāli tas skaitās, ka “SPP” pauž pilsonisko nostāju).

Tā kā mÄ“s esam zeme, kas dzied, pievÄ“rsÄ«simies dziesminiekiem, taču šoreiz ieklausÄ«simies nevis meldijās, bet vārdos, un ieskatÄ«simies darbos. Sāksim ar mÅ«su izcilāko dziesminieku, kurš apstrÄ«dÄ“ja Satversmes tiesā likumu, par kuru pats ir balsojis Saeimā. Uz tiesneša jautājumu “Kā tas tā varÄ“tu bÅ«t, ka jÅ«s balsojāt “par” un šobrÄ«d vÄ“ršaties Satversmes tiesā. Kā tas…?” dziesminieks ne aci nepamirkšÄ·inājis atbild: “Tas ir interesants jautājums no jÅ«su puses. Nu jā… te ir tā sauktā frakciju disciplÄ«na. Es pat nemaz neiedziļinājos tajos, jo mani tas neinteresÄ“ja, šie finansiālie jautājumi.” Citur šis dziesminieks apgalvojis, ka viņš nav nedz jurists, nedz finansists, viņš tikai spiež pogas un neko nesaprot no jautājumiem, par kuriem balso. NÄ“, es, protams, saprotu, ka, sēžot pie klavierÄ“m, ir jāspiež pogas, bet ko tu dari Saeimā, ja tu neesi nedz jurists, nedz finansists un vispār nesaproti, ko tu tur dari?

Cits dziesminieks, kurš vÄ“l nesen aicināja nāciju nepirst divānā un aktÄ«vi paudis izbrÄ«nu par Krutoja atvainošanos “Jaunā viļņa” atklāšanas ceremonijā, žigli aizlaidies uz ASV uzreiz pÄ“c Ukrainas krÄ«zes sākšanās, kad gaisā sāka ost pÄ“c pulvera un virmot dažādas runas par jaunu karu. Protams, es pārspÄ«lÄ“ju. Nemaz nav aizlaidies, bet devies plānotā braucienā. Oficiāli, lai mācÄ«tos. Viņa vecumā jau parasti pasniedz meistarklases, taču viņš joprojām mācās. Re, cik neizglÄ«tots. Bet, ja no meistarÄ«bas mums ir tikai, kā daži apgalvo, nevainojama angļu valoda, tad laikam tiešÄm vÄ“l cÄ«tÄ«gi jāmācās. PÄ“c iespÄ“jas tālāk no Latvijas. ŠÄ« ir nu ļoti pilsoniska pozÄ«cija! Spriežot pÄ“c tā, kā viņš intervÄ“ja Laimdotu Straujumu par Eiropas lietām, var pieņemt, ka viņš jau ir atgriezies vai vismaz iegriezies iztukšot pastkastÄ«ti kāpņu telpā. Un, cerams, beidzot bÅ«s kaut ko iemācÄ«jies.

Visbeidzot, daži sabiedrÄ«bā pazÄ«stami dziesminieki pirms gadiem astoņiem ar “Latvijas institÅ«ta” atbalstu izcÄ“lušies ar reālu bÄ“gļu-song’u “Welcome to my country! But here you don’t belong! Stay with me forever, stay as long as you want!”. Paaaaldies! Tagad paspÄ“juši izcelties kādā Krievijas festivālā ar zÄ«mÄ«gu nosaukumu “Iebrukums” jeb “Invāzija” (“Нашествие”), kur tiekot popularizÄ“ta Krievijas armija.

Kā redzams, teksti un darbi ir dÄ«vaini un pretrunÄ«gi. Un par izbrÄ«nu šÄdiem cilvÄ“kiem ir kaut kādi fani, kuriem atslÄ“dzas smadzenes, kad tie vÄ“ro savu elku un ģībst no sajÅ«smas. Faniem ir svarÄ«gi “bÅ«t ar savÄ“jiem”, un, ja savÄ“jais kaut ko atbalsta, tad ir vÄ“rts ieskatÄ«ties, ieklausÄ«ties un izdarÄ«t tā, kā guru saka. Pašiem nav jādomā ar galvu. Mums te nav IzraÄ“la, par kuru mÄ“dz teikt, ka tur ir 7 000 000 premjerministru. MÄ“s ar grÅ«tÄ«bām atrodam vienu un arÄ« tam bieži vien jau sen ir beidzies derÄ«guma termiņš.

Tad iesaistās politologi, kuriem ar vÄ“sturi un futuroloÄ£iju aiz retiem izņēmumiem ir riktÄ«gi pašvaki, taču viņi ar entuziasmu, ne stipri mazāku par SPP piemÄ«tošu, komentÄ“ notiekošo (krieviski ir labs variants политолухи”). Viņi gan ir neitrāli, viņi ir vÄ“rotāji. LÄ«dzÄ«gi kā Vilis B. pÄ“ta peļķes un ieskatās lietus mākoņos, viņi vÄ“ro politikas zÄ«mes, apkopo Saeimas kulurāru ticÄ“jumus, cenšas pareÄ£ot vÄ“lÄ“šanu rezultātus dažas stundas pirms oficiālu rezultātu paziņošanas, veicot Exit poll aptaujas. Viņiem piemÄ«t unikāla spÄ“ja pateikt kaut ko acÄ«mredzamu par fait accompli, kas jau ir noticis, un neko nepateikt par to, kas mÅ«s sagaida nākotnÄ“. Jo Latvijas politikā ir kā EirovÄ«zijā – everything can happen. Galvenais, lai tikai neapstājas dziesmu un deju šovi uz zilajiem ekrāniem. Ja to nebÅ«s – Zeme apstāsies. Taču parasti politologi tikai mierina, ka nekas traks nenotiks, jo tas notiek visur Eiropā. Dievinu Eiropas pieminÄ“šanu vietā un nevietā! VÄ“l Bismarks pareizi teica: „MÅ«su atsaukšanās uz Eiropu ir mÅ«su nelaime!”

Uuuuuuunnnnnnnnnnnn... visbeidzot....superspÄ“lÄ“ – automobilis! Jeb kārtÄ“jās sabiedriskā viedokļa aptaujas rezultātu paziņošana. Obligāti tieši tādā tonÄ«, kā to dara LTV1 “Panorāmas” diktori. ValdÄ«ba grib ieviest eiro (“Mammu, es gribu bÅ«t labs haltÅ«rists!”), sabiedrÄ«ba tam pretojas (“Nu kā tā var?”). Viss Ä£eniālais ir vienkāršs (“Individuāli, profesionāli”). Notiek aptauja, un diktors mums možā balsÄ« pārliecinoši ziņo (“Nu tas ir labi!”), ka (1) latvieši (2) rÄ«dzinieki (3) ar augstāko izglÄ«tÄ«bu (4) ar labu ienākumu lÄ«meni – gandrÄ«z visi (95%) ir par eiro ieviešanu, savukārt (1) nelatvieši (lasi: krievi) (2) tie kas nav rÄ«dzinieki (lasi: no Daugavpils) (3) ar vidÄ“jo vai nepabeigtu vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu (lasi: bezmaz vai nu analfabÄ“ti), (4) ar zemu ienākumu lÄ«meni (lasi: sociāli nelabvÄ“lÄ«gi cilvÄ“ki) ir pret eiro ieviešanu.

Kā uz to reaģē vidusmÄ“ra latvietis? Viņš ir ar savÄ“jiem. Viņš ir ar latviešiem. Viņš ir par izglÄ«tÄ«bu. Viņš tiecas uzlabot savu dzÄ«ves kvalitāti un lÄ«meni. Pat, ja viņš nesaprot, kas notiek, to noteikti zina kāds ar augstāku izglÄ«tÄ«bu, kāds no tiem, kas piedalÄ«jušies aptaujā un pateikuši pārliecinošu “jā” eiro ieviešanai. NÄ“, viņam izvÄ“le ir skaidra. Viņš nevar skatÄ«ties uz lietām un politiskiem procesiem tā, kā to dara provinciāls mazizglÄ«tots aprobežots krievs, kas dzÄ«vo savā impÄ“riskajā Kremļa kontrolÄ“tajā informācijas telpā un ir naidÄ«gi noskaņots pret Latviju, staigā pa rajonu treņikos un grauž semkas.

Te nu demokrātijas esamÄ«bas efekts sasniegts! Tautas modrÄ«ba ir iemidzināta, taču eiro nav vienÄ«gais jautājums, kas ir jārisina valdÄ«bai, attiecÄ«gi propagandas pÅ«liņi ir jānostiprina. Pirmajās dienās pÄ“c eiro ieviešanas seko ziņas par to, ka nevienam nebija nekādu grÅ«tÄ«bu paralÄ“li norÄ“Ä·ināties divās valÅ«tās, nekur nebija rindas, ja kāds gribÄ“ja apmainÄ«t naudu. PÄ“c sešiem mÄ“nešiem mums tiek stāstÄ«ts par to, ka cilvÄ“ki ir pieraduši pie eiro un tagad vairs nepārrÄ“Ä·ina visas cenas atpakaļ latos. PÄ“c 12 mÄ“nešiem mums priecÄ«gi ziņo, ka nekāds cenu sadārdzinājums neesot noticis (statistikas lÄ«menÄ«) un attiecÄ«gi “Lai top slavÄ“ta Latvijas valdÄ«ba par laimÄ«gu eiro ieviešanu”!

ĪstenÄ«bā viss augstāk aprakstÄ«tais bija Ä«ss ievads, kā Latvijā notiek demokrātijas process. Un nu te mÄ“s pārejam pie tā saucamās “bÄ“gļu problÄ“mas”. ProblÄ“mas Ä«stenÄ«bā pagaidām nav. Īsta problÄ“ma bÅ«s tad, kad bÅ«s bÄ“gļu invāzija. Un problÄ“mu eņģeļi jau apzÄ«mÄ“ja mÅ«su durvis un pie tām uzstājÄ«gi klauvÄ“. Ko mÄ“s ieraudzÄ«sim, tās attaisÄ«juši? Kā Mocarts – savu melno cilvÄ“ku, kurš viņam pasÅ«tÄ«ja rekviemu? Mums arÄ« tikko pasÅ«tÄ«ja rekviemu latviskai Latvijai. Viņa jau sen nemaz nav latviska, taču pÄ“dÄ“jos 25 gados nenotika liela tautu staigāšana (izņemot tos, kuri vÄ“lÄ“jušies izkāpt no mÅ«su valstiskā omnibusa Īrijā un Lielbritānijā), kādēļ var runāt par zināmu status quo ante un šis stāvoklis sabiedrÄ«bai ir daudz maz pieņemams.

MÄ“s dzÄ«vojam ļoti trauslā iedomu pasaulÄ“, ka, bÅ«dami tālu no modernās dzÄ«ves izaicinājumiem, esam pietiekami aizsargāti. MÄ“s naivi domājam, ka esam kādam vajadzÄ«gi, ka mÅ«s no visām likstām glābs Eiropas SavienÄ«ba, NATO lÄ«guma 5. pants, aizmirstot par nerakstÄ«to, bet faktiski darbojošos principu rerum sic stantibus, t.i. visi starptautiskie lÄ«gumi ir spÄ“kā tikai tik tālu, kamÄ“r nav izmainÄ«jušies apstākļi, kādos tie tikuši slÄ“gti. Visa mÅ«su vÄ“sture liecina par to, ka mÄ“s varam paļauties tikai uz saviem spÄ“kiem, taču mÅ«su realitāte skaidri parāda, ka mÄ“s šos spÄ“kus Ä«sti neattÄ«stām un neakumulÄ“jam “X” stundai.

MÅ«s vajā izaicinājumi no visām malām. JocÄ«ga leÄ£enda par balsi, kura katru Jaungada vakaru jautā “Vai RÄ«ga ir gatava?”, stāsta tikai pusi patiesÄ«bas. ĪstenÄ«bā balss jautā “Vai RÄ«ga ir gatava tam un tam?”, konkrÄ“ti minot kārtÄ“jo izaicinājumu. RÄ«ga nav gatava. Tā nekad nekam nav gatava. Vai runa ir par sniegu ziemā, karstumu vasarā vai valsts aizsardzÄ«bu.

PilnÄ«gi negaidÄ«ti bijām nostādÄ«ti fakta priekšÄ, ka uz RÄ«gu atnāca mežs. PÄ“c bebriem notika mežacÅ«ku invāzija. MežacÅ«kas ar siventiņiem ir piemÄ«lÄ«gi radÄ«jumi, ja uz tiem skatās no droša attāluma. Taču, kad pastāv reāla iespÄ“ja sastapties ar tiem ne tikai Juglā, bet arÄ« LāčplÄ“ša ielā, piemÄ«lÄ«gums ātri pārvÄ“ršas milzÄ«gā riskā, jo no savvaļas dzÄ«vnieka var sagaidÄ«t visu ko. Viņš var bÅ«t inficÄ“ts ar trakumsÄ“rgu, viņš var kļūt agresÄ«vs, aizsargājot sevi vai savu atvasi no reāla vai iedomāta apdraudÄ“juma. MežacÅ«kai ir ilkņi, kas var nogalināt vilku. Tas var saplÄ“st lāci. Un LāčplÄ“ša ielā lÄ«dz šim lāči netika manÄ«ti, taču potenciālie plÄ“ši gan. Stiprs un vesels zvÄ“rs ir ārkārtÄ«gi bÄ«stams, un vai tam medniekam, kurš nenogalina mežacÅ«ku ar pirmo šÄvienu!

Bija RÄ«ga Å«denÄ«, tad bebros, tad mežacÅ«kās, tagad mežailmāros. So zieht das Unheil in dies Haus! Ja mÄ“s mÄ“Ä£ināsim kodolÄ«gi konkretizÄ“t argumentus, kurus Ilmārs Mežs pauž publiskā telpā, tad tie ir šÄdi: Latvijai valstu solidaritātes dēļ bÅ«tu jāatbalsta bÄ“gļu kvotas, tai jāuzņem ne vairāk kā daži desmiti bÄ“gļu. (NB! Pirmais cipars, vÄ“las radÄ«t iespaidu, ka runa ir par niecÄ«gu skaitu cilvÄ“ku. Taču bÄ“gļiem ir tiesÄ«bas uz Ä£imenes apvienošanu un bÄ“gļu skaits neatvairāmi pieaugs.) Tā esot brÄ«vpratÄ«ga kvota, taču vienlaicÄ«gi tā ir obligāta. MÄ“Ä£inājumi noteikt obligātās bÄ“gļu kvotas visām Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m ir tāds kā izmisuma solis, lai piespiestu uzņemties morālo atbildÄ«bu arÄ« tiem, kuri lÄ«dz šim no tās izvairÄ«jās. ArÄ« Latvijai ir jāuzņemas morālā atbildÄ«ba, jo mÄ“s esam piedzimuši zemÄ“, kas ir brÄ«va no kara un posta (NB! Par zemi brÄ«vu no posta var Ä«paši pastrÄ«dÄ“ties!), tāpÄ“c bÄ“gļiem esot morālas tiesÄ«bas nākt uz pārtikušo Eiropu, lai sasniegtu mieru un labklājÄ«bu ar bÄ“gļa paša darbu (NB! fantasts!).

MÄ“s nevaram izlikties, ka viss ir kārtÄ«bā, ja blakus cilvÄ“ki iet bojā. Ja ir iespÄ“ja, ka bÄ“glis savā zemÄ“ ies bojā vai noslÄ«ks VidusjÅ«rā, priekšroka dodama situācijai, ka viņš Eiropā dzÄ«vos drošÄ«bā, pat ja integrācijas varbÅ«tÄ«ba ir niecÄ«ga. BÄ“gļu uzņemšana ir morālā apdrošināšana gadÄ«jumā, ja mÅ«su austrumu robeža pÄ“c kāda laika saskartos ar lÄ«dzÄ«gu izmisÄ«gu bÄ“gļu plÅ«smu, jo tad mums bÅ«s nepieciešama Eiropas solidaritāte, kurai pievienoties mums patlaban šÄ·iet neizdevÄ«gi. Visbeidzot Latvijas likumi neparedz konsultatÄ«vu referendumu sasaukšanu par bÄ“gļu uzņemšanu. Taču, lai kā arÄ« bÅ«tu formulÄ“ts referenduma jautājums, nav šaubu, ka pašlaik tā rezultāts bÅ«s bÄ“gļu uzņemšanai negatÄ«vs.

Šeit nu vajadzÄ“tu pielikt punktu un pabeigt šo bezjÄ“dzÄ«gu argumentu atreferÄ“šanu, jo viss ir vairāk nekā skaidrs. Taču 6. jÅ«lijā masu medijus pāršalca ziņa, ka valdÄ«ba ārkārtas slÄ“gtā (!) sÄ“dÄ“ bez balsojuma (!) ir vienojusies, ka divu gadu laikā Latvija varÄ“tu uzņemt 250 bÄ“gļu (NB! ValdÄ«ba sankcionÄ“ja piecreiz lielāku bÄ“gļu skaitu, nekā sākotnÄ“ji tika runāts. Un, ja 250 bÄ“gļi divos gados, tad cik bÅ«s trÄ«s, četros utt. gados?). Ministru prezidente Laimdota Straujuma pÄ“c valdÄ«bas sÄ“des žurnālistiem sacÄ«ja: “ValdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu, ka Latvija brÄ«vprātÄ«gi ir gatava uzņemt bÄ“gļus un šis ir vienreizÄ“js pasākums.”

 Un šeit tad rodas principiāli jautājumi: kāpÄ“c tas tika izdarÄ«ts, cik šis lÄ“mums ir tiesisks un kādas bÅ«s tiesiskās sekas? KāpÄ“c tas tika izdarÄ«ts, mums nepaskaidroja. Ja lÄ“mums tiek pieņemts zaglÄ«gi, aiz slÄ“gtām durvÄ«m, tad acÄ«mredzami šis lÄ“mums ir prettiesisks, pieņemts, ignorÄ“jot sabiedrÄ«bas intereses un skaidri pausto gribu. MÅ«su valsts 50 okupācijas gadus stingri pieturÄ“jas pie valsts pÄ“ctecÄ«bas koncepcijas, pie koncepcijas, ka izmaiņas, kas Latvijā notika okupācijas gados, ir prettiesiskas. Tas pats pÄ“ctecÄ«bas princips ir jāpiemÄ“ro jautājumā ar jebkuriem nelikumÄ«giem valdÄ«bas lÄ“mumiem. Pat ja Latvijā parādÄ«sies jebkādi bÄ“gļi un tiem tiks piešÄ·irts jebkāds tiesisks statuss, tie nevarÄ“s paļauties, ka šis statuss tiešÄm ir tiesisks un viņiem no tā noteikti neizriet nekādas tiesÄ«bas, jo no prettiesiskās rÄ«cÄ«bas tiesiskās sekas nevar izrietÄ“t. Un šeit nevar bÅ«t nekāds noilgums, jo šis ir noziegums pret tautu.

Taču sākumā atgriezÄ«simies pie Ilmāra Meža un viņa argumentiem, jo pat ja tie nebija par pamatu valdÄ«bas lÄ“muma pieņemšanai, tad citi mums nav zināmi un vismaz lÄ“muma rezolutÄ«vajā daļā tie sakrÄ«t ar valdÄ«bas nostāju. PÄ“dÄ“jā laikā Meža kungs kļuva visai atpazÄ«stams publiskā telpā ar savu uzstājÄ«go bÄ“gļu interešu lobÄ“šanu. Kas viņš ir? Demografs, kaut kāda Nākotnes fonda vadÄ«tājs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas RÄ«gas biroja vadÄ«tājs. Viņš nav amatpersona, tāpÄ“c mÄ“s nevaram ieskatÄ«ties viņa amatpersonas deklarācijā un uzzināt, kas lācÄ«tim vÄ“derā. Pieļauju, ka tāpat kā SPP viņam ir kaut kādi kredÄ«ti un naudiņa kaut kā jāpelna. Ja nu cilvÄ“ks ir nolÄ“mis apgÅ«t tik nodarÄ«gu profesiju kā demografs, tad acÄ«mredzami, ka peļņas iespÄ“jas jāmeklÄ“ dažādās valstiskās un nevalstiskās organizācijās, kur demografa diploms varÄ“tu noderÄ“t izglÄ«tÄ«bas imitācijai un iespaida “eksperts zina ko saka” radÄ«šanai.

Ko tad saka mums eksperts? Neko konkrÄ“tu. Tikai atkārto mantras “jābÅ«t, jāatbalsta, jāuzņemas”. Tiek uzskaitÄ«ti pienākumi, pienācÄ«gi neizskaidrojot to rašanās pamatu. TāpÄ“c rodas vairāki interesanti jautājumi:

  1. LÅ«dzu izskaidrojiet valstu solidaritātes tiesisko pamatu! LÅ«dzu konkrÄ“ti norādiet valstu tiesÄ«bas un pienākumus solidaritātes sakarā un cik tālu šÄ« solidaritātes stiepjas! Kādas ir konkrÄ“tas sekas, ja Latvija neievÄ“ro solidaritāti? LÅ«dzu ar konkrÄ“tiem citātiem un konkrÄ“tiem dokumentiem
  2. JÅ«s sakāt, ka kvotu noteikšana ir brÄ«vprātÄ«ga, vienlaicÄ«gi tā ir obligāta. Pastāstiet man kā šai parādÄ«bai var bÅ«t vienlaicÄ«gi divas pretÄ“jas dabas? VarbÅ«t mÄ“s drÄ«z arÄ« izvarošanu uzskatÄ«sim par laulÄ«bas Ä«pašu formu, tā teikt, bez ceremonijām?
  3. JÅ«s runājat par morālo atbildÄ«bu. AtbildÄ«ba ir nekas cits kā likumā paredzÄ“tas negatÄ«vas sekas par konkrÄ“tas personas prettiesisku rÄ«cÄ«bu ja tiek pārkāpts likums vai noslÄ“gtais lÄ«gums nolÅ«kā atjaunot iepriekšÄ“jo mantisko stāvokli (jābÅ«t zaudÄ“jumu pierādÄ«jumiem un to aprÄ“Ä·inam), vai arÄ« sodÄ«t vainÄ«go (speciālprevencija) un atturÄ“t citus no pārkāpumu izdarÄ«šanas (Ä£enerālprevencija). LÅ«dzu precizÄ“jiet, kurš, kad un kā pārkāpa likumu vai noslÄ“gto lÄ«gumu. Ja tā ir kolektÄ«va atbildÄ«ba, kurā man ir jāpiedalās, tad paskaidrojiet man kā izpaužas mana prettiesiskā rÄ«cÄ«ba. LÅ«dzu precizÄ“jiet galÄ«go zaudÄ“jumu apjomu, kurā man vai manai valstij ir jāpiedalās ar naudu un graudu, lai daži citi gÅ«tu baudu no dzÄ«vošanas manā valstÄ«. Gribu redzÄ“t tiesas spriedumu, kurā esmu atzÄ«ts par vainÄ«gu morāles normu pārkāpšanā, kā dēļ man jābÅ«t morāli atbildÄ«gam. Man ir tiesÄ«bas zināt par ko mani sauc pie morālās atbildÄ«bas un kurš likums nosaka šo atbildÄ«bu.
  4. JÅ«s runājat par mÅ«su morālo pienākumu. Pienākumam korespondÄ“ tiesÄ«ba. Ja mums ir morālais pienākums un mÄ“s esam parādnieki, tad kurš ir morāli tiesÄ«gais un ir mÅ«su kreditors? VÄ“lreiz izskaidrojiet saistÄ«bas/prasÄ«juma pamatu! LÅ«dzu dariet zināmu mÅ«su kreditoru pilnu sarakstu!
  5. Izstāstiet mums kas tas ir par boļševismu, ka mÄ“s esam vainÄ«gi ,ka esam piedzimuši no kara brÄ«vā zemÄ“ un tāpÄ“c mums ar kādu jādalās mÅ«su labumos. Kurš likums nosaka šo vainas formu? Vai tas nav rasisms pārmest mums, ka mums ir labāk nekā TUR?
  6. JÅ«s runājat par briesmām VidusjÅ«rā. Kurš ir atcÄ“lis noteikumu, ka “slicÄ“ju glābšana ir pašu slicÄ“ju rokās”? KāpÄ“c mums ir jāriskÄ“ ar savu labklājÄ«bu, savu pilsoņu dzÄ«vÄ«bu, lai varÄ“tu apmierināt pārcelties gribÄ“tÄ“ju vÄ“lmes? Kā jÅ«s grasāties šÄ·irot, kurš un kādu iemeslu dēļ ir nolÄ“mis pārcelties uz Eiropu? Kā objektÄ«vi jÅ«s plānojat pārbaudÄ«t katra cilvÄ“ka stāstu? Kādas bÅ«s sekas, ja konkrÄ“tas personas meli (nosauksim to par nebÄ“gļi pÄ“c analoÄ£ijas ar nepilsoni) tiks atklāti pÄ“c tam, kad tai ir piešÄ·irts bÄ“gļa statuss un tā sākusi gÅ«t labumus no uzturÄ“šanās Latvijā? Kurš atlÄ«dzinās zaudÄ“jumus valstij? Vai JÅ«s esat gatavs segt šos zaudÄ“jumus? Kāds ir nebēģļa izraidÄ«šanas mehānisms? Ja nebÄ“gli juridiski nevar izraidÄ«t no Latvijas, vai jÅ«s personiski esat gatavs bÅ«t morāli atbildÄ«gs par šo faktu un izmÄ«tināt pie sevis mājās konkrÄ“to nebÄ“gli?
  7. JÅ«s piemināt bÄ“gļu vilni no austrumiem. Vai, lÅ«dzu, jÅ«s varat detalizÄ“ti un sakarÄ«gi izskaidrot šÄ« viļņa mehāniku? Ja jÅ«s runājat par Ukrainu, tad es nesaprotu mehānismu kā šie bÄ“gļi varÄ“tu nonākt pie mums caur Krieviju, jo Latvijai nav kopÄ«gas robežas ar Ukrainu. Ja JÅ«s optimistiski domājat, ka Ukrainas pretterorisma operācija izvÄ“rsÄ«sies Krievijas teritorijā, kā rezultātā parādÄ«sies bÄ“gļi no Krievijas, tad rodas cits jautājums – kāda ir jÅ«su prognozÄ“ta varbÅ«tÄ«ba šim notikumam? Ja kāds gribÄ“tu nelikumÄ«gi šÄ·ersot mÅ«su austrumu robežu, vai tā nebÅ«tu robežas pārkāpšana un agresija? MÄ“s taču pÄ“c izskata nevaram saprast vai tie ir bÄ“gļi vai zaļie cilvÄ“ciņi!
  8. JÅ«s runājat par morālo apdrošināšanu. LÅ«dzu uzrādiet apdrošināšanas polisi, summas, un apdrošināšanas noteikumus, tai skaitā gadÄ«jumus, kad šÄ« apdrošināšana nedarbojas. Ja šÄ«s apdrošināšanas reāli nav, tad kādas ir jÅ«su morālās tiesÄ«bas runāt par neeksistÄ“jošu lietu kā reālu? Vai jÅ«su darbÄ«ba nav uzskatāma par apzinātu sabiedrÄ«bas dezinformÄ“šanu?
  9. LÅ«dzu konkrÄ“ti norādiet kādi ir bÄ“gļu pienākumi uzturÄ“šanās zemÄ“, kāds ir viņu piespiešanas mehānisms pildÄ«t šos pienākumus un kāda morālā vai cita veida atbildÄ«ba iestājas bÄ“gļiem, ja viņi nepilda savus pienākumus!? Vai viņiem arÄ« iestājas kolektÄ«va atbildÄ«ba, piemÄ“ram, viena bÄ“gļa izdarÄ«tais pārkāpums nozÄ«mÄ“ pienākumu visai bÄ“gļu kopienai pamest uzturÄ“šanās valstÄ« un doties atpakaļ uz izcelsmes zemi, jo to nosaka bÄ“gļu solidaritāte? Jo ja tiek runāts par valstu solidaritāti, analoÄ£iski ir jārunā par bÄ“gļu solidaritāti. Un solidaritātes pamats “Viens par visiem, visi par vienu”. Ja viens izdarÄ«ja noziegumu, par to atbild visi, pa ja tie nav neko izdarÄ«juši. Tāds nu ir solidāras atbildÄ«bas pamats.

BÅ«tu vairāk nekā naivi cerÄ“t, ka eksperts sniegs kodolÄ«gas argumentÄ“tas atbildes uz šiem jautājumiem. Un šÄ«s atbildes izpaliks, jo nav nekāds morālais pienākums un nekādas atbildÄ«bas mums arÄ« nav. Šis eksperts manipulÄ“ ar skaitļiem un argumentāciju, apelÄ“ pie mÅ«su lÄ«dzcietÄ«bas un solidaritātes sajÅ«tas. Taču mani, piemÄ“ram, absolÅ«ti nefascinÄ“ aunu solidaritāte, kad no klints nolÄ“ca viens un aiz viņa viss ganāmpulks. Nedz viņš, nedz valdÄ«ba mums nepasaka atklāti par to, kāds ir bÄ“gļu apjoms un kādas bÅ«s tālākās sekas. Kā vien tur nebÅ«tu Latvijas valdÄ«ba ir uzņēmusies nez kāda mÄ“Å—Ä·a vārdā kaut kādas saistÄ«bas, kuru apjoms nav konkrÄ“ti nosakāms.

Divas dienas vÄ“lāk – 8. jÅ«lijā Laimdota Straujuma jau atzina, ka lai gan Latvija it kā pieņēmusi brÄ«vprātÄ«gu lÄ“mumu bÄ“gļu jautājumā, izrādās, izvÄ“les faktiski neesot bijis. Ja valdÄ«bas vadÄ«tāja atzÄ«st, ka brÄ«vas gribas nebija, lÄ“mums ir pieņemts piespiešanas vai pat draudu iespaidā, tad bÅ«tu loÄ£iski, ka valdÄ«ba pati atceļ pieņemto lÄ“mumu un par ietekmÄ“šanas faktu vÄ“ršas tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādÄ“s vai aicina tautu aizstāvÄ“t valsti un mÅ«su vÄ“rtÄ«bas. Taču nekas tamlÄ«dzÄ«gs nenotika. KāpÄ“c?

Pie Latvijas politiskajām Ä«patnÄ«bām pieder tas, ka lielākā parlamentā pārstāvÄ“ta frakcija nav pārstāvÄ“ta valdÄ«bā, jo ir pakļauta sava veida ostrakismam. Runa ir par “Saskaņas centru”. ŠÄ«s partijas Ä«patnÄ«ba ir tā, ka tā sevi devÄ“ par sociāldemokrātisku un sabiedrÄ«bu konsolidÄ“jošu. Tā ir vienÄ«ga partija ar izteiktu krievvalodÄ«go elektorātu, kura mÄ“Ä£ina piesaistÄ«t arÄ« latviešvalodÄ«go elektorātu, izmantojot latviešu uzvārdus savos sarakstos. Gan pati partija, gan tās satelÄ«ti (“Gods kalpot RÄ«gai!”) apvieno sevÄ« pilnÄ«gi heterogÄ“no publiku, kurā ir gan nepiesegti Latvijas neatkarÄ«bas nÄ«dÄ“ji, gan atklātas pabiras no vairs neeksistÄ“jošÄm latviešu partijām, kurām vajadzÄ“ja izkārtot siltu vietiņu apmaiņā pret latviešu vÄ“lÄ“tāju piesaistÄ«šanu. Par spÄ«ti tam, ka “Saskaņas centrs” esot principiāli jauns un unikāls veidojums, tas sava nosaukuma daļu ir mantojis no “Tautas saskaņas partijas”, savukārt aiz “saskaņas” ir dzirdāma asiņaina “condorde” ar Lielās franču revolÅ«cijas atskaņām. Kā tur vien nebÅ«tu, šÄ«s partijas nosaukums latviešu un krievu valodā ir pretrunÄ«gs savā starpā, atkarÄ«bā no tā kurā valodā nosaukums ir sākotnÄ“ji radies. Ja pieņemt, ka nosaukums sākotnÄ“ji bija latviešu valodā, tad tulkojot vārdu “saskaņa” krievu valodā, atblstošs vārds bÅ«tu “созвучие” (jo skaņa=звук) un partijas krieviskais nosaukums bÅ«tu “Центр созвучия”. Savukārt, ja runa ir par согласие наций, tad atbilstošs vārds bÅ«tu nāciju saticÄ«ba. Savukārt, ja nosaukums “cогласие” tika tulkots latviešu valodā no krievu valodas, tad tas nozÄ«mÄ“ neko citu kā piekrišanu. AttiecÄ«gi, Центр согласия = Piekrišanas centrs. Un šeit mÄ“s ar izbrÄ«nu konstatÄ“jam, ka „Saskaņas centrs” kā „Piekrišanas centrs” ne tikai jau sen ir valdÄ«bā, bet pati valdÄ«ba ir Ä«stenÄ«bā ir viens liels Piekrišanas centrs. Ko tai pasaka – tā tam visam piekrÄ«t. Ko tur raksta? Laimdota Straujuma, Latvijas Republikas ministru prezidente? NÄ“. Nepareizi. Pareizi tā: Laimdota Straujuma, Latvijas Republikas Piekrišanas centra vadÄ«tāja.

Tās pašas dienas vakarā ieslÄ“dzot televizoru, lai precÄ«zi pulksten 20.30 pa LTV1 uzņemtu kārtÄ“jo propagandas devu mÅ«su t.s. “sabiedriskajā medijā”, kurš diez kāpÄ“c pauž valdÄ«bas, nevis sabiedrÄ«bas viedokli, gaidÄ«ju karstas ziņas: “Laimdota Straujuma kopā ar valdÄ«bas locekļiem ir arestÄ“ta par valsts nodevÄ«bu un roku dzelžos ir nogādāta izmeklÄ“šanas izolatorā. DrošÄ«bas policija Ministru kabinetā veica vairākas kratÄ«šanas, ir izņemti dokumenti un datortehnika. Par šo un daudz ko citu jÅ«s uzzināsiet šÄ«vakara “Panorāmā”!”. Taču nÄ“, nekā tamlÄ«dzÄ«ga! Bet es jau iedomājos interviju: žurnāliste jautā Straujumas kundzei – “Kā tā sanāca, ka jÅ«s, bÅ«dama valdÄ«bas vadÄ«tāja, tiekat apsÅ«dzÄ“ta tik smagā noziegumā, proti, valsts nodevÄ«bā?” – “Nu, kas sanāca, tas sanāca!”. – “Sakiet, vai jÅ«s piekrÄ«tat pret jums izvirzÄ«tajai apsÅ«dzÄ«bai?” – “Nezinu, mÄ“s vÄ“l neesam to izdiskutÄ“juši valdÄ«bā!”. – “Bet valdÄ«ba taču pilnā sastāvā kopā ar jums ir arestÄ“ta!” – “Ak jā, piemirsu. Vecuma skleroze! Nu tad, protams, ka es piekrÄ«tu apsÅ«dzÄ«bai. Es taču esmu piekrišanas centra vadÄ«tāja!”. Un nākošajā dienā: “Apollo” publikācija “Kā mainÄ«jies Laimdotas Straujumas ģērbšanās stils?”: “Ministru prezidente Laimdota Straujuma vienmÄ“r ir ģērbusies atturÄ«gi un eleganti. ArÄ« senāk, ieņemot dažādus nozÄ«mÄ«gus amatus, Laimdota Straujuma izvÄ“lÄ“jās atturÄ«gus un klasiskus tÄ“rpus. Taču šodien viņai mugurā ir svÄ«traina cietuma roba! Tā ir Ä“rta un silta.”.

Un zināt kāpÄ“c šis notikums ir tikai mana bagātā fantāzija, nevis noticis fakts? Mums ir bijuši ulmaņlaiki, mums ir bijusi ulmaņnodevÄ«ba, taču mums Krimināllikumā joprojām nav ulmaņpants. Ja bijušÄ “valsts un ministru prezidenta” Dr. Kārļa Ulmaņa nodevÄ«go rÄ«cÄ«bu, kas izpaudās kā valsts amatpersonas noziedzÄ«ga bezdarbÄ«ba 1939. un 1940. gadā vajadzÄ“tu mÅ«sdienās kvalificÄ“t pÄ“c Krimināllikumā ietverto nodarÄ«jumu pazÄ«mÄ“m, tad mums nav neviens pants, kas paredzÄ“tu atbildÄ«bu par šÄdu valstij kaitÄ«gu rÄ«cÄ«bu, pildot valsts varas amatpersonas pienākumus. Var, protams, apsÅ«dzÄ“t Staļinu daudzos noziegumos, taču fakts, ka mÅ«s okupÄ“ja pilnÄ«gi bez neviena šÄviena, izmantojot augstāko valsts amatpersonu noziedzÄ«gu bezdarbÄ«bu un vietÄ“jo koloboracionistu atbalstu, ir un paliek viens no lielākajiem kauna traipiem mÅ«su vÄ“sturÄ“. Ulmanis, Balodis, Munters nodeva valsti un ļāva tajā iebrÅ«kt boļševiku ordām no austrumiem. Es dažreiz domāju par Ä£enerāļa Bolšteina likteni, par viņa rÄ«cÄ«bas motÄ«viem. Viņš nošÄvās 1940. gada 22. jÅ«nijā savā darba kabinetā, pirms tam atstājis pirmsnāves zÄ«mÄ«ti: “MÄ“s, latvieši, sev uzcÄ“lām jaunu staltu Ä“ku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mÄ“s to paši noārdām. Es nespÄ“ju piedalÄ«ties”. Man nav skaidrs, kāpÄ“c viņš nošÄvās pats, nevis 1939. gadā valdÄ«bas sÄ“dÄ“ “savstarpÄ“jās palÄ«dzÄ«bas pakta apspriešanas” laikā nenošÄva Ulmani, Balodi un Munteru un neļāva notikt tam, kas notika 1940. gadā? Kaut kādi jocÄ«gi ir tie mÅ«su Vilhelmi Telli – šauj sav, nevis Gesleram galvā. Es domāju par grāmatizdevÄ“ju Jāni Rapu, kurš 1941. gadā izdarÄ«ja pašnāvÄ«bu, nespÄ“jot samierināties ar okupāciju. Kur ir bijuši visi šie patrioti pirms tam? KāpÄ“c viņi darÄ«ja galu sev pÄ“c, nevis dzÄ«vi un spÄ“ka pilni cÄ«nÄ«jās par taisnÄ«bu pirms? Ar šÄdu izmisuma patriotismu tālu netiksi!

ArÄ« pašlaik valdÄ«bas vadÄ«tājs var parakstÄ«t jebkādu lÄ«gumu ar kaimiņvalsts vadÄ«tāju, dot rÄ«kojumu par jebkāda ierobežota karaspÄ“ka vai bÄ“gļu kontigenta izvietošanu Latvijā, pārkāpjot Satversmi un likumus, un viņam par to nekas nebÅ«s. MÄ“s neesam pasargāti no mÅ«su vÄ“stures melno un asiņaino lappušu atkārtošanās. Priekš kam mums visi tie tukšie Krimināllikuma panti par okupācijas, genocÄ«da noliegšanu, vardarbÄ«gu valsts varas gāšanu, terorisma atbalstÄ«šanu, karoga zaimošanu, teritoriālas integritātes aizskarumu, ja mums nav panta par valsts nodevÄ«bu un valdÄ«ba var pieņemt jebkādus lÄ“mumus???

Cik ilgi mums mÅ«su vÄ“sturÄ“ ir jādzird šie bÄ“dÄ«gi slavenie mierinošie vārdi: “Es palikšu savā vietā, jÅ«s palieciet savās!”!? Kas aiz tiem sekoja? Palika viņš savā vietā? Nepalika. Plānoja doties ar vilcienu uz Šveici, domājot, ka brauks baudÄ«t mierpilnu pensiju, taču nokļuva Krasnovodskā. Šoreiz mÅ«s mierina attiecÄ«bā uz bÄ“gļiem! Cik ilgi mÄ“s dzirdÄ“sim “Nevienu neesmu piekrāpusi un atkāpties pati negrasos!”, „“Es nevaru apsolÄ«t uz četriem gadiem…”, „Es pat nezinu, kur es te ierados”!? Ilgi laikām nÄ“, jo patlaban klÄ«st runas par to, ka Saeimas deputāte Solvita Ä€boltiņa varÄ“tu stāties Laimdotas Straujumas amatā, jo premjerministre savu darbu jau ir izdarÄ«jusi un, iespÄ“jams, ir nogurusi. Ak, nabadzÄ«te! Moris izdarÄ«ja savu darbu, moris var doties atpÅ«tā.

Taču valdÄ«bas uzdevums ir vadÄ«t valsti. Vārds „valdÄ«ba” cÄ“lies no vārda „valdÄ«t”, no šÄ« paša vārda cÄ“lies arÄ« vārds „valsts”. Turklāt neviens cits vārds nesasaucas tik labi ar krievu „власть” kā „valsts”. Un „власть” nozÄ«mÄ“ varu. Taču lai varai bÅ«tu saturs, ir nepieciešama arÄ« griba. „Griba” krieviski nozÄ«mÄ“ „воля”, kas sasaucas ar latviešu „vaļa”. Un šÄ« vaļa ir tā brÄ«vÄ«ba pašiem lemt ko un kā mÄ“s vÄ“lamies. Ja valdÄ«bai nav savas gribas un tā pilda svešu gribu, tad te nav nedz gribas, nedz varas, nedz brÄ«vÄ«bas. ŠÄda valdÄ«ba mums nav vajadzÄ«ga. VÄ“sturnieks ArvÄ“ds Švābe, rakstot par Kurzemes hercogistes „pievienošanos” Krievijai 1795. gadā rakstÄ«ja, ka muižnieki cerÄ“ja ne tikai uz savu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu no Krievijas, viņus vilināja arÄ« plašas karjÄ“ras iespÄ“jas plašajā Krievijā. No visa landtāga tikai divi muižnieki balsoja pret, jo tas nesakrita ar viņu priekšstatiem par uzticÄ«bu TÄ“vzemei. Vai 1940. gadā „Tautas Saeimas” deputāti rÄ«kojās patriotiskāk? Tur nebija pat šo divu deputātu, kas balsotu pret! Ar ko pašreizÄ“ja Saeima principiāli atškiras no 1940. gada „Tautas Saeimas”? Vai tad arÄ« netālajā pagātnÄ“ mÅ«su ierÄ“dņus nevilināja Eiropas mÄ“roga karjera? Vai mÅ«su bāleliņus nevilināja iespÄ“ja piesaistÄ«t, saņemt un izlaupÄ«t Eiropas fondu finansÄ“jumu? Vai viņiem ir labāks priekšstats par patriotismu, nekā Kurzemes muižniekiem un „Tautas Saeimas” deputātiem? Labāks noteikti nav. VarbÅ«t tāpÄ“c viņi visam piekrÄ«t?

Es dažreiz iedomājos, ko Ä«sti nozÄ«mÄ“ bÅ«t par Latvijas ierÄ“dni? VienmÄ“r bez iniciatÄ«vas, vienmÄ“r čakls „mājas darbu” izpildÄ“, vienmÄ“r bailÄ«gs pateikt vai izdarÄ«t kaut ko nepareizu, kaut ko tādu, ko nenovÄ“rtÄ“s „Eiropa”. VienmÄ“r gatavs pateikt, ko no viņa sagaida, nevis ko viņš kā pilsonis un patriots domā vai kas viņam bija jādara vai jāsaka. Viņš visu laiku izliekas, lai izskatÄ«tos dabisks. Viņi tur „Eiropā” ir pieraduši, ka mÄ“s visam piekrÄ«tam. Viņi nebaidās, ka uz jautajumu „Kā ir ar jÅ«su cukurfabrikām?” viņi saņems atbildi „Zināt, mÄ“s visas iepriekšÄ“jās modernizÄ“jām un LatgalÄ“ uzcelām vÄ“l trÄ«s!”. Viņi nebaidās, ka uz jautājumu „Kā ir ar jÅ«su zivju kvotām?” viņi saņems atbildi „Zināt, mÄ“s ļaujam saviem zvejniekiem nozvejot tieši tik daudz zivju, cik viņiem ir nepieciešams!”. Viņi nebaidās uz jautājumu „Kā ir ar jÅ«su bÄ“gļu kvotām?” saņemt atbildi „Zināt, visa mÅ«su bÄ“gļu kvota ir noslÄ«kusi VidusjÅ«rā!”. Visi šie ierÄ“dņi ir zombiji, viņiem nav savas gribas, viņi pilda svešas pavÄ“les, viņi nedomā, vai tas ir slikti vai tas ir labi. Viņi melo tautai. Un šÄ« ir mÅ«su valsts aparāta mūžīgā problÄ“ma.

Kā mÅ«s okupÄ“ja 1939.-1940. gadā, pa pastu piesÅ«tot “savstarpÄ“jās palÄ«dzÄ«bas paktu” un pÄ“c tam prasÄ«bu mainÄ«t valdÄ«bu, tā arÄ« 2015. gadā mums pa pastu atsÅ«tÄ«ja ultimātu par bÄ“gļu uzņemšanu un mÅ«su valdÄ«ba to ir akceptÄ“jusi. Ja nebija izvÄ“les, tad lÅ«dzu – nolasiet, kādi ir bijuši šÄ« ultimāta nosacÄ«jumi, kādēļ mums bija pazemÄ«gi tie japieņem! Ar ko mums draudÄ“ja šajā ultimātā? ApÄ“st visas mÅ«su šprotes? LÅ«dzu, maksājiet un uz priekšu! Tautai kārtÄ“jo reizi tika nozāgta valsts un demokrātija. ŠÄ« notikuma kontekstā pilnÄ«gi nav skaidrs kāpÄ“c šÄdi lÄ“mumi paliek nesodÄ«ti, lÄ“mumi, kas nesakrÄ«t nedz ar Satversmi un pastāvošiem likumiem, nedz tautas skaidri zināmu gribu. Ja kaut viena partija pirms vÄ“lÄ“šanām godÄ«gi pateiktu “MÄ“s gribam pieņemt lÄ“mumu uzņēmt Latvijā bÄ“gļus”, tad par šo sarakstu neviens nebalsotu. PirmsvÄ“lÄ“šanu programma ir lÄ«gums starp vÄ“lÄ“tājiem un deputātu kandidātiem un ja tajā nav atrodama instrukcija rÄ«cÄ«bai konkrÄ“tos apstākļos, tad lai saņemtu precÄ«zas instrukcijas un pilnvarojumu veikt tādas vai citādas darbÄ«bas, demokrātiskās iekārtas ietvaros nevar bÅ«t cits risinājums kā deputātiem ierosināt tautas nobalsošanu par konkrÄ“tu jautājumu. Jebkāds risinājums, kas paredz tautas piespiešanu pieņemt pretlikumÄ«gu lÄ“mumu, ir nekonstitucionāls un nedemokrātisks.

Taču nÄ“, Straujuma vÄ“l runā par demokrātiju! Sakarā ar 4. augustā ieplānoto piketu pie valdÄ«bas Ä“kas Straujuma atbildÄ“ja, ka viņa bÅ«tu ļoti izbrÄ«nÄ«ta, ja Nacionālo apvienÄ«bu pārstāvošie ministri stāvÄ“tu pie Ministru kabineta un protestÄ“tu pret valdÄ«bas lÄ“mumiem. “Man šÄ·iet, ka tas nesaskan ar demokrātijas principiem. Demokrātija un diskusija ir lÄ«dz brÄ«dim, kad lÄ“mums tiek pieņemts. LÄ“mums jau tika pieņemts, un lÄ«dz ar to valdÄ«ba izpilda savus pieņemtos lÄ“mumus”.

Pietiek melot! Kur bija diskusija? Tās nebija. Bija diktāts! Kur ir lēmums? Valdība neko nelēma un neviens neredzēja lēmuma tekstu. Straujuma parakstīja kaut kādu rezolūciju! Kur ir demokrātija? Tās nav. Lai nu kura govs maurotu, bet Straujuma varēja paklusēt par demokrātiju. Ja viņa runa par demokrātiju, tad lai izskaidro kāpēc jautājums tika izlemts slēgtā sēdē!

PÄ“c Vācijas apvienošanās un galvaspilsÄ“tas pārcelšanu uz BerlÄ«ni, visa pilsÄ“ta tika apbÅ«vÄ“ta ar briesmÄ«gām un bezgaumÄ«gām celtnÄ“m no betona un stikla. Braucot S-Bahn’ā gar Paul-Löbe-Haus’u caur tā milzÄ«gajiem logiem var redzÄ“t, kas notiek iekšÄ un ko dara ierÄ“dņi. Caur milzÄ«gu logu, kurā ir ielikts 8 cm ložu necaurlaižams stikls, ar neapbrūņotu aci vai arÄ« ar tālskata palÄ«dzÄ«bu var vÄ“rot visu, kas notiek federālā kanclera kabinetā Bundeskanzleramt’ā. Celtnes stāvu plānus var atrast internetā, izņemot tā stāva plānu, kurā notiek patiešÄm slepenas sanāksmes. MilzÄ«gie stikla apjomi tiek skaidroti ar ideju, ka “demokrātija=caurspÄ«dÄ«gums=stikls”. Vāciešiem nav ko slÄ“pt. Taču mÅ«su valdÄ«bai ir kaut kas slÄ“pjams, ja reiz valdÄ«bas sÄ“de notiek aiz slÄ“gtām durvÄ«m. Mums notiek viss otrādi: “slÄ“gtas durvis=necaurspÄ«dÄ«gums=nav demokrātijas”. Kā šÄds lÄ“mumu pieņemšanas necaurspÄ«dÄ«gais mehānisms sasaucas ar demokrātiju? ValdÄ«ba mums kārtÄ“jo reizi nolaupÄ«ja demokrātiju. Un mums jau bija pieredze 1934. gadā, kad tika iznÄ«cināta demokrātija. Ar šÄ«m “vadoņa” vārdiem izsakoties “tautas pašas sevis iegÅ«šanas” sekām mÄ“s joprojām cÄ«nāmies.

Un tiešÄm, ar ko atšÄ·iras Straujuma no Ulmaņa? Tikai ar brunčām? IespÄ“jams. Latvija ir vienÄ«ga valsts, kur galvaspilsÄ“tas centrā ir uzcelts piemineklis valsts noziedzniekam Nr. 1. Nu drÄ«z dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas programmas ietvaros tiks uzcelts piemineklis valsts noziedzniekam Nr. 3 – Laimdotai Straujumai. BÅ«s savdabÄ«gs pendant/Gegenstück. Abi vienā vecumā un vienādā augumā, abi aizraujas ar lauksaimniecÄ«bu, abi izsmej demokrātiju, abiem zero izpratnes par valsts lietām, abi viduvÄ“ji intriganti, abi nodeva valsti, abi izceļas ar izciliem domu graudiem. Pārlasot “Degsmi”, joprojām nevaru aizmirst šo fundamentālo: “Tev ir divas rokas – ar abām arÄ« strādā!” Fantastika! Vispār vÄ“l ir divas kājas. Un galva. Un smadzenes. Kuras vienmÄ“r jātur ieslÄ“gtas dežūrrežīmā. Nu bÅ«s tagad arÄ« Straujumas memuāri - “BÄ“gsme”.

SecÄ«gi rodas interesants jautājums: kā mÄ“s taisāmies Latviju aizsargāt no zaļo cilvÄ“ciņu parādÄ«šanās, ja mÄ“s nevaram Latviju pasargāt no pelÄ“kajiem cilvÄ“ciņiem??? No visādām Straujumām, VÄ“joņiem, Ä€boltiņām, Kozlovskiem, Brigmaņiem, Mežiem? No visiem pārÄ“jiem nodevÄ“jiem, koloboracionistiem un vienkārši konformistiem, dažādu grantu, stipendiju un citu pabalstu saņēmÄ“jiem, kas par zināmu naudas summu izdarÄ«s visu, ko prasa pasÅ«tÄ«tājs? Vai pie mums Latvijā ir pietiekami daudz Ä«stu patriotu, kas 4. augustā dosies pie Ministru kabineta, lai piedalÄ«tos protesta akcijā? Varu derÄ“t, ka daudz to nebÅ«s. Pirmkārt, darba dienas vidus. Otrkārt, ar “pirmkārt” jau pietiek. Mums nav raksturÄ«ga streiku kultÅ«ra, kad mÄ“s piespiežam valdÄ«bu kaut ko darÄ«t vienkārši pašiem neko nedarot. Mums nevar nekursÄ“t transports, nestrādāt lidosta, pasts, meteocentri, nevar nestrādāt ierÄ“dņi, nevar nestrādāt Ministru kabineta Ä“kas garderobiste un sÄ“tnieks. “Katrs savā darbā un visi valsts darbā” (Dr. K.U.). Taču jau sen ir zināms, ka “Viss, kas nepieciešams ļaunuma triumfam, ir labu cilvÄ“ku bezdarbÄ«ba” (Edmunds BÄ“rks).

VÄ“rojot politisku procesu mÅ«su valstÄ« neviļus nāk prātā asociācijas ar filmas “Pamatinstinkts II” sižetu. SākotnÄ“ji man tas šÄ·ita galÄ«gi bezsakarÄ«gs. Nu iedomājieties – viena rakstniece, kuru tur aizdomās par nozieguma izdarÄ«šanu, manipulÄ“ ar savu psihiātru, kurš pakāpeniski nonāk viņas valdzinājuma tÄ«klos. Psihiātra tuva heteroseksuāli orientÄ“ta draudzene brÄ«dina savu draugu par briesmām, kas draud no šÄ«s sievietes. Un ko mÄ“s redzām nākošajā kadrā? Psihiātra draudzene ir atrodama vienā gultā lesbiskā sakarā ar šo pašu rakstnieci. Kā??? Izskaidrojiet man??? Kaut kas riktÄ«gi neštimÄ“!!! Filmu nÄ“, taču seriālu ar tādu pašu sižetu var skatÄ«ties tiešraidÄ“ katru vakaru pulksten 20.30 pa LTV1.

Paskatieties uz Brigmani! Ko viņš saka 7. maijā? Zaļo un zemnieku savienÄ«bas Saeimas frakcijas vadÄ«tājs Augusts Brigmanis kategoriski noraidÄ«ja iespÄ“ju, ka partija varÄ“tu atbalstÄ«t bÄ“gļu uzņemšanu Latvijā. “Mums pašiem pietiek problÄ“mu. Mums sākumā jāpadomā par iedzÄ«votāju dzÄ«ves lÄ«meņa celšanu Latvijā.” Tāpat Brigmanis pauda skepsi par iespÄ“ju Latvijā uzņemt bÄ“gļus no Ukrainas, lietojot lÄ«dzÄ«gu argumentāciju. Ko tas pats Brigmanis saka 9. jÅ«lijā? “Saeimas sÄ“de par bÄ“gļu jautājumu ir tukša gaisa tricināšana, jo ir skaidri zināms, cik cilvÄ“ku tiks uzņemti, kur tos izvietos un cik daudz finansÄ“juma tiek piešÄ·irts viņu uzturÄ“šanai.” Brigmanis uzsvÄ“ra, ka nav pareizi uz šo nelaimÄ«go cilvÄ“ku rÄ“Ä·ina taisÄ«t politisko kapitālu. Un kāpÄ“c tu taisi politisko kapitālu? LÅ«dzu, Brigmani, izskaidro, kas tās par intelektuālajām metamarfozÄ“m, ka šodien tu kategoriski nevÄ“lies nekādus bÄ“gļus, bet pÄ“c diviem mÄ“nešiem tu jau gaidi viņus ar atplÄ“stām rokām?

MÄ“s visu laiku runājam par latvisku Latviju, sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu, integrāciju, nepieļaujamÄ«bu uzņemt bÄ“gļus, un nu re – gauži raudām, bet aicinām viņus ciemos!

Kurš tad aizsargās mÅ«su Latviju no bÄ“gļiem un pelÄ“kajiem cilvÄ“ciņiem? Kādi ir tie mÅ«su RÄ«gas sargi-2015? Nacionālās apvienÄ«bas (NA) ministri neplāno piedalÄ«ties 4. augusta protesta akcijā pie Ministru kabineta Ä“kas pret bÄ“gļu uzņemšanu Latvijā. NA Saeimas frakcijas vadÄ«tājs Gaidis BÄ“rziņš pauda, ka nepiedalÄ«sies protestā, bet viņa nostāja bÄ“gļu jautājumā sakrÄ«tot ar protestÄ“tāju pausto. NA Saeimas deputāts Jānis Dombrava norādÄ«ja, ka apsver domu piedalÄ«ties protesta akcijā. NA lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tājs un Saeimas frakcijas vadÄ«tājs Raivis Dzintars sacÄ«ja, ka atbalsta protesta akciju un nodÄ“vÄ“ja to par “apsveicamu pilsonisko iniciatÄ«vu”. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sacÄ«ja, ka nepiedalÄ«sies protesta akcijā, jo viņam ir “iespÄ“ja piedalÄ«ties paša lÄ“muma par bÄ“gļu uzņemšanu apspriešanā valdÄ«bā”. KultÅ«ras ministre Dace Melbārde, atbildot uz jautājumu, norādÄ«ja, ka lÄ«dz 8. augustam atradÄ«sies ārpus Latvijas. Savukārt vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs Kaspars Gerhards sacÄ«ja, ka “pagaidām neplāno piedalÄ«ties protestā, jo nav saņēmis attiecÄ«gu ielÅ«gumu”.

Mmmmmmmmmmmmmmmmmmm…….fantastika! Lai aizsargātu valsti pret apdraudÄ“jumu, izrādās, ir nepieciešams ielÅ«gums. LoÄ£ika kā vienā dziesmiņā par Igauniju: “MÄ“s no Krievijas armijas iebrukuma nebaidāmies, mÄ“s viņiem tam nolÅ«kam vÄ«zas neizsniegsim”. Nu protams, ja iebrÅ«kt citā valstÄ«, tad obligāti ar derÄ«gām iebrukšanas vÄ«zām! Man šÄds varonÄ«gums ļoti atgādina Ä’lertes kundzes cīņas spāru. Kad pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas viņas atbalstÄ«tāji klaigāja pie RÄ«gas domes un prasÄ«ja Ušakova demisiju, Ušakovs pārņēma iniciatÄ«vu pats un sasauca domes sÄ“di, iekļaujot darba kārtÄ«bā jautājumu par uzticÄ«bas izteikšanu viņam. ProtestÄ“jot pret šÄdu vadÄ«šanas stilu opozÄ«cija pameta domes sÄ“di, jo “nevÄ“lÄ“jās piedalÄ«ties šajā farsā”. Skaidrs, ka visvieglāk cÄ«nÄ«ties par vai pret kaut ko malkojot rÄ«ta kafiju ar kruasānu un lasot “Dienu” un gļēvi pametot kaujas lauku! Es dažreiz iedomājos, vai militārā apdraudÄ“juma gadÄ«jumā mÅ«su armijai arÄ« bÅ«s nepieciešams ielÅ«gums valsts aizstāvÄ«bai? VarbÅ«t situācijā, kad pāri mÅ«su austrumu robežai spiedÄ«sies zaļie cilvÄ“ciņi un bruņota armija, mÅ«su armija arÄ« pateiks, ka nekādu ielÅ«gumu piedalÄ«ties valsts aizstāvÄ«bā tā nav saņēmusi, tā nevÄ“las piedalÄ«ties šajā farsā, un visa armija dosies mājup?

Kā risināt šo situāciju? VarbÅ«t izvietot sludinājumu laikrakstā “Latvijas vÄ“stnesis”?

 

LATVIJAS REPUBLIKA

Latvijas Republika – valsts, kura nav bagāta ar derÄ«giem izrakteņiem, taču ar bagātu un ne vienmÄ“r vieglu vÄ“sturi, kura sirgst ar problÄ“mām pilsoniskās sabiedrÄ«bas izveidošanā, izvÄ“seļošanas nolÅ«kā konkursa kārtÄ«bā meklÄ“ pilsoņus:

  • ar pilsoniskiem tikumiem un atbildÄ«bas izjÅ«tu
  • stāju un pašcieņu
  • ar tieksmi pÄ“c zināšanām, ar tieksmi izglÄ«toties un pašizglÄ«toties
  • kuri ir domājuši, kritiski domājoši un nebaidās paust savu viedokli
  • kuri apzinās savus pilsoniskos pienākumus un precÄ«zi tos izpilda
  • kuri ir sociāli aktÄ«vi (runa nav par sociālajiem tÄ«kliem)
  • kuri neļauj manipulÄ“t ar sevi un savu apaziņu
  • kuri gatavi uzņemties valsts vadÄ«šanu, kā arÄ« vÄ“lÄ“t cienÄ«gus kandidātus, kā arÄ« iesaistÄ«ties citos valsts pārvaldes procesos, ja to diktÄ“ nepieciešamÄ«ba
  • kuriem ir pretÄ«ga likumu neievÄ“rošana un tiesiskums ir augstākais valsts ideāls
  • kas bÅ«tu godÄ«gi pret sevi, lÄ«dzpilsoņiem un valsti
  • kuri valsts apdraudÄ“jumu gadÄ«jumā bÅ«tu gatavi aizstāvÄ“t valsti ar ieročiem rokās un kuru dzÄ«ves princips ir “labāk mirt ar godu, nekā dzÄ«vot negodā un skÅ«pstÄ«t okupanta zobenu”

Īpaši vÄ“lami tikumÄ«gi cilvÄ“ki, kuriem nav svešas tradicionālas Ä£imenes vÄ“rtÄ«bas un vÄ“lme radÄ«t ļoti daudzus pÄ“cnācÄ“jus.

Vecuma un dzimumu ierobežojumu nav.

Vietu skaits neierobežots.

Sludinājumam nav derīguma termiņa.

Tiek piedāvāts:

  1. Ekskluzīva un ekoloģiski tīra dzīves telpa pie Baltijas jūras krasta, brīva no bēgļiem un citiem asociālajiem elementiem;
  2. AbsolÅ«ta demokrātiju, cilvÄ“ka tiesÄ«bu ievÄ“rošana un visu valsts procesu caurspÄ«dÄ«gums;
  3. Skaidra un saprotāma nodokļu politika un valsts labumu taisnÄ«ga sadalÄ«šana;
  4. DraudzÄ«ga uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vide, atvieglotie nosacÄ«jumi mazo un vidÄ“jo uzņēmumu dibināšanai un attÄ«stÄ«bai;
  5. Lauku atbalsts un reÄ£ionu attÄ«stÄ«šana;
  6. Ierēdniecība, kurai ir skaidrs, ka to noalgoja Latvijas tauta un kura darbojas tautas, nevis savās savtīgajās interesēs;
  7. No kurupcijas brīva valsts ar viszemāko noziedzības līmeni Eiropā;
  8. Harmoniska valsts, kura garantē vispusīgu personības attīstību;
  9. Pilnas sociālas garantijas, ieskaitot ģimenes atbalstu un valsts garantēto palīdzību mājokļa iegādē, kā arī cilvēka cienīga pensija;
  10. Labākās izglītības iespējas Eiropā. Izglītība valsts augstskolās ir bez maksas un studenti saņem stipendiju, taču to beidzējiem ir pienākums nostrādāt iegūtajā specialitātē valsts darbā vai saskaņā ar norīkojumu 3 gadus;
  11. Skaidri un saprotāmi likumi, kuri netiek grozīti katrā otrā mēnesī;
  12. Tiesiskuma garantijas, tai skaitā Ä«paši zemas valsts nodevas un strÄ«du ātra izskatÄ«šana tiesā (visas trÄ«s instances 2 gadu laikā);
  13. Labākie ceļi Eiropā un sakārtota infrastruktūra;
  14. Labākā medicīnas aprūpe un lielākais dzīves ilgums Eiropā;
  15. Bagāta un sakopta kultūras vide ar atjaunotiem arhitektūras un mākslas kultūras pieminekļiem.

Nu jā, kārtÄ“jo reizi sasapņojos… Virtuāli mÄ“s esam demokrātiski un pilsoniski, faktiski mÄ“s esam gļēvi un neizlÄ“mÄ«gi. MÄ“s dzÄ«vojam fantastiski skaistā pilsÄ“tā, taču mÄ“s reti ieskatāmies tajās zÄ«mes, kuru rÄ«dzenieku senči (uz)ticÄ«bas stiprināšanai ir uzlikuši baznÄ«cu smailÄ“s. Runa ir par RÄ«gas gaiļiem. Atceraties BÄ«beli? “Bet PÄ“teris atbildÄ“ja un uz to sacÄ«ja: “Kad visi pret Tevi apgrÄ“cinātos, es nemūžam neapgrÄ“cināšos.” … Un tÅ«daļ gailis dziedāja. Un PÄ“teris atcerÄ“jās JÄ“zus vārdus, ko Viņš tam bija sacÄ«jis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani trÄ«s reizes aizliegsi.” Un viņš izgāja ārā un gauži raudāja.” Tā arÄ« ar mÅ«su NA. Viens apsver domu, otrs atbalsta, trešais nepiedalÄ«sies, ceturtā bÅ«s ārpus Latvijas, piektais nav saņēmis ielÅ«gumu. Tā arÄ« nāk prātā lÄ«dzÄ«ba par piecām gudrām un piecām Ä£eÄ·Ä«gām jaunavām. Tikai gudras pagaidām nav manÄ«tas Latvijas valsts tuvumā. Kāds uzlieciet uz Saeimas nama zelta gaili, kamÄ“r tur nav parādÄ«jies zaļš pusmÄ“ness!

Tagad ierunājās valsts prezidents un pauda atbalstu Ministru kabineta pozÄ«cijai par 250 bÄ“gļu uzņemšanu Latvijā. „SabiedrÄ«bā un arÄ« politiÄ·u vidÅ« valda padomju domāšanas stereotipi, kas ir bāzÄ“ti uz fobijām. TomÄ“r ir jābÅ«t atklātai sabiedrÄ«bai... Mums ir jābÅ«t aktÄ«viem un jāpiedalās Eiropas SavienÄ«bas bÄ“gļu problÄ“mas risināšanā...Pret bÄ“gļu uzņemšanu skeptiski noskaņotajiem ir jāsaprot, ka piederÄ«ba un solidaritāte ES ir drošÄ«bas jautājums gan Latvijai, gan Baltijai, gan visai savienÄ«bai kopumā.” KārtÄ“jās mantras „jābÅ«t”, „jāpiedalās”, „jāsaprot”. NE-GRI-BU! KāpÄ“c man kaut kas jāsaprot, ja man tas nav pieņemams pÄ“c bÅ«tÄ«bas? KāpÄ“c man jāakceptÄ“ nelikumÄ«gie nedemokrātiskie valdÄ«bas lÄ“mumi? Tikai tāpÄ“c ka kādam tā gribas? Un kurš par to runā? VÄ“jonis? Kas vispār ir VÄ“jonis? Kaut kāds visu atzÄ«tais nācijas garÄ«gais lÄ«deris un intelektuālis vai kārtÄ“jais Saeimas abortbalsojuma rezultāts valsts prezidenta amatā? VarbÅ«t viņš ir izcils jurists, finasists vai vÄ“sturnieks? NÄ“ – kārtÄ“jais pogu spaidÄ«tājs ar biologa izglÄ«tÄ«bu, kurš pastrādāja kādu laiku skolā par bioloÄ£ijas skolotāju, pÄ“c tam uzsāka karjeru pašvaldÄ«bā, ministrijā un pasÄ“dÄ“jis Saeimā. Ko, piedošanu, viņš saprot no politikas? OrientÄ“jas sÄ«kajās partiju zemtepiÄ·a intrÄ«gās? Ja VÄ“jonis neieklausās tautas balsÄ«, kāpÄ“c man vispār jāieklausās viņa vārdos? Davai, VÄ“joni, uz neredzÄ“šanos!

Iekšlietu ministrs Kozlovskis: „Visticamāk, pašlaik augstākais procents, kuri bÄ“gļu statusam kvalificÄ“jas, ir Afganistānas, Irākas un SÄ«rijas iedzÄ«votāji. Ir arÄ« Ä€frikas valstis, taču precÄ«zi pateikt vÄ“l nevar”. KāpÄ“c tu nevari neko precÄ«zi pateikt un nāc pie nācijas ar saviem murgainajiem priekšlikumiem nesagatavojies? Par ko tev mÄ“s algu maksājam? Par to, lai tu neko nevarÄ“tu konkrÄ“tu pateikt? Kas tas par murgu: „Latvija ir ieinteresÄ“ta uzņemt bÄ“gļu Ä£imenes – vecākus ar bÄ“rniem, nevis atsevišÄ·us bÄ“gļus”. Kurš tev teica, ka Latvija ir ieinteresÄ“ta? Kas ir Latvija šajā gadÄ«jumā? ValdÄ«ba, tauta, zemesgabals uz kura mÄ“s esam spiesti sadzÄ«vot un paciest šo valdÄ«bu?

„ES PatvÄ“ruma, migrācijas un integrācijas fondā 2014.-2020.gadam ir paredzÄ“ti aptuveni septiņi miljoni eiro un daļa šÄ«s summas bÅ«s paredzÄ“ta bÄ“gļu uzņemšanai. Piedevām Latvija no ES saņems 6000 eiro par katru bÄ“gli.” Kas tas par murgu??? Mums nav kur likt septiņus miljonus eiro? Mums nepietiek, ka valsti apzog mÅ«su ierÄ“dņi, mums vajag liekēžus no eksotiskajām valstÄ«m? KāpÄ“c mÅ«su samaksātos nodokļus dabÅ« kaut kādi bÄ“gļi? Mums nav pašu vajadzÄ«bu? KāpÄ“c afÄ«šu stabi pilsÄ“tas vidÄ“ aicina iedzÄ«votājus ziedot bÄ“rnu slimnÄ«cas fonda ārkārtas gadÄ«jumiem, bet mÅ«su valdÄ«ba kaut kādiem bÄ“gļiem taisās izlietot septiņus miljonus eiro? KāpÄ“c man jāziedo kaut kas, ja šÄ« finansÄ“juma atrašanā ir tiešs valdÄ«bas pienākums?! Ja valdÄ«bai ir lieka nauda, es varu ieteikt kā to noderÄ«gi izlietot. Un kas tie par 6000 eiro par katru bÄ“gli? Dāvana? Tā arÄ« ir mÅ«su nauda, kuru mÄ“s savulaik iemaksājam ES budžetā!

Ministrs aicināja politiÄ·us un pārÄ“jo Latvijas sabiedrÄ«bu nespekulÄ“t ar bÄ“gļu jautājumu. KāpÄ“c gan nÄ“? Tu taču neko lāgā neizskaidroji! „PrecÄ«zi nav zināms”. Un kas tu tāds esi, kurš norādÄ«tu, ko man darÄ«t un ko nÄ“? Mana valsts, mana nauda. Tu esi man tukša vieta!

Šeit bÅ«tu jāsaka, ka jautājums par bÄ“gļiem nav jautājums, kurš ir parādÄ«jies tāpat pÄ“kšÅ†i, šis ir sistÄ“misks jautājums, atbilde uz kuru ir meklÄ“jama Eiropas SavienÄ«bas bÅ«tÄ«bā. Eiropas SavienÄ«bas izveidošana ir viens no interesantākiem politiskiem projektiem un nu jau vÄ“stures notikumiem pÄ“ckara Eiropā. Taču šÄ« projekta pirmsākumi ir meklÄ“jami vÄ“l krienu laiku pirms tās faktiskās nodibināšanas brīža. ŠÄ« ir daļa no jautājuma, kurš nodarbināja filozofu un juristu prātus jau kopš senātnes – kā sasniegt un nodrošināt mūžīgo mieru. Idejas pirmsākumi meklÄ“jami gan sengrieÄ·u (ekumÄ“na) filozofijā, gan universālās senās Romas impÄ“rijas idejās. 20. gadsimta pirmajā pusÄ“ holandiešu vÄ“sturnieks, pacifists un pie reizes Hāgas Miera pils bibliotÄ“kas vadÄ«tājs Jakobs ter Moilens sarakstÄ«ja, laikām, apjomÄ«gāko un nu jau par klasisko kļuvušo pÄ“tÄ«jumu par jautājumu ar nosaukumu „Starptautiskās organizācijas doma savā attÄ«stÄ«bā”, kurā sÄ«ki izklāstÄ«ja idejas attÄ«stÄ«bu laika posmā no 1300. lÄ«dz 1889. gadam. TrÄ«s biezos sÄ“jumos, balstoties uz pieejamiem drukātiem avotiem, viņš apkopoja un smalki izanalizÄ“ja Anrija IV, Bentema, Grocija, Kanta, Napoleona un citu domātāju un valstsvÄ«ru projektus. 20. gadsimta sākumā pretrunas starp lielvalstÄ«m sasniedza kulminācijas punktu un Eiropa sašÄ·Ä“lās divās naidÄ«gajās nometnÄ“s. Par spÄ«ti tam ideja par kādu pārvalstu organizāciju netika aizmirsta un tas bija tikai laika jautājums kad Ä«sti tā parādÄ«sies. Kara laikā vācieši turpināja kalt pÄ“ckara Eiropas plānus, te var pieminÄ“t kaut vai FrÄ«driha Naumaņa „Viduseiropu”, kurā Vācijai un Austroungārija tika atvÄ“lÄ“ta vadoša loma. Kā kuriozu var minÄ“t Hansa Ludviga Rozegera utopisko romānu „Golfa straume”, kurš tika publicÄ“ts 1913. gadā un no šodienas viedokļa ir atzÄ«stams nepolitkorektu. Romāns stāstÄ«ja par stipras vienotas Amerikas un sašÄ·eltas Eiropas sāncensÄ«bu, kā rezultātā amerikāņiem izdevās pagriezt Golfa straumi citā virzienā, izraisot ledus laikmetu Eiropā. SašÄ·elta Eiropa cīņā pret ASV cieta pilnÄ«gu sakāvi, taču vÄ“lāk stipra un apvienota Eiropa Vācijas virsvadÄ«bā izcÄ«nÄ«ja pilnÄ«gu uzvaru. Interesanti atzÄ«mÄ“t, ka saskaņā ar romāna fabulu karš beidzas 1970. gadā un Eiropas SavienÄ«bas prezidents – vācu Ä·eizars FrÄ«drihs Vilhelms VII pasludina mūžīgo mieru. Kā redzams, autors ir tikai kļūdÄ«jies Vācijas valsts iekārtas jautājumā, taču nekļūdÄ«jās par to, kurš diriģē Eiropas apvienoto orÄ·estri. Un, neaizmirstam, tas viss tika uzrakstÄ«ts 1912.-1913. gadā.

Pirmā starptautiskā organizācija, kuras uzdevums bija nodrošināt mieru, bija Vudro Vilsona ierosinātā Tautu savienÄ«ba. Laika gaitā šÄ« organizācija izrādÄ«jās par neefektÄ«vu, jo dalÄ«ba tajā bija brÄ«vprātÄ«ga un daudzi tās dalÄ«bnieki nemaz nevÄ“lÄ“jās ievÄ“rot tās statÅ«tus. VÄ“lāk Tautu savienÄ«bas vietā tika nodibināta tagadÄ“ja Apvienoto nāciju organizācija. Un šeit noteikti jāpiemin kāda kustÄ«ba, kura tika nodibināta tikai dažus gadus pÄ“c Tautu savienÄ«bas, un kura kļuva visai populāra starpkaru periodā Eiropā. Runa ir par Starptautisko Paneiropas savienÄ«bu, kuras dibinātājs un idejiskais iedvesmotājs bija grāfs Rihards Nikolajs fon Kudenhofe-Kalergi. Kudenhofe-Kalergi bija tipisks kultÅ«ru mijiedarbÄ«bas auglis – austriešu diplomāta un japāņu geišas dÄ“ls, kurš izaudzis, tā teikt, multikulturālajā un kosmopolitiskajā vidÄ“, un pietiekami lielā mÄ“rā nejÅ«tās nedz kā vācietis, nedz kā japānis. ŠÄ« nacionālā dezorientācija ļāva viņam skatÄ«ties uz Eiropas problÄ“mām no cita skatu punkta un pÄ“c pirmā pasaules kara viņš publicÄ“ savu slavenāko grāmatu –„Paneiropu”. Tajā grāfs analizÄ“ Eiropas kara un miera problÄ“mas un piedāvā risinājumu – izveidot pārnacionālo valsti – Paneiropu. Kad visi Eiropas iedzÄ«votāji piederÄ“s vienai nācijai, zudÄ«s konfliktu rašanās iespÄ“ja, tādÄ“jādi, tiks novÄ“rsti visi turpmākie kari. ZÄ«mÄ«gi, ka grāfs noteikti izslÄ“dz no Paneiropas gan Lielbritāniju, gan Krieviju, jo šÄ«m valstÄ«m ir pārāk plaša izplatÄ«ba ārpus Eiropas (runa ir par toreizÄ“jo britu koloniālo impÄ“riju un Krievzemes plašumiem aiz Urāla kalniem, šeit gan lielas izmaiņas nav notikušas) un šis moments jau raisa jautājumus kā viņš iedomājas „Eiropas vienotas nācijas izveidi” un kā abu minÄ“to lielvalstu izslÄ“gšana mazinās Eiropas mÄ“roga jauna kara varbÅ«tÄ«bu? Ko piedāvā grāfs? Viņš saka: analoÄ£iski baznÄ«cas atdalÄ«šanai no valsts, kā rezultātā vairs nepastāv valsts baznÄ«ca un ticÄ«ba un reliÄ£ija kļuva par katra cilvÄ“ka iekšÄ“jo lietu, ir nepieciešams atdalÄ«t valsti no nācijas. Nācionālajai piederÄ«bai un nacionālajai apziņai ir jābÅ«t par katra cilvÄ“ka iekšÄ“jo lietu. Tāpat kā nav valsts baznÄ«cas, nevar bÅ«t valsts ar valsts nāciju. Ir tikai iedzÄ«votāji-cilvÄ“ki. Grāfs proponÄ“, ka realizÄ“jot šo politiku, Eiropā dzÄ«vos tikai divas nācijas – eiropieši un eiropietes.

Raugoties uz šodienas Eiropas SavienÄ«bu, kurā eksistÄ“ vesela virkne nerakstÄ«tu un patiesai demokrātijai neatbilstošu principu (piemÄ“ram, aizliegums veidot nacionāli orientÄ“tas valdÄ«bas), nav nekādu šaubu, ka grāfa fon Kudenhofe-Kalergi deklarÄ“tais valstu pamatnāciju kā kategorijas iznÄ«cināšanas un nevienā Eiropas SavienÄ«bu dibināšanas dokumentos nerakstÄ«tais princips de facto tiek realizÄ“ts dzÄ«vÄ“ pilnā mÄ“rā. Šis process ir grÅ«ti pamanāms ar acÄ« uzreiz un to kā jau jebkuru vÄ“sturisku un sociālo parādÄ«bu var izsekot tikai no zināma attāluma, pÄ“c ilgāka laika. Valsts pamatiedzÄ«votāju atšÄ·aidÄ«šana ar iebraucÄ“jiem no citām valstÄ«m, aizbildinoties ar zemo dzimstÄ«bu (un tas ir gan fakts!), ar viltus humānisma un šÄ·ietamā darba spÄ“ka trÅ«kuma apsvÄ“rumiem, ir tikai attiecÄ«gas valsts – šoreiz Latvijas – kolonizÄ“šanas pirmā lakstÄ«gala.

Kā pierādÄ«jumu augstāk minÄ“tajam apgalvojumam minÄ“šu, ka 2003. gadā Latvija piešÄ·Ä«ra III šÄ·Ä«ras TrÄ«s zvaigžņu ordeni Oto fon Habsburgam, kurš laika posmā no 1957. lÄ«dz 2004. gadam bija grāfa fon Kudenhofe-Kalergi dibinātas kustÄ«bas viceprezidents un prezidents. Ordeņa kapitula lÄ“mums datÄ“ts ar 20. oktobri – tieši mÄ“nesi pÄ“c notikušÄ referenduma par iestāšanos Eiropas SavienÄ«bā. Par ko konkrÄ“ti šai personai tika piešÄ·irts valsts augstākais apbalvojums – atklātos avotos atrast nevar un var tikai nojaust, bet fakts, ka mÅ«su it kā nacionāli noskaņota prezidente pasniedza ordeni personai, kura vadÄ«ja nacionālās valstis noliedzošu kustÄ«bu, skaidri parāda mÅ«su valsts politikas virzienu.

Pie Eiropas SavienÄ«bas nerakstÄ«tiem principiem pieder melošana un manipulācijas ar sabiedrisko domu un sabiedrisko apziņu no valsts administratÄ«vā aparāta puses. Ja tiek pārmests Krievijai, ka tur valsts aparāts piedalās esoša politiskā režimā nostiprināšanā un propagandÄ“šanā, tad tas pats notiek arÄ« Eiropā un Latvijā.

Eiropas ideja tagadÄ“jā izskatā ir tikai tukša ideja bez noteikta satura, tas ir baisais sociālais eksperiments, savdabÄ«gais „open project”, lÄ«dzÄ«gi komunismam. MÄ“s nezinām kurp ejam vai kurp tiekam vesti, bet mÅ«s sagaida „gaiša nākotne”. ZÄ«mÄ«gi, ka politkorekti Eiropas SavienÄ«bas atbalstÄ«tājus mÄ“dz saukt par eirooptimistiem, savukārt pretiniekus par eiroskeptiÄ·iem. Šie nosaukumi jau vien pierāda, ka eirooptimisti Ä«stenÄ«bā neko nezin kas bÅ«s tālāk, taču viņi “cer”, ka viss bÅ«s labi. Taču arÄ« eirooptimistu nosaukums ir pārāk optimistisks. Pie eirooptimistiem tiek pieskaitÄ«ti ne tikai rÅ«dÄ«ti eiroentuziāsti (pareizāk sakot, eiroradikāļi), gan arÄ« tie, kam Ä«stenÄ«bā pilnÄ«gi vienalga, taču tiem kā mainstream’am piederÄ«giem nekad nav sava argumentÄ“tā viedokļa vai arÄ« viņiem nav konkrÄ“tu argumentu “pret” sakarā ar pilnas informācijas trÅ«kumu un atbilstošu zināšanu neesamÄ«bu. Savukārt, eiroskeptiÄ·i nebÅ«t nav skeptiÄ·i, tie noteikti zin, ka nekas labs no Eiropas SavienÄ«bas nebÅ«s, tie ir šÄ« murga pretinieki. Tikai lai neizskatÄ«tos tā, ka Eiropas SavienÄ«bas šÄ·ietami cÄ“lajai idejai ir pretinieki, tie politkorekti tiek saukti par “skeptiÄ·iem”, kaut arÄ« pareizi bÅ«tu runāt par eiropretiniekiem. Mums tiek uzspiests totālais politkorektums, šajā ziņā var pilnÄ«gi droši runāt par neototalitārismu, kurā dominÄ“ tikai vienÄ«gais pareizais viedoklis, kad cilvÄ“ki neredz jÄ“gu (“tāpat neklausÄ«s!”) vai banāli baidās paust citādu viedokli.

Taleirāns-Perigors kādreiz ir teicis, ka “mele ir domāta tam, lai slÄ“ptu savas domas, nevis tās paustu”. Eiroradikāļi melo, slÄ“pjot savas patiesas domas. Viņi nepasaka visu lÄ«dz galam. MÄ“s jau redzÄ“jām, ka Ilmārs Mežs runāja par kādiem 50 bÄ“gļiem, valdÄ«ba akceptÄ“jusi 250, rezultātā tie bÅ«s mÄ“rami tÅ«kstošos un desmitiem tÅ«kstošos, pÄ“c tam simtiem tÅ«kstošos. Un tas nav nekāds pārspÄ«lÄ“jums! Skaidrs, ka tas nebÅ«s viena vai pat divu gadu ietvaros, bet ja mÄ“s Latvijai vÄ“lam saules mūžu, tad agrāk vai vÄ“lu šis murgs bÅ«s noticis fakts.

Manā dzīļākajā pārliecÄ«bā kopā harmoniski apvienot var tikai savstarpÄ“ji saderÄ«gus un homogÄ“nus elementus. NedrÄ«kst apvienot vienā izstādÄ“ klasisko un moderno mākslu. Tas ir bezgaumÄ«gi. NedrÄ«kst apvienot skolā vienā klasÄ“ izcilniekus un attÄ«stÄ«bas ziņā atpalikušos vai vienkārši slinkus skolniekus. Ne jau izcilnieki ietekmÄ“s sliņķus vai atpalikušos, tie pieskaņosies kopÄ«gajai plÅ«smai, kas ies tikai par ļaunu izcilniekiem. Tas nav pedagoÄ£iski. NedrÄ«kst apvienot vienā armijas vienÄ«bā profesionāli trenÄ“tus karavÄ«rus un civilos bez atbilstošas sagatavošanās pakāpes un likt viņiem piedalÄ«ties kaujas operācijā mežā ar pilnu mÅ«cijas komplektu. Stiprie pieskaņosies vājajiem. ŠÄdu kaujas vienÄ«bu pretinieks vienā mirklÄ« iznÄ«cinās. Tas ir pretrunā ar elementāru militāro mācÄ«bu. Nevar apvienot vienas pilsoniskās sabiedrÄ«bas ietvaros cilvÄ“ku grupas, kurām ir pilnÄ«gi dažāda kultÅ«ras izcelsme, dažāda attieksme pret valsti, dažādi uzskati attiecÄ«bā uz reliÄ£iju, dažādi uzskati par sadzÄ«vi. Tas ir nevalstiski.

MÄ“s tāpat jau dzÄ«vojam faktiski divkopienu valstÄ«. Mums ir divi BrÄ«vÄ«bas pieminekļi – viens RÄ«gas centrā, otrs – Pārdaugavā. MÄ“s divas reizes atzÄ«mÄ“jam Jauno gadu: pÄ“c Latvijas un pÄ“c Maskavas laika. Mums ir divi ZiemassvÄ“tki un divi Lieldienu svÄ“tki. Mums ir divas Otrā pasaules kara piemiņas dienas, kuras vienmÄ“r šÄ·ir viena diena. Bet mÄ“s esam sen kopā un paciešam šo situāciju, ekstrÄ“mismam Latvijā nav vietas un atbilstošas augsnes. Taču bÄ“gļu parādÄ«šanās Latvijā var visu izmainÄ«t un tas ir pieteikts karš pret mÅ«su valsti, pret mÅ«su kultÅ«ru, pret mÅ«su vÄ“rtÄ«bām. Un reliÄ£ijas, kultÅ«ras un demogrāfijas jautājumi ir tie jautājumi, kuros ir sagaidāmas vislielākās atšÄ·irÄ«bas.

Runājot par reliÄ£iju nepieciešams pasvÄ«trot, ka Latvija, par spÄ«ti Satversmes preambulā esošajai atsaucei uz kristÄ«gajām vÄ“rtÄ«bām, ir laicÄ«ga valsts. Taču pastāv ļoti liels risks, ka bÄ“gļiem ir savs priekšstats par reliÄ£iju un šis uzskats var nebÅ«t draudzÄ«gs vai iecietÄ«gs mÅ«su izpratnÄ“. Mazākais ko mÄ“s varam sagaidÄ«t, viņu vÄ“lmi ne tikai paciest no mÅ«su puses, bet respektÄ“t viņu reliÄ£iju. Pieredze rāda, ka tālāk šiem cilvÄ“kiem parādās tieksme vervÄ“t jaunus ticÄ«gos un arÄ« visiem pārÄ“jiem uzspiest savu reliÄ£iju. Pašlaik konflikti uz reliÄ£iska pamata ir paši spÄ“cÄ«gākie un radÄ«t augsni, lai tie rastos Latvijā ir noziegums pret valsti un tiem iedzÄ«votājiem, kas no tiem cietÄ«s.

Runājot par kultÅ«ru, tad mÄ“s labprāt šo piemÄ«lÄ«go kultÅ«ru, tāpat kā mežacÅ«kas, redzÄ“tu tikai krāsainos ilustrÄ“tajos izdevumos no droša attāluma, vai arÄ«, ja kādam patiešÄm ir vÄ“lme iedziļināties šajā kultÅ«rā, tad baudÄ«tu viņu uz vietas savā dabiskajā vidÄ“. KultÅ«ra nav tikai ģērbšanās stils, personiskas higienas jautājums, tas ir izglÄ«tÄ«bas jautājums, tas ir jautājums par juridiskiem priekšstatiem, kas ir labs un kas ir slikts. MÄ“s paspÄ“jam jau novÄ“rtÄ“t britu tÅ«ristu izdarÄ«bas RÄ«gā un vairākkārt piečurāto BrÄ«vÄ«bas pieminekli. MÄ“s neesam sajÅ«smā no šÄ«s kultÅ«ras. Pat ja tādu tÅ«ristu parādÄ«šanās RÄ«gā degradÄ“ mÅ«su kultÅ«ras vidi, tad ko var sagaidÄ«t no cilvÄ“kiem no tiem kultÅ«ras lokiem, ar kuriem mums nav nekād kopÄ«gā? TāpÄ“c mÄ“s nevÄ“lamies eksperimentÄ“t ar bÄ“gļiem un negribam zināt, vai kāda ir viņu kultÅ«ra, vai viņi pietiekami labi izprot mÅ«su likumus un uzvedÄ«bas normas, mÄ“s gribam dzÄ«vot mierÄ«gu dzÄ«vi bez jebkādiem stresiem.

Visbeidzot, runājot par demogrāfiju tad šis ir nopietnākais izaicinājums, jo šeit savijas kopā gan kultÅ«ra, gan reliÄ£ija. Kā jau minÄ“ju, vienā dzÄ«ves telpā var apvienot tikai lÄ«dzÄ«gus savstarpÄ“ji saderÄ«gus elementus.

Kādi esam mÄ“s? Izlaidusies tauta, kura jau ceturtdaļgadsimta nespÄ“j sakārtot savu valsti, kaut arÄ« ir bijušas nodrošinātas visas iespÄ“jas. Jo apzagt savu valsti ir krietni vieglāk, nekā to reformÄ“t un ekonomiski attÄ«stÄ«t. Kopš Padomju savienÄ«bas sabrukuma, kad radikāli krita dzÄ«ves lÄ«menis, radikāli krita arÄ« dzimstÄ«ba. Nenoliedzami, ka mÅ«su izprartnÄ“ pastāv zināma korelācija starp dzÄ«ves lÄ«menÄ« un dzimstÄ«bu, taču tā pastāv tikai mÅ«su izpartnÄ“ un tas nenozÄ«mÄ“, ka kāds redz to pašu korelāciju. Ar zemu dzimstÄ«bu mÄ“s paši esam uzlikuši sev nāves hipotÄ“ku. MÄ“s tiešÄm palÄ“nām izmirstām un valsts iedzÄ«votāji objektÄ«vi noveco. Nav nepieciešama statistika, pietiek vienreiz izbraukt ar sabiedrisko transportu, lai novÄ“rtÄ“tu katastrofas mÄ“rogu. Un mums ir jāizpÄ“rk šÄ« nāves hipotÄ“ka, radikāli palielinot dzimstÄ«bu. Taču šeit dzirdāmas atrunas: (1) nav naudas, lai pabarotu un uzturÄ“tu bÄ“rnu (2) sievietei gribas izskatÄ«ties labi un viņa negrib bojāt savu figÅ«ru, viņai gribas vairāk naudas, kuru tā ietaupÄ«s, ja bÅ«s mazāk bÄ“rnu (3) mÅ«su bÄ“rns ir mÅ«su princis un princese, viņam ir jābÅ«t savai bÄ“rnu istabai, taču dzÄ«voklis ir neliels. Šeit es gribu teikt, ka šÄ«s atrunāšanās ir naturālas pupu mÄ«zas. Ja mÄ“s paskatÄ«simies kopÄ«gu dzimstÄ«bas statistiku Latvijā, tad mÄ“s redzÄ“sim, ka tiešÄm, tendence ir negatÄ«va. Taču ja mÄ“s paskatÄ«simies statistiku pa tautÄ«bām, tad redzÄ“sim, ka ir viena tautÄ«ba, kurai visu laiku bija pozitÄ«va dzimstÄ«bas statistika. Tie ir čigāni. ÄŒigāni, kas ir vismazāk integrÄ“ta sabiedrÄ«bas daļa. 90% čigānu oficiāli nekur nestrādā (šie cipari aptuveni, konkrÄ“tam ciparam nav izšÄ·irošas nozÄ«mes). Taču viņi spÄ“j ne tikai ieņemt, bet arÄ« laist pasaulÄ“ bÄ“rnu, pabarot viņu un dažreiz pat aizsÅ«tÄ«t uz skolu. Tātad, problÄ“mā ir nevis ekonomiskajos apstākļos, bet mÅ«su sociālajos priekšstatos un attieksmÄ“ pret dzimstÄ«bu. Tāpat ir skaidrs, ka bÄ“rnu iznesāšana un dzemdÄ“šÄna var negatÄ«vi ietekmÄ“t sievietes figÅ«ru, secÄ«gi sievietes sevi saudzÄ“ un laiž pasaulÄ“ 1-2 bÄ“rnus. Taču laist 1-2 bÄ“rnus pasaulÄ“ ir egoisms augstākajā mÄ“rā. MÄ“s dzÄ«vojam stipri industrializÄ“tā pasaulÄ“, kur par spÄ«ti medicÄ«nas sasniegumiem ir pietiekami augsta mirstÄ«ba. Iet bojā pārsvarā jauni vÄ«rieši – pārgalvÄ«ga braukšana, narkotikas, ekstremālie sporta veidi utt. Bieži vien, klausoties ziņas, rodas iespaids, ka mÅ«su cilvÄ“ki domā, ka tiem kā kaÄ·iem ir septiņas dzÄ«vÄ«bas – aiziet nopeldÄ“ties un noslÄ«kst, aizbrauc pavizināties un ieskrien kokā, aiziet copÄ“t un re – ielÅ«zis ledÅ«. Vecāki, kas audzinājuši savu atvasi un visu likuši tajā, pÄ“kšÅ†i tiek nostādÄ«ti fakta priekšÄ, ka viņu dzÄ«vÄ“ ir ienācis tukšums. VÄ“l trakāk, ja vienā Ä£imenÄ“ pÄ“kšÅ†i aiziet bojā divi bÄ“rni. Un šÄdu piemÄ“ru ir milzums daudz. Skaidrs, ka jebkurš bÄ“rns ir mīļš un mÄ«lÄ“ts, taču jo to ir vairāk, jo ir vieglāk pārdzÄ«vot zaudÄ“juma sāpi. TāpÄ“c šeit nav jādomā par figÅ«ru, bet par to situāciju, par kuru labāk nedomāt, bet kura var, diemžēl, notikt. Visbeidzot runājot par bÄ“rna Ä«pašu statusu Ä£imenÄ“ un viņa personisko telpu jāatzÄ«mÄ“, ka bÄ“rna istaba ir vÄ“lama, taču tas ir stereotips, kuram nav reāla pamatojuma. Ja mÄ“s paskatÄ«simies uz viduslaiku blÄ«vu pilsÄ“tas apbÅ«vi vai arÄ« iegriezÄ«simies kaut vai 18.-19. gadsimta pilsÄ“tas mājā, tad pārsteidz tas, cik necÄ«ga personiska telpa bija katram no mājas iemÄ«tniekiem. BÄ“rnu toreiz bija 6-8, klāt jāpieskaita vecāki, iespÄ“jams, kaut kāds apkalpojošais personāls. Ja no bÄ“rna taisÄ«t princi vai princesi, tad protams, neiztikt bez pils, vai vismaz atsevišÄ·as istabas. Taču nevajag pārlieku lutināt bÄ“rnu un padarÄ«t par dieviem lÄ«dzÄ«gu. Nācās man vienreiz grāmatnÄ«cā ieskatÄ«ties “Princeses enciklopÄ“dijā”. Man pietika izlasÄ«t princeses pirmo pazÄ«mi – “Īsta princese sev neko nekad neatsaka”, lai saprastu, kādu monstru var dabÅ«t galu galā ar šÄdu audzināšanas metodi. Taču kā ir citiem? Es atceros gadÄ«jumu, ka pirms gadiem 20 RÄ«gā par nemaksāšanu no dzÄ«vokļa tika izlikta čigānu Ä£imene. Kad policisti uzlauza durvis, tika noskaidrots, ka divistabu dzÄ«voklÄ« mitinājušies 17 (septiņpadsmit) cilvÄ“ki. Te nu ir jums bÄ“rna personiskā telpa un princeses pils! Secinājums: esam egoisti, kuri domā pirmām kārtām par savām Ä“rtÄ«bām, nevis par sabiedrÄ«bu kopumā. Noteikti jāpiemin arÄ« tas, ka mÅ«su sabiedrÄ«bā ir vÄ“rojams arÄ« zems morāles lÄ«menis, kas neveicina pareizu izpratni par Ä£imenes vÄ“rtÄ«bām un sievietes un vÄ«rieša lomām sabiedrÄ«bā.

Kādi ir viņi? Stipri un enerÄ£iski cilvÄ“ki reproduktÄ«vā vecumā, kuri nezin kas ir kontracepcija un kuru uzskatus par Ä£imeni bieži vien nosaka reliÄ£iski uzskati. Nav noslÄ“pums, ka dažas reliÄ£ijas aizliedz kontracepciju. Dažas reliÄ£ijas aizliedz kopošanos, kuras mÄ“rÄ·is nav bÄ“rnu radÄ«šana. ReliÄ£iskiem priekšstatiem ir krietni lielāks spÄ“ks un autoritāte nekād jebkādiem citiem, tai skaitā Ä“rtÄ«bas vai estÄ“tiskiem apsvÄ“rumiem. Un tiem bieži vien ir krietni mazāks laulÄ«bā stāšanās vecums, tāpÄ“c bez tā, ka viņi ir auglÄ«gi, viņiem paaudžu reÄ£enerācija notiek krietni ātrāk. Secinājums: viņi vienkārši ražo pÄ“cnācÄ“jus. Viņus nenodarbina tie apsvÄ“rumi, kuri nodarbina mÅ«su prātus – kur dzÄ«vot, ko Ä“st. Viņi noteikti zin, ka valsts nevienam neļaus nomirt badā. TāpÄ“c ja viņi atnāks uz Latviju – viņiem bÅ«s nodrošināti komfortabli apstākļi un varÄ“s dzÄ«vot cepuri kuldami.

TāpÄ“c ir ārkārtÄ«gi svarÄ«gi nevis atvest šeit bÄ“gļus, lai tie risina demogrāfisku problÄ“mu, bet pašiem mums sākt risināt šo problÄ“mu, paredzot motivācijas pasākumus. Ja mÄ“s kā sabiedrÄ«ba nevairojamies, tad mÄ“s degradÄ“jam. Un tad jau nav jābrÄ«nās, ka kāds gribÄ“s kolonizÄ“t mÅ«su mīļo Latviju. Šeit derÄ“tu atcerÄ“ties situāciju, ka pirmā pasaules kara laikā Kurzeme ir pazaudÄ“ja 80% savu iedzÄ«votāju, zeme bija gandrÄ«z tukša. Vairums iedzÄ«votāju devās bÄ“gļu gaitās uz Krievijas iekšzemi, daļu veidoja boļševiki un daļu veidoja nacionāli noskaņoti latvieši. Daba nemÄ«l tukšumu un šajos apstākļos Ä«sti nav ko pārmest vāciešiem, ka tie ir atraduši tukšu zemi, kura gadsimtiem ilgi atradās vācu kultÅ«ras ietekmÄ“, un kuru viņi pÄ“kšÅ†i sagribÄ“juši kolonizÄ“t. Turklāt vācieši konstatÄ“juši, ka latviešiem ir faktiski divbÄ“rnu sistÄ“ma – viņi atražo pašus sevi, taču kopÄ“jais iedzÄ«votāju skaits nepalielinās. MÅ«sdienās mums pat divbÄ“rnu sistÄ“mas nav.

Kurš šoreiz noskatÄ«ja mÅ«su zemi kolonizÄ“šani mÄ“s pat Ä«sti nezinām. Lai to nepieļautu, bez aktÄ«vas pretošanās valdÄ«bas plāniem izmitināt bÄ“gļus, mums ir jātiek nost no nāves hipotÄ“kas un jāsaprot, ka ka bÄ“rnu taisÄ«šana ir ne tikai patÄ«kams process, bet valstiski svarÄ«gs uzdevums. Jo caur bÄ“rniem mÄ“s nodrošinām gan savu nemirstÄ«bu (filozofiskā, nevis bioloÄ£iskā nozÄ«mÄ“), gan arÄ« veidojam mÅ«su nākotni. Un valstij likumdošanas lÄ«menÄ« ir jārada visi objektÄ«vi priekšnoteikumi, paredzot virkni sociālo garantiju un cienÄ«gus pabalstus, lai vecāki bÅ«tu ieinteresÄ“ti radÄ«t pÄ“c iespÄ“jas vairāk bÄ“rnu, nevis dzemdÄ“t vienu un padarÄ«t par savas Ä£imenes pasaules centru. Šis ir vienÄ«gais veselÄ«gais dzimstÄ«bas problÄ“mas risinājums, lai varÄ“tu saglabāt Latviju kā nacionālo valsti. Un man pilnÄ«gi nav skaidrs, kāpÄ“c mÅ«su valdÄ«ba taisās izlietot septiņus miljonus eiro svešinieku iekārtošanai Latvijā, nevis pielikt vÄ“l vairākus miljonus un sākt izlietot šo naudu dzimstÄ«bas veicināšanai.

RezumÄ“jot augstāk teikto, ja man kāds jautās, vai es esmu par mieru Eiropā, par Eiropas valstu ciešu sadarbÄ«bu un integrāciju kopÄ“jo projektu Ä«stenošanā, nacionālo sapratni un nacionālo kultÅ«ru daudzveidÄ«bu un veselÄ«gu apmaiņu, tad kā progresÄ«vi noskaņots cilvÄ“ks es noteikti atbildÄ“šu „jā”. Taču ja man kāds jautās, vai es esmu par Eiropas SavienÄ«bu tās tagadÄ“jā izskatā ar trÄ«m „brÄ«vÄ«bām”, kuras kalpo tikai kosmopolitiska biznesa optimizācijas vajadzÄ«bām, iznÄ«cina katras valsts nacionālo savdabÄ«bu, vai es esmu par nacionālo valstu iznÄ«cināšanu, vai es esmu par to, ka pamatnāciju iedzÄ«votāju dzimstÄ«bas nedabisku samazināšanos jākompensÄ“ ar iebraucÄ“jiem ne tikai no citām Eiropas valstÄ«m, bet no zemÄ“m, kurām ar Eiropu, tās kulÅ«ru un vÄ“rtÄ«bām nav nekopā kopÄ«ga, vai es esmu par to cilvÄ“ku piespiedu uzņemšanu, kas pilnÄ«gi neiederās mÅ«su kultÅ«rā un pat naidÄ«gi pret to noskaņoti, vai es atbalstu to, ka valdÄ«ba mÅ«su samaksātos nodokļus iztÄ“rÄ“s tiem, kuri nepiedalÄ«jās un nepiedalÄ«sies mÅ«su labklājÄ«bas veicināšanā, es kā konservatÄ«vi noskaņots cilvÄ“ks noteikti atbildÄ“šu „nÄ“”. Šeit progress un konservatÄ«visms iet roku rokā, jo konservatÄ«visms atzÄ«st par noderÄ«gu to, kas arÄ« kādreiz bija progresÄ«vs un laika gaitā pierādÄ«ja savu efektivitāti.

MÅ«su – Latvijas un patiesas Eiropas – nevis nolaupÄ«tas, bet atgÅ«tas Eiropas patriotu uzdevums ir reformÄ“t Eiropas SavienÄ«bu, pretoties nacionāli nihilistiskajai politikai un uzstāties par patiesu demokrātiju. Demokrātija nav vis cilvÄ“ka tiesÄ«bas vai liberālisms kā mums te daži cenšas iestāstÄ«t, demokrātija ir lÄ“mumu pieņemšanas caurspÄ«dÄ«gais mehānisms, kad lÄ“mumus pieņem tauta, tautas vārdā un tautas interesÄ“s.

Demokrātija eksistÄ“ja senajā GrieÄ·ijā, kad neviens neko nezināja nedz par cilvÄ“ka tiesÄ«bām, nedz par humānismu, kad vienas sistÄ“mas ietvaros bija gan brÄ«vie pilsoņi, gan arÄ« nebrÄ«vie – vergi. Tradicionālajā demokrātijas valstÄ« – Lielbritānijā – demokrātija izgāja ilgu attÄ«stÄ«bas ceļu un tās standarts (saturs un forma) – galvenokārt attiecÄ«bā uz iedzÄ«votāju pārstāvÄ«bu, to tiesÄ«bām un garantijām, 13. gadsimtā atšÄ·irās no demokrātijas standarta 18. gadsimtā vai arÄ« 21. gadsimtā. Pie izteikti demokrātiskajām valstÄ«m pieder arÄ« Dānija, kaut arÄ« ta ir konstitucionālā monarhija. Kad 1660. gadā Dānijai uzbruka Zviedrija un slikti nocietināta Kopenhāgena bija gandrÄ«z pazaudÄ“ta, visi valsts iedzÄ«votāji, neraugoties uz kārtu piederÄ«bu, apvienojās galvaspilsÄ“tas aizstāvÄ«bai. Neviens nepamta savu vietu. ArÄ« karalis – militāri un politiski ne pārāk apdāvinātais FrÄ«drihs III – nolÄ“ma palikt „savā ligzdā” un sagaidÄ«t Dieva noteikto savas valsts likteni. Zviedrijas karalis jau svinÄ“ja uzvaru un taisÄ«jās diktÄ“t dāņiem savus noteikumus. Dāņu varonÄ«ba un gribas spÄ“ks saglabāt savu neatkarÄ«bu un nekļūt par Zviedrijas pavalsti vai provinci paveica brÄ«numu. Zviedri, saskārušies ar negaidÄ«tu pretestÄ«bu, atkāpās. Dānijas iedzÄ«votāji savas valsts stiprināšanai un kārtu Ä·ildu izbeigšanai demokrātiski vienojās par absolÅ«tas monarhijas ieviešanu. PÄ“c gandrÄ«z 200 gadiem – 1848. gadā Dānija atkal demokrātiski kļuva par konstitucionālo monarhiju. Pašlaik Dānija ir valsts ar visaugstākiem nodokļiem Eiropā, vienu no augstākajiem dzÄ«ves lÄ«meņiem Eiropā, valsts, kur ir zemākais korupcijas lÄ«menis Eiropā, Dānija ir valsts, kur procentuāli dzÄ«vo procentuāli vislielākais skaits laimÄ«gu cilvÄ“ku. Ja mÄ“s sÄ«kāk papÄ“tÄ«sim Dānijas un Latvijas vÄ“sturi, mÄ“s varÄ“sim atrast vairākas interesantas paralÄ“les. Taču Latvija, atšÄ·irÄ«bā no Dānijas, ir depresÄ«vo ļaužu zeme ar augstu pašnāvÄ«bu lÄ«meni, kuri netic paši sev, savai valstij, demokrātijai, kur ir viens no zemākajiem dzÄ«ves lÄ«meņiem un viens no augstākajiem korupcijas lÄ«meņiem Eiropā. MÅ«su rokās ir iespÄ“ja pārvÄ“rst mÅ«su zemi laimÄ«gu un plaukstošu, ja mÄ“s to gribam. Visi šie piemÄ“ri uzskatāmi pierāda, ka demokrātijas saturu nosakām tikai mÄ“s, vadoties no mÅ«su vÄ“lmÄ“m un vajadzÄ«bām. Demokrātijai nav viens konkrÄ“ts standarts, kurš ir nemainÄ«gs kā svÄ“tie raksti. Demokrātija ir tikai lÄ«dzeklis sasniegt sabiedrÄ«bas un valsts kopÄ“ju labumu un to aizsargāt.

Kas tad ir sagaidāms tuvākajā laikā, ja atnāks bÄ“gļi? ParaudzÄ«simies uz Eiropas pieredzi! Skaidrs, ka sāksies smadzeņu skalošana. Eiropas SavienÄ«ba kārtÄ“jā vissavienÄ«bas sammitā uzslavÄ“s Latvijas lÄ“mumu, tiks izveidots bÄ“gļu lietu resors, tajā tiks nodarbināti kārtÄ“jie plānā galdiņa urbÄ“ji, tādÄ“jādi mazinot bezdarbu. Sekos visāda veida iepirkumi, latviešu valodas skolotājas kļūs pieprasÄ«tas. Sabiedriskā viedokļa pÄ“tnieki noskaidros, ka 90% Latvijas iedzÄ«votāju (latvieši, ar augstāko izglÄ«tÄ«bu, rÄ«dzineki, ar labu ienākumu lÄ«meni) atbalsta bÄ“gļu uzņemšanu. Sekos raudulÄ«gi stāsti par bÄ“gļu lauztiem likteņiem viņu izcelsmes zemÄ“. Vientuļās sievietes un homoseksuāļi priecāsies par BBC pieejamÄ«bu vairumā un to dažādiem fantastiskajiem izmÄ“riem. Sekos pirmās jauktās laulÄ«bas starp bÄ“gļiem un latviešu valodas skolotājām, pirmās šÄ·iršanās un raudulÄ«gi stāsti par varmācÄ«bu šajās Ä£imenÄ“s, jo iebraucÄ“jiem neesot izpratnes par eiropeiskām vÄ“rtÄ«bām. Tad 250 bÄ“gļu vietā mums pÄ“c nepilna gada ir jau 2500, un ar katru mÄ“nesi šis skaits dubultojas. Mums stāstÄ«s par to, ka bÄ“gļi ir Eiropas solidaritātes simbols visuzskatāmākajā veidā. MÅ«s apsveiks ar to, ka mÅ«su bÄ“gļi ir Ä«paši intelektuāli apdāvināti bÄ“gļi un daži no tiem alkts mācÄ«ties latviešu valodu un dziedāt tautasdziesmas. Bija taču jau gadÄ«jums ar afgāņu puiku, kurš iemācÄ«jās latviešu valodu! Celtnieki cels jaunas mājas bÄ“gļu uzņemšanai. TelevÄ«zijas žurnālistiem bÅ«s materiāls ko stāstÄ«t un rādÄ«t reportāžās, filmÄ“t bÄ“gļu dzÄ«ves apstākļus, stāstÄ«t par viņu grÅ«to dzÄ«vi izcelsmes zemÄ“, aptaujāt blakus esošo māju iedzÄ«votājus vai tie ir sajÅ«smā par šÄdiem kaimiņiem, noskaidrot pie nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ“tājiem kā tad Ä«sti ir nekustamo Ä«pašumu cenām bÄ“gļu apdzÄ«votajos rajonos. ArÄ« “Degpunktam” bÅ«s materiāls stāstÄ«t par kārtÄ“jo laupÄ«šanu, ko pastrādāja bÄ“gļi, vai par pensionāru, kuru piekāva bÄ“gļu bÄ“rni, jo viņš atļāvās viņiem aizrādÄ«t uz viņu necienÄ«go uzvedÄ«bu. Vai arÄ« par neratniem latviešu bÄ“rniem, kas izsmeja bÄ“gli un kā tas beidzās. Kaimiņvalsts vadÄ«tājs šajā sakarā norÅ«pÄ“sies par masveida cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem un izteiks bažas par Latvijas spÄ“ju pildÄ«t starptautiskās cilvÄ“ktiesÄ«bas normas. RadÄ«sies sociāla spriedze un bÅ«s pretreakcija no labÄ“jo partiju puses. Skaidrs, ka arÄ« kreisas partijas uzreiz sāks rÅ«pÄ“ties par šiem bÄ“gļiem un meklÄ“t savu elektorātu viņu starpā. PÄ“c pāris gadiem mÄ“s jau uzzināsim par to dažās skolās bÄ“gļi pieprasa eksotisku reliÄ£ijas mācÄ«bu. PÄ“c pieciem gadiem mums jau bÅ«s bÄ“gļu Ä“stuves (bÄ“gļi vienmÄ“r atklāj sevÄ« izcilus kulinārijas talantus, tiklÄ«dz nonākuši svešÄ zemÄ“), autoservisi (viņi ir izcili mehāniÄ·i!), frizÄ“tavas (mmm…pÄ«rsings un tuneļi ausÄ«s), “kultÅ«ras centri” un jauno reliÄ£iju kulta celtnes. Turpinot vissavienÄ«bas tradÄ«cijas, kaut kur tiks atklāts kinoteātris “6. jÅ«lijs”. Sāk veidoties juristu grupas, kas specializÄ“jas bÄ“gļu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bā. Latvijas budžets neparedzÄ“tajiem gadÄ«jumiem sāk plÄ«st no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumu lÄ“ruma, jo Latvija nav nodrošinājusi bÄ“gļiem cienÄ«gus dzÄ«ves apstākļus, kā rezultātā bÄ“gļiem ir iestājusies dziļa depresija un vilšanās. PÄ“c desmit gadiem RÄ«gas centrā beidzot demontÄ“s pirmo pasaules vÄ“sturÄ“ ZiemassvÄ“tku egli, jo tā ir nepolitkorekta un neatspoguļo visu Latvijā pārstavÄ“to reliÄ£iju daudzveidÄ«bu. Rāslaukumā tiks demontÄ“ts arÄ« Rolands, jo viņa tÄ“ls vÄ“sturÄ“ ir visai strÄ«dÄ«gs, ja mÄ“s runājam par rekonkistu. Tas pats liktenis piemeklÄ“s LāčplÄ“si uz Saeimas nama. Parādās pirmie deputāti no bÄ“gļu vidus. Parādās pirmie rajoni, kuros policija baidās braukt iekšÄ. LTV1 sāk izrādÄ«t pirmo seriālu par diviem policistiem – inspektoru Graudu un viņa kolÄ“Ä£i Algaraudu. RÄ«gas Centrālstacijā nogranduši vairāki spÄ“cÄ«gi sprādzieni, vairāki cilvÄ“ki gājuši bojā, desmitiem ievainoto. AtbildÄ«bu par tiem uzņemas “bÄ“gļu pretošanās centrs”, jo Latvijas ideāli nesakrÄ«t ar šÄ«s organizācijas ideāliem. Dziesmu svÄ“tki tiek svinÄ“ti šaurā Ä£imenes lokā, populāra kļūst kurlmÄ“mo valoda, jo dziedāt arÄ« kļūst nepolitkorekti. Dejas tiek pasludinātas par amorālām. Tiek aizliegti arÄ« pelÄ“kie zirņi ar speÄ·i, jo neatbilst politkorektuma standartam. Viss sakranbaltsarkanais tiek ierakstÄ«ts sarkanajā grāmatā, taču arÄ« tā krāsas dēļ tiek pasludināta par nepolitkorektu. Andra Grāmatgalvja dÄ“lam Gatim atsaka darbu RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijā neraugoties uz to, ka ir vakances un trÅ«kst darba spÄ“ka. Tā kā RÄ«gas domes lÄ«dztiesÄ«bas padome ir noteikusi RÄ«gas iedzÄ«votāju pārstāvÄ«bas kvotas gan attiecÄ«bā uz dzimumu pārstāvÄ«bu (sievietes, vÄ«rieši, sievieši, vÄ«rietes, transpersonas), gan uz seksuālo orientāciju, gan uz nacionālo sastāvu, tad Gata kandidatÅ«ra tiek noraidÄ«ta, jo viņš ir latvietis un heteroseksuālis, bet proporcijai ir nepieciešams nēģēris vai homoseksuālis (šo lietu sauc par pozitÄ«vo diskrimināciju).

ŠÄdi nu ir multikultÅ«ras sabiedrÄ«bas jeb “multi-kulti” principi. IebraucÄ“ji prasa no pamatiedzÄ«votājiem morālā pienākuma izpildi, taču paši nejÅ«tās saistÄ«ti ar kaut kādiem pienākumiem un nemaz negrib integrÄ“ties. PÄ“c 200 gadiem tiek atjaunota dzimtsbÅ«šana, tikai nevis attiecÄ«bā uz miesu, bet uz garu. Mums iestāsta, ka mÄ“s esam kādam kaut ko parādā. Un daži tam tic. Un tic integrācijai.

KāpÄ“c kādam bÄ“glim integrÄ“ties Latvijā, ja Satversmes 114. pants paredz pilnÄ«gi pretÄ“jo: personām, kuras pieder pie mazākumtautÄ«bām, ir tiesÄ«bas saglabāt un attÄ«stÄ«t savu valodu, etnisko un kultÅ«ras savdabÄ«bu. MÄ“s jau dzirdÄ“jām argumentus, ka dažas tautÄ«bas Maskavā drÄ«kst staigāt ar aukstiem ieročiem, jo tie esot nacionālā tÄ“rpa sastāvdaļa. Tāda nu ir viņu etniskā un kultÅ«ras savdabÄ«ba. KāpÄ“c bÄ“gļiem mācÄ«ties latviešu valodu, ja likums viņiem atļauj to nedarÄ«t un saglabāt un attÄ«stÄ«t savu valodu? Satversmes 114. pants ir tÄ«ra kaitniecÄ«ba valsts interesÄ“m.

 Ja kāds grib mums atņemt mÅ«su valsti vai atdalÄ«t mÅ«s no tās, tad mÄ“s noteikti atdalām mÅ«s un mÅ«su valsti no šiem cilvÄ“kiem. Risiniet savus sociālās aprÅ«pes projektus patstāvÄ«gi un par savu personisko naudu, nevajag tÄ“rÄ“t to, ko mÄ“s esam samaksājuši nodokļos. BÄ“gļu problÄ“ma ir tikai jÅ«su iekšÄ“ja problÄ“ma. Tā nav mÅ«su problÄ“ma.

“Multi-kulti” atzina par izgāzušos sociālo eksperimentu pat tāda liberāli noskaņota politiÄ·e kā Vācijas kanclere Angela Merkele. Taču mums atkal piedāvā to pašu grābekli uzkāpšanai, laikam domājot, ka kāpšana uz grābekļa ir latviešu nacionālais sporta veids. Tāpat kā grafiti ir kļuvuši par pilsÄ“tvides sÄ“rgu, “multi-kulti” ir kļuvis par politikas ikdienas murgu Rietumeiropā. Vai mÄ“s vÄ“lamies to pašu? Noteikti nÄ“!

Ja šie bÄ“gļi grib dzÄ«vot vai arÄ« labi dzÄ«vot, viņi var sakārtot savu valsti. Taču nÄ“, tie kā siseņi pamet savu mÄ«tnes zemi, lai rādÄ«tu problÄ“mas citu valstu iedzÄ«votājiem. Šie cilvÄ“ki vienkārši meklÄ“ vieglu dzÄ«vi. Krietni vieglāk ir atbraukt svešÄ valstÄ« uz visu gatavo. Ja viņiem nav pilsoniska pienākuma izjÅ«tas vai atbildÄ«bas par savu valsti, tad mums nav pienākums un mÄ“s arÄ« negribam to viņiem mācÄ«t. Internets pilns ar gudrÄ«bām par valsts pārvaldÄ«šanas mākslu, kas nav aizsargāti ar autortiesÄ«bām. MeklÄ“jiet, lasiet, Ä«stenojiet dzÄ«vÄ“!

Mums saka – “šie cilvÄ“ki ar visu riskÄ“, riskÄ“ ar savu dzÄ«vÄ«bu”. NÄ“, riskÄ“jam mÄ“s, nevis viņi. Viņi brauc izsalkuši, netÄ«ri, slimi, neizglÄ«toti un viņu mÄ“rÄ·is ir dzÄ«vot uz pabalstiem. Pirms tie spÄ“s kaut vai nedaudz iekļauties sabiedrÄ«bā (es pat nerunāju par integrāciju), paies gadi, gadu desmiti, kuru laikā šie cilvÄ“ki izdarÄ«s veselu virkni likumpārkāpumu, iztukšos valsts kasi, atvedÄ«s veselu kaudzi eksotisku slimÄ«bu, dažādas reliÄ£ijas, atvedÄ«s savus radiniekus “Ä£imeņu apvienošanās” ietvaros un pÄ“c tam sāks uzspiest mums savus dzÄ«ves noteikumus.

JÅ«s uztrauc, ka bÄ“gļi masveidā iet bojā VidusjÅ«ras viļņos? MÄ“s ļoti jÅ«tam lÄ«dzi, bet tāda nu ir viņu izvÄ“le un liktenis. MÄ“s viņus nesaucām, un viņi mums nav vajadzÄ«gi. Jo vairāk viņi nesasniegs Eiropas krastus, jo mums ir labāk. Cik tas skarbi arÄ« neskanÄ“tu. Ja kāds grib uzņemt pie sevis bÄ“gļus, tad lai dara to tikai privātā kārtā – likumā noteiktajā kārtÄ«bā saņemiet ieceļošanas atļaujas, izejiet karantÄ«nu, iekārtojiet viņus savā Ä«pašumā, barojiet viņus, noformÄ“jiet uz sava rÄ“Ä·ina medicÄ«nas apdrošināšanu un nelaidiet ārā no norobežotas teritorijas. Mums nav vajadzÄ«gi nekādi bÄ“gļi, tie ir mÅ«su teritorijas iekarotāji. Un ar visiem iekarotājiem – nešÄ·Ä«rojot vai tie ir bÄ“gļi vai arÄ« zaļie cilvÄ“ciņi saruna ir vienkārša. Pardon wird nicht gegeben! Gefangene werden nicht gemacht!

Man kļūst smieklÄ«gi, kad visādi mežonÄ«gie humānisti runā par to, ka latvieši devās trimdā uz Rietumiem 1944.-1945. gadā, tāpÄ“c mums arÄ« jāuzņem bÄ“gļi. ŠÄdus apgalvojumus var izteikt cilvÄ“ki, kuriem ir visai paviršs priekšstats par šÄ«s migrācijas raksturu. GandrÄ«z visi šÄ« bÄ“gļu viļņa pārstāvji, kas, tuvojoties sarkanarmiešiem, bÄ“ga no Latvijas, bija inteliÄ£ence un mantÄ«go šÄ·Ä«ru pārstāvji, kurus neskāra 1940.-1945. gada represijas. Tieši inteliÄ£ence bija komunistisku represiju mÄ“rÄ·is, jo tauta bez inteliÄ£ences pārvÄ“ršas par parastu neizglÄ«totu pÅ«li ar komisāriem priekšgalā, ar ko viegli manipulÄ“t un turÄ“t pakļautÄ«bā. Uz Rietumiem nedevās proletarieši vai nabadzÄ«gie zemniecÄ«bas pāstāvji. Tā bija inteliÄ£ence, kura bija labi izglÄ«tota, brÄ«vi pārvaldÄ«ja vairākas valodas un spÄ“ja uzreiz integrÄ“ties Rietumu sabiedrÄ«bā. MÅ«su bÄ“gļi kara laikā un tagadÄ“jie bÄ“gļi no Ä€frikas – tas ir divas dažādas kardināli pretÄ“jas bÄ“gļu kategorijas, kurām nav nekā kopÄ«ga.

MÅ«s aicina uzņemt sociāli nelabvÄ“lÄ«gus cilvÄ“kus, kuri bÅ«s problÄ“mu avots mÅ«su valstij. Es negribu risināt svešas problÄ“mas. Mana valsts ir manas mājas, nevis lÄ“ta viesnÄ«ca. ŠÄ« valsts ir mana!

 

Novērtē šo rakstu:

0
0