Å Ä« valsts ir mana
Pietiek lasÄ«tÄjs · 31.07.2015. · Komentāri (72)PÄ“dÄ“jÄ laikÄ masu medijos un sociÄlÄ telpÄ tiek agresÄ«vi pasniegta informÄcija par nepieciešamÄ«bu Latvijai uzņemt Ä€frikas un citu valstu bÄ“gļus, kas dodas pÄri VidusjÅ«rai uz Dienvideiropas valstÄ«m, kuras jau netiek galÄ ar bÄ“gļu pieplÅ«dumu. ŠajÄ sakarÄ man bija daudz domu, pÄrdomu, un, kamÄ“r gatavojos šo sašutuma vÄ“tras izraisÄ«to haosu pÄrvÄ“rst par kÄrtÄ«bu un argumentÄ“ti uzlikt uz papÄ«ra, valdÄ«ba jau paspÄ“ja pieņemt lÄ“mumu par bÄ“gļu uzņemšanu.
TaÄu iztirzÄt tÄ“mu pÄ“c notikušÄ nemaz nav par vÄ“lu. No vienas puses, šÄds valdÄ«bas lÄ“mums ir nedemokrÄtisks, tÄdÄ“jÄdi nelikumÄ«gs un Satversmei neatbilstošs, no otras puses, šis lÄ“mums ir sistÄ“misks un šÄ« lÄ“muma pieņemšanas mehÄnisms spilgti parÄda, ka tas pulkstenis, kurš mums rÄda, ka pašlaik esot demokrÄtija, jau sen ir salÅ«zis, apstÄjies, un objektÄ«vi mÄ“s dzÄ«vojam pilnÄ«gi citÄ realitÄtÄ“. Tieši no šÄ« viedokļa atgriezties vÄ“lreiz pie jautÄjuma ir ne tikai derÄ«gi, tas ir mÅ«su pilsoniskais pienÄkums.
Ko tad no mums grib un ko mums piedÄvÄ?
MÅ«s aicina izjÅ«st solidaritÄti, atbildÄ«bu, morÄlo pienÄkumu un atklÄt sevÄ« vÄ“l kaut kÄdas citas iepriekš nezinÄmas izjÅ«tas un Äakras, kas bÅ«tu pietiekams pamats morÄli sagatavoties šim šÄ·ietami cÄ“lajam, taÄu sabiedrÄ«bas nospiedošajam vairÄkumam ÄrkÄrtÄ«gi nepatÄ«kamajam un nepieņemamajam nelÅ«gto viesu ciemos aicinÄšanas pasÄkumam.
Ja mÄ“s pagooglÄ“sim vÄrdu kopu “nelÅ«gtais viesis”, tad pirmie meklÄ“šÄnas rezultÄti nemaz nav iepriecinoši: stress, pinnes, hemoroÄ«di, pÄrtikas un drÄ“bju kode, nelÅ«gtais viesis fotogrÄfijÄ, PMS, celulÄ«ts, spams, ValmierÄ nelÅ«gts viesis cenšas iekļūt svešÄ dzÄ«voklÄ«, bezpajumtnieks Boriss kļuvis par Tukuma slimnÄ«cas lÄstu.
Šeit nu vajadzÄ“tu pielikt punktu un pabeigt šo rakstu, jo viss ir vairÄk kÄ skaidrs. TaÄu, ņemot vÄ“rÄ, ka lakoniskums nav mana stiprÄ puse, es atļaušos tomÄ“r palÅ«gt sava lasÄ«tÄja uzmanÄ«bu. VÄ“l jo vairÄk, ka vienÄ no lielÄkajiem ziņu portÄliem manis publicÄ“tais lakoniskais komentÄrs This land is mine!, kurš tapa filmas (1943) ar tÄdu pašu nosaukumu iespaidÄ un veido šÄ« raksta pÄ“dÄ“jÄs piecas rindkopas, savas virtuÄlÄs dzÄ«ves desmit minÅ«šu laikÄ paspÄ“ja savÄkt piecus plusus un neviena mÄ«nusa un pÄ“c moderatora vÄ“lmes pazuda bez tiesÄ«bÄm to atjaunot vai citÄdi piedalÄ«ties viedokļu apmaiņÄ. TÄ nu ir mums ar to viedokļu plurÄlismu.
TÄtad atgriežamies pie jautÄjuma. Pieturoties pie politikas zinÄtnes teorijas, te vajadzÄ“tu politkorekti teikt, ka nevis “tiek agresÄ«vi pasniegta informÄcija”, bet ka “notiek diskusija”. Diemžēl Latvijas politiskÄs iekÄrtas, kuras Ä«stais nosaukums bÅ«tu partokrÄtija, Ä«patnÄ«ba ir tÄda, ka diskusija par sabiedrÄ«bai svarÄ«giem jautÄjumiem nemÄ“dz bÅ«t. RÅ«gta inde tiek pasniegta saldÄ apvalkÄ. PolitkulinÄri sacenšas meistarÄ«bÄ, kÄ pagatavot kÄrtÄ“jo indes devu ļoti garšÄ«gu, lai tÄ labi smaržo un priecÄ“ arÄ« aci un lai upuris saindÄ“šanos pamanÄ«tu pÄ“c iespÄ“jas vÄ“lÄk, kad jau neko nevar padarÄ«t lietas labÄ un bezjÄ“dzÄ«gi meklÄ“t pretindi. DažÄdÄs sociÄlÄs reklÄmas kampaņÄs mÄ“s tiekam morÄli sagatavoti kaut kam, kas jau iepriekš izlemts, par ko pÄ“c tam tiek “nobalsots”, tÄdÄ“jÄdi piešÄ·irot uzspiestam diktÄtam likumÄ«bas un sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanas izskatu.
ŠÄds lÄ“mumu pieņemšanas necaurspÄ«dÄ«gais ciniskais process, kurÄ tiek pilnÄ«gi ignorÄ“ts sabiedrÄ«bas viedoklis, pÄrspÄ“j pat padomju laiku Ä«patnÄ«bas. Kaut arÄ« modernÄ Rietumu politikas zinÄtne klasificÄ“ padomju sistÄ“mu kÄ totalitÄru valsti, paši padomju ideologi bija pÄrliecinÄti, ka PSRS eksistÄ“ vienÄ«ga patiesa darbaļaužu sociÄlistiska demokrÄtija. Padomju laikos bija raksturÄ«gi darba kolektÄ«vos sanÄkt uz lielu sapulci, tajÄ demonstratÄ«vi izdiskutÄ“t kaut kÄdus sociÄli nozÄ«mÄ«gus jautÄjumus, izteikt dedzÄ«gu atbalstu partijai un tÄs lÄ«nijai un pie reizes nosodÄ«t kapitÄlisma, militÄrisma un imperiÄlisma citadeli ASV.
SaskaÅ†Ä ar Satversmi, ja tai var ticÄ“t, Latvija arÄ« esot demokrÄtiska parlamentÄra republika. TaÄu mÅ«su demokrÄtiskajos apstÄkļos viss balstÄs tikai un vienÄ«gi uz sabiedrÄ«bas inertuma un tÄs pilnÄ«gas pasivitÄtes, kuru laik pa laiku pÄrtrauc vÄ“lÄ“šanu kaislÄ«bas. MÅ«su demokrÄtijas paradokss slÄ“pjas tajÄ, ka marÄ£inÄlais viedoklis pÄ“kšÅ†i kļūst par valdošu. GandrÄ«z visiem ir pilnÄ«gi vienalga, kas notiek LatvijÄ. Tie, kam nav vienalga, tvito un feisbuko, šausminÄs par kaut ko, citi raksta komentÄrus ziņu portÄlos. Un neko citu nedara.
Pat televÄ«zijas raidÄ«jums ar tÄdu pašu nosaukumu nedeva nekÄdu skaidru atbildi uz jautÄjumu “Kas notiek LatvijÄ?”, un tas nevienu Ä«sti neuztrauc. Latvieši ir pasÄ«vo cÄ«nÄ«tÄju nÄcija un ar to inficÄ“juši pat vietÄ“jos krievus. LÄ«dz šim tas ir vienÄ«gais integrÄcijas sasniegums. Latvietis ir gatavs doties kaut kur svešumÄ, kur jau ir viss sakÄrtots, nevis pašam Ä·erties pie lietas un sakÄrtot savu valsti. DrÄ«z jau svinÄ“sim dzimtbÅ«šanas atcelšanas 200. gadadienu, taÄu latvietis joprojÄm domÄ, ka viņa vietÄ kÄds cits kungs sakÄrtos viņa Latviju un visu laiku saka “nu valdÄ«bai ir jÄizdara”. Kas tev, mīļo latvieti, liedz pašam to izdarÄ«t? Latvietis saka “nu valdÄ«ba nav izskaidrojusi”. Kas tev, mīļo latvieti, liedz pašam ieslÄ“gt smadzenes?
Skaidrs vismaz tas, ka LatvijÄ lÄ“mumu pieņemšanas vai valsts amatpersonu atlases caurpÄ«dÄ«gums ir vairÄk duļķains nekÄ Luija XIV laikos absolÅ«tistiskajÄ FrancijÄ. Tur vismaz visi droši zinÄja, kurš ar ko pÄrgulÄ“ja vai iedeva kukuli, lai dabÅ«tu vienu vai citu labumu, vai par ko nokļuva BastilijÄ. LatvijÄ tikai tenko par to, kurš kuram samaksÄja un ko vÄ“l papildus apsolÄ«ja, lai ievÄ“lÄ“tu konkrÄ“tai personai tÄ«kamo valsts prezidenta kandidÄtu, piespiestu deputÄtu nolikt mandÄtu, lai varÄ“tu ieņemt viņa vietu, vai vienotos par kÄrtÄ“jo pelÄ“cÄ«bu valdÄ«bas priekšgalÄ. PÄ“c kÄrtÄ“jÄm vÄ“lÄ“šanÄm pÄrliecinÄmies, ka 100 gudrÄjÄm galvÄm pelÄ“ko šÅ«niņu vietÄ ir pelÄ“kie zirņi un šÄ«s pelÄ“kÄs galvas pieņem pelÄ“kos lÄ“mumus, kurus menedžēja pelÄ“kie kardinÄli.
Kas šo pelÄ“ko idilli dara krÄsainu, ja ne politiskais fotošops? Fotošops, kÄ zinÄms, domÄts attÄ“lu izskaistinÄšanai un dažÄdu efektu radÄ«šanai. AnaloÄ£iski politiskais fotošops sevÄ« ietver manipulÄcijas ar sabiedrisko viedokli. Ja komersants grib veiksmÄ«gi pÄrdot savu preci, tad viņš pieliek mÄrketinga pÅ«liņus. Kaut ko tamlÄ«dzÄ«gu dara arÄ« mÅ«su valdÄ«ba, turklÄt ne jau mÄ“s, vÄ“lÄ“taji, nosakÄm valdÄ«bai, ko darÄ«t, bet valdÄ«ba mums nosaka, ko un kÄ saskaņot un kam jÄpiekrÄ«t. ĪsÄk sakot, ne jau mÄ“s stÅ«rÄ“jam mašÄ«nu, bet tÄ mÅ«s kaut kur ved. Un šajÄ shÄ“mÄ kaut kas nav riktÄ«gi pareizi. MÅ«sdienu latvietis ne ar ko Ä«paši neatšÄ·iras no latvieša pirms 200 gadiem, kad viņš katru svÄ“tdienu gÄja uz baznÄ«cu, kur mÄcÄ«tÄjs viņam no kanceles ne tikai sludinÄja Dieva vÄrdu, bet arÄ« stÄstÄ«ja kaut kÄdas svarÄ«gas aktualitÄtes. KÄ toreiz latvietim bija iespÄ“ja tikai pieņemt bez izvÄ“les iespÄ“jÄm to, ko viņam stÄstÄ«ja, tÄ tas ir arÄ« mÅ«sdienÄs.
Smadzeņu skalošanas paņēmieni ir dažÄdi, un vislabÄk šos paņēmienus var izsekot attiecÄ«bÄ uz visÄm tÄm epopejÄm ar iekÄpšanu Eiropas SavienÄ«bÄ un eiro ieviešanu. Ja par pašu Eiropas SavienÄ«bu runa bÅ«s vÄ“lÄk, tad, pieskaroties eiro ieviešanas jautÄjumam, šeit nav runa, vai tas bija labi vai slikti, runa ir par to, kÄ tas notika un kÄda ir bijusi sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanÄs pakÄpe lÄ“muma pieņemšanÄ.
VairÄk kÄ skaidrs, ka darbaļaužu kolektÄ«vi un arodbiedrÄ«bas nerakstÄ«ja garas un plašas vÄ“stules valdÄ«bai ar prasÄ«bu lÄ«dz nÄkošÄs piecgades sÄkumam ieviest eiro un stiprinÄt Latvijas ekonomisko izaugsmi. ValdÄ«ba atnÄca pie tautas un pa radiofonu un tÄlrÄdi teica, ka mums ir jÄievieš eiro Latvijas lata vietÄ. Daudziem tas nepatika, jo lats ir ne tikai Latvijas simbols, kÄ tas varÄ“tu bÅ«t gadÄ«jumÄ ar dzintaru vai Dziesmu svÄ“tkiem, bet tas ir valstiskuma absolÅ«tais simbols. Visus padomju gadus cilvÄ“ki glabÄja ne tik daudz Latvijas karogus, cik latu banknotes un sudraba monÄ“tas. Atmodas gados, kad ekonomiskÄs krÄ«zes apstÄkļos bija nauda, bet nebija, ko pirkt, arguments par to, ka “Latvijai bija sudraba nauda, bet pašlaik ir koka rublis” bija visai spÄ“cÄ«gs arguments par labu Latvijas ekonomiskajai patstÄvÄ«bai un secÄ«gi – arÄ« neatkarÄ«bai. TaÄu ko mÄ“s dzirdam no valsts amatpersonÄm? “Eiro nav tikai banknotes un monÄ“tas, tas ir Eiropas integrÄcijas simbols visuzskatÄmÄkajÄ veidÄ.” ŠÄds apgalvojums pirmšÄ·ietami ir neitrÄls un varbÅ«t arÄ« pareizs (ar atrunÄm). TaÄu lats kÄ Latvijas valstiskuma simbols tiek noniecinÄts un noliegts, secÄ«gi arÄ« Latvija kÄ neatkarÄ«ga valsts tiek noliegta.
Tad atskan balsis, kas pieprasa izlemt Latvijai tik svarÄ«gu jautÄjumu referenduma ceļÄ. Un šeit sÄkas atklÄta pretestÄ«ba. KÄds nopelniem bagÄtais eksperts politisko uzpirksteņu spÄ“lÄ“s vÄrdÄ Andris GrÄmatgalvis mÅ«s pamÄca, ka, balsojot 2003. gada referendumÄ (neatkarÄ«gi no tÄ “par” vai “pret” iestÄšanos), mÄ“s jau toreiz automÄtiski esam nobalsojuši par eiro kÄ vienotu valÅ«tu un tÄ ieviešana ir tehnisks jautÄjums. NekÄds referendums nav pieļaujams, un tas arÄ« nenotiks. Paga, paga… 2003. gada pilsoņiem bija uzdots konkrÄ“ts jautÄjums “Vai jÅ«s esat par Latvijas dalÄ«bu Eiropas SavienÄ«bÄ?”, un ne par ko citu tur nebija jautÄts. Ja mÄ“s esam nobalsojuši 2003. gadÄ par kaut ko citu, nekÄ bija rakstÄ«ts biļetenos, tad, lÅ«dzu, iepazÄ«stiniet mÅ«s ar pilnu sarakstu, par ko mÄ“s esam nobalsojuši! Ja, ka apgalvo eksperts GrÄmatgalvis, šis vienkÄršais jautÄjums ietvera arÄ« citas sarežģītas konsekvences, tad angļu juristi šÄdu voluntÄru vienpusÄ“ju paplašinÄšanu nosauktu par fraud, inteliÄ£enti cilvÄ“ki par krÄpšanu, bet vienkÄrši ļaudis par šmaukšanos!
Ja politiskajam procesam varÄ“tu piemÄ“rot patÄ“rÄ“tÄju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas principus, tad šÄdu darÄ«jumu (balsošanu “par”) atzÄ«tu par spÄ“kÄ neesošu, jo netika nodrošinÄta iespÄ“ja saņemt vispusÄ«gu un pilnÄ«gu informÄciju par balsojamo pasÄkumu, vÄ“lÄ“tÄjam nav nodrošinÄtas iespÄ“jas realizÄ“t atteikuma tiesÄ«bas, galu galÄ vÄ“lÄ“tÄjam burtiski tika iesmÄ“rÄ“ta nedroša un balsošanas noteikumiem neatbilstošas kvalitÄtes prece ar nosaukumu “Eiropas SavienÄ«ba”. Latvijas pasÄ«vÄ vÄ“lÄ“tÄja Ä«patnÄ«ba ir tÄ, ka, ja nu eksperts GrÄmatgalvis ir pateicis, ka Eiropas SavienÄ«ba nav deguns un puņķi atpakaļ neiešÅ†auksi, nu tad ko, jÄmeklÄ“ kaut kÄds kabatlakats ar tautisku rakstu un higroskopiska veste asaru uzsÅ«kšanai.
TÄlÄk sÄkas Ä«sts cirks smadzeņu skalošanas jomÄ. Kaut kas negatÄ«vs sabiedrÄ«bas izpratnÄ“ tiek pasniegts kÄ pozitÄ«vs, kaut arÄ« vienam ar otru nav nekÄdas iekšÄ“jas korelÄcijas. PiemÄ“ram, kÄds medijs vienÄ rakstÄ vestÄ«, ka nospiedošais sabiedrÄ«bas vairÄkums ir pret eiro ieviešanu, savukÄrt tas pats medijs vienlaicÄ«gi apsveic Latvijas iedzÄ«votÄjus ar skaistÄko viena eiro monÄ“tu EirozonÄ. Nu kÄ mÄ“s varam abižot mÅ«su izcilos dizainerus? Re, tie atkal nes Latvijas vÄrdu pasaulÄ“ un izpelnÄ«jušies atzinÄ«bu! MÅ«su tautiešiem patÄ«k, kad viņiem glaimo. NebrÄ«nÄ«šos, ja kÄds Latvijas politiÄ·is parakstÄ«sies uz savÄm bÄ“rÄ“m rÄ«tdien ar noteikumu, ka viņa zÄrks bÅ«s skaistÄkais pasaules vÄ“sturÄ“. Vanity, definitely my favorite sin.
PÄ“c lÄ“tas glaimošanas pÄrejam pie stereotipu veidošanas. ŠÄ«s manipulÄcijas iedarbojas uz zemapziņu un motivÄ“ indivÄ«du iekšÄ“ji sevi asociÄ“t vai arÄ« neasociÄ“t ar zinÄmu sociÄlo grupu un darÄ«t to pašu. Klasiskais veids ir kino ar propagandas elementiem, kur eksistÄ“ pozitÄ«vi un negatÄ«vi varoņi. PozitÄ«vi varoņi saka pareizas lietas, negatÄ«vas personÄžas – attiecÄ«gi nepareizas, sliktas lietas. Ir arÄ« dramatiskie tÄ“li, kas svarstÄs, taÄu filmas beigÄs tie izdara pareizu izvÄ“li režisora gaumÄ“. InstinktÄ«vi cilvÄ“ks jÅ«t lÄ«dzi pozitÄ«vam varonim, attiecÄ«gi viņš ieklausÄs un ieskatÄs tajÄ, ko konkrÄ“tais varonis saka un dara, un noraida to, ko dara negatÄ«vais tÄ“ls. Pie šÄdiem darinÄjumiem pieder filma “RÄ«gas sargi” (2007). TaÄu LatvijÄ kino gandrÄ«z ir miris, un aktuÄliem politiskiem notikumiem tas nav parocÄ«gs medijs. Ir lÄ“tÄks variants - tiek ražoti dažÄdi kliedzoši reklÄmas klipi, kas, piemÄ“ram, attÄ“lo cilvÄ“ku, kas uzkÄpj uz grÄbekļa un dabÅ« pa pieri ar kÄtu (Choose or lose! ГолоÑуй или проиграешь! Latvieti, nepadodies!). Kuram gribas? Nevienam! LoÄ£iski, ka nedarÄm tÄ, kÄ mums neiesaka klipa autori. Bet nu šis ir tÄds parupjš paņēmiens, kas ne uz visiem var iedarboties.
Krietni lielÄku efektu izraisa smaga politiskÄ artilÄ“rija, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi šauj pa smadzenÄ“m. Runa ir par tÄdu eksotisku fenomenu kÄ “sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stamÄs personas” (SPP). ŠÄ«s cilvÄ“ku sugas pÄrstÄvji parasti izceļas uz kopÄ“ja fona ar kaut kÄdiem talantiem, pietiekami lieliem, lai gÅ«tu atzinÄ«bu kÄdÄ lauku zaļumballÄ“, taÄu nepietiekami lieliem, lai gÅ«tu starptautisku atzÄ«nÄ«bu un ar to pelnÄ«tu pienÄcÄ«gu naudu (aiz ļoti retiem izņēmumiem). Mūžīgi pusbadÄ, izsalkuši un alkstoši arÄ« pÄ“c slavas, atzinÄ«bas un prestīžas vietas sociÄlajÄ hierarhijÄ, tie ne pÄrÄk daudz saprot no tÄ ar ko pelna naudu un galÄ«gi neko nesaprot no politikas. TaÄu katram no viņiem ir kaut kÄdi kredÄ«ti un lieka naudiņa neskÄdÄ“. ŠÄ«s “SPP” – dzejnieki, komponisti, svarcÄ“lÄji, dziesminieki, laika ziņu diktori, žurnÄlisti, biologi, Ärsti, mÄcÄ«tÄji – ir gatavas iestÄties jebkura partijÄ vai iesaistÄ«ties gandrÄ«z jebkuras idejas popularizÄ“šanÄ, galvenais, lai par to tiktu pienÄcÄ«gi samaksÄts. Nauda nesmird. Un šÄ«m personÄm esot ko teikt. Nule pieredzÄ“tais skandÄls ar pedÄļu kruÄ·Ä«tÄjiem, kuri uzrakstÄ«juši Saeimai garu vÄ“stuli un izteikuši dedzÄ«gu atbalstu viņus sponsorÄ“jošajai nozarei, ir spilgts tam apliecinÄjums. KÄ mÄ“dza teikt Orsons Velss, “vairums cilvÄ“ku ir pietiekami labi audzinÄti, lai nerunÄtu ar pilnu muti. TaÄu vairums cilvÄ“ku nav pietiekami labi audzinÄti, lai nerunÄtu ar tukšu galvu”. Par spÄ«ti norÄdÄ«tajam trÅ«kumam šiem cilvÄ“kiem tiek maksÄts par pasÅ«tÄ«tÄjiem kaut kÄda izdevÄ«ga viedokļa paušanu (formÄli tas skaitÄs, ka “SPP” pauž pilsonisko nostÄju).
TÄ kÄ mÄ“s esam zeme, kas dzied, pievÄ“rsÄ«simies dziesminiekiem, taÄu šoreiz ieklausÄ«simies nevis meldijÄs, bet vÄrdos, un ieskatÄ«simies darbos. SÄksim ar mÅ«su izcilÄko dziesminieku, kurš apstrÄ«dÄ“ja Satversmes tiesÄ likumu, par kuru pats ir balsojis SaeimÄ. Uz tiesneša jautÄjumu “KÄ tas tÄ varÄ“tu bÅ«t, ka jÅ«s balsojÄt “par” un šobrÄ«d vÄ“ršaties Satversmes tiesÄ. KÄ tas…?” dziesminieks ne aci nepamirkšÄ·inÄjis atbild: “Tas ir interesants jautÄjums no jÅ«su puses. Nu jÄ… te ir tÄ sauktÄ frakciju disciplÄ«na. Es pat nemaz neiedziļinÄjos tajos, jo mani tas neinteresÄ“ja, šie finansiÄlie jautÄjumi.” Citur šis dziesminieks apgalvojis, ka viņš nav nedz jurists, nedz finansists, viņš tikai spiež pogas un neko nesaprot no jautÄjumiem, par kuriem balso. NÄ“, es, protams, saprotu, ka, sēžot pie klavierÄ“m, ir jÄspiež pogas, bet ko tu dari SaeimÄ, ja tu neesi nedz jurists, nedz finansists un vispÄr nesaproti, ko tu tur dari?
Cits dziesminieks, kurš vÄ“l nesen aicinÄja nÄciju nepirst divÄnÄ un aktÄ«vi paudis izbrÄ«nu par Krutoja atvainošanos “JaunÄ viļņa” atklÄšanas ceremonijÄ, žigli aizlaidies uz ASV uzreiz pÄ“c Ukrainas krÄ«zes sÄkšanÄs, kad gaisÄ sÄka ost pÄ“c pulvera un virmot dažÄdas runas par jaunu karu. Protams, es pÄrspÄ«lÄ“ju. Nemaz nav aizlaidies, bet devies plÄnotÄ braucienÄ. OficiÄli, lai mÄcÄ«tos. Viņa vecumÄ jau parasti pasniedz meistarklases, taÄu viņš joprojÄm mÄcÄs. Re, cik neizglÄ«tots. Bet, ja no meistarÄ«bas mums ir tikai, kÄ daži apgalvo, nevainojama angļu valoda, tad laikam tiešÄm vÄ“l cÄ«tÄ«gi jÄmÄcÄs. PÄ“c iespÄ“jas tÄlÄk no Latvijas. ŠÄ« ir nu ļoti pilsoniska pozÄ«cija! Spriežot pÄ“c tÄ, kÄ viņš intervÄ“ja Laimdotu Straujumu par Eiropas lietÄm, var pieņemt, ka viņš jau ir atgriezies vai vismaz iegriezies iztukšot pastkastÄ«ti kÄpņu telpÄ. Un, cerams, beidzot bÅ«s kaut ko iemÄcÄ«jies.
Visbeidzot, daži sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stami dziesminieki pirms gadiem astoņiem ar “Latvijas institÅ«ta” atbalstu izcÄ“lušies ar reÄlu bÄ“gļu-song’u “Welcome to my country! But here you don’t belong! Stay with me forever, stay as long as you want!”. Paaaaldies! Tagad paspÄ“juši izcelties kÄdÄ Krievijas festivÄlÄ ar zÄ«mÄ«gu nosaukumu “Iebrukums” jeb “InvÄzija” (“ÐашеÑтвие”), kur tiekot popularizÄ“ta Krievijas armija.
KÄ redzams, teksti un darbi ir dÄ«vaini un pretrunÄ«gi. Un par izbrÄ«nu šÄdiem cilvÄ“kiem ir kaut kÄdi fani, kuriem atslÄ“dzas smadzenes, kad tie vÄ“ro savu elku un ģībst no sajÅ«smas. Faniem ir svarÄ«gi “bÅ«t ar savÄ“jiem”, un, ja savÄ“jais kaut ko atbalsta, tad ir vÄ“rts ieskatÄ«ties, ieklausÄ«ties un izdarÄ«t tÄ, kÄ guru saka. Pašiem nav jÄdomÄ ar galvu. Mums te nav IzraÄ“la, par kuru mÄ“dz teikt, ka tur ir 7 000 000 premjerministru. MÄ“s ar grÅ«tÄ«bÄm atrodam vienu un arÄ« tam bieži vien jau sen ir beidzies derÄ«guma termiņš.
Tad iesaistÄs politologi, kuriem ar vÄ“sturi un futuroloÄ£iju aiz retiem izņēmumiem ir riktÄ«gi pašvaki, taÄu viņi ar entuziasmu, ne stipri mazÄku par SPP piemÄ«tošu, komentÄ“ notiekošo (krieviski ir labs variants “политолухи”). Viņi gan ir neitrÄli, viņi ir vÄ“rotÄji. LÄ«dzÄ«gi kÄ Vilis B. pÄ“ta peļķes un ieskatÄs lietus mÄkoņos, viņi vÄ“ro politikas zÄ«mes, apkopo Saeimas kulurÄru ticÄ“jumus, cenšas pareÄ£ot vÄ“lÄ“šanu rezultÄtus dažas stundas pirms oficiÄlu rezultÄtu paziņošanas, veicot Exit poll aptaujas. Viņiem piemÄ«t unikÄla spÄ“ja pateikt kaut ko acÄ«mredzamu par fait accompli, kas jau ir noticis, un neko nepateikt par to, kas mÅ«s sagaida nÄkotnÄ“. Jo Latvijas politikÄ ir kÄ EirovÄ«zijÄ – everything can happen. Galvenais, lai tikai neapstÄjas dziesmu un deju šovi uz zilajiem ekrÄniem. Ja to nebÅ«s – Zeme apstÄsies. TaÄu parasti politologi tikai mierina, ka nekas traks nenotiks, jo tas notiek visur EiropÄ. Dievinu Eiropas pieminÄ“šanu vietÄ un nevietÄ! VÄ“l Bismarks pareizi teica: „MÅ«su atsaukšanÄs uz Eiropu ir mÅ«su nelaime!”
Uuuuuuunnnnnnnnnnnn... visbeidzot....superspÄ“lÄ“ – automobilis! Jeb kÄrtÄ“jÄs sabiedriskÄ viedokļa aptaujas rezultÄtu paziņošana. ObligÄti tieši tÄdÄ tonÄ«, kÄ to dara LTV1 “PanorÄmas” diktori. ValdÄ«ba grib ieviest eiro (“Mammu, es gribu bÅ«t labs haltÅ«rists!”), sabiedrÄ«ba tam pretojas (“Nu kÄ tÄ var?”). Viss Ä£eniÄlais ir vienkÄršs (“IndividuÄli, profesionÄli”). Notiek aptauja, un diktors mums moÅ¾Ä balsÄ« pÄrliecinoši ziņo (“Nu tas ir labi!”), ka (1) latvieši (2) rÄ«dzinieki (3) ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu (4) ar labu ienÄkumu lÄ«meni – gandrÄ«z visi (95%) ir par eiro ieviešanu, savukÄrt (1) nelatvieši (lasi: krievi) (2) tie kas nav rÄ«dzinieki (lasi: no Daugavpils) (3) ar vidÄ“jo vai nepabeigtu vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu (lasi: bezmaz vai nu analfabÄ“ti), (4) ar zemu ienÄkumu lÄ«meni (lasi: sociÄli nelabvÄ“lÄ«gi cilvÄ“ki) ir pret eiro ieviešanu.
KÄ uz to reaģē vidusmÄ“ra latvietis? Viņš ir ar savÄ“jiem. Viņš ir ar latviešiem. Viņš ir par izglÄ«tÄ«bu. Viņš tiecas uzlabot savu dzÄ«ves kvalitÄti un lÄ«meni. Pat, ja viņš nesaprot, kas notiek, to noteikti zina kÄds ar augstÄku izglÄ«tÄ«bu, kÄds no tiem, kas piedalÄ«jušies aptaujÄ un pateikuši pÄrliecinošu “jÄ” eiro ieviešanai. NÄ“, viņam izvÄ“le ir skaidra. Viņš nevar skatÄ«ties uz lietÄm un politiskiem procesiem tÄ, kÄ to dara provinciÄls mazizglÄ«tots aprobežots krievs, kas dzÄ«vo savÄ impÄ“riskajÄ Kremļa kontrolÄ“tajÄ informÄcijas telpÄ un ir naidÄ«gi noskaņots pret Latviju, staigÄ pa rajonu treņikos un grauž semkas.
Te nu demokrÄtijas esamÄ«bas efekts sasniegts! Tautas modrÄ«ba ir iemidzinÄta, taÄu eiro nav vienÄ«gais jautÄjums, kas ir jÄrisina valdÄ«bai, attiecÄ«gi propagandas pÅ«liņi ir jÄnostiprina. PirmajÄs dienÄs pÄ“c eiro ieviešanas seko ziņas par to, ka nevienam nebija nekÄdu grÅ«tÄ«bu paralÄ“li norÄ“Ä·inÄties divÄs valÅ«tÄs, nekur nebija rindas, ja kÄds gribÄ“ja apmainÄ«t naudu. PÄ“c sešiem mÄ“nešiem mums tiek stÄstÄ«ts par to, ka cilvÄ“ki ir pieraduši pie eiro un tagad vairs nepÄrrÄ“Ä·ina visas cenas atpakaļ latos. PÄ“c 12 mÄ“nešiem mums priecÄ«gi ziņo, ka nekÄds cenu sadÄrdzinÄjums neesot noticis (statistikas lÄ«menÄ«) un attiecÄ«gi “Lai top slavÄ“ta Latvijas valdÄ«ba par laimÄ«gu eiro ieviešanu”!
ĪstenÄ«bÄ viss augstÄk aprakstÄ«tais bija Ä«ss ievads, kÄ LatvijÄ notiek demokrÄtijas process. Un nu te mÄ“s pÄrejam pie tÄ saucamÄs “bÄ“gļu problÄ“mas”. ProblÄ“mas Ä«stenÄ«bÄ pagaidÄm nav. Īsta problÄ“ma bÅ«s tad, kad bÅ«s bÄ“gļu invÄzija. Un problÄ“mu eņģeļi jau apzÄ«mÄ“ja mÅ«su durvis un pie tÄm uzstÄjÄ«gi klauvÄ“. Ko mÄ“s ieraudzÄ«sim, tÄs attaisÄ«juši? KÄ Mocarts – savu melno cilvÄ“ku, kurš viņam pasÅ«tÄ«ja rekviemu? Mums arÄ« tikko pasÅ«tÄ«ja rekviemu latviskai Latvijai. Viņa jau sen nemaz nav latviska, taÄu pÄ“dÄ“jos 25 gados nenotika liela tautu staigÄšana (izņemot tos, kuri vÄ“lÄ“jušies izkÄpt no mÅ«su valstiskÄ omnibusa ĪrijÄ un LielbritÄnijÄ), kÄdēļ var runÄt par zinÄmu status quo ante un šis stÄvoklis sabiedrÄ«bai ir daudz maz pieņemams.
MÄ“s dzÄ«vojam ļoti trauslÄ iedomu pasaulÄ“, ka, bÅ«dami tÄlu no modernÄs dzÄ«ves izaicinÄjumiem, esam pietiekami aizsargÄti. MÄ“s naivi domÄjam, ka esam kÄdam vajadzÄ«gi, ka mÅ«s no visÄm likstÄm glÄbs Eiropas SavienÄ«ba, NATO lÄ«guma 5. pants, aizmirstot par nerakstÄ«to, bet faktiski darbojošos principu rerum sic stantibus, t.i. visi starptautiskie lÄ«gumi ir spÄ“kÄ tikai tik tÄlu, kamÄ“r nav izmainÄ«jušies apstÄkļi, kÄdos tie tikuši slÄ“gti. Visa mÅ«su vÄ“sture liecina par to, ka mÄ“s varam paļauties tikai uz saviem spÄ“kiem, taÄu mÅ«su realitÄte skaidri parÄda, ka mÄ“s šos spÄ“kus Ä«sti neattÄ«stÄm un neakumulÄ“jam “X” stundai.
MÅ«s vajÄ izaicinÄjumi no visÄm malÄm. JocÄ«ga leÄ£enda par balsi, kura katru Jaungada vakaru jautÄ “Vai RÄ«ga ir gatava?”, stÄsta tikai pusi patiesÄ«bas. ĪstenÄ«bÄ balss jautÄ “Vai RÄ«ga ir gatava tam un tam?”, konkrÄ“ti minot kÄrtÄ“jo izaicinÄjumu. RÄ«ga nav gatava. TÄ nekad nekam nav gatava. Vai runa ir par sniegu ziemÄ, karstumu vasarÄ vai valsts aizsardzÄ«bu.
PilnÄ«gi negaidÄ«ti bijÄm nostÄdÄ«ti fakta priekšÄ, ka uz RÄ«gu atnÄca mežs. PÄ“c bebriem notika mežacÅ«ku invÄzija. MežacÅ«kas ar siventiņiem ir piemÄ«lÄ«gi radÄ«jumi, ja uz tiem skatÄs no droša attÄluma. TaÄu, kad pastÄv reÄla iespÄ“ja sastapties ar tiem ne tikai JuglÄ, bet arÄ« LÄÄplÄ“ša ielÄ, piemÄ«lÄ«gums Ätri pÄrvÄ“ršas milzÄ«gÄ riskÄ, jo no savvaļas dzÄ«vnieka var sagaidÄ«t visu ko. Viņš var bÅ«t inficÄ“ts ar trakumsÄ“rgu, viņš var kļūt agresÄ«vs, aizsargÄjot sevi vai savu atvasi no reÄla vai iedomÄta apdraudÄ“juma. MežacÅ«kai ir ilkņi, kas var nogalinÄt vilku. Tas var saplÄ“st lÄci. Un LÄÄplÄ“ša ielÄ lÄ«dz šim lÄÄi netika manÄ«ti, taÄu potenciÄlie plÄ“ši gan. Stiprs un vesels zvÄ“rs ir ÄrkÄrtÄ«gi bÄ«stams, un vai tam medniekam, kurš nenogalina mežacÅ«ku ar pirmo šÄvienu!
Bija RÄ«ga Å«denÄ«, tad bebros, tad mežacÅ«kÄs, tagad mežailmÄros. So zieht das Unheil in dies Haus! Ja mÄ“s mÄ“Ä£inÄsim kodolÄ«gi konkretizÄ“t argumentus, kurus IlmÄrs Mežs pauž publiskÄ telpÄ, tad tie ir šÄdi: Latvijai valstu solidaritÄtes dēļ bÅ«tu jÄatbalsta bÄ“gļu kvotas, tai jÄuzņem ne vairÄk kÄ daži desmiti bÄ“gļu. (NB! Pirmais cipars, vÄ“las radÄ«t iespaidu, ka runa ir par niecÄ«gu skaitu cilvÄ“ku. TaÄu bÄ“gļiem ir tiesÄ«bas uz Ä£imenes apvienošanu un bÄ“gļu skaits neatvairÄmi pieaugs.) TÄ esot brÄ«vpratÄ«ga kvota, taÄu vienlaicÄ«gi tÄ ir obligÄta. MÄ“Ä£inÄjumi noteikt obligÄtÄs bÄ“gļu kvotas visÄm Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m ir tÄds kÄ izmisuma solis, lai piespiestu uzņemties morÄlo atbildÄ«bu arÄ« tiem, kuri lÄ«dz šim no tÄs izvairÄ«jÄs. ArÄ« Latvijai ir jÄuzņemas morÄlÄ atbildÄ«ba, jo mÄ“s esam piedzimuši zemÄ“, kas ir brÄ«va no kara un posta (NB! Par zemi brÄ«vu no posta var Ä«paši pastrÄ«dÄ“ties!), tÄpÄ“c bÄ“gļiem esot morÄlas tiesÄ«bas nÄkt uz pÄrtikušo Eiropu, lai sasniegtu mieru un labklÄjÄ«bu ar bÄ“gļa paša darbu (NB! fantasts!).
MÄ“s nevaram izlikties, ka viss ir kÄrtÄ«bÄ, ja blakus cilvÄ“ki iet bojÄ. Ja ir iespÄ“ja, ka bÄ“glis savÄ zemÄ“ ies bojÄ vai noslÄ«ks VidusjÅ«rÄ, priekšroka dodama situÄcijai, ka viņš EiropÄ dzÄ«vos drošÄ«bÄ, pat ja integrÄcijas varbÅ«tÄ«ba ir niecÄ«ga. BÄ“gļu uzņemšana ir morÄlÄ apdrošinÄšana gadÄ«jumÄ, ja mÅ«su austrumu robeža pÄ“c kÄda laika saskartos ar lÄ«dzÄ«gu izmisÄ«gu bÄ“gļu plÅ«smu, jo tad mums bÅ«s nepieciešama Eiropas solidaritÄte, kurai pievienoties mums patlaban šÄ·iet neizdevÄ«gi. Visbeidzot Latvijas likumi neparedz konsultatÄ«vu referendumu sasaukšanu par bÄ“gļu uzņemšanu. TaÄu, lai kÄ arÄ« bÅ«tu formulÄ“ts referenduma jautÄjums, nav šaubu, ka pašlaik tÄ rezultÄts bÅ«s bÄ“gļu uzņemšanai negatÄ«vs.
Šeit nu vajadzÄ“tu pielikt punktu un pabeigt šo bezjÄ“dzÄ«gu argumentu atreferÄ“šanu, jo viss ir vairÄk nekÄ skaidrs. TaÄu 6. jÅ«lijÄ masu medijus pÄršalca ziņa, ka valdÄ«ba ÄrkÄrtas slÄ“gtÄ (!) sÄ“dÄ“ bez balsojuma (!) ir vienojusies, ka divu gadu laikÄ Latvija varÄ“tu uzņemt 250 bÄ“gļu (NB! ValdÄ«ba sankcionÄ“ja piecreiz lielÄku bÄ“gļu skaitu, nekÄ sÄkotnÄ“ji tika runÄts. Un, ja 250 bÄ“gļi divos gados, tad cik bÅ«s trÄ«s, Äetros utt. gados?). Ministru prezidente Laimdota Straujuma pÄ“c valdÄ«bas sÄ“des žurnÄlistiem sacÄ«ja: “ValdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu, ka Latvija brÄ«vprÄtÄ«gi ir gatava uzņemt bÄ“gļus un šis ir vienreizÄ“js pasÄkums.”
Un šeit tad rodas principiÄli jautÄjumi: kÄpÄ“c tas tika izdarÄ«ts, cik šis lÄ“mums ir tiesisks un kÄdas bÅ«s tiesiskÄs sekas? KÄpÄ“c tas tika izdarÄ«ts, mums nepaskaidroja. Ja lÄ“mums tiek pieņemts zaglÄ«gi, aiz slÄ“gtÄm durvÄ«m, tad acÄ«mredzami šis lÄ“mums ir prettiesisks, pieņemts, ignorÄ“jot sabiedrÄ«bas intereses un skaidri pausto gribu. MÅ«su valsts 50 okupÄcijas gadus stingri pieturÄ“jas pie valsts pÄ“ctecÄ«bas koncepcijas, pie koncepcijas, ka izmaiņas, kas LatvijÄ notika okupÄcijas gados, ir prettiesiskas. Tas pats pÄ“ctecÄ«bas princips ir jÄpiemÄ“ro jautÄjumÄ ar jebkuriem nelikumÄ«giem valdÄ«bas lÄ“mumiem. Pat ja LatvijÄ parÄdÄ«sies jebkÄdi bÄ“gļi un tiem tiks piešÄ·irts jebkÄds tiesisks statuss, tie nevarÄ“s paļauties, ka šis statuss tiešÄm ir tiesisks un viņiem no tÄ noteikti neizriet nekÄdas tiesÄ«bas, jo no prettiesiskÄs rÄ«cÄ«bas tiesiskÄs sekas nevar izrietÄ“t. Un šeit nevar bÅ«t nekÄds noilgums, jo šis ir noziegums pret tautu.
TaÄu sÄkumÄ atgriezÄ«simies pie IlmÄra Meža un viņa argumentiem, jo pat ja tie nebija par pamatu valdÄ«bas lÄ“muma pieņemšanai, tad citi mums nav zinÄmi un vismaz lÄ“muma rezolutÄ«vajÄ daÄ¼Ä tie sakrÄ«t ar valdÄ«bas nostÄju. PÄ“dÄ“jÄ laikÄ Meža kungs kļuva visai atpazÄ«stams publiskÄ telpÄ ar savu uzstÄjÄ«go bÄ“gļu interešu lobÄ“šanu. Kas viņš ir? Demografs, kaut kÄda NÄkotnes fonda vadÄ«tÄjs, StarptautiskÄs MigrÄcijas organizÄcijas RÄ«gas biroja vadÄ«tÄjs. Viņš nav amatpersona, tÄpÄ“c mÄ“s nevaram ieskatÄ«ties viņa amatpersonas deklarÄcijÄ un uzzinÄt, kas lÄcÄ«tim vÄ“derÄ. Pieļauju, ka tÄpat kÄ SPP viņam ir kaut kÄdi kredÄ«ti un naudiņa kaut kÄ jÄpelna. Ja nu cilvÄ“ks ir nolÄ“mis apgÅ«t tik nodarÄ«gu profesiju kÄ demografs, tad acÄ«mredzami, ka peļņas iespÄ“jas jÄmeklÄ“ dažÄdÄs valstiskÄs un nevalstiskÄs organizÄcijÄs, kur demografa diploms varÄ“tu noderÄ“t izglÄ«tÄ«bas imitÄcijai un iespaida “eksperts zina ko saka” radÄ«šanai.
Ko tad saka mums eksperts? Neko konkrÄ“tu. Tikai atkÄrto mantras “jÄbÅ«t, jÄatbalsta, jÄuzņemas”. Tiek uzskaitÄ«ti pienÄkumi, pienÄcÄ«gi neizskaidrojot to rašanÄs pamatu. TÄpÄ“c rodas vairÄki interesanti jautÄjumi:
- LÅ«dzu izskaidrojiet valstu solidaritÄtes tiesisko pamatu! LÅ«dzu konkrÄ“ti norÄdiet valstu tiesÄ«bas un pienÄkumus solidaritÄtes sakarÄ un cik tÄlu šÄ« solidaritÄtes stiepjas! KÄdas ir konkrÄ“tas sekas, ja Latvija neievÄ“ro solidaritÄti? LÅ«dzu ar konkrÄ“tiem citÄtiem un konkrÄ“tiem dokumentiem
- JÅ«s sakÄt, ka kvotu noteikšana ir brÄ«vprÄtÄ«ga, vienlaicÄ«gi tÄ ir obligÄta. PastÄstiet man kÄ šai parÄdÄ«bai var bÅ«t vienlaicÄ«gi divas pretÄ“jas dabas? VarbÅ«t mÄ“s drÄ«z arÄ« izvarošanu uzskatÄ«sim par laulÄ«bas Ä«pašu formu, tÄ teikt, bez ceremonijÄm?
- JÅ«s runÄjat par morÄlo atbildÄ«bu. AtbildÄ«ba ir nekas cits kÄ likumÄ paredzÄ“tas negatÄ«vas sekas par konkrÄ“tas personas prettiesisku rÄ«cÄ«bu ja tiek pÄrkÄpts likums vai noslÄ“gtais lÄ«gums nolÅ«kÄ atjaunot iepriekšÄ“jo mantisko stÄvokli (jÄbÅ«t zaudÄ“jumu pierÄdÄ«jumiem un to aprÄ“Ä·inam), vai arÄ« sodÄ«t vainÄ«go (speciÄlprevencija) un atturÄ“t citus no pÄrkÄpumu izdarÄ«šanas (Ä£enerÄlprevencija). LÅ«dzu precizÄ“jiet, kurš, kad un kÄ pÄrkÄpa likumu vai noslÄ“gto lÄ«gumu. Ja tÄ ir kolektÄ«va atbildÄ«ba, kurÄ man ir jÄpiedalÄs, tad paskaidrojiet man kÄ izpaužas mana prettiesiskÄ rÄ«cÄ«ba. LÅ«dzu precizÄ“jiet galÄ«go zaudÄ“jumu apjomu, kurÄ man vai manai valstij ir jÄpiedalÄs ar naudu un graudu, lai daži citi gÅ«tu baudu no dzÄ«vošanas manÄ valstÄ«. Gribu redzÄ“t tiesas spriedumu, kurÄ esmu atzÄ«ts par vainÄ«gu morÄles normu pÄrkÄpšanÄ, kÄ dēļ man jÄbÅ«t morÄli atbildÄ«gam. Man ir tiesÄ«bas zinÄt par ko mani sauc pie morÄlÄs atbildÄ«bas un kurš likums nosaka šo atbildÄ«bu.
- JÅ«s runÄjat par mÅ«su morÄlo pienÄkumu. PienÄkumam korespondÄ“ tiesÄ«ba. Ja mums ir morÄlais pienÄkums un mÄ“s esam parÄdnieki, tad kurš ir morÄli tiesÄ«gais un ir mÅ«su kreditors? VÄ“lreiz izskaidrojiet saistÄ«bas/prasÄ«juma pamatu! LÅ«dzu dariet zinÄmu mÅ«su kreditoru pilnu sarakstu!
- IzstÄstiet mums kas tas ir par boļševismu, ka mÄ“s esam vainÄ«gi ,ka esam piedzimuši no kara brÄ«vÄ zemÄ“ un tÄpÄ“c mums ar kÄdu jÄdalÄs mÅ«su labumos. Kurš likums nosaka šo vainas formu? Vai tas nav rasisms pÄrmest mums, ka mums ir labÄk nekÄ TUR?
- JÅ«s runÄjat par briesmÄm VidusjÅ«rÄ. Kurš ir atcÄ“lis noteikumu, ka “slicÄ“ju glÄbšana ir pašu slicÄ“ju rokÄs”? KÄpÄ“c mums ir jÄriskÄ“ ar savu labklÄjÄ«bu, savu pilsoņu dzÄ«vÄ«bu, lai varÄ“tu apmierinÄt pÄrcelties gribÄ“tÄ“ju vÄ“lmes? KÄ jÅ«s grasÄties šÄ·irot, kurš un kÄdu iemeslu dēļ ir nolÄ“mis pÄrcelties uz Eiropu? KÄ objektÄ«vi jÅ«s plÄnojat pÄrbaudÄ«t katra cilvÄ“ka stÄstu? KÄdas bÅ«s sekas, ja konkrÄ“tas personas meli (nosauksim to par nebÄ“gļi pÄ“c analoÄ£ijas ar nepilsoni) tiks atklÄti pÄ“c tam, kad tai ir piešÄ·irts bÄ“gļa statuss un tÄ sÄkusi gÅ«t labumus no uzturÄ“šanÄs LatvijÄ? Kurš atlÄ«dzinÄs zaudÄ“jumus valstij? Vai JÅ«s esat gatavs segt šos zaudÄ“jumus? KÄds ir nebēģļa izraidÄ«šanas mehÄnisms? Ja nebÄ“gli juridiski nevar izraidÄ«t no Latvijas, vai jÅ«s personiski esat gatavs bÅ«t morÄli atbildÄ«gs par šo faktu un izmÄ«tinÄt pie sevis mÄjÄs konkrÄ“to nebÄ“gli?
- JÅ«s pieminÄt bÄ“gļu vilni no austrumiem. Vai, lÅ«dzu, jÅ«s varat detalizÄ“ti un sakarÄ«gi izskaidrot šÄ« viļņa mehÄniku? Ja jÅ«s runÄjat par Ukrainu, tad es nesaprotu mehÄnismu kÄ šie bÄ“gļi varÄ“tu nonÄkt pie mums caur Krieviju, jo Latvijai nav kopÄ«gas robežas ar Ukrainu. Ja JÅ«s optimistiski domÄjat, ka Ukrainas pretterorisma operÄcija izvÄ“rsÄ«sies Krievijas teritorijÄ, kÄ rezultÄtÄ parÄdÄ«sies bÄ“gļi no Krievijas, tad rodas cits jautÄjums – kÄda ir jÅ«su prognozÄ“ta varbÅ«tÄ«ba šim notikumam? Ja kÄds gribÄ“tu nelikumÄ«gi šÄ·ersot mÅ«su austrumu robežu, vai tÄ nebÅ«tu robežas pÄrkÄpšana un agresija? MÄ“s taÄu pÄ“c izskata nevaram saprast vai tie ir bÄ“gļi vai zaļie cilvÄ“ciņi!
- JÅ«s runÄjat par morÄlo apdrošinÄšanu. LÅ«dzu uzrÄdiet apdrošinÄšanas polisi, summas, un apdrošinÄšanas noteikumus, tai skaitÄ gadÄ«jumus, kad šÄ« apdrošinÄšana nedarbojas. Ja šÄ«s apdrošinÄšanas reÄli nav, tad kÄdas ir jÅ«su morÄlÄs tiesÄ«bas runÄt par neeksistÄ“jošu lietu kÄ reÄlu? Vai jÅ«su darbÄ«ba nav uzskatÄma par apzinÄtu sabiedrÄ«bas dezinformÄ“šanu?
- LÅ«dzu konkrÄ“ti norÄdiet kÄdi ir bÄ“gļu pienÄkumi uzturÄ“šanÄs zemÄ“, kÄds ir viņu piespiešanas mehÄnisms pildÄ«t šos pienÄkumus un kÄda morÄlÄ vai cita veida atbildÄ«ba iestÄjas bÄ“gļiem, ja viņi nepilda savus pienÄkumus!? Vai viņiem arÄ« iestÄjas kolektÄ«va atbildÄ«ba, piemÄ“ram, viena bÄ“gļa izdarÄ«tais pÄrkÄpums nozÄ«mÄ“ pienÄkumu visai bÄ“gļu kopienai pamest uzturÄ“šanÄs valstÄ« un doties atpakaļ uz izcelsmes zemi, jo to nosaka bÄ“gļu solidaritÄte? Jo ja tiek runÄts par valstu solidaritÄti, analoÄ£iski ir jÄrunÄ par bÄ“gļu solidaritÄti. Un solidaritÄtes pamats “Viens par visiem, visi par vienu”. Ja viens izdarÄ«ja noziegumu, par to atbild visi, pa ja tie nav neko izdarÄ«juši. TÄds nu ir solidÄras atbildÄ«bas pamats.
BÅ«tu vairÄk nekÄ naivi cerÄ“t, ka eksperts sniegs kodolÄ«gas argumentÄ“tas atbildes uz šiem jautÄjumiem. Un šÄ«s atbildes izpaliks, jo nav nekÄds morÄlais pienÄkums un nekÄdas atbildÄ«bas mums arÄ« nav. Šis eksperts manipulÄ“ ar skaitļiem un argumentÄciju, apelÄ“ pie mÅ«su lÄ«dzcietÄ«bas un solidaritÄtes sajÅ«tas. TaÄu mani, piemÄ“ram, absolÅ«ti nefascinÄ“ aunu solidaritÄte, kad no klints nolÄ“ca viens un aiz viņa viss ganÄmpulks. Nedz viņš, nedz valdÄ«ba mums nepasaka atklÄti par to, kÄds ir bÄ“gļu apjoms un kÄdas bÅ«s tÄlÄkÄs sekas. KÄ vien tur nebÅ«tu Latvijas valdÄ«ba ir uzņēmusies nez kÄda mÄ“Å—Ä·a vÄrdÄ kaut kÄdas saistÄ«bas, kuru apjoms nav konkrÄ“ti nosakÄms.
Divas dienas vÄ“lÄk – 8. jÅ«lijÄ Laimdota Straujuma jau atzina, ka lai gan Latvija it kÄ pieņēmusi brÄ«vprÄtÄ«gu lÄ“mumu bÄ“gļu jautÄjumÄ, izrÄdÄs, izvÄ“les faktiski neesot bijis. Ja valdÄ«bas vadÄ«tÄja atzÄ«st, ka brÄ«vas gribas nebija, lÄ“mums ir pieņemts piespiešanas vai pat draudu iespaidÄ, tad bÅ«tu loÄ£iski, ka valdÄ«ba pati atceļ pieņemto lÄ“mumu un par ietekmÄ“šanas faktu vÄ“ršas tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestÄdÄ“s vai aicina tautu aizstÄvÄ“t valsti un mÅ«su vÄ“rtÄ«bas. TaÄu nekas tamlÄ«dzÄ«gs nenotika. KÄpÄ“c?
Pie Latvijas politiskajÄm Ä«patnÄ«bÄm pieder tas, ka lielÄkÄ parlamentÄ pÄrstÄvÄ“ta frakcija nav pÄrstÄvÄ“ta valdÄ«bÄ, jo ir pakļauta sava veida ostrakismam. Runa ir par “Saskaņas centru”. ŠÄ«s partijas Ä«patnÄ«ba ir tÄ, ka tÄ sevi devÄ“ par sociÄldemokrÄtisku un sabiedrÄ«bu konsolidÄ“jošu. TÄ ir vienÄ«ga partija ar izteiktu krievvalodÄ«go elektorÄtu, kura mÄ“Ä£ina piesaistÄ«t arÄ« latviešvalodÄ«go elektorÄtu, izmantojot latviešu uzvÄrdus savos sarakstos. Gan pati partija, gan tÄs satelÄ«ti (“Gods kalpot RÄ«gai!”) apvieno sevÄ« pilnÄ«gi heterogÄ“no publiku, kurÄ ir gan nepiesegti Latvijas neatkarÄ«bas nÄ«dÄ“ji, gan atklÄtas pabiras no vairs neeksistÄ“jošÄm latviešu partijÄm, kurÄm vajadzÄ“ja izkÄrtot siltu vietiņu apmaiÅ†Ä pret latviešu vÄ“lÄ“tÄju piesaistÄ«šanu. Par spÄ«ti tam, ka “Saskaņas centrs” esot principiÄli jauns un unikÄls veidojums, tas sava nosaukuma daļu ir mantojis no “Tautas saskaņas partijas”, savukÄrt aiz “saskaņas” ir dzirdÄma asiņaina “condorde” ar LielÄs franÄu revolÅ«cijas atskaņÄm. KÄ tur vien nebÅ«tu, šÄ«s partijas nosaukums latviešu un krievu valodÄ ir pretrunÄ«gs savÄ starpÄ, atkarÄ«bÄ no tÄ kurÄ valodÄ nosaukums ir sÄkotnÄ“ji radies. Ja pieņemt, ka nosaukums sÄkotnÄ“ji bija latviešu valodÄ, tad tulkojot vÄrdu “saskaņa” krievu valodÄ, atblstošs vÄrds bÅ«tu “Ñозвучие” (jo skaņa=звук) un partijas krieviskais nosaukums bÅ«tu “Центр Ñозвучиє. SavukÄrt, ja runa ir par ÑоглаÑие наций, tad atbilstošs vÄrds bÅ«tu nÄciju saticÄ«ba. SavukÄrt, ja nosaukums “cоглаÑие” tika tulkots latviešu valodÄ no krievu valodas, tad tas nozÄ«mÄ“ neko citu kÄ piekrišanu. AttiecÄ«gi, Центр ÑоглаÑÐ¸Ñ = Piekrišanas centrs. Un šeit mÄ“s ar izbrÄ«nu konstatÄ“jam, ka „Saskaņas centrs” kÄ „Piekrišanas centrs” ne tikai jau sen ir valdÄ«bÄ, bet pati valdÄ«ba ir Ä«stenÄ«bÄ ir viens liels Piekrišanas centrs. Ko tai pasaka – tÄ tam visam piekrÄ«t. Ko tur raksta? Laimdota Straujuma, Latvijas Republikas ministru prezidente? NÄ“. Nepareizi. Pareizi tÄ: Laimdota Straujuma, Latvijas Republikas Piekrišanas centra vadÄ«tÄja.
TÄs pašas dienas vakarÄ ieslÄ“dzot televizoru, lai precÄ«zi pulksten 20.30 pa LTV1 uzņemtu kÄrtÄ“jo propagandas devu mÅ«su t.s. “sabiedriskajÄ medijÄ”, kurš diez kÄpÄ“c pauž valdÄ«bas, nevis sabiedrÄ«bas viedokli, gaidÄ«ju karstas ziņas: “Laimdota Straujuma kopÄ ar valdÄ«bas locekļiem ir arestÄ“ta par valsts nodevÄ«bu un roku dzelžos ir nogÄdÄta izmeklÄ“šanas izolatorÄ. DrošÄ«bas policija Ministru kabinetÄ veica vairÄkas kratÄ«šanas, ir izņemti dokumenti un datortehnika. Par šo un daudz ko citu jÅ«s uzzinÄsiet šÄ«vakara “PanorÄmÄ”!”. TaÄu nÄ“, nekÄ tamlÄ«dzÄ«ga! Bet es jau iedomÄjos interviju: žurnÄliste jautÄ Straujumas kundzei – “KÄ tÄ sanÄca, ka jÅ«s, bÅ«dama valdÄ«bas vadÄ«tÄja, tiekat apsÅ«dzÄ“ta tik smagÄ noziegumÄ, proti, valsts nodevÄ«bÄ?” – “Nu, kas sanÄca, tas sanÄca!”. – “Sakiet, vai jÅ«s piekrÄ«tat pret jums izvirzÄ«tajai apsÅ«dzÄ«bai?” – “Nezinu, mÄ“s vÄ“l neesam to izdiskutÄ“juši valdÄ«bÄ!”. – “Bet valdÄ«ba taÄu pilnÄ sastÄvÄ kopÄ ar jums ir arestÄ“ta!” – “Ak jÄ, piemirsu. Vecuma skleroze! Nu tad, protams, ka es piekrÄ«tu apsÅ«dzÄ«bai. Es taÄu esmu piekrišanas centra vadÄ«tÄja!”. Un nÄkošajÄ dienÄ: “Apollo” publikÄcija “KÄ mainÄ«jies Laimdotas Straujumas ģērbšanÄs stils?”: “Ministru prezidente Laimdota Straujuma vienmÄ“r ir ģērbusies atturÄ«gi un eleganti. ArÄ« senÄk, ieņemot dažÄdus nozÄ«mÄ«gus amatus, Laimdota Straujuma izvÄ“lÄ“jÄs atturÄ«gus un klasiskus tÄ“rpus. TaÄu šodien viņai mugurÄ ir svÄ«traina cietuma roba! TÄ ir Ä“rta un silta.”.
Un zinÄt kÄpÄ“c šis notikums ir tikai mana bagÄtÄ fantÄzija, nevis noticis fakts? Mums ir bijuši ulmaņlaiki, mums ir bijusi ulmaņnodevÄ«ba, taÄu mums KriminÄllikumÄ joprojÄm nav ulmaņpants. Ja bijušÄ “valsts un ministru prezidenta” Dr. KÄrļa Ulmaņa nodevÄ«go rÄ«cÄ«bu, kas izpaudÄs kÄ valsts amatpersonas noziedzÄ«ga bezdarbÄ«ba 1939. un 1940. gadÄ vajadzÄ“tu mÅ«sdienÄs kvalificÄ“t pÄ“c KriminÄllikumÄ ietverto nodarÄ«jumu pazÄ«mÄ“m, tad mums nav neviens pants, kas paredzÄ“tu atbildÄ«bu par šÄdu valstij kaitÄ«gu rÄ«cÄ«bu, pildot valsts varas amatpersonas pienÄkumus. Var, protams, apsÅ«dzÄ“t Staļinu daudzos noziegumos, taÄu fakts, ka mÅ«s okupÄ“ja pilnÄ«gi bez neviena šÄviena, izmantojot augstÄko valsts amatpersonu noziedzÄ«gu bezdarbÄ«bu un vietÄ“jo koloboracionistu atbalstu, ir un paliek viens no lielÄkajiem kauna traipiem mÅ«su vÄ“sturÄ“. Ulmanis, Balodis, Munters nodeva valsti un ļÄva tajÄ iebrÅ«kt boļševiku ordÄm no austrumiem. Es dažreiz domÄju par Ä£enerÄļa Bolšteina likteni, par viņa rÄ«cÄ«bas motÄ«viem. Viņš nošÄvÄs 1940. gada 22. jÅ«nijÄ savÄ darba kabinetÄ, pirms tam atstÄjis pirmsnÄves zÄ«mÄ«ti: “MÄ“s, latvieši, sev uzcÄ“lÄm jaunu staltu Ä“ku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mÄ“s to paši noÄrdÄm. Es nespÄ“ju piedalÄ«ties”. Man nav skaidrs, kÄpÄ“c viņš nošÄvÄs pats, nevis 1939. gadÄ valdÄ«bas sÄ“dÄ“ “savstarpÄ“jÄs palÄ«dzÄ«bas pakta apspriešanas” laikÄ nenošÄva Ulmani, Balodi un Munteru un neļÄva notikt tam, kas notika 1940. gadÄ? Kaut kÄdi jocÄ«gi ir tie mÅ«su Vilhelmi Telli – šauj sav, nevis Gesleram galvÄ. Es domÄju par grÄmatizdevÄ“ju JÄni Rapu, kurš 1941. gadÄ izdarÄ«ja pašnÄvÄ«bu, nespÄ“jot samierinÄties ar okupÄciju. Kur ir bijuši visi šie patrioti pirms tam? KÄpÄ“c viņi darÄ«ja galu sev pÄ“c, nevis dzÄ«vi un spÄ“ka pilni cÄ«nÄ«jÄs par taisnÄ«bu pirms? Ar šÄdu izmisuma patriotismu tÄlu netiksi!
ArÄ« pašlaik valdÄ«bas vadÄ«tÄjs var parakstÄ«t jebkÄdu lÄ«gumu ar kaimiņvalsts vadÄ«tÄju, dot rÄ«kojumu par jebkÄda ierobežota karaspÄ“ka vai bÄ“gļu kontigenta izvietošanu LatvijÄ, pÄrkÄpjot Satversmi un likumus, un viņam par to nekas nebÅ«s. MÄ“s neesam pasargÄti no mÅ«su vÄ“stures melno un asiņaino lappušu atkÄrtošanÄs. Priekš kam mums visi tie tukšie KriminÄllikuma panti par okupÄcijas, genocÄ«da noliegšanu, vardarbÄ«gu valsts varas gÄšanu, terorisma atbalstÄ«šanu, karoga zaimošanu, teritoriÄlas integritÄtes aizskarumu, ja mums nav panta par valsts nodevÄ«bu un valdÄ«ba var pieņemt jebkÄdus lÄ“mumus???
Cik ilgi mums mÅ«su vÄ“sturÄ“ ir jÄdzird šie bÄ“dÄ«gi slavenie mierinošie vÄrdi: “Es palikšu savÄ vietÄ, jÅ«s palieciet savÄs!”!? Kas aiz tiem sekoja? Palika viņš savÄ vietÄ? Nepalika. PlÄnoja doties ar vilcienu uz Šveici, domÄjot, ka brauks baudÄ«t mierpilnu pensiju, taÄu nokļuva KrasnovodskÄ. Šoreiz mÅ«s mierina attiecÄ«bÄ uz bÄ“gļiem! Cik ilgi mÄ“s dzirdÄ“sim “Nevienu neesmu piekrÄpusi un atkÄpties pati negrasos!”, „“Es nevaru apsolÄ«t uz Äetriem gadiem…”, „Es pat nezinu, kur es te ierados”!? Ilgi laikÄm nÄ“, jo patlaban klÄ«st runas par to, ka Saeimas deputÄte Solvita Ä€boltiņa varÄ“tu stÄties Laimdotas Straujumas amatÄ, jo premjerministre savu darbu jau ir izdarÄ«jusi un, iespÄ“jams, ir nogurusi. Ak, nabadzÄ«te! Moris izdarÄ«ja savu darbu, moris var doties atpÅ«tÄ.
TaÄu valdÄ«bas uzdevums ir vadÄ«t valsti. VÄrds „valdÄ«ba” cÄ“lies no vÄrda „valdÄ«t”, no šÄ« paša vÄrda cÄ“lies arÄ« vÄrds „valsts”. TurklÄt neviens cits vÄrds nesasaucas tik labi ar krievu „влаÑÑ‚ÑŒ” kÄ „valsts”. Un „влаÑÑ‚ÑŒ” nozÄ«mÄ“ varu. TaÄu lai varai bÅ«tu saturs, ir nepieciešama arÄ« griba. „Griba” krieviski nozÄ«mÄ“ „волє, kas sasaucas ar latviešu „vaļa”. Un šÄ« vaļa ir tÄ brÄ«vÄ«ba pašiem lemt ko un kÄ mÄ“s vÄ“lamies. Ja valdÄ«bai nav savas gribas un tÄ pilda svešu gribu, tad te nav nedz gribas, nedz varas, nedz brÄ«vÄ«bas. ŠÄda valdÄ«ba mums nav vajadzÄ«ga. VÄ“sturnieks ArvÄ“ds ŠvÄbe, rakstot par Kurzemes hercogistes „pievienošanos” Krievijai 1795. gadÄ rakstÄ«ja, ka muižnieki cerÄ“ja ne tikai uz savu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu no Krievijas, viņus vilinÄja arÄ« plašas karjÄ“ras iespÄ“jas plašajÄ KrievijÄ. No visa landtÄga tikai divi muižnieki balsoja pret, jo tas nesakrita ar viņu priekšstatiem par uzticÄ«bu TÄ“vzemei. Vai 1940. gadÄ „Tautas Saeimas” deputÄti rÄ«kojÄs patriotiskÄk? Tur nebija pat šo divu deputÄtu, kas balsotu pret! Ar ko pašreizÄ“ja Saeima principiÄli atškiras no 1940. gada „Tautas Saeimas”? Vai tad arÄ« netÄlajÄ pagÄtnÄ“ mÅ«su ierÄ“dņus nevilinÄja Eiropas mÄ“roga karjera? Vai mÅ«su bÄleliņus nevilinÄja iespÄ“ja piesaistÄ«t, saņemt un izlaupÄ«t Eiropas fondu finansÄ“jumu? Vai viņiem ir labÄks priekšstats par patriotismu, nekÄ Kurzemes muižniekiem un „Tautas Saeimas” deputÄtiem? LabÄks noteikti nav. VarbÅ«t tÄpÄ“c viņi visam piekrÄ«t?
Es dažreiz iedomÄjos, ko Ä«sti nozÄ«mÄ“ bÅ«t par Latvijas ierÄ“dni? VienmÄ“r bez iniciatÄ«vas, vienmÄ“r Äakls „mÄjas darbu” izpildÄ“, vienmÄ“r bailÄ«gs pateikt vai izdarÄ«t kaut ko nepareizu, kaut ko tÄdu, ko nenovÄ“rtÄ“s „Eiropa”. VienmÄ“r gatavs pateikt, ko no viņa sagaida, nevis ko viņš kÄ pilsonis un patriots domÄ vai kas viņam bija jÄdara vai jÄsaka. Viņš visu laiku izliekas, lai izskatÄ«tos dabisks. Viņi tur „EiropÄ” ir pieraduši, ka mÄ“s visam piekrÄ«tam. Viņi nebaidÄs, ka uz jautajumu „KÄ ir ar jÅ«su cukurfabrikÄm?” viņi saņems atbildi „ZinÄt, mÄ“s visas iepriekšÄ“jÄs modernizÄ“jÄm un LatgalÄ“ uzcelÄm vÄ“l trÄ«s!”. Viņi nebaidÄs, ka uz jautÄjumu „KÄ ir ar jÅ«su zivju kvotÄm?” viņi saņems atbildi „ZinÄt, mÄ“s ļaujam saviem zvejniekiem nozvejot tieši tik daudz zivju, cik viņiem ir nepieciešams!”. Viņi nebaidÄs uz jautÄjumu „KÄ ir ar jÅ«su bÄ“gļu kvotÄm?” saņemt atbildi „ZinÄt, visa mÅ«su bÄ“gļu kvota ir noslÄ«kusi VidusjÅ«rÄ!”. Visi šie ierÄ“dņi ir zombiji, viņiem nav savas gribas, viņi pilda svešas pavÄ“les, viņi nedomÄ, vai tas ir slikti vai tas ir labi. Viņi melo tautai. Un šÄ« ir mÅ«su valsts aparÄta mūžīgÄ problÄ“ma.
KÄ mÅ«s okupÄ“ja 1939.-1940. gadÄ, pa pastu piesÅ«tot “savstarpÄ“jÄs palÄ«dzÄ«bas paktu” un pÄ“c tam prasÄ«bu mainÄ«t valdÄ«bu, tÄ arÄ« 2015. gadÄ mums pa pastu atsÅ«tÄ«ja ultimÄtu par bÄ“gļu uzņemšanu un mÅ«su valdÄ«ba to ir akceptÄ“jusi. Ja nebija izvÄ“les, tad lÅ«dzu – nolasiet, kÄdi ir bijuši šÄ« ultimÄta nosacÄ«jumi, kÄdēļ mums bija pazemÄ«gi tie japieņem! Ar ko mums draudÄ“ja šajÄ ultimÄtÄ? ApÄ“st visas mÅ«su šprotes? LÅ«dzu, maksÄjiet un uz priekšu! Tautai kÄrtÄ“jo reizi tika nozÄgta valsts un demokrÄtija. ŠÄ« notikuma kontekstÄ pilnÄ«gi nav skaidrs kÄpÄ“c šÄdi lÄ“mumi paliek nesodÄ«ti, lÄ“mumi, kas nesakrÄ«t nedz ar Satversmi un pastÄvošiem likumiem, nedz tautas skaidri zinÄmu gribu. Ja kaut viena partija pirms vÄ“lÄ“šanÄm godÄ«gi pateiktu “MÄ“s gribam pieņemt lÄ“mumu uzņēmt LatvijÄ bÄ“gļus”, tad par šo sarakstu neviens nebalsotu. PirmsvÄ“lÄ“šanu programma ir lÄ«gums starp vÄ“lÄ“tÄjiem un deputÄtu kandidÄtiem un ja tajÄ nav atrodama instrukcija rÄ«cÄ«bai konkrÄ“tos apstÄkļos, tad lai saņemtu precÄ«zas instrukcijas un pilnvarojumu veikt tÄdas vai citÄdas darbÄ«bas, demokrÄtiskÄs iekÄrtas ietvaros nevar bÅ«t cits risinÄjums kÄ deputÄtiem ierosinÄt tautas nobalsošanu par konkrÄ“tu jautÄjumu. JebkÄds risinÄjums, kas paredz tautas piespiešanu pieņemt pretlikumÄ«gu lÄ“mumu, ir nekonstitucionÄls un nedemokrÄtisks.
TaÄu nÄ“, Straujuma vÄ“l runÄ par demokrÄtiju! SakarÄ ar 4. augustÄ ieplÄnoto piketu pie valdÄ«bas Ä“kas Straujuma atbildÄ“ja, ka viņa bÅ«tu ļoti izbrÄ«nÄ«ta, ja NacionÄlo apvienÄ«bu pÄrstÄvošie ministri stÄvÄ“tu pie Ministru kabineta un protestÄ“tu pret valdÄ«bas lÄ“mumiem. “Man šÄ·iet, ka tas nesaskan ar demokrÄtijas principiem. DemokrÄtija un diskusija ir lÄ«dz brÄ«dim, kad lÄ“mums tiek pieņemts. LÄ“mums jau tika pieņemts, un lÄ«dz ar to valdÄ«ba izpilda savus pieņemtos lÄ“mumus”.
Pietiek melot! Kur bija diskusija? TÄs nebija. Bija diktÄts! Kur ir lÄ“mums? ValdÄ«ba neko nelÄ“ma un neviens neredzÄ“ja lÄ“muma tekstu. Straujuma parakstÄ«ja kaut kÄdu rezolÅ«ciju! Kur ir demokrÄtija? TÄs nav. Lai nu kura govs maurotu, bet Straujuma varÄ“ja paklusÄ“t par demokrÄtiju. Ja viņa runa par demokrÄtiju, tad lai izskaidro kÄpÄ“c jautÄjums tika izlemts slÄ“gtÄ sÄ“dÄ“!
PÄ“c VÄcijas apvienošanÄs un galvaspilsÄ“tas pÄrcelšanu uz BerlÄ«ni, visa pilsÄ“ta tika apbÅ«vÄ“ta ar briesmÄ«gÄm un bezgaumÄ«gÄm celtnÄ“m no betona un stikla. Braucot S-Bahn’Ä gar Paul-Löbe-Haus’u caur tÄ milzÄ«gajiem logiem var redzÄ“t, kas notiek iekšÄ un ko dara ierÄ“dņi. Caur milzÄ«gu logu, kurÄ ir ielikts 8 cm ložu necaurlaižams stikls, ar neapbrūņotu aci vai arÄ« ar tÄlskata palÄ«dzÄ«bu var vÄ“rot visu, kas notiek federÄlÄ kanclera kabinetÄ Bundeskanzleramt’Ä. Celtnes stÄvu plÄnus var atrast internetÄ, izņemot tÄ stÄva plÄnu, kurÄ notiek patiešÄm slepenas sanÄksmes. MilzÄ«gie stikla apjomi tiek skaidroti ar ideju, ka “demokrÄtija=caurspÄ«dÄ«gums=stikls”. VÄciešiem nav ko slÄ“pt. TaÄu mÅ«su valdÄ«bai ir kaut kas slÄ“pjams, ja reiz valdÄ«bas sÄ“de notiek aiz slÄ“gtÄm durvÄ«m. Mums notiek viss otrÄdi: “slÄ“gtas durvis=necaurspÄ«dÄ«gums=nav demokrÄtijas”. KÄ šÄds lÄ“mumu pieņemšanas necaurspÄ«dÄ«gais mehÄnisms sasaucas ar demokrÄtiju? ValdÄ«ba mums kÄrtÄ“jo reizi nolaupÄ«ja demokrÄtiju. Un mums jau bija pieredze 1934. gadÄ, kad tika iznÄ«cinÄta demokrÄtija. Ar šÄ«m “vadoņa” vÄrdiem izsakoties “tautas pašas sevis iegÅ«šanas” sekÄm mÄ“s joprojÄm cÄ«nÄmies.
Un tiešÄm, ar ko atšÄ·iras Straujuma no Ulmaņa? Tikai ar brunÄÄm? IespÄ“jams. Latvija ir vienÄ«ga valsts, kur galvaspilsÄ“tas centrÄ ir uzcelts piemineklis valsts noziedzniekam Nr. 1. Nu drÄ«z dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas programmas ietvaros tiks uzcelts piemineklis valsts noziedzniekam Nr. 3 – Laimdotai Straujumai. BÅ«s savdabÄ«gs pendant/Gegenstück. Abi vienÄ vecumÄ un vienÄdÄ augumÄ, abi aizraujas ar lauksaimniecÄ«bu, abi izsmej demokrÄtiju, abiem zero izpratnes par valsts lietÄm, abi viduvÄ“ji intriganti, abi nodeva valsti, abi izceļas ar izciliem domu graudiem. PÄrlasot “Degsmi”, joprojÄm nevaru aizmirst šo fundamentÄlo: “Tev ir divas rokas – ar abÄm arÄ« strÄdÄ!” Fantastika! VispÄr vÄ“l ir divas kÄjas. Un galva. Un smadzenes. Kuras vienmÄ“r jÄtur ieslÄ“gtas dežūrrežīmÄ. Nu bÅ«s tagad arÄ« Straujumas memuÄri - “BÄ“gsme”.
SecÄ«gi rodas interesants jautÄjums: kÄ mÄ“s taisÄmies Latviju aizsargÄt no zaļo cilvÄ“ciņu parÄdÄ«šanÄs, ja mÄ“s nevaram Latviju pasargÄt no pelÄ“kajiem cilvÄ“ciņiem??? No visÄdÄm StraujumÄm, VÄ“joņiem, Ä€boltiņÄm, Kozlovskiem, Brigmaņiem, Mežiem? No visiem pÄrÄ“jiem nodevÄ“jiem, koloboracionistiem un vienkÄrši konformistiem, dažÄdu grantu, stipendiju un citu pabalstu saņēmÄ“jiem, kas par zinÄmu naudas summu izdarÄ«s visu, ko prasa pasÅ«tÄ«tÄjs? Vai pie mums LatvijÄ ir pietiekami daudz Ä«stu patriotu, kas 4. augustÄ dosies pie Ministru kabineta, lai piedalÄ«tos protesta akcijÄ? Varu derÄ“t, ka daudz to nebÅ«s. PirmkÄrt, darba dienas vidus. OtrkÄrt, ar “pirmkÄrt” jau pietiek. Mums nav raksturÄ«ga streiku kultÅ«ra, kad mÄ“s piespiežam valdÄ«bu kaut ko darÄ«t vienkÄrši pašiem neko nedarot. Mums nevar nekursÄ“t transports, nestrÄdÄt lidosta, pasts, meteocentri, nevar nestrÄdÄt ierÄ“dņi, nevar nestrÄdÄt Ministru kabineta Ä“kas garderobiste un sÄ“tnieks. “Katrs savÄ darbÄ un visi valsts darbÄ” (Dr. K.U.). TaÄu jau sen ir zinÄms, ka “Viss, kas nepieciešams ļaunuma triumfam, ir labu cilvÄ“ku bezdarbÄ«ba” (Edmunds BÄ“rks).
VÄ“rojot politisku procesu mÅ«su valstÄ« neviļus nÄk prÄtÄ asociÄcijas ar filmas “Pamatinstinkts II” sižetu. SÄkotnÄ“ji man tas šÄ·ita galÄ«gi bezsakarÄ«gs. Nu iedomÄjieties – viena rakstniece, kuru tur aizdomÄs par nozieguma izdarÄ«šanu, manipulÄ“ ar savu psihiÄtru, kurš pakÄpeniski nonÄk viņas valdzinÄjuma tÄ«klos. PsihiÄtra tuva heteroseksuÄli orientÄ“ta draudzene brÄ«dina savu draugu par briesmÄm, kas draud no šÄ«s sievietes. Un ko mÄ“s redzÄm nÄkošajÄ kadrÄ? PsihiÄtra draudzene ir atrodama vienÄ gultÄ lesbiskÄ sakarÄ ar šo pašu rakstnieci. KÄ??? Izskaidrojiet man??? Kaut kas riktÄ«gi neštimÄ“!!! Filmu nÄ“, taÄu seriÄlu ar tÄdu pašu sižetu var skatÄ«ties tiešraidÄ“ katru vakaru pulksten 20.30 pa LTV1.
Paskatieties uz Brigmani! Ko viņš saka 7. maijÄ? Zaļo un zemnieku savienÄ«bas Saeimas frakcijas vadÄ«tÄjs Augusts Brigmanis kategoriski noraidÄ«ja iespÄ“ju, ka partija varÄ“tu atbalstÄ«t bÄ“gļu uzņemšanu LatvijÄ. “Mums pašiem pietiek problÄ“mu. Mums sÄkumÄ jÄpadomÄ par iedzÄ«votÄju dzÄ«ves lÄ«meņa celšanu LatvijÄ.” TÄpat Brigmanis pauda skepsi par iespÄ“ju LatvijÄ uzņemt bÄ“gļus no Ukrainas, lietojot lÄ«dzÄ«gu argumentÄciju. Ko tas pats Brigmanis saka 9. jÅ«lijÄ? “Saeimas sÄ“de par bÄ“gļu jautÄjumu ir tukša gaisa tricinÄšana, jo ir skaidri zinÄms, cik cilvÄ“ku tiks uzņemti, kur tos izvietos un cik daudz finansÄ“juma tiek piešÄ·irts viņu uzturÄ“šanai.” Brigmanis uzsvÄ“ra, ka nav pareizi uz šo nelaimÄ«go cilvÄ“ku rÄ“Ä·ina taisÄ«t politisko kapitÄlu. Un kÄpÄ“c tu taisi politisko kapitÄlu? LÅ«dzu, Brigmani, izskaidro, kas tÄs par intelektuÄlajÄm metamarfozÄ“m, ka šodien tu kategoriski nevÄ“lies nekÄdus bÄ“gļus, bet pÄ“c diviem mÄ“nešiem tu jau gaidi viņus ar atplÄ“stÄm rokÄm?
MÄ“s visu laiku runÄjam par latvisku Latviju, sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu, integrÄciju, nepieļaujamÄ«bu uzņemt bÄ“gļus, un nu re – gauži raudÄm, bet aicinÄm viņus ciemos!
Kurš tad aizsargÄs mÅ«su Latviju no bÄ“gļiem un pelÄ“kajiem cilvÄ“ciņiem? KÄdi ir tie mÅ«su RÄ«gas sargi-2015? NacionÄlÄs apvienÄ«bas (NA) ministri neplÄno piedalÄ«ties 4. augusta protesta akcijÄ pie Ministru kabineta Ä“kas pret bÄ“gļu uzņemšanu LatvijÄ. NA Saeimas frakcijas vadÄ«tÄjs Gaidis BÄ“rziņš pauda, ka nepiedalÄ«sies protestÄ, bet viņa nostÄja bÄ“gļu jautÄjumÄ sakrÄ«tot ar protestÄ“tÄju pausto. NA Saeimas deputÄts JÄnis Dombrava norÄdÄ«ja, ka apsver domu piedalÄ«ties protesta akcijÄ. NA lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tÄjs un Saeimas frakcijas vadÄ«tÄjs Raivis Dzintars sacÄ«ja, ka atbalsta protesta akciju un nodÄ“vÄ“ja to par “apsveicamu pilsonisko iniciatÄ«vu”. Tieslietu ministrs Dzintars RasnaÄs sacÄ«ja, ka nepiedalÄ«sies protesta akcijÄ, jo viņam ir “iespÄ“ja piedalÄ«ties paša lÄ“muma par bÄ“gļu uzņemšanu apspriešanÄ valdÄ«bÄ”. KultÅ«ras ministre Dace MelbÄrde, atbildot uz jautÄjumu, norÄdÄ«ja, ka lÄ«dz 8. augustam atradÄ«sies Ärpus Latvijas. SavukÄrt vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrs Kaspars Gerhards sacÄ«ja, ka “pagaidÄm neplÄno piedalÄ«ties protestÄ, jo nav saņēmis attiecÄ«gu ielÅ«gumu”.
Mmmmmmmmmmmmmmmmmmm…….fantastika! Lai aizsargÄtu valsti pret apdraudÄ“jumu, izrÄdÄs, ir nepieciešams ielÅ«gums. LoÄ£ika kÄ vienÄ dziesmiÅ†Ä par Igauniju: “MÄ“s no Krievijas armijas iebrukuma nebaidÄmies, mÄ“s viņiem tam nolÅ«kam vÄ«zas neizsniegsim”. Nu protams, ja iebrÅ«kt citÄ valstÄ«, tad obligÄti ar derÄ«gÄm iebrukšanas vÄ«zÄm! Man šÄds varonÄ«gums ļoti atgÄdina Ä’lertes kundzes cīņas spÄru. Kad pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas viņas atbalstÄ«tÄji klaigÄja pie RÄ«gas domes un prasÄ«ja Ušakova demisiju, Ušakovs pÄrņēma iniciatÄ«vu pats un sasauca domes sÄ“di, iekļaujot darba kÄrtÄ«bÄ jautÄjumu par uzticÄ«bas izteikšanu viņam. ProtestÄ“jot pret šÄdu vadÄ«šanas stilu opozÄ«cija pameta domes sÄ“di, jo “nevÄ“lÄ“jÄs piedalÄ«ties šajÄ farsÄ”. Skaidrs, ka visvieglÄk cÄ«nÄ«ties par vai pret kaut ko malkojot rÄ«ta kafiju ar kruasÄnu un lasot “Dienu” un gļēvi pametot kaujas lauku! Es dažreiz iedomÄjos, vai militÄrÄ apdraudÄ“juma gadÄ«jumÄ mÅ«su armijai arÄ« bÅ«s nepieciešams ielÅ«gums valsts aizstÄvÄ«bai? VarbÅ«t situÄcijÄ, kad pÄri mÅ«su austrumu robežai spiedÄ«sies zaļie cilvÄ“ciņi un bruņota armija, mÅ«su armija arÄ« pateiks, ka nekÄdu ielÅ«gumu piedalÄ«ties valsts aizstÄvÄ«bÄ tÄ nav saņēmusi, tÄ nevÄ“las piedalÄ«ties šajÄ farsÄ, un visa armija dosies mÄjup?
KÄ risinÄt šo situÄciju? VarbÅ«t izvietot sludinÄjumu laikrakstÄ “Latvijas vÄ“stnesis”?
LATVIJAS REPUBLIKA Latvijas Republika – valsts, kura nav bagÄta ar derÄ«giem izrakteņiem, taÄu ar bagÄtu un ne vienmÄ“r vieglu vÄ“sturi, kura sirgst ar problÄ“mÄm pilsoniskÄs sabiedrÄ«bas izveidošanÄ, izvÄ“seļošanas nolÅ«kÄ konkursa kÄrtÄ«bÄ meklÄ“ pilsoņus:
Īpaši vÄ“lami tikumÄ«gi cilvÄ“ki, kuriem nav svešas tradicionÄlas Ä£imenes vÄ“rtÄ«bas un vÄ“lme radÄ«t ļoti daudzus pÄ“cnÄcÄ“jus. Vecuma un dzimumu ierobežojumu nav. Vietu skaits neierobežots. SludinÄjumam nav derÄ«guma termiņa. Tiek piedÄvÄts:
|
Nu jÄ, kÄrtÄ“jo reizi sasapņojos… VirtuÄli mÄ“s esam demokrÄtiski un pilsoniski, faktiski mÄ“s esam gļēvi un neizlÄ“mÄ«gi. MÄ“s dzÄ«vojam fantastiski skaistÄ pilsÄ“tÄ, taÄu mÄ“s reti ieskatÄmies tajÄs zÄ«mes, kuru rÄ«dzenieku senÄi (uz)ticÄ«bas stiprinÄšanai ir uzlikuši baznÄ«cu smailÄ“s. Runa ir par RÄ«gas gaiļiem. Atceraties BÄ«beli? “Bet PÄ“teris atbildÄ“ja un uz to sacÄ«ja: “Kad visi pret Tevi apgrÄ“cinÄtos, es nemūžam neapgrÄ“cinÄšos.” … Un tÅ«daļ gailis dziedÄja. Un PÄ“teris atcerÄ“jÄs JÄ“zus vÄrdus, ko Viņš tam bija sacÄ«jis: “Pirms gailis dziedÄs, tu Mani trÄ«s reizes aizliegsi.” Un viņš izgÄja ÄrÄ un gauži raudÄja.” TÄ arÄ« ar mÅ«su NA. Viens apsver domu, otrs atbalsta, trešais nepiedalÄ«sies, ceturtÄ bÅ«s Ärpus Latvijas, piektais nav saņēmis ielÅ«gumu. TÄ arÄ« nÄk prÄtÄ lÄ«dzÄ«ba par piecÄm gudrÄm un piecÄm Ä£eÄ·Ä«gÄm jaunavÄm. Tikai gudras pagaidÄm nav manÄ«tas Latvijas valsts tuvumÄ. KÄds uzlieciet uz Saeimas nama zelta gaili, kamÄ“r tur nav parÄdÄ«jies zaļš pusmÄ“ness!
Tagad ierunÄjÄs valsts prezidents un pauda atbalstu Ministru kabineta pozÄ«cijai par 250 bÄ“gļu uzņemšanu LatvijÄ. „SabiedrÄ«bÄ un arÄ« politiÄ·u vidÅ« valda padomju domÄšanas stereotipi, kas ir bÄzÄ“ti uz fobijÄm. TomÄ“r ir jÄbÅ«t atklÄtai sabiedrÄ«bai... Mums ir jÄbÅ«t aktÄ«viem un jÄpiedalÄs Eiropas SavienÄ«bas bÄ“gļu problÄ“mas risinÄšanÄ...Pret bÄ“gļu uzņemšanu skeptiski noskaņotajiem ir jÄsaprot, ka piederÄ«ba un solidaritÄte ES ir drošÄ«bas jautÄjums gan Latvijai, gan Baltijai, gan visai savienÄ«bai kopumÄ.” KÄrtÄ“jÄs mantras „jÄbÅ«t”, „jÄpiedalÄs”, „jÄsaprot”. NE-GRI-BU! KÄpÄ“c man kaut kas jÄsaprot, ja man tas nav pieņemams pÄ“c bÅ«tÄ«bas? KÄpÄ“c man jÄakceptÄ“ nelikumÄ«gie nedemokrÄtiskie valdÄ«bas lÄ“mumi? Tikai tÄpÄ“c ka kÄdam tÄ gribas? Un kurš par to runÄ? VÄ“jonis? Kas vispÄr ir VÄ“jonis? Kaut kÄds visu atzÄ«tais nÄcijas garÄ«gais lÄ«deris un intelektuÄlis vai kÄrtÄ“jais Saeimas abortbalsojuma rezultÄts valsts prezidenta amatÄ? VarbÅ«t viņš ir izcils jurists, finasists vai vÄ“sturnieks? NÄ“ – kÄrtÄ“jais pogu spaidÄ«tÄjs ar biologa izglÄ«tÄ«bu, kurš pastrÄdÄja kÄdu laiku skolÄ par bioloÄ£ijas skolotÄju, pÄ“c tam uzsÄka karjeru pašvaldÄ«bÄ, ministrijÄ un pasÄ“dÄ“jis SaeimÄ. Ko, piedošanu, viņš saprot no politikas? OrientÄ“jas sÄ«kajÄs partiju zemtepiÄ·a intrÄ«gÄs? Ja VÄ“jonis neieklausÄs tautas balsÄ«, kÄpÄ“c man vispÄr jÄieklausÄs viņa vÄrdos? Davai, VÄ“joni, uz neredzÄ“šanos!
Iekšlietu ministrs Kozlovskis: „VisticamÄk, pašlaik augstÄkais procents, kuri bÄ“gļu statusam kvalificÄ“jas, ir AfganistÄnas, IrÄkas un SÄ«rijas iedzÄ«votÄji. Ir arÄ« Ä€frikas valstis, taÄu precÄ«zi pateikt vÄ“l nevar”. KÄpÄ“c tu nevari neko precÄ«zi pateikt un nÄc pie nÄcijas ar saviem murgainajiem priekšlikumiem nesagatavojies? Par ko tev mÄ“s algu maksÄjam? Par to, lai tu neko nevarÄ“tu konkrÄ“tu pateikt? Kas tas par murgu: „Latvija ir ieinteresÄ“ta uzņemt bÄ“gļu Ä£imenes – vecÄkus ar bÄ“rniem, nevis atsevišÄ·us bÄ“gļus”. Kurš tev teica, ka Latvija ir ieinteresÄ“ta? Kas ir Latvija šajÄ gadÄ«jumÄ? ValdÄ«ba, tauta, zemesgabals uz kura mÄ“s esam spiesti sadzÄ«vot un paciest šo valdÄ«bu?
„ES PatvÄ“ruma, migrÄcijas un integrÄcijas fondÄ 2014.-2020.gadam ir paredzÄ“ti aptuveni septiņi miljoni eiro un daļa šÄ«s summas bÅ«s paredzÄ“ta bÄ“gļu uzņemšanai. PiedevÄm Latvija no ES saņems 6000 eiro par katru bÄ“gli.” Kas tas par murgu??? Mums nav kur likt septiņus miljonus eiro? Mums nepietiek, ka valsti apzog mÅ«su ierÄ“dņi, mums vajag liekēžus no eksotiskajÄm valstÄ«m? KÄpÄ“c mÅ«su samaksÄtos nodokļus dabÅ« kaut kÄdi bÄ“gļi? Mums nav pašu vajadzÄ«bu? KÄpÄ“c afÄ«šu stabi pilsÄ“tas vidÄ“ aicina iedzÄ«votÄjus ziedot bÄ“rnu slimnÄ«cas fonda ÄrkÄrtas gadÄ«jumiem, bet mÅ«su valdÄ«ba kaut kÄdiem bÄ“gļiem taisÄs izlietot septiņus miljonus eiro? KÄpÄ“c man jÄziedo kaut kas, ja šÄ« finansÄ“juma atrašanÄ ir tiešs valdÄ«bas pienÄkums?! Ja valdÄ«bai ir lieka nauda, es varu ieteikt kÄ to noderÄ«gi izlietot. Un kas tie par 6000 eiro par katru bÄ“gli? DÄvana? TÄ arÄ« ir mÅ«su nauda, kuru mÄ“s savulaik iemaksÄjam ES budžetÄ!
Ministrs aicinÄja politiÄ·us un pÄrÄ“jo Latvijas sabiedrÄ«bu nespekulÄ“t ar bÄ“gļu jautÄjumu. KÄpÄ“c gan nÄ“? Tu taÄu neko lÄgÄ neizskaidroji! „PrecÄ«zi nav zinÄms”. Un kas tu tÄds esi, kurš norÄdÄ«tu, ko man darÄ«t un ko nÄ“? Mana valsts, mana nauda. Tu esi man tukša vieta!
Šeit bÅ«tu jÄsaka, ka jautÄjums par bÄ“gļiem nav jautÄjums, kurš ir parÄdÄ«jies tÄpat pÄ“kšÅ†i, šis ir sistÄ“misks jautÄjums, atbilde uz kuru ir meklÄ“jama Eiropas SavienÄ«bas bÅ«tÄ«bÄ. Eiropas SavienÄ«bas izveidošana ir viens no interesantÄkiem politiskiem projektiem un nu jau vÄ“stures notikumiem pÄ“ckara EiropÄ. TaÄu šÄ« projekta pirmsÄkumi ir meklÄ“jami vÄ“l krienu laiku pirms tÄs faktiskÄs nodibinÄšanas brīža. ŠÄ« ir daļa no jautÄjuma, kurš nodarbinÄja filozofu un juristu prÄtus jau kopš senÄtnes – kÄ sasniegt un nodrošinÄt mūžīgo mieru. Idejas pirmsÄkumi meklÄ“jami gan sengrieÄ·u (ekumÄ“na) filozofijÄ, gan universÄlÄs senÄs Romas impÄ“rijas idejÄs. 20. gadsimta pirmajÄ pusÄ“ holandiešu vÄ“sturnieks, pacifists un pie reizes HÄgas Miera pils bibliotÄ“kas vadÄ«tÄjs Jakobs ter Moilens sarakstÄ«ja, laikÄm, apjomÄ«gÄko un nu jau par klasisko kļuvušo pÄ“tÄ«jumu par jautÄjumu ar nosaukumu „StarptautiskÄs organizÄcijas doma savÄ attÄ«stÄ«bÄ”, kurÄ sÄ«ki izklÄstÄ«ja idejas attÄ«stÄ«bu laika posmÄ no 1300. lÄ«dz 1889. gadam. TrÄ«s biezos sÄ“jumos, balstoties uz pieejamiem drukÄtiem avotiem, viņš apkopoja un smalki izanalizÄ“ja Anrija IV, Bentema, Grocija, Kanta, Napoleona un citu domÄtÄju un valstsvÄ«ru projektus. 20. gadsimta sÄkumÄ pretrunas starp lielvalstÄ«m sasniedza kulminÄcijas punktu un Eiropa sašÄ·Ä“lÄs divÄs naidÄ«gajÄs nometnÄ“s. Par spÄ«ti tam ideja par kÄdu pÄrvalstu organizÄciju netika aizmirsta un tas bija tikai laika jautÄjums kad Ä«sti tÄ parÄdÄ«sies. Kara laikÄ vÄcieši turpinÄja kalt pÄ“ckara Eiropas plÄnus, te var pieminÄ“t kaut vai FrÄ«driha Naumaņa „Viduseiropu”, kurÄ VÄcijai un AustroungÄrija tika atvÄ“lÄ“ta vadoša loma. KÄ kuriozu var minÄ“t Hansa Ludviga Rozegera utopisko romÄnu „Golfa straume”, kurš tika publicÄ“ts 1913. gadÄ un no šodienas viedokļa ir atzÄ«stams nepolitkorektu. RomÄns stÄstÄ«ja par stipras vienotas Amerikas un sašÄ·eltas Eiropas sÄncensÄ«bu, kÄ rezultÄtÄ amerikÄņiem izdevÄs pagriezt Golfa straumi citÄ virzienÄ, izraisot ledus laikmetu EiropÄ. SašÄ·elta Eiropa cÄ«Å†Ä pret ASV cieta pilnÄ«gu sakÄvi, taÄu vÄ“lÄk stipra un apvienota Eiropa VÄcijas virsvadÄ«bÄ izcÄ«nÄ«ja pilnÄ«gu uzvaru. Interesanti atzÄ«mÄ“t, ka saskaÅ†Ä ar romÄna fabulu karš beidzas 1970. gadÄ un Eiropas SavienÄ«bas prezidents – vÄcu Ä·eizars FrÄ«drihs Vilhelms VII pasludina mūžīgo mieru. KÄ redzams, autors ir tikai kļūdÄ«jies VÄcijas valsts iekÄrtas jautÄjumÄ, taÄu nekļūdÄ«jÄs par to, kurš diriģē Eiropas apvienoto orÄ·estri. Un, neaizmirstam, tas viss tika uzrakstÄ«ts 1912.-1913. gadÄ.
PirmÄ starptautiskÄ organizÄcija, kuras uzdevums bija nodrošinÄt mieru, bija Vudro Vilsona ierosinÄtÄ Tautu savienÄ«ba. Laika gaitÄ šÄ« organizÄcija izrÄdÄ«jÄs par neefektÄ«vu, jo dalÄ«ba tajÄ bija brÄ«vprÄtÄ«ga un daudzi tÄs dalÄ«bnieki nemaz nevÄ“lÄ“jÄs ievÄ“rot tÄs statÅ«tus. VÄ“lÄk Tautu savienÄ«bas vietÄ tika nodibinÄta tagadÄ“ja Apvienoto nÄciju organizÄcija. Un šeit noteikti jÄpiemin kÄda kustÄ«ba, kura tika nodibinÄta tikai dažus gadus pÄ“c Tautu savienÄ«bas, un kura kļuva visai populÄra starpkaru periodÄ EiropÄ. Runa ir par Starptautisko Paneiropas savienÄ«bu, kuras dibinÄtÄjs un idejiskais iedvesmotÄjs bija grÄfs Rihards Nikolajs fon Kudenhofe-Kalergi. Kudenhofe-Kalergi bija tipisks kultÅ«ru mijiedarbÄ«bas auglis – austriešu diplomÄta un japÄņu geišas dÄ“ls, kurš izaudzis, tÄ teikt, multikulturÄlajÄ un kosmopolitiskajÄ vidÄ“, un pietiekami lielÄ mÄ“rÄ nejÅ«tÄs nedz kÄ vÄcietis, nedz kÄ japÄnis. ŠÄ« nacionÄlÄ dezorientÄcija ļÄva viņam skatÄ«ties uz Eiropas problÄ“mÄm no cita skatu punkta un pÄ“c pirmÄ pasaules kara viņš publicÄ“ savu slavenÄko grÄmatu –„Paneiropu”. TajÄ grÄfs analizÄ“ Eiropas kara un miera problÄ“mas un piedÄvÄ risinÄjumu – izveidot pÄrnacionÄlo valsti – Paneiropu. Kad visi Eiropas iedzÄ«votÄji piederÄ“s vienai nÄcijai, zudÄ«s konfliktu rašanÄs iespÄ“ja, tÄdÄ“jÄdi, tiks novÄ“rsti visi turpmÄkie kari. ZÄ«mÄ«gi, ka grÄfs noteikti izslÄ“dz no Paneiropas gan LielbritÄniju, gan Krieviju, jo šÄ«m valstÄ«m ir pÄrÄk plaša izplatÄ«ba Ärpus Eiropas (runa ir par toreizÄ“jo britu koloniÄlo impÄ“riju un Krievzemes plašumiem aiz UrÄla kalniem, šeit gan lielas izmaiņas nav notikušas) un šis moments jau raisa jautÄjumus kÄ viņš iedomÄjas „Eiropas vienotas nÄcijas izveidi” un kÄ abu minÄ“to lielvalstu izslÄ“gšana mazinÄs Eiropas mÄ“roga jauna kara varbÅ«tÄ«bu? Ko piedÄvÄ grÄfs? Viņš saka: analoÄ£iski baznÄ«cas atdalÄ«šanai no valsts, kÄ rezultÄtÄ vairs nepastÄv valsts baznÄ«ca un ticÄ«ba un reliÄ£ija kļuva par katra cilvÄ“ka iekšÄ“jo lietu, ir nepieciešams atdalÄ«t valsti no nÄcijas. NÄcionÄlajai piederÄ«bai un nacionÄlajai apziņai ir jÄbÅ«t par katra cilvÄ“ka iekšÄ“jo lietu. TÄpat kÄ nav valsts baznÄ«cas, nevar bÅ«t valsts ar valsts nÄciju. Ir tikai iedzÄ«votÄji-cilvÄ“ki. GrÄfs proponÄ“, ka realizÄ“jot šo politiku, EiropÄ dzÄ«vos tikai divas nÄcijas – eiropieši un eiropietes.
Raugoties uz šodienas Eiropas SavienÄ«bu, kurÄ eksistÄ“ vesela virkne nerakstÄ«tu un patiesai demokrÄtijai neatbilstošu principu (piemÄ“ram, aizliegums veidot nacionÄli orientÄ“tas valdÄ«bas), nav nekÄdu šaubu, ka grÄfa fon Kudenhofe-Kalergi deklarÄ“tais valstu pamatnÄciju kÄ kategorijas iznÄ«cinÄšanas un nevienÄ Eiropas SavienÄ«bu dibinÄšanas dokumentos nerakstÄ«tais princips de facto tiek realizÄ“ts dzÄ«vÄ“ pilnÄ mÄ“rÄ. Šis process ir grÅ«ti pamanÄms ar acÄ« uzreiz un to kÄ jau jebkuru vÄ“sturisku un sociÄlo parÄdÄ«bu var izsekot tikai no zinÄma attÄluma, pÄ“c ilgÄka laika. Valsts pamatiedzÄ«votÄju atšÄ·aidÄ«šana ar iebraucÄ“jiem no citÄm valstÄ«m, aizbildinoties ar zemo dzimstÄ«bu (un tas ir gan fakts!), ar viltus humÄnisma un šÄ·ietamÄ darba spÄ“ka trÅ«kuma apsvÄ“rumiem, ir tikai attiecÄ«gas valsts – šoreiz Latvijas – kolonizÄ“šanas pirmÄ lakstÄ«gala.
KÄ pierÄdÄ«jumu augstÄk minÄ“tajam apgalvojumam minÄ“šu, ka 2003. gadÄ Latvija piešÄ·Ä«ra III šÄ·Ä«ras TrÄ«s zvaigžņu ordeni Oto fon Habsburgam, kurš laika posmÄ no 1957. lÄ«dz 2004. gadam bija grÄfa fon Kudenhofe-Kalergi dibinÄtas kustÄ«bas viceprezidents un prezidents. Ordeņa kapitula lÄ“mums datÄ“ts ar 20. oktobri – tieši mÄ“nesi pÄ“c notikušÄ referenduma par iestÄšanos Eiropas SavienÄ«bÄ. Par ko konkrÄ“ti šai personai tika piešÄ·irts valsts augstÄkais apbalvojums – atklÄtos avotos atrast nevar un var tikai nojaust, bet fakts, ka mÅ«su it kÄ nacionÄli noskaņota prezidente pasniedza ordeni personai, kura vadÄ«ja nacionÄlÄs valstis noliedzošu kustÄ«bu, skaidri parÄda mÅ«su valsts politikas virzienu.
Pie Eiropas SavienÄ«bas nerakstÄ«tiem principiem pieder melošana un manipulÄcijas ar sabiedrisko domu un sabiedrisko apziņu no valsts administratÄ«vÄ aparÄta puses. Ja tiek pÄrmests Krievijai, ka tur valsts aparÄts piedalÄs esoša politiskÄ režimÄ nostiprinÄšanÄ un propagandÄ“šanÄ, tad tas pats notiek arÄ« EiropÄ un LatvijÄ.
Eiropas ideja tagadÄ“jÄ izskatÄ ir tikai tukša ideja bez noteikta satura, tas ir baisais sociÄlais eksperiments, savdabÄ«gais „open project”, lÄ«dzÄ«gi komunismam. MÄ“s nezinÄm kurp ejam vai kurp tiekam vesti, bet mÅ«s sagaida „gaiša nÄkotne”. ZÄ«mÄ«gi, ka politkorekti Eiropas SavienÄ«bas atbalstÄ«tÄjus mÄ“dz saukt par eirooptimistiem, savukÄrt pretiniekus par eiroskeptiÄ·iem. Šie nosaukumi jau vien pierÄda, ka eirooptimisti Ä«stenÄ«bÄ neko nezin kas bÅ«s tÄlÄk, taÄu viņi “cer”, ka viss bÅ«s labi. TaÄu arÄ« eirooptimistu nosaukums ir pÄrÄk optimistisks. Pie eirooptimistiem tiek pieskaitÄ«ti ne tikai rÅ«dÄ«ti eiroentuziÄsti (pareizÄk sakot, eiroradikÄļi), gan arÄ« tie, kam Ä«stenÄ«bÄ pilnÄ«gi vienalga, taÄu tiem kÄ mainstream’am piederÄ«giem nekad nav sava argumentÄ“tÄ viedokļa vai arÄ« viņiem nav konkrÄ“tu argumentu “pret” sakarÄ ar pilnas informÄcijas trÅ«kumu un atbilstošu zinÄšanu neesamÄ«bu. SavukÄrt, eiroskeptiÄ·i nebÅ«t nav skeptiÄ·i, tie noteikti zin, ka nekas labs no Eiropas SavienÄ«bas nebÅ«s, tie ir šÄ« murga pretinieki. Tikai lai neizskatÄ«tos tÄ, ka Eiropas SavienÄ«bas šÄ·ietami cÄ“lajai idejai ir pretinieki, tie politkorekti tiek saukti par “skeptiÄ·iem”, kaut arÄ« pareizi bÅ«tu runÄt par eiropretiniekiem. Mums tiek uzspiests totÄlais politkorektums, šajÄ ziÅ†Ä var pilnÄ«gi droši runÄt par neototalitÄrismu, kurÄ dominÄ“ tikai vienÄ«gais pareizais viedoklis, kad cilvÄ“ki neredz jÄ“gu (“tÄpat neklausÄ«s!”) vai banÄli baidÄs paust citÄdu viedokli.
TaleirÄns-Perigors kÄdreiz ir teicis, ka “mele ir domÄta tam, lai slÄ“ptu savas domas, nevis tÄs paustu”. EiroradikÄļi melo, slÄ“pjot savas patiesas domas. Viņi nepasaka visu lÄ«dz galam. MÄ“s jau redzÄ“jÄm, ka IlmÄrs Mežs runÄja par kÄdiem 50 bÄ“gļiem, valdÄ«ba akceptÄ“jusi 250, rezultÄtÄ tie bÅ«s mÄ“rami tÅ«kstošos un desmitiem tÅ«kstošos, pÄ“c tam simtiem tÅ«kstošos. Un tas nav nekÄds pÄrspÄ«lÄ“jums! Skaidrs, ka tas nebÅ«s viena vai pat divu gadu ietvaros, bet ja mÄ“s Latvijai vÄ“lam saules mūžu, tad agrÄk vai vÄ“lu šis murgs bÅ«s noticis fakts.
ManÄ dzīļÄkajÄ pÄrliecÄ«bÄ kopÄ harmoniski apvienot var tikai savstarpÄ“ji saderÄ«gus un homogÄ“nus elementus. NedrÄ«kst apvienot vienÄ izstÄdÄ“ klasisko un moderno mÄkslu. Tas ir bezgaumÄ«gi. NedrÄ«kst apvienot skolÄ vienÄ klasÄ“ izcilniekus un attÄ«stÄ«bas ziÅ†Ä atpalikušos vai vienkÄrši slinkus skolniekus. Ne jau izcilnieki ietekmÄ“s sliņķus vai atpalikušos, tie pieskaņosies kopÄ«gajai plÅ«smai, kas ies tikai par ļaunu izcilniekiem. Tas nav pedagoÄ£iski. NedrÄ«kst apvienot vienÄ armijas vienÄ«bÄ profesionÄli trenÄ“tus karavÄ«rus un civilos bez atbilstošas sagatavošanÄs pakÄpes un likt viņiem piedalÄ«ties kaujas operÄcijÄ meÅ¾Ä ar pilnu mÅ«cijas komplektu. Stiprie pieskaņosies vÄjajiem. ŠÄdu kaujas vienÄ«bu pretinieks vienÄ mirklÄ« iznÄ«cinÄs. Tas ir pretrunÄ ar elementÄru militÄro mÄcÄ«bu. Nevar apvienot vienas pilsoniskÄs sabiedrÄ«bas ietvaros cilvÄ“ku grupas, kurÄm ir pilnÄ«gi dažÄda kultÅ«ras izcelsme, dažÄda attieksme pret valsti, dažÄdi uzskati attiecÄ«bÄ uz reliÄ£iju, dažÄdi uzskati par sadzÄ«vi. Tas ir nevalstiski.
MÄ“s tÄpat jau dzÄ«vojam faktiski divkopienu valstÄ«. Mums ir divi BrÄ«vÄ«bas pieminekļi – viens RÄ«gas centrÄ, otrs – PÄrdaugavÄ. MÄ“s divas reizes atzÄ«mÄ“jam Jauno gadu: pÄ“c Latvijas un pÄ“c Maskavas laika. Mums ir divi ZiemassvÄ“tki un divi Lieldienu svÄ“tki. Mums ir divas OtrÄ pasaules kara piemiņas dienas, kuras vienmÄ“r šÄ·ir viena diena. Bet mÄ“s esam sen kopÄ un paciešam šo situÄciju, ekstrÄ“mismam LatvijÄ nav vietas un atbilstošas augsnes. TaÄu bÄ“gļu parÄdÄ«šanÄs LatvijÄ var visu izmainÄ«t un tas ir pieteikts karš pret mÅ«su valsti, pret mÅ«su kultÅ«ru, pret mÅ«su vÄ“rtÄ«bÄm. Un reliÄ£ijas, kultÅ«ras un demogrÄfijas jautÄjumi ir tie jautÄjumi, kuros ir sagaidÄmas vislielÄkÄs atšÄ·irÄ«bas.
RunÄjot par reliÄ£iju nepieciešams pasvÄ«trot, ka Latvija, par spÄ«ti Satversmes preambulÄ esošajai atsaucei uz kristÄ«gajÄm vÄ“rtÄ«bÄm, ir laicÄ«ga valsts. TaÄu pastÄv ļoti liels risks, ka bÄ“gļiem ir savs priekšstats par reliÄ£iju un šis uzskats var nebÅ«t draudzÄ«gs vai iecietÄ«gs mÅ«su izpratnÄ“. MazÄkais ko mÄ“s varam sagaidÄ«t, viņu vÄ“lmi ne tikai paciest no mÅ«su puses, bet respektÄ“t viņu reliÄ£iju. Pieredze rÄda, ka tÄlÄk šiem cilvÄ“kiem parÄdÄs tieksme vervÄ“t jaunus ticÄ«gos un arÄ« visiem pÄrÄ“jiem uzspiest savu reliÄ£iju. Pašlaik konflikti uz reliÄ£iska pamata ir paši spÄ“cÄ«gÄkie un radÄ«t augsni, lai tie rastos LatvijÄ ir noziegums pret valsti un tiem iedzÄ«votÄjiem, kas no tiem cietÄ«s.
RunÄjot par kultÅ«ru, tad mÄ“s labprÄt šo piemÄ«lÄ«go kultÅ«ru, tÄpat kÄ mežacÅ«kas, redzÄ“tu tikai krÄsainos ilustrÄ“tajos izdevumos no droša attÄluma, vai arÄ«, ja kÄdam patiešÄm ir vÄ“lme iedziļinÄties šajÄ kultÅ«rÄ, tad baudÄ«tu viņu uz vietas savÄ dabiskajÄ vidÄ“. KultÅ«ra nav tikai ģērbšanÄs stils, personiskas higienas jautÄjums, tas ir izglÄ«tÄ«bas jautÄjums, tas ir jautÄjums par juridiskiem priekšstatiem, kas ir labs un kas ir slikts. MÄ“s paspÄ“jam jau novÄ“rtÄ“t britu tÅ«ristu izdarÄ«bas RÄ«gÄ un vairÄkkÄrt pieÄurÄto BrÄ«vÄ«bas pieminekli. MÄ“s neesam sajÅ«smÄ no šÄ«s kultÅ«ras. Pat ja tÄdu tÅ«ristu parÄdÄ«šanÄs RÄ«gÄ degradÄ“ mÅ«su kultÅ«ras vidi, tad ko var sagaidÄ«t no cilvÄ“kiem no tiem kultÅ«ras lokiem, ar kuriem mums nav nekÄd kopÄ«gÄ? TÄpÄ“c mÄ“s nevÄ“lamies eksperimentÄ“t ar bÄ“gļiem un negribam zinÄt, vai kÄda ir viņu kultÅ«ra, vai viņi pietiekami labi izprot mÅ«su likumus un uzvedÄ«bas normas, mÄ“s gribam dzÄ«vot mierÄ«gu dzÄ«vi bez jebkÄdiem stresiem.
Visbeidzot, runÄjot par demogrÄfiju tad šis ir nopietnÄkais izaicinÄjums, jo šeit savijas kopÄ gan kultÅ«ra, gan reliÄ£ija. KÄ jau minÄ“ju, vienÄ dzÄ«ves telpÄ var apvienot tikai lÄ«dzÄ«gus savstarpÄ“ji saderÄ«gus elementus.
KÄdi esam mÄ“s? Izlaidusies tauta, kura jau ceturtdaļgadsimta nespÄ“j sakÄrtot savu valsti, kaut arÄ« ir bijušas nodrošinÄtas visas iespÄ“jas. Jo apzagt savu valsti ir krietni vieglÄk, nekÄ to reformÄ“t un ekonomiski attÄ«stÄ«t. Kopš Padomju savienÄ«bas sabrukuma, kad radikÄli krita dzÄ«ves lÄ«menis, radikÄli krita arÄ« dzimstÄ«ba. Nenoliedzami, ka mÅ«su izprartnÄ“ pastÄv zinÄma korelÄcija starp dzÄ«ves lÄ«menÄ« un dzimstÄ«bu, taÄu tÄ pastÄv tikai mÅ«su izpartnÄ“ un tas nenozÄ«mÄ“, ka kÄds redz to pašu korelÄciju. Ar zemu dzimstÄ«bu mÄ“s paši esam uzlikuši sev nÄves hipotÄ“ku. MÄ“s tiešÄm palÄ“nÄm izmirstÄm un valsts iedzÄ«votÄji objektÄ«vi noveco. Nav nepieciešama statistika, pietiek vienreiz izbraukt ar sabiedrisko transportu, lai novÄ“rtÄ“tu katastrofas mÄ“rogu. Un mums ir jÄizpÄ“rk šÄ« nÄves hipotÄ“ka, radikÄli palielinot dzimstÄ«bu. TaÄu šeit dzirdÄmas atrunas: (1) nav naudas, lai pabarotu un uzturÄ“tu bÄ“rnu (2) sievietei gribas izskatÄ«ties labi un viņa negrib bojÄt savu figÅ«ru, viņai gribas vairÄk naudas, kuru tÄ ietaupÄ«s, ja bÅ«s mazÄk bÄ“rnu (3) mÅ«su bÄ“rns ir mÅ«su princis un princese, viņam ir jÄbÅ«t savai bÄ“rnu istabai, taÄu dzÄ«voklis ir neliels. Šeit es gribu teikt, ka šÄ«s atrunÄšanÄs ir naturÄlas pupu mÄ«zas. Ja mÄ“s paskatÄ«simies kopÄ«gu dzimstÄ«bas statistiku LatvijÄ, tad mÄ“s redzÄ“sim, ka tiešÄm, tendence ir negatÄ«va. TaÄu ja mÄ“s paskatÄ«simies statistiku pa tautÄ«bÄm, tad redzÄ“sim, ka ir viena tautÄ«ba, kurai visu laiku bija pozitÄ«va dzimstÄ«bas statistika. Tie ir ÄigÄni. ÄŒigÄni, kas ir vismazÄk integrÄ“ta sabiedrÄ«bas daļa. 90% ÄigÄnu oficiÄli nekur nestrÄdÄ (šie cipari aptuveni, konkrÄ“tam ciparam nav izšÄ·irošas nozÄ«mes). TaÄu viņi spÄ“j ne tikai ieņemt, bet arÄ« laist pasaulÄ“ bÄ“rnu, pabarot viņu un dažreiz pat aizsÅ«tÄ«t uz skolu. TÄtad, problÄ“mÄ ir nevis ekonomiskajos apstÄkļos, bet mÅ«su sociÄlajos priekšstatos un attieksmÄ“ pret dzimstÄ«bu. TÄpat ir skaidrs, ka bÄ“rnu iznesÄšana un dzemdÄ“šÄna var negatÄ«vi ietekmÄ“t sievietes figÅ«ru, secÄ«gi sievietes sevi saudzÄ“ un laiž pasaulÄ“ 1-2 bÄ“rnus. TaÄu laist 1-2 bÄ“rnus pasaulÄ“ ir egoisms augstÄkajÄ mÄ“rÄ. MÄ“s dzÄ«vojam stipri industrializÄ“tÄ pasaulÄ“, kur par spÄ«ti medicÄ«nas sasniegumiem ir pietiekami augsta mirstÄ«ba. Iet bojÄ pÄrsvarÄ jauni vÄ«rieši – pÄrgalvÄ«ga braukšana, narkotikas, ekstremÄlie sporta veidi utt. Bieži vien, klausoties ziņas, rodas iespaids, ka mÅ«su cilvÄ“ki domÄ, ka tiem kÄ kaÄ·iem ir septiņas dzÄ«vÄ«bas – aiziet nopeldÄ“ties un noslÄ«kst, aizbrauc pavizinÄties un ieskrien kokÄ, aiziet copÄ“t un re – ielÅ«zis ledÅ«. VecÄki, kas audzinÄjuši savu atvasi un visu likuši tajÄ, pÄ“kšÅ†i tiek nostÄdÄ«ti fakta priekšÄ, ka viņu dzÄ«vÄ“ ir ienÄcis tukšums. VÄ“l trakÄk, ja vienÄ Ä£imenÄ“ pÄ“kšÅ†i aiziet bojÄ divi bÄ“rni. Un šÄdu piemÄ“ru ir milzums daudz. Skaidrs, ka jebkurš bÄ“rns ir mīļš un mÄ«lÄ“ts, taÄu jo to ir vairÄk, jo ir vieglÄk pÄrdzÄ«vot zaudÄ“juma sÄpi. TÄpÄ“c šeit nav jÄdomÄ par figÅ«ru, bet par to situÄciju, par kuru labÄk nedomÄt, bet kura var, diemžēl, notikt. Visbeidzot runÄjot par bÄ“rna Ä«pašu statusu Ä£imenÄ“ un viņa personisko telpu jÄatzÄ«mÄ“, ka bÄ“rna istaba ir vÄ“lama, taÄu tas ir stereotips, kuram nav reÄla pamatojuma. Ja mÄ“s paskatÄ«simies uz viduslaiku blÄ«vu pilsÄ“tas apbÅ«vi vai arÄ« iegriezÄ«simies kaut vai 18.-19. gadsimta pilsÄ“tas mÄjÄ, tad pÄrsteidz tas, cik necÄ«ga personiska telpa bija katram no mÄjas iemÄ«tniekiem. BÄ“rnu toreiz bija 6-8, klÄt jÄpieskaita vecÄki, iespÄ“jams, kaut kÄds apkalpojošais personÄls. Ja no bÄ“rna taisÄ«t princi vai princesi, tad protams, neiztikt bez pils, vai vismaz atsevišÄ·as istabas. TaÄu nevajag pÄrlieku lutinÄt bÄ“rnu un padarÄ«t par dieviem lÄ«dzÄ«gu. NÄcÄs man vienreiz grÄmatnÄ«cÄ ieskatÄ«ties “Princeses enciklopÄ“dijÄ”. Man pietika izlasÄ«t princeses pirmo pazÄ«mi – “Īsta princese sev neko nekad neatsaka”, lai saprastu, kÄdu monstru var dabÅ«t galu galÄ ar šÄdu audzinÄšanas metodi. TaÄu kÄ ir citiem? Es atceros gadÄ«jumu, ka pirms gadiem 20 RÄ«gÄ par nemaksÄšanu no dzÄ«vokļa tika izlikta ÄigÄnu Ä£imene. Kad policisti uzlauza durvis, tika noskaidrots, ka divistabu dzÄ«voklÄ« mitinÄjušies 17 (septiņpadsmit) cilvÄ“ki. Te nu ir jums bÄ“rna personiskÄ telpa un princeses pils! SecinÄjums: esam egoisti, kuri domÄ pirmÄm kÄrtÄm par savÄm Ä“rtÄ«bÄm, nevis par sabiedrÄ«bu kopumÄ. Noteikti jÄpiemin arÄ« tas, ka mÅ«su sabiedrÄ«bÄ ir vÄ“rojams arÄ« zems morÄles lÄ«menis, kas neveicina pareizu izpratni par Ä£imenes vÄ“rtÄ«bÄm un sievietes un vÄ«rieša lomÄm sabiedrÄ«bÄ.
KÄdi ir viņi? Stipri un enerÄ£iski cilvÄ“ki reproduktÄ«vÄ vecumÄ, kuri nezin kas ir kontracepcija un kuru uzskatus par Ä£imeni bieži vien nosaka reliÄ£iski uzskati. Nav noslÄ“pums, ka dažas reliÄ£ijas aizliedz kontracepciju. Dažas reliÄ£ijas aizliedz kopošanos, kuras mÄ“rÄ·is nav bÄ“rnu radÄ«šana. ReliÄ£iskiem priekšstatiem ir krietni lielÄks spÄ“ks un autoritÄte nekÄd jebkÄdiem citiem, tai skaitÄ Ä“rtÄ«bas vai estÄ“tiskiem apsvÄ“rumiem. Un tiem bieži vien ir krietni mazÄks laulÄ«bÄ stÄšanÄs vecums, tÄpÄ“c bez tÄ, ka viņi ir auglÄ«gi, viņiem paaudžu reÄ£enerÄcija notiek krietni ÄtrÄk. SecinÄjums: viņi vienkÄrši ražo pÄ“cnÄcÄ“jus. Viņus nenodarbina tie apsvÄ“rumi, kuri nodarbina mÅ«su prÄtus – kur dzÄ«vot, ko Ä“st. Viņi noteikti zin, ka valsts nevienam neļaus nomirt badÄ. TÄpÄ“c ja viņi atnÄks uz Latviju – viņiem bÅ«s nodrošinÄti komfortabli apstÄkļi un varÄ“s dzÄ«vot cepuri kuldami.
TÄpÄ“c ir ÄrkÄrtÄ«gi svarÄ«gi nevis atvest šeit bÄ“gļus, lai tie risina demogrÄfisku problÄ“mu, bet pašiem mums sÄkt risinÄt šo problÄ“mu, paredzot motivÄcijas pasÄkumus. Ja mÄ“s kÄ sabiedrÄ«ba nevairojamies, tad mÄ“s degradÄ“jam. Un tad jau nav jÄbrÄ«nÄs, ka kÄds gribÄ“s kolonizÄ“t mÅ«su mīļo Latviju. Šeit derÄ“tu atcerÄ“ties situÄciju, ka pirmÄ pasaules kara laikÄ Kurzeme ir pazaudÄ“ja 80% savu iedzÄ«votÄju, zeme bija gandrÄ«z tukša. Vairums iedzÄ«votÄju devÄs bÄ“gļu gaitÄs uz Krievijas iekšzemi, daļu veidoja boļševiki un daļu veidoja nacionÄli noskaņoti latvieši. Daba nemÄ«l tukšumu un šajos apstÄkļos Ä«sti nav ko pÄrmest vÄciešiem, ka tie ir atraduši tukšu zemi, kura gadsimtiem ilgi atradÄs vÄcu kultÅ«ras ietekmÄ“, un kuru viņi pÄ“kšÅ†i sagribÄ“juši kolonizÄ“t. TurklÄt vÄcieši konstatÄ“juši, ka latviešiem ir faktiski divbÄ“rnu sistÄ“ma – viņi atražo pašus sevi, taÄu kopÄ“jais iedzÄ«votÄju skaits nepalielinÄs. MÅ«sdienÄs mums pat divbÄ“rnu sistÄ“mas nav.
Kurš šoreiz noskatÄ«ja mÅ«su zemi kolonizÄ“šani mÄ“s pat Ä«sti nezinÄm. Lai to nepieļautu, bez aktÄ«vas pretošanÄs valdÄ«bas plÄniem izmitinÄt bÄ“gļus, mums ir jÄtiek nost no nÄves hipotÄ“kas un jÄsaprot, ka ka bÄ“rnu taisÄ«šana ir ne tikai patÄ«kams process, bet valstiski svarÄ«gs uzdevums. Jo caur bÄ“rniem mÄ“s nodrošinÄm gan savu nemirstÄ«bu (filozofiskÄ, nevis bioloÄ£iskÄ nozÄ«mÄ“), gan arÄ« veidojam mÅ«su nÄkotni. Un valstij likumdošanas lÄ«menÄ« ir jÄrada visi objektÄ«vi priekšnoteikumi, paredzot virkni sociÄlo garantiju un cienÄ«gus pabalstus, lai vecÄki bÅ«tu ieinteresÄ“ti radÄ«t pÄ“c iespÄ“jas vairÄk bÄ“rnu, nevis dzemdÄ“t vienu un padarÄ«t par savas Ä£imenes pasaules centru. Šis ir vienÄ«gais veselÄ«gais dzimstÄ«bas problÄ“mas risinÄjums, lai varÄ“tu saglabÄt Latviju kÄ nacionÄlo valsti. Un man pilnÄ«gi nav skaidrs, kÄpÄ“c mÅ«su valdÄ«ba taisÄs izlietot septiņus miljonus eiro svešinieku iekÄrtošanai LatvijÄ, nevis pielikt vÄ“l vairÄkus miljonus un sÄkt izlietot šo naudu dzimstÄ«bas veicinÄšanai.
RezumÄ“jot augstÄk teikto, ja man kÄds jautÄs, vai es esmu par mieru EiropÄ, par Eiropas valstu ciešu sadarbÄ«bu un integrÄciju kopÄ“jo projektu Ä«stenošanÄ, nacionÄlo sapratni un nacionÄlo kultÅ«ru daudzveidÄ«bu un veselÄ«gu apmaiņu, tad kÄ progresÄ«vi noskaņots cilvÄ“ks es noteikti atbildÄ“šu „jÄ”. TaÄu ja man kÄds jautÄs, vai es esmu par Eiropas SavienÄ«bu tÄs tagadÄ“jÄ izskatÄ ar trÄ«m „brÄ«vÄ«bÄm”, kuras kalpo tikai kosmopolitiska biznesa optimizÄcijas vajadzÄ«bÄm, iznÄ«cina katras valsts nacionÄlo savdabÄ«bu, vai es esmu par nacionÄlo valstu iznÄ«cinÄšanu, vai es esmu par to, ka pamatnÄciju iedzÄ«votÄju dzimstÄ«bas nedabisku samazinÄšanos jÄkompensÄ“ ar iebraucÄ“jiem ne tikai no citÄm Eiropas valstÄ«m, bet no zemÄ“m, kurÄm ar Eiropu, tÄs kulÅ«ru un vÄ“rtÄ«bÄm nav nekopÄ kopÄ«ga, vai es esmu par to cilvÄ“ku piespiedu uzņemšanu, kas pilnÄ«gi neiederÄs mÅ«su kultÅ«rÄ un pat naidÄ«gi pret to noskaņoti, vai es atbalstu to, ka valdÄ«ba mÅ«su samaksÄtos nodokļus iztÄ“rÄ“s tiem, kuri nepiedalÄ«jÄs un nepiedalÄ«sies mÅ«su labklÄjÄ«bas veicinÄšanÄ, es kÄ konservatÄ«vi noskaņots cilvÄ“ks noteikti atbildÄ“šu „nÄ“”. Šeit progress un konservatÄ«visms iet roku rokÄ, jo konservatÄ«visms atzÄ«st par noderÄ«gu to, kas arÄ« kÄdreiz bija progresÄ«vs un laika gaitÄ pierÄdÄ«ja savu efektivitÄti.
MÅ«su – Latvijas un patiesas Eiropas – nevis nolaupÄ«tas, bet atgÅ«tas Eiropas patriotu uzdevums ir reformÄ“t Eiropas SavienÄ«bu, pretoties nacionÄli nihilistiskajai politikai un uzstÄties par patiesu demokrÄtiju. DemokrÄtija nav vis cilvÄ“ka tiesÄ«bas vai liberÄlisms kÄ mums te daži cenšas iestÄstÄ«t, demokrÄtija ir lÄ“mumu pieņemšanas caurspÄ«dÄ«gais mehÄnisms, kad lÄ“mumus pieņem tauta, tautas vÄrdÄ un tautas interesÄ“s.
DemokrÄtija eksistÄ“ja senajÄ GrieÄ·ijÄ, kad neviens neko nezinÄja nedz par cilvÄ“ka tiesÄ«bÄm, nedz par humÄnismu, kad vienas sistÄ“mas ietvaros bija gan brÄ«vie pilsoņi, gan arÄ« nebrÄ«vie – vergi. TradicionÄlajÄ demokrÄtijas valstÄ« – LielbritÄnijÄ – demokrÄtija izgÄja ilgu attÄ«stÄ«bas ceļu un tÄs standarts (saturs un forma) – galvenokÄrt attiecÄ«bÄ uz iedzÄ«votÄju pÄrstÄvÄ«bu, to tiesÄ«bÄm un garantijÄm, 13. gadsimtÄ atšÄ·irÄs no demokrÄtijas standarta 18. gadsimtÄ vai arÄ« 21. gadsimtÄ. Pie izteikti demokrÄtiskajÄm valstÄ«m pieder arÄ« DÄnija, kaut arÄ« ta ir konstitucionÄlÄ monarhija. Kad 1660. gadÄ DÄnijai uzbruka Zviedrija un slikti nocietinÄta KopenhÄgena bija gandrÄ«z pazaudÄ“ta, visi valsts iedzÄ«votÄji, neraugoties uz kÄrtu piederÄ«bu, apvienojÄs galvaspilsÄ“tas aizstÄvÄ«bai. Neviens nepamta savu vietu. ArÄ« karalis – militÄri un politiski ne pÄrÄk apdÄvinÄtais FrÄ«drihs III – nolÄ“ma palikt „savÄ ligzdÄ” un sagaidÄ«t Dieva noteikto savas valsts likteni. Zviedrijas karalis jau svinÄ“ja uzvaru un taisÄ«jÄs diktÄ“t dÄņiem savus noteikumus. DÄņu varonÄ«ba un gribas spÄ“ks saglabÄt savu neatkarÄ«bu un nekļūt par Zviedrijas pavalsti vai provinci paveica brÄ«numu. Zviedri, saskÄrušies ar negaidÄ«tu pretestÄ«bu, atkÄpÄs. DÄnijas iedzÄ«votÄji savas valsts stiprinÄšanai un kÄrtu Ä·ildu izbeigšanai demokrÄtiski vienojÄs par absolÅ«tas monarhijas ieviešanu. PÄ“c gandrÄ«z 200 gadiem – 1848. gadÄ DÄnija atkal demokrÄtiski kļuva par konstitucionÄlo monarhiju. Pašlaik DÄnija ir valsts ar visaugstÄkiem nodokļiem EiropÄ, vienu no augstÄkajiem dzÄ«ves lÄ«meņiem EiropÄ, valsts, kur ir zemÄkais korupcijas lÄ«menis EiropÄ, DÄnija ir valsts, kur procentuÄli dzÄ«vo procentuÄli vislielÄkais skaits laimÄ«gu cilvÄ“ku. Ja mÄ“s sÄ«kÄk papÄ“tÄ«sim DÄnijas un Latvijas vÄ“sturi, mÄ“s varÄ“sim atrast vairÄkas interesantas paralÄ“les. TaÄu Latvija, atšÄ·irÄ«bÄ no DÄnijas, ir depresÄ«vo ļaužu zeme ar augstu pašnÄvÄ«bu lÄ«meni, kuri netic paši sev, savai valstij, demokrÄtijai, kur ir viens no zemÄkajiem dzÄ«ves lÄ«meņiem un viens no augstÄkajiem korupcijas lÄ«meņiem EiropÄ. MÅ«su rokÄs ir iespÄ“ja pÄrvÄ“rst mÅ«su zemi laimÄ«gu un plaukstošu, ja mÄ“s to gribam. Visi šie piemÄ“ri uzskatÄmi pierÄda, ka demokrÄtijas saturu nosakÄm tikai mÄ“s, vadoties no mÅ«su vÄ“lmÄ“m un vajadzÄ«bÄm. DemokrÄtijai nav viens konkrÄ“ts standarts, kurš ir nemainÄ«gs kÄ svÄ“tie raksti. DemokrÄtija ir tikai lÄ«dzeklis sasniegt sabiedrÄ«bas un valsts kopÄ“ju labumu un to aizsargÄt.
Kas tad ir sagaidÄms tuvÄkajÄ laikÄ, ja atnÄks bÄ“gļi? ParaudzÄ«simies uz Eiropas pieredzi! Skaidrs, ka sÄksies smadzeņu skalošana. Eiropas SavienÄ«ba kÄrtÄ“jÄ vissavienÄ«bas sammitÄ uzslavÄ“s Latvijas lÄ“mumu, tiks izveidots bÄ“gļu lietu resors, tajÄ tiks nodarbinÄti kÄrtÄ“jie plÄnÄ galdiņa urbÄ“ji, tÄdÄ“jÄdi mazinot bezdarbu. Sekos visÄda veida iepirkumi, latviešu valodas skolotÄjas kļūs pieprasÄ«tas. SabiedriskÄ viedokļa pÄ“tnieki noskaidros, ka 90% Latvijas iedzÄ«votÄju (latvieši, ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu, rÄ«dzineki, ar labu ienÄkumu lÄ«meni) atbalsta bÄ“gļu uzņemšanu. Sekos raudulÄ«gi stÄsti par bÄ“gļu lauztiem likteņiem viņu izcelsmes zemÄ“. VientuļÄs sievietes un homoseksuÄļi priecÄsies par BBC pieejamÄ«bu vairumÄ un to dažÄdiem fantastiskajiem izmÄ“riem. Sekos pirmÄs jauktÄs laulÄ«bas starp bÄ“gļiem un latviešu valodas skolotÄjÄm, pirmÄs šÄ·iršanÄs un raudulÄ«gi stÄsti par varmÄcÄ«bu šajÄs Ä£imenÄ“s, jo iebraucÄ“jiem neesot izpratnes par eiropeiskÄm vÄ“rtÄ«bÄm. Tad 250 bÄ“gļu vietÄ mums pÄ“c nepilna gada ir jau 2500, un ar katru mÄ“nesi šis skaits dubultojas. Mums stÄstÄ«s par to, ka bÄ“gļi ir Eiropas solidaritÄtes simbols visuzskatÄmÄkajÄ veidÄ. MÅ«s apsveiks ar to, ka mÅ«su bÄ“gļi ir Ä«paši intelektuÄli apdÄvinÄti bÄ“gļi un daži no tiem alkts mÄcÄ«ties latviešu valodu un dziedÄt tautasdziesmas. Bija taÄu jau gadÄ«jums ar afgÄņu puiku, kurš iemÄcÄ«jÄs latviešu valodu! Celtnieki cels jaunas mÄjas bÄ“gļu uzņemšanai. TelevÄ«zijas žurnÄlistiem bÅ«s materiÄls ko stÄstÄ«t un rÄdÄ«t reportÄžÄs, filmÄ“t bÄ“gļu dzÄ«ves apstÄkļus, stÄstÄ«t par viņu grÅ«to dzÄ«vi izcelsmes zemÄ“, aptaujÄt blakus esošo mÄju iedzÄ«votÄjus vai tie ir sajÅ«smÄ par šÄdiem kaimiņiem, noskaidrot pie nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ“tÄjiem kÄ tad Ä«sti ir nekustamo Ä«pašumu cenÄm bÄ“gļu apdzÄ«votajos rajonos. ArÄ« “Degpunktam” bÅ«s materiÄls stÄstÄ«t par kÄrtÄ“jo laupÄ«šanu, ko pastrÄdÄja bÄ“gļi, vai par pensionÄru, kuru piekÄva bÄ“gļu bÄ“rni, jo viņš atļÄvÄs viņiem aizrÄdÄ«t uz viņu necienÄ«go uzvedÄ«bu. Vai arÄ« par neratniem latviešu bÄ“rniem, kas izsmeja bÄ“gli un kÄ tas beidzÄs. Kaimiņvalsts vadÄ«tÄjs šajÄ sakarÄ norÅ«pÄ“sies par masveida cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumiem un izteiks bažas par Latvijas spÄ“ju pildÄ«t starptautiskÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas normas. RadÄ«sies sociÄla spriedze un bÅ«s pretreakcija no labÄ“jo partiju puses. Skaidrs, ka arÄ« kreisas partijas uzreiz sÄks rÅ«pÄ“ties par šiem bÄ“gļiem un meklÄ“t savu elektorÄtu viņu starpÄ. PÄ“c pÄris gadiem mÄ“s jau uzzinÄsim par to dažÄs skolÄs bÄ“gļi pieprasa eksotisku reliÄ£ijas mÄcÄ«bu. PÄ“c pieciem gadiem mums jau bÅ«s bÄ“gļu Ä“stuves (bÄ“gļi vienmÄ“r atklÄj sevÄ« izcilus kulinÄrijas talantus, tiklÄ«dz nonÄkuši svešÄ zemÄ“), autoservisi (viņi ir izcili mehÄniÄ·i!), frizÄ“tavas (mmm…pÄ«rsings un tuneļi ausÄ«s), “kultÅ«ras centri” un jauno reliÄ£iju kulta celtnes. Turpinot vissavienÄ«bas tradÄ«cijas, kaut kur tiks atklÄts kinoteÄtris “6. jÅ«lijs”. SÄk veidoties juristu grupas, kas specializÄ“jas bÄ“gļu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bÄ. Latvijas budžets neparedzÄ“tajiem gadÄ«jumiem sÄk plÄ«st no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumu lÄ“ruma, jo Latvija nav nodrošinÄjusi bÄ“gļiem cienÄ«gus dzÄ«ves apstÄkļus, kÄ rezultÄtÄ bÄ“gļiem ir iestÄjusies dziļa depresija un vilšanÄs. PÄ“c desmit gadiem RÄ«gas centrÄ beidzot demontÄ“s pirmo pasaules vÄ“sturÄ“ ZiemassvÄ“tku egli, jo tÄ ir nepolitkorekta un neatspoguļo visu LatvijÄ pÄrstavÄ“to reliÄ£iju daudzveidÄ«bu. RÄslaukumÄ tiks demontÄ“ts arÄ« Rolands, jo viņa tÄ“ls vÄ“sturÄ“ ir visai strÄ«dÄ«gs, ja mÄ“s runÄjam par rekonkistu. Tas pats liktenis piemeklÄ“s LÄÄplÄ“si uz Saeimas nama. ParÄdÄs pirmie deputÄti no bÄ“gļu vidus. ParÄdÄs pirmie rajoni, kuros policija baidÄs braukt iekšÄ. LTV1 sÄk izrÄdÄ«t pirmo seriÄlu par diviem policistiem – inspektoru Graudu un viņa kolÄ“Ä£i Algaraudu. RÄ«gas CentrÄlstacijÄ nogranduši vairÄki spÄ“cÄ«gi sprÄdzieni, vairÄki cilvÄ“ki gÄjuši bojÄ, desmitiem ievainoto. AtbildÄ«bu par tiem uzņemas “bÄ“gļu pretošanÄs centrs”, jo Latvijas ideÄli nesakrÄ«t ar šÄ«s organizÄcijas ideÄliem. Dziesmu svÄ“tki tiek svinÄ“ti šaurÄ Ä£imenes lokÄ, populÄra kļūst kurlmÄ“mo valoda, jo dziedÄt arÄ« kļūst nepolitkorekti. Dejas tiek pasludinÄtas par amorÄlÄm. Tiek aizliegti arÄ« pelÄ“kie zirņi ar speÄ·i, jo neatbilst politkorektuma standartam. Viss sakranbaltsarkanais tiek ierakstÄ«ts sarkanajÄ grÄmatÄ, taÄu arÄ« tÄ krÄsas dēļ tiek pasludinÄta par nepolitkorektu. Andra GrÄmatgalvja dÄ“lam Gatim atsaka darbu RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijÄ neraugoties uz to, ka ir vakances un trÅ«kst darba spÄ“ka. TÄ kÄ RÄ«gas domes lÄ«dztiesÄ«bas padome ir noteikusi RÄ«gas iedzÄ«votÄju pÄrstÄvÄ«bas kvotas gan attiecÄ«bÄ uz dzimumu pÄrstÄvÄ«bu (sievietes, vÄ«rieši, sievieši, vÄ«rietes, transpersonas), gan uz seksuÄlo orientÄciju, gan uz nacionÄlo sastÄvu, tad Gata kandidatÅ«ra tiek noraidÄ«ta, jo viņš ir latvietis un heteroseksuÄlis, bet proporcijai ir nepieciešams nēģēris vai homoseksuÄlis (šo lietu sauc par pozitÄ«vo diskriminÄciju).
ŠÄdi nu ir multikultÅ«ras sabiedrÄ«bas jeb “multi-kulti” principi. IebraucÄ“ji prasa no pamatiedzÄ«votÄjiem morÄlÄ pienÄkuma izpildi, taÄu paši nejÅ«tÄs saistÄ«ti ar kaut kÄdiem pienÄkumiem un nemaz negrib integrÄ“ties. PÄ“c 200 gadiem tiek atjaunota dzimtsbÅ«šana, tikai nevis attiecÄ«bÄ uz miesu, bet uz garu. Mums iestÄsta, ka mÄ“s esam kÄdam kaut ko parÄdÄ. Un daži tam tic. Un tic integrÄcijai.
KÄpÄ“c kÄdam bÄ“glim integrÄ“ties LatvijÄ, ja Satversmes 114. pants paredz pilnÄ«gi pretÄ“jo: personÄm, kuras pieder pie mazÄkumtautÄ«bÄm, ir tiesÄ«bas saglabÄt un attÄ«stÄ«t savu valodu, etnisko un kultÅ«ras savdabÄ«bu. MÄ“s jau dzirdÄ“jÄm argumentus, ka dažas tautÄ«bas MaskavÄ drÄ«kst staigÄt ar aukstiem ieroÄiem, jo tie esot nacionÄlÄ tÄ“rpa sastÄvdaļa. TÄda nu ir viņu etniskÄ un kultÅ«ras savdabÄ«ba. KÄpÄ“c bÄ“gļiem mÄcÄ«ties latviešu valodu, ja likums viņiem atļauj to nedarÄ«t un saglabÄt un attÄ«stÄ«t savu valodu? Satversmes 114. pants ir tÄ«ra kaitniecÄ«ba valsts interesÄ“m.
Ja kÄds grib mums atņemt mÅ«su valsti vai atdalÄ«t mÅ«s no tÄs, tad mÄ“s noteikti atdalÄm mÅ«s un mÅ«su valsti no šiem cilvÄ“kiem. Risiniet savus sociÄlÄs aprÅ«pes projektus patstÄvÄ«gi un par savu personisko naudu, nevajag tÄ“rÄ“t to, ko mÄ“s esam samaksÄjuši nodokļos. BÄ“gļu problÄ“ma ir tikai jÅ«su iekšÄ“ja problÄ“ma. TÄ nav mÅ«su problÄ“ma.
“Multi-kulti” atzina par izgÄzušos sociÄlo eksperimentu pat tÄda liberÄli noskaņota politiÄ·e kÄ VÄcijas kanclere Angela Merkele. TaÄu mums atkal piedÄvÄ to pašu grÄbekli uzkÄpšanai, laikam domÄjot, ka kÄpšana uz grÄbekļa ir latviešu nacionÄlais sporta veids. TÄpat kÄ grafiti ir kļuvuši par pilsÄ“tvides sÄ“rgu, “multi-kulti” ir kļuvis par politikas ikdienas murgu RietumeiropÄ. Vai mÄ“s vÄ“lamies to pašu? Noteikti nÄ“!
Ja šie bÄ“gļi grib dzÄ«vot vai arÄ« labi dzÄ«vot, viņi var sakÄrtot savu valsti. TaÄu nÄ“, tie kÄ siseņi pamet savu mÄ«tnes zemi, lai rÄdÄ«tu problÄ“mas citu valstu iedzÄ«votÄjiem. Šie cilvÄ“ki vienkÄrši meklÄ“ vieglu dzÄ«vi. Krietni vieglÄk ir atbraukt svešÄ valstÄ« uz visu gatavo. Ja viņiem nav pilsoniska pienÄkuma izjÅ«tas vai atbildÄ«bas par savu valsti, tad mums nav pienÄkums un mÄ“s arÄ« negribam to viņiem mÄcÄ«t. Internets pilns ar gudrÄ«bÄm par valsts pÄrvaldÄ«šanas mÄkslu, kas nav aizsargÄti ar autortiesÄ«bÄm. MeklÄ“jiet, lasiet, Ä«stenojiet dzÄ«vÄ“!
Mums saka – “šie cilvÄ“ki ar visu riskÄ“, riskÄ“ ar savu dzÄ«vÄ«bu”. NÄ“, riskÄ“jam mÄ“s, nevis viņi. Viņi brauc izsalkuši, netÄ«ri, slimi, neizglÄ«toti un viņu mÄ“rÄ·is ir dzÄ«vot uz pabalstiem. Pirms tie spÄ“s kaut vai nedaudz iekļauties sabiedrÄ«bÄ (es pat nerunÄju par integrÄciju), paies gadi, gadu desmiti, kuru laikÄ šie cilvÄ“ki izdarÄ«s veselu virkni likumpÄrkÄpumu, iztukšos valsts kasi, atvedÄ«s veselu kaudzi eksotisku slimÄ«bu, dažÄdas reliÄ£ijas, atvedÄ«s savus radiniekus “Ä£imeņu apvienošanÄs” ietvaros un pÄ“c tam sÄks uzspiest mums savus dzÄ«ves noteikumus.
JÅ«s uztrauc, ka bÄ“gļi masveidÄ iet bojÄ VidusjÅ«ras viļņos? MÄ“s ļoti jÅ«tam lÄ«dzi, bet tÄda nu ir viņu izvÄ“le un liktenis. MÄ“s viņus nesaucÄm, un viņi mums nav vajadzÄ«gi. Jo vairÄk viņi nesasniegs Eiropas krastus, jo mums ir labÄk. Cik tas skarbi arÄ« neskanÄ“tu. Ja kÄds grib uzņemt pie sevis bÄ“gļus, tad lai dara to tikai privÄtÄ kÄrtÄ – likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ saņemiet ieceļošanas atļaujas, izejiet karantÄ«nu, iekÄrtojiet viņus savÄ Ä«pašumÄ, barojiet viņus, noformÄ“jiet uz sava rÄ“Ä·ina medicÄ«nas apdrošinÄšanu un nelaidiet ÄrÄ no norobežotas teritorijas. Mums nav vajadzÄ«gi nekÄdi bÄ“gļi, tie ir mÅ«su teritorijas iekarotÄji. Un ar visiem iekarotÄjiem – nešÄ·Ä«rojot vai tie ir bÄ“gļi vai arÄ« zaļie cilvÄ“ciņi saruna ir vienkÄrša. Pardon wird nicht gegeben! Gefangene werden nicht gemacht!
Man kļūst smieklÄ«gi, kad visÄdi mežonÄ«gie humÄnisti runÄ par to, ka latvieši devÄs trimdÄ uz Rietumiem 1944.-1945. gadÄ, tÄpÄ“c mums arÄ« jÄuzņem bÄ“gļi. ŠÄdus apgalvojumus var izteikt cilvÄ“ki, kuriem ir visai paviršs priekšstats par šÄ«s migrÄcijas raksturu. GandrÄ«z visi šÄ« bÄ“gļu viļņa pÄrstÄvji, kas, tuvojoties sarkanarmiešiem, bÄ“ga no Latvijas, bija inteliÄ£ence un mantÄ«go šÄ·Ä«ru pÄrstÄvji, kurus neskÄra 1940.-1945. gada represijas. Tieši inteliÄ£ence bija komunistisku represiju mÄ“rÄ·is, jo tauta bez inteliÄ£ences pÄrvÄ“ršas par parastu neizglÄ«totu pÅ«li ar komisÄriem priekšgalÄ, ar ko viegli manipulÄ“t un turÄ“t pakļautÄ«bÄ. Uz Rietumiem nedevÄs proletarieši vai nabadzÄ«gie zemniecÄ«bas pÄstÄvji. TÄ bija inteliÄ£ence, kura bija labi izglÄ«tota, brÄ«vi pÄrvaldÄ«ja vairÄkas valodas un spÄ“ja uzreiz integrÄ“ties Rietumu sabiedrÄ«bÄ. MÅ«su bÄ“gļi kara laikÄ un tagadÄ“jie bÄ“gļi no Ä€frikas – tas ir divas dažÄdas kardinÄli pretÄ“jas bÄ“gļu kategorijas, kurÄm nav nekÄ kopÄ«ga.
MÅ«s aicina uzņemt sociÄli nelabvÄ“lÄ«gus cilvÄ“kus, kuri bÅ«s problÄ“mu avots mÅ«su valstij. Es negribu risinÄt svešas problÄ“mas. Mana valsts ir manas mÄjas, nevis lÄ“ta viesnÄ«ca. ŠÄ« valsts ir mana!