Iesaki rakstu:

Fašisms un MusolÄ«ni - šie vārdi man ir pazÄ«stami jau no bÄ“rnÄ«bas. RÄ«gā triju gadu vecumā laikabiedri no krievu apdzÄ«votā kaimiņu nama mani sauca par fašistu, bet laukos viens no mātes brāļiem, ieslodzÄ«jumā SalaspilÄ« un BuhenvaldÄ“ sabendÄ“tiem nerviem, dusmu brīžos gan cilvÄ“kus, gan pat savus mājlopus lamāja par fašistiem. Mans otrs onkulis, pārdzÄ«vojis gulagu, bija kluss, bet abu sarunās šad un tad pavÄ«dÄ“ja kāds abiem simpatizÄ“jošs MusolÄ«ni.

BÅ«dams pieaudzis, izzināju, ka MusolÄ«ni ir daudz darÄ«jis Baltijas valstu neatkarÄ«bas starptautiskās atzÄ«šanas labā, ir apbalvots ar LāčplÄ“ša ordeni un arÄ« ar Igaunijas un Lietuvas ordeņiem. Itālijas pretkomunistiskā noskaņojuma dēļ Roma pievÄ“rsa Ä«pašu uzmanÄ«bu valstÄ«m, kuras bija boļševiku apdraudÄ“tas.*

Vārdu "fašisms" dÄ“monizÄ“t vispirms sāk Padomju SavienÄ«bā, kad Kominternes organizÄ“tie sarkano apvÄ“rsumi cieš neveiksmi un izrādās, ka Itālija nebÅ«s vis iecerÄ“tā "Itālijas PSR", bet gan boļševismam naidÄ«ga, nācijas idejā balstÄ«ta valsts. Marksisma adeptiem atliek vien paust zvÄ“rÄ«gu naidu pret sekmÄ«gi konkurÄ“jošo sistÄ“mu, kas aizslauka mÄ“slainÄ“ gan kapitālistisko plutokrātiju, gan boļševismu. Un sāk plÅ«st melu straumes. Kāda 20. gadu Maskavas avÄ«ze raksta - lÅ«k, tagad fašistiskajā Itālijā demonstrācijas jāpiesakot veselu mÄ“nesi iepriekš. Un to raksta laikā, kad boļševiku režīms jau noslepkavojis miljonus, nerunājot nemaz par jebkādām demonstrācijām.

"Fašisms - visreakcionārākā politiskā kustÄ«ba, kas pauž imperiālistiskās buržuāzijas visagresÄ«vāko aprindu intereses. Fašismam raksturÄ«ga demokrātisko brÄ«vÄ«bu iznÄ«cināšana, varas kults, šovinisms, rasisms, agresija, antikomunisms. Fašisms ir starptautiskās reakcijas triecienspÄ“ks,” pauž Padomju enciklopÄ“dija. Krievijā pat lÄ«dz šim laikam vārda "nacisms" vietā lieto vienÄ«gi vārdu "fašisms". Uzvara pār fašistisko Vāciju. Gan Baltijā, gan Ukrainā atdzimstot fašisms. Un tā joprojām ik dienas.

Tāpat Rietumos valdošie neomarksisti - liberālleftisti ar nerimstošu sparu to dÄ“monizÄ“ lÄ«dz šim laikam. Nav pasaulÄ“ cita termina, kas bÅ«tu tik daudz apmelots, falsificÄ“ts un modificÄ“ts. Kopš šo vārdu nozaga no MusolÄ«ni, ar autoru tam vairs nav gandrÄ«z nekāda sakara.

MusolÄ«ni ir ieņēmis izcilu vietu vÄ“sturÄ“. Viņu augsti vÄ“rtÄ“ja tā laika galvenie pasaules lÄ«deri. Čērčils reiz izteicās, ka, ja viņš nokļūtu Itālijā, tad vispirms uzvilktu fašistu partijas formas tÄ“rpu - melno kreklu. Mahatma Gandi un Musolini apbrÄ«noja viens otru. Gandi rakstÄ«ja: "Mani pārsteidz MusolÄ«ni nerimstošÄ vÄ“lme kalpot savai tautai. Un arÄ« viņa aizraujošo runu pamatā ir sirsnÄ«ba un kvÄ“la mÄ«lestÄ«ba pret savu tautu. Man šÄ·iet, ka lielākā daļa Itālijas tautas mÄ«l viņa stingro valdÄ«bu."

MusolÄ«ni vadÄ«tajā Itālijā tajos skarbajos laikos neeksistÄ“ja koncentrācijas nometnes, apšaušanas un citas necilvÄ“ciskas izdarÄ«bas. Ebrejiem arÄ« nav, par ko sÅ«kstÄ«ties - nebija antisemÄ«tisma. Latvieši viņu varÄ“tu pielÄ«dzināt Kārlim Ulmanim (kurš MusolÄ«ni uzskatÄ«ja par valsts vadÄ«šanas paraugu). MÅ«sdienās lÄ«dzÄ«bas bÅ«tu meklÄ“jamas ar Kadafi, kurš padarÄ«ja LÄ«biju par plaukstošu valsti un kuru nobendÄ“ja Jaunās Pasaules KārtÄ«bas uzdevumā.

Lielākos uzbrukumus pret MusolÄ«ni vÄ“rš pievienošanās dēļ Hitlera aliansei un vācu pieprasÄ«tiem "rasu likumiem", kaut arÄ« tie, kā teica pats MusolÄ«ni, bija kā "spoža, bet bezvÄ“rtÄ«ga monÄ“ta" un faktiski nedarbojās. ArÄ« Etiopijas aneksija (kuru Latvija atzina) izraisÄ«ja neviennozÄ«mÄ«gu attieksmi.

***

Musolini mauzoleju viņa dzimtajā pilsÄ“tā Predappio apmeklÄ“ itāļu un ārzemju piligrimi, vÄ“stures tÅ«risti, bet liela daļa ir labÄ“jas pārliecÄ«bas cilvÄ“ki, kam MusolÄ«ni kļuvis par pretošanās simbolu liberālleftistu dominancei Rietumeiropā. Leftisti savos medijos visus tos vienmÄ“r sauc par neofašistiem. ApmeklÄ“jumu skaita ziņā mauzolejs atrodas otrajā vietā aiz pāvesta Jāņa Pāvila Otrā atdusas vietas. Dažviet rakstÄ«ts, ka tur ierodas lÄ«dz pat 100 000 cilvÄ“ku gadā. Es nezinu, cik baltieši tur ir bijuši, bet izlemju Dučes 133.dzimšanas dienu nosvinÄ“t klātienÄ“. Un galu galā - es pats taču arÄ« esmu kļuvis par fašistu jau triju gadu vecumā.

Milānā, kā jau visur Itālijas pilsÄ“tās daudz muslimu, bet Ä«paši krÄ«t acÄ«s tas, ka plašÄ Milanas dzelzceļa stacijas apkaime pilna ar nÄ“Ä£eriem. Latviešu velkamists Juris Kaža nezin kāpÄ“c lieto vārdu "neiÄ£eri". Juris un viņa domubiedri uzskata, ka no Ä€frikas uz Eiropu jāpārceļas dzÄ«vot visiem, kas vien to vÄ“lÄ“tos. Robežām nebÅ«t, valstÄ«m arÄ« ne. Imagine, there's no countries. MarkÅ«zes un citu kultÅ«rmarksistu idejas viņš pauž nemazinātā savas senās jaunÄ«bas revolucionārā pārliecÄ«bā.

Sāk tumst, un nu vairs nevienu neiÄ£eri pÄ“c sejas neatšÄ·irt. Paši šie arÄ« to labi zina, un tie, kas pieÄ·erti kādā noziegumā, vienmÄ“r saka, ka nav vainÄ«gi. Es neko neesmu darÄ«jis. I didn’t do nothing. Dindu nafin. Tā arÄ« tagad viņus visur sauc - par dindu.

Viens bars skaļi klaigā agresÄ«vās pirmskautiņa balsÄ«s. Te citā vietā asa urÄ«na smaka. Tālāk nost no tiem bariem apsēžos klusākā vietā - jāpārlej Å«dens vieglākā plastmasas pudelÄ“, ko nÄ“sāju somā. Lielā soma atstāta hostelÄ«, vÄ“rtÄ«gākais salikts mazajā, lai kāds nenospertu. Ūdens pudeli lieku atpakaļ somā, bet... somas vairs nav. Kāds dindu ir izlÄ«dis no trÄ«s metru attālajiem aizmugures krÅ«miem un zibenÄ«gi to pārņēmis savā valdÄ«jumā. Ä€frikas džungļu mednieki, vienÄ«gi tiem var bÅ«t tik meistarÄ«gas pielavÄ«šanās prasmes.

Velkamisti gan apgalvo, ka tie esot ārsti un inženieri.

Lielajā laukumā dienu un nakti stāv policijas auto. Policisti noplāta rokas - ko tad es tuvojoties šiem Merkeles dÄ“liem, šiem dindu, vai tad neredzot, kas tie tādi. Varot jau rakstÄ«t iesniegumu, bet faktiski ko atgÅ«t nekādu izredžu, vienÄ«gi, ja apdrošinātājiem vajag papÄ«ru.

Mana GoPro kamera nav bijusi apdrošināta, un atliek vien, apejot ārstu un inženieru pulkus, doties prom.

Boloņā afrikāņu vÄ“l vairāk. No stacijas netālajā parkā koku Ä“nā tie sēž uz soliņiem Viens soliņš brÄ«vs, apsēžos uz tā Viens dindu ar nÄ«gru skatienu nostājas pretÄ« un tÅ«lÄ«t kaut ko teiks šeit vienÄ«gajam baltajam. Tajā brÄ«dÄ« cits dindu viņu sauc, un viņš aiziet. Jālasās labāk prom, viņu te pilns. Ironiskā kārtā atkāpšanās ceļš ved pa kultÅ«rmarksisma klasiÄ·a Antonio Gramši ielu.

Cik nu ir bÅ«ts mazajās pilsÄ“tiņās Itālijas ziemeļu daļā, ik reizes ir sastapti melnie. Forli stacijā iekrÄ«t acÄ«s meiča ar cigareti zobos un izaicinošÄ pozā eksponÄ“tiem gurniem. Tādas bieži redzamas arÄ« citās stacijās. Un, braucot nieka 16 kilometrus ar autobusu, tajā jau iekāpuši un izkāpuši veseli trÄ«s nÄ“Ä£eri.

Itālija - nÄ“Ä£eru zeme. Kāda velkamiste reiz centās iestāstÄ«t, ka tā esot karma Etiopijas dēļ. Es gan to noliedzu, jo, ja vien nenotiek tāda nenormālÄ«ba, kā masveida invāzija, itāļi nav nÄ“Ä£eru nÄ«dÄ“ji. Par ko liecina 30. gados lielajos Romas dziesmu svÄ“tkos prezentÄ“tā un tautā ļoti iemīļotā, par fašistu himnu sauktā dziesma Facetta nera, kurā apdzejota Etiopijā no verdzÄ«bas atbrÄ«votā mazā, skaistā, melnā meitene, kas, tÄ“rpta fašistu partijas formastÄ“rpā, iet gājienā, sveicot Duči un karali.

***

Uz San Cassiano kapsÄ“tu, kur apbedÄ«ts MusolÄ«ni, jāiet kāds kilometrs aiz Predappio. CeļazÄ«me ar pilsÄ“tas nosaukumu aplÄ«mÄ“ta ar daudzām Itālijas un Eiropas labÄ“jo partiju un grupu emblÄ“mām. Nu tām tiek pievienota Latviešu LeÄ£iona uzlÄ«me - karā pret staļinisko Latvijas okupÄ“tājvalsti taču bijām sabiedrotie.

Godināt MusolÄ«ni piemiņu ļaudis ierodas Predappio ik dienas, bet trÄ«s reizes gadā to ir Ä«paši daudz. OktobrÄ« notiek gājiens, kurā iet tÅ«kstoši. Dzimšanas dienas jÅ«lija karstumā (šodien ir 38 grādi) gājiena nav, bet ļaudis atbrauc automašÄ«nās un grupās iet uz mauzoleju. PÄ“c tam vairums dodas uz Forli, kur šodien, tāpat kā ik gadu, liels dzimšanas dienas bankets.

Uzaicinājumu braukt lÄ«dzi nākas pieklājÄ«gi noraidÄ«t dalÄ«bas maksas dēļ - nozagtā kredÄ«tkarte nu ir pie dindu, labi, ka vÄ“l ir paspÄ“ts to nobloÄ·Ä“t. Knapi varÄ“šu tikt atpakaļ uz RÄ«gu.

SvÄ“tku vÄ«nam gan vÄ“l sanāks - veikalos tautas vÄ«ns tetrapakās par nepilnu eiro litrā. Bet vienā no trijiem MusolÄ«ni laikmeta suvenÄ«ru veikaliem kāds kungs nopircis lielu vÄ«na pudeli, kam uz etiÄ·etes MusolÄ«ni bilde, atzÄ«mÄ“jot dzimšanas dienu, cienā visus veikala apmeklÄ“tājus - Buon Compleanno Benito Mussolini!

Nāk vakars, un svelme pierimst, bet cilvÄ“ku kļūst aizvien mazāk, ielas tukšas. Vientuļš dindu apzagts latvju fašists klÄ«st pa MusolÄ«ni dzimto Predappio, no viena gala lÄ«dz otram un atpakaļ.

ArÄ« kāds vientuļš nÄ“Ä£eris jau kādu stundu, tāds pavisam saskumis viens pats sēž ielas malā. VarbÅ«t pieiet klāt un parunāties? Vai skumsti pÄ“c dzimtenes, laikam esi sapratis, ka te tev nekā, no apsolÄ«tās eiroleiputrijas nav un nebÅ«s. Ka lielākais vairums šejienes iedzimto tevi neuzskatÄ«s par bÄ“gli no nāves briesmām, bet pašÄ labākajā gadÄ«jumā par ekstrÄ“mu tÅ«ristu no Ä€frikas, kas samaksājot daudzus tÅ«kstošus, ticis pāri VidusjÅ«rai, un nu apceļo sapņu zemi Eiropu. Arābu ienācÄ“ju attieksme pret tevi bÅ«s vÄ“l sliktāka, tie, tāpat kā LÄ«bijā, skatÄ«sies uz tevi no augšas, kaut arÄ« viņu Korāns sludina vienlÄ«dzÄ«bu. NÄ“Ä£eru separātisti tevi uzskatÄ«s par rases nodevÄ“ju - redz, sadomājis meklÄ“t saldo dzÄ«vi, cerÄ“dams sajaukties ar baltajiem. Un bandÄ«ti, kas tev aizdeva ceļa naudu, prasÄ«s to atpakaļ, piedraudot pārdot tavus orgānus. Tāda ir dzÄ«ve, lÄ“tticÄ«gais.

Bet es taču neprotu runāt nevienā afrikāņu valodā.

NÄ“Ä£eris drÄ«z dosies pie miera kādā Merkeles apmaksātā mājoklÄ«. Man arÄ« jāiet kaut kur kādā laukā vai mežā atrast naktsguļas vietu, kamÄ“r vÄ“l nav pavisam tumšs.

Pamostoties ieraugu aiz ieplakas Musolīni mauzoleja kapelas tornīti. Labrīt, Duče!

***

Priesteris Padre Giulio Tam, kas pÄ“dÄ“jos gados vadÄ«jis MusolÄ«ni piemiņas dievkalpojumus, uzsver liberālleftistu radÄ«tās briesmas Eiropai. Migrantu masveida invāzija. Sodomija. Tradicionālo un Ä£imenisko vÄ“rtÄ«bu noārdÄ«šana. Izmiršana. "MusolÄ«ni raudātu savā kapā, uzzinot, ka Itālija ir kritusi tik zemu", viņš saka.

ZvÄ“rÄ«ga naida pārņemtie liberālleftisti lamā citādi domājošos par rasistiem un fašistiem. To pašu dara arÄ« mÅ«smāju streipveidÄ«gie. Rasistu Latvijā nav daudz, ja neskaita viņus pašus - baltās rases nÄ«dÄ“jus, bet svešinieku invāziju nosoda 85%, tātad tie esot fašisti. Oho, tas jau ir kaut kas. Siamo tutti fascisti. MÄ“s visi esam fašisti. Nu ko, buona giornata, camerati! **

* Par kopīgām garīgām saitēm ar Itāliju. https://www.vestnesis.lv/ta/id/70501

** šeit: Labu dienu, cīņu biedri (it.)