Iesaki rakstu:

SÄ«ka, neievÄ“rojama ziņa par lÅ«gumu bijušÄ ekonomikas ministra un VienotÄ«bas Ä£enerālsekretāra Arta Kampara firmai samazināt bibliotÄ“kas nama Ä«res maksu Tukumā negaidÄ«ti izvÄ“rtusies netÄ«rā kampaņā ar aizskarošiem telefonzvaniem, draudÄ“šanu ar pazÄ«šanos vietÄ“jā policijā un naudas pieprasÄ«jumiem.

Neliels reÄ£ionālais portāliņš Tukumabalss.lv, kurš dibināts 2016. gadā un darbojas kā bezpeļnas biedrÄ«ba ar oficiāli piešÄ·irtu sabiedriskā labuma statusu un kurā saturu veido brÄ«vprātÄ«gie, 22. aprÄ«lÄ« publicÄ“ja gluži nevainÄ«gu, pat neinteresantu ziņu:

“Tukuma novada pašvaldÄ«ba nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli SIA Ronis Ä«pašniekam Artim Kamparam ar lÅ«gumu Covid-19 ārkārtÄ“jās situācijas laikā izskatÄ«t iespÄ“ju samazināt nomas maksu par [bibliotÄ“kas] telpām ŠÄ“seles ielā 3, Tukumā, kuras nomā kopš 2008. gada. Nomas maksa mÄ“nesÄ« sastāda 10 999,48 EUR, bet gadā ap 132 000 EUR. Dome šajā laika periodā nekad nav kavÄ“jusi nomas maksu un komunālos maksājumus.

ŠobrÄ«d ārkārtÄ“jās situācijas laikā bibliotÄ“ka ir slÄ“gta apmeklÄ“tājiem, tādēļ ir ierobežota iespÄ“ja izmantot telpas pakalpojuma nodrošināšanai iedzÄ«votājiem. Šajā visiem tik sarežģītajā laikā arÄ« no vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem pašvaldÄ«ba sagaida solidaritāti un vietÄ“jā patriotismā balstÄ«tu rÄ«cÄ«bu,” ziņā citÄ“ta pašvaldÄ«bas nostāja.

PÄ“c tam, kad komentāros kāds Edgars piezÄ«mÄ“jis: “12 gadu laikā tā summa ir aptuveni 1 600 000 eiro!!! VarÄ“ja divas tādas Ä“kas uzbÅ«vÄ“t!”, šis rakstiņš dažu dienu laikā kļuva par aprÄ«lÄ« lasÄ«tāko konkrÄ“tajā reÄ£ionālajā portālā.

Pāris dienas vÄ“lāk — no brīža, kad informācija aizgāja tautā, - sākās vÄ“l nepieredzÄ“ta tiranizÄ“šanas kampaņa pret tiem, kuri bija iedrošinājušies lÅ«gt VienotÄ«bas A. Kampara firmai kaut tikai apdomāt nomas maksas samazināšanas iespÄ“ju, kā arÄ« šo informāciju savā naivumā padarÄ«juši sabiedrÄ«bai izlasāmu.

Tā kā portālā ievietotā ziņa bija pietiekami Ä«sa un maza, turklāt veidota no pašvaldÄ«bas sniegtās oficiālās informācijas, tai — kā jau interneta medijos tas tradicionāli tiek darÄ«ts — nebija pieminÄ“ts tās ievietotājs vai autors. Iznākumā vairāki kultÅ«ras nozares darbinieki, kuri mÄ«l vienlaikus gatavot publikācijas medijiem, kā arÄ« vismaz vÄ“l viena persona JaunpilÄ« 29. un 30. aprÄ«lÄ« saņēma atkārtotus zvanus no nezināmiem numuriem, kuros viņiem tika draudÄ“ts ar “vÄ“ršanos policijā”.

Visos gadÄ«jumos zvanÄ«tāji/-as, priekšÄ nestādoties, lamājās par publikāciju Tukuma BalsÄ« un izteica pārmetumus, bet nevienā brÄ«dÄ« nespÄ“ja nosaukt neko konkrÄ“tu, kas tieši bÅ«tu kritizÄ“jams, t.i., nespÄ“ja minÄ“t konkrÄ“tus faktus, kas portālā bÅ«tu nepareizi.

Tā vietā anonÄ«mie zvanÄ«tāji centās izprasÄ«t personiska rakstura informāciju par fiziskām personām, “kas stāvot aiz Tukuma Balss” — nelÄ«dzÄ“ja acÄ«mredzamā norāde uz sabiedriskā labuma un labdarÄ«bas organizācijas statusu.

Tāpat zvanītāji atkārtoti atsacījās nosūtīt informāciju (vai kaut jautājumus) reģionālajam portālam rakstveidā, lai uz to būtu iespējams kaut cik argumentēti atbildēt. Vismaz vienā gadījumā anonīmie zvanītāji sāka pieprasīt naudu no sazvanītā kultūras darbinieka, pat nepainteresējoties, vai viņam vispār ir kāda saistība ar konkrēto publikāciju.

Visi zvanÄ«tāju numuri un zvanu laiki tika piefiksÄ“ti, kā arÄ« tas, ka zvanÄ«tāji atkārtoti draudÄ“juši sazvanÄ«tajām personām ar “policiju” un “kriminālvajāšanu”. Interesanti, ka sazvanÄ«tie cilvÄ“ki, kas tiešÄm kaut kad pirms gada vai diviem bija iedevuši kādu informāciju publicÄ“šanai Tukuma BalsÄ«, bet šajā portālā nestrādā un nav iepriekš strādājuši (jo tas nav komerciāls medijs ar pastāvÄ«gu darbinieku štatu — tieši otrādi, bezpeļņas sabiedriskā organizācija), tikai no mistiskajiem zvanÄ«tājiem uzzināja, ka šÄda publikācija vispār tur ievietota, jo nevienam no šiem kultÅ«ras darbiniekiem (kuru visu uzvārdi ir zināmi) nekad nav piederÄ“jušas tiesÄ«bas kaut ko tur ievietot vai izdzÄ“st.

DÄ«vainajiem zvanÄ«tājiem, kad viņu darbÄ«bas jau bija sākušas apnikt, tika paskaidrots: Krimināllikumā ir tāds 132.1. pants, kurš paredz atbildÄ«bu par vajāšanu, kas likumā definÄ“ta kā vairākkārtÄ“ja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novÄ“rošana, draudu izteikšana šai personai vai nevÄ“lama saziņa ar šo personu.

Kad uzmācÄ«gais spiediens nedeva rezultātus un publikācija no vietÄ“jā portāla izdzÄ“sta netika, ceturtdienas pievakarÄ“ pie vietÄ“jā vicemÄ“ra Agra Zvaigzneskalna Ä£imenes adreses divas personas, piebraukušas ar samÄ“rā jaunu un dārgu automašÄ«nu (attÄ“lā), fotografÄ“ja nepabeigto mājeli, kuru Ä£imene savām rokām lÄ“ni ceļ jau kopš 2009. gada un nekādi nevar pabeigt, jo dzÄ«vo no darba algas un nekādās “tumbočku” shÄ“mās neiesaistās. Kā redzams, konkrÄ“tajā brÄ«dÄ« vicemÄ“rs pindzelÄ“jis sÄ“tu.

FotografÄ“tājiem par nelaimi, sagadÄ«šanās pÄ“c pie nepabeigtās mājas tieši nedēļu iepriekš bija uzstādÄ«ta novÄ“rošanas kamera, kas tagad nejauši ierakstÄ«jusi divu personu vizÄ«ti un, kā paredzams, ļaus atpazÄ«t šÄ«s divas personas — viena sÄ“dÄ“ja pie auto stÅ«res, kamÄ“r otra fotografÄ“ja attiecÄ«go Ä“ku. 

KāpÄ“c jābrauc “izspiegot” vicemÄ“ra Ä£imeni pÄ“c darbalaika beigām, ir pats saprotamākais šajā dÄ«vainajā gadÄ«jumā: tieši domes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks ir tas, kam amata pienākumi liek sagatavot lÅ«gumu A. Kampara firmai par atbalsta izrādÄ«šanu Covid-19 krÄ«zes laikā, uz laiku daļēji samazinot Ä«res maksu.

Pietiek jau pagājušogad aprakstÄ«ja, kā Banku Augstskolu beigušais vietÄ“jais mazais uzņēmÄ“js un Tukuma domes opozÄ«cijas deputāts A. Zvaigzneskalns tika ievÄ“lÄ“ts par vicemÄ“ru pÄ“c tam, kad “par shÄ“mu lobÄ“šanu” no amata tika patriekts iepriekšÄ“jais vicemÄ“rs Aivars Volfs. KonkrÄ“tās shÄ“mas saistÄ«jās ar pašvaldÄ«bas zemes privatizāciju par septiņkārt mākslÄ«gi samazinātu vÄ“rtÄ«bu, turklāt par labu iepriekš sarunātiem “investoriem” ar saknÄ“m Kipras ofšoros, kā arÄ« vÄ“ja Ä£eneratoru parka bÅ«vniecÄ«bu novada dienviddaļā 260 metru augstumā — par brÄ«numu, šÄ«s shÄ“mas izdevās apturÄ“t.

Gadumijā no amata atkāpās arÄ« iepriekšÄ“jais mÄ“rs Ä’riks Lukmans, palicis bez A. Volfa atbalsta, pie kam abi nolika deputātu mandātus.

Ir aizdomas, ka spiegošana un lamāšanās no svešiem telefoniem tiek organizÄ“ta saziņā ar vietÄ“jās avÄ«zes izdevÄ“jiem SIA Novadu Ziņas, kas gadu gaitā bijuši uzticami balsti VienotÄ«bas un vietÄ“jās partijas interešu ievÄ“rošanai. PiemÄ“ram, attiecÄ«bā uz A. Kamparu (kura vadÄ«tās partijas deputāti bija starp nomas lÄ«guma ieviesÄ“jiem) un SIA Ronis simttÅ«kstošu saņemšanu no nodokļu maksātāju naudas www.ntz.lv arhÄ«vā atrodams, ka rakstÄ«ts tikai dažas reizes un vienmÄ“r pielaidÄ«gā stilā, ļaujot atbildÄ«gajām amatpersonām sÄ«ki izklāstÄ«t, kāpÄ“c darÄ«jumi tomÄ“r esot labi un nesaturot korupcijas pazÄ«mes, kamÄ“r A. Kampara “tumbočka” un pārÄ“jie skandāli pieminÄ“ti vienÄ«gi lasÄ«tāju komentāros, ne redakcijas materiālā. Zināms, ka naudas maksājumi iepriekšÄ“jos gados no pašvaldÄ«bas gājuši arÄ« uz Novadu Ziņu kontu laikā, kad VienotÄ«bas deputāti bija valdošajā domes koalÄ«cijā. Turklāt šÄ« reÄ£ionālā izdevniecÄ«ba caur Uldi Salmiņu saistÄ«ta arÄ« ar JKP sponsora PÄ“tera A. Ragauša bÄ“dÄ«gi slavenajiem plāniem bÅ«vÄ“t sašÄ·idrinātās gāzes terminālu Saulkrastu novadā, vienlaikus prasot no valsts garantÄ“tu noietu caur to importÄ“tajai gāzei.

Kā liecina A. Kampara valsts amatpersonas deklarācijas, jau 2008. gadā firma Ronis piederÄ“jusi vienpersoniski A. Kamparam, kurš deklarÄ“jis kapitāldaļas 33880 latu vÄ“rtÄ«bā, kā arÄ« parādus tuvu pie 300 tÅ«kstošiem eiro. Nākamajā gadā nekas nav mainÄ«jies — ne parādu summa, ne fakts, ka no SIA Ronis nav saņemtas nekādas dividendes. VÄ“l gadu vÄ“lāk saņemti 27 tÅ«kstoši latu no sievas, kā arÄ« “drošÄ«bas nauda” par kapitāldaļu pārdošanu 35 tÅ«kstošu latu vÄ“rtÄ«bā.

ŠÄ« dÄ«vainā forma (“drošÄ«bas nauda”) ļāvusi neuzrādÄ«t un noslÄ“pt, kas tad šo naudu iemaksājis: “Kapitāldaļu pārdevuma lÄ«gums Nr. 1/2010 noslÄ“gts ar iepriekšÄ“jas pārbaudes tiesÄ«bu. PircÄ“js veic due diligence un 2010. gadā nav paziņojis par vÄ“lmi pirkt kapitāla daļas. No tā izrietoši, kapitāla daļas pircÄ“jam 2010. gadā nav nodotas un samaksa par kapitāla daļu pārdošanu nav saņemta. Uz minÄ“tā lÄ«guma pamata 2010. gadā tika saņemta drošÄ«bas nauda Ls 35 000 apmÄ“rā.”

Nākamajā gadā, A. Kamparam beidzot pildÄ«t ekonomikas ministra amatu, izrādās, notikusi fantastiski neloÄ£iska situācija: Tukuma dome maksājusi firmai Ronis pie 90 tÅ«kstošiem latu gadā (turklāt tā ir nomas maksa tikai par Ä“kas diviem augšÄ“jiem stāviem — pirmajā atrodas vÄ“l arÄ« bankas filiāle, kas dod papildus peļņu), taču mistiskais pircÄ“js atteicies no firmas kapitāldaļu pirkšanas, lai arÄ« firmai garantÄ“ts ienesÄ«gs bizness daudzas desmitgades uz priekšu, un pieprasÄ«jis atdot iemaksāto 35 tÅ«kstošu latu rokasnaudu.

Gada laikā kopš ekonomikas ministra amata pamešanas A. Kampars bija spÄ“jis no šÄ« parāda nomaksāt nepilnus 5 tÅ«kstošus, pie kam nebija no savas firmas Ronis guvis nekādas dividendes vai darba algu. Gadu vÄ“lāk nomaksāta jau lielākā daļa, atlicis nomaksāt vienÄ«gi 15 tÅ«kstošus, taču A. Kamparam tas izdevies unikālā veidā: viņš divu gadu laikā kopš ekonomikas ministra amata zaudÄ“šanas nebija nopelnÄ«jis nevienu pašu santÄ«mu (ienākumi — precÄ«zi nulle, tajā skaitā nekāda alga vai dividendes no Roņa telpu nomas Ä«res lÄ«guma ar pašvaldÄ«bu), tomÄ“r A. Kampars spÄ“ja ne vien dzÄ«vot un Ä£imeni uzturÄ“t, bet arÄ« parādus atmaksāt un bez samaksas pildÄ«t VienotÄ«bas Ä£enerālsekretāra pienākumus!

JāpiezÄ«mÄ“, ka A. Kampara firmai piederošÄ apjomÄ«gā trÄ«sstāvu Ä“ka pašÄ izcilākajā Tukuma vietā (starp domi, tirgu un Raiņa Ä£imnāziju) bija uzbÅ«vÄ“ta jau padomju gados kā kinoteātris, no deviņdesmito beigām pÄ“c rekonstrukcijas tajā vakaros darbojās klubs Grands, bet pārÄ“jā laikā turpinājās kinoseansi. LÄ«dz ar to A. Kamparam nebija jāinvestÄ“ miljoni, lai no nulles uzbÅ«vÄ“tu jaunu Ä“ku — atlika veikt vienÄ«gi jau esoša objekta ātru pārbÅ«vi.

VÄ“lākos gados A. Kamparam vairs nebija jāiesniedz deklarācijas, tālab nav zināms, vai viņam izdevies nomaksāt parādus, nestrādājot un nesaņemot nekādus ienākumus no biznesa, vai arÄ« izbijušais ekonomikas ministrs tomÄ“r spÄ“jis atrast jelkādu darbavietu, taču internetā atrodams, ka 2016. gadā Ronis izdevis nomā vÄ“l 300 kvadrātmetrus tajā pašÄ Ä“kā, un atkal nevienam citam kā Tukuma novada domei. Šis lÄ«gums Ronim šobrÄ«d ienes vÄ“l papildus vairāk nekā 32 tÅ«kstošus eiro gadā, ko tāpat maksā nodokļu maksātāji. Firmas vienÄ«gais Ä«pašnieks joprojām ir A. Kampars, vienÄ«gais valdes loceklis — Ilvars Auseklis, kurš arÄ« kandidÄ“jis uz Tukuma domi no VienotÄ«bas saraksta.

Šajos gados, kuros Ronis saņēmis naudu no pašvaldÄ«bas, domi lielākoties vadÄ«jusi VienotÄ«bas un vietÄ“jās sÄ«kpartijas Tukuma PilsÄ“tai un Novadam koalÄ«cija, pie kam Tukuma PilsÄ“tai un Novadam lÄ«dz ar vairākām citām reÄ£ionālajām partijām tāpat ietilpst Jaunajā VienotÄ«bā. KādreizÄ“jais Tukuma mÄ“rs, ilggadÄ“jais komunists Juris Šulcs iepriekšÄ“jā Saeimā tika ievÄ“lÄ“ts tieši no VienotÄ«bas saraksta un vÄ“l tagad ir Jaunās VienotÄ«bas valdes loceklis. Situācija Tukuma politikā mainÄ«jās vienÄ«gi pagājušogad, kad gada izskaņā amatu zaudÄ“ja J. Šulca partijas biedrs Ä’riks Lukmans, bet vÄ“l iepriekš “par shÄ“mu lobÄ“šanu” tika izbalsots vicemÄ“rs Aivars Volfs. Viņu vietā stājušies shÄ“mu pretinieki Normunds Rečs un Agris Zvaigzneskalns.

Attēls no Facebook.