Å is ir bezprecedenta politiskÄs iejaukÅ¡anÄs gadÄ«jums FKTK vÄ“sturÄ“
FKTK · 12.06.2019. · Komentāri (0)Finanšu un kapitÄla tirgus komisija (FKTK) vÄ“las precizÄ“t publiskajÄ telpÄ izskanÄ“jušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informÄciju, kas vedina domÄt, ka situÄcija Latvijas finanšu sektorÄ pÄ“c FKTK veiktÄs pÄrmaiņu vadÄ«bas kopš 2016. gada, kÄ arÄ« LatvijÄ lÄ«dz šim finanšu pakalpojumu sniedzÄ“ju Ä«stenotÄ uzraudzÄ«bas pieeja un tÄs tiesiskais ietvars it kÄ bÅ«tu šÄ·Ä“rslis labam valsts novÄ“rtÄ“jumam Moneyval procesÄ.
FKTK norÄda, ka šÄdi apgalvojumi nav patiesi un šobrÄ«d apzinÄti tiek veidota sabiedrÄ«bu maldinoša informÄcijas plÅ«sma saistÄ«bÄ ar Latvijas finanšu noziegumu novÄ“ršanas sistÄ“mas novÄ“rtÄ“jumu Moneyval procesÄ. Proti, no 40 FATF rekomendÄcijÄm, kuru ieviešanas pilnÄ«gumu LatvijÄ un efektivitÄti Moneyval vÄ“rtÄ“ja, sagatavojot 2018. gada ziņojumu, tikai 13 attiecas uz finanšu sektoru.
PagÄjušÄ gada ziņojumÄ FKTK bija viena no vislabÄk novÄ“rtÄ“tajÄm iestÄdÄ“m Ä«paši risku vadÄ«bas un starptautiskÄs sadarbÄ«bas jomÄ, lÄ«dz ar to arguments par Moneyval rekomendÄciju izpildi saistÄ«bÄ ar FKTK likuma grozÄ«jumiem un prasÄ«ba mainÄ«t FKTK vadÄ«bu neatbilst patiesÄ«bai – vÄ“ršanos pret FKTK pieeju pÄrmaiņu vadÄ«bas procesÄ finanšu sektorÄ neprasa neviena Moneyval rekomendÄcija.
FKTK priekšsÄ“dÄ“tÄjs PÄ“ters Putniņš: "Mums kÄ nozares uzraugam un Eiropas CentrÄlÄs bankas VienotÄ uzraudzÄ«bas mehÄnisma dalÄ«bniekam ir pienÄkums šÄdÄ brÄ«dÄ« reaģēt ar savu skaidrojumu, lai nepakļautu gan FKTK, gan arÄ« ECB nepamatotam reputÄcijas riskam.
MÄ“s redzam, ka t.s. finanšu sektora "kapitÄlais remonts" jeb FKTK pÄrvaldes modeļa maiņa faktiski ir sagatavošanÄs šÄ«s FKTK vadÄ«bas nomaiņai bez jebkÄda argumentÄ“ta pamatojuma un profesionÄla iestÄdes darba izvÄ“rtÄ“juma. Tas, ka šis process notiek ÄrÄ“ja politiska spiediena dēļ, vairs netiek slÄ“pts, to sabiedrÄ«ba uzzinÄja iepriekšÄ“jÄ Saeimas budžeta komisijas sÄ“dÄ“.
TÄtad runa ir par politisku neatkarÄ«gas iestÄdes ietekmÄ“šanu un vadÄ«tÄju piespiedu nomaiņu, kurus amatÄ taÄu iecÄ“lis Latvijas Republikas parlaments un kuru mandÄts ir spÄ“kÄ lÄ«dz 2022. gadam. Šis ir bezprecedenta politiskÄs iejaukšanÄs gadÄ«jums FKTK vÄ“sturÄ“.
TurklÄt nav skaidri pateikts - kÄdu mÄ“rÄ·u vÄrdÄ? VÄjinot stiprÄko iestÄdi finanšu noziegumu novÄ“ršanas un uzraudzÄ«bas Ä·Ä“dÄ“ un sakÄrtotÄkÄ sektora uzraudzÄ«bu, mÄ“s vÄjinÄm visu Moneyval procesu. ArÄ« piesauktÄ FKTK funkciju paplašinÄšana finanšu noziegumu novÄ“ršanas uzraudzÄ«bÄ nav nepieciešama, jo tÄdu mÄ“s jau veicam. Mums nav skaidrs, ar kÄdu nolÅ«ku tiek veikta FKTK vadÄ«bas maiņa un tiek reformÄ“ts tieši stiprÄkais posms uzraudzÄ«bÄ."
Å…emot vÄ“rÄ nepatieso informatÄ«vo ainu, kas tiek veidota par Latvijas finanšu sektora uzraudzÄ«bu, FKTK sniedz skaidrojošu informÄciju par pÄ“dÄ“jos gados finanšu sektorÄ veikto pÄrmaiņu vadÄ«bu, kas iesÄkta 2016. gadÄ, Latvijai kļūstot par OECD valsti.
FKTK uzraudzÄ«bÄ Latvijas banku sektorÄ (jo Ä«paši t.s. Ärvalstu klientus apkalpojošajÄs bankÄs), pÄrskatot lÄ«dzšinÄ“jo biznesa pieeju, kopumÄ trijos gados ir paveikts lÄ«dz šim nebijis pašattÄ«rÄ«šanÄs process, atsakoties no riskantÄ Ärvalstu klientu segmenta (~ 10 mljrd. EUR apmÄ“rÄ).
Pirmo reizi pÄ“dÄ“jos 20 gados iekšzemes un Eiropas SavienÄ«bas valstu noguldÄ«jumi ir sasnieguši 91%. Latvijas bankas pagÄjušajÄ vasarÄ pÄrtrauca sadarbÄ«bu ar LatvijÄ aizliegtajÄm Äaulas kompÄnijÄm, turklÄt šajÄ periodÄ, salÄ«dzinot ar 2014. gadu, Ärvalstu klientu maksÄjumi ASV dolÄros ir mazinÄjušies vairÄk nekÄ 26 reizes.
ŠÄdÄ veidÄ, bÅ«tiski mazinot riskanto Ätro transakciju biznesu, Latvijas finanšu sistÄ“ma un valsts kopumÄ ir atbrÄ«vota no lieka reputÄcijas riska, un banku klientÅ«ras ziÅ†Ä ir notikusi atgriešanÄs Latvijai dabiskajÄ Ä£eopolitiskajÄ vidÄ“.
PÄ“dÄ“jos Äetros pÄrmaiņu gados Latvijas bankÄm un maksÄjumu iestÄdÄ“m piemÄ“roti naudas sodi 16 miljonu eiro apmÄ“rÄ (11 iepriekšÄ“jos gados sodu kopÄ“jÄ summa – ap 1 miljonu eiro). ArÄ« pÄ“c reformu procesa Latvijas banku kapitÄla pietiekamÄ«bas rÄdÄ«tÄji ir augsti, lielÄkoties krietni pÄri normai, likviditÄte, ņemot vÄ“rÄ ES vienotÄs prasÄ«bas šim rÄdÄ«tÄjam, - trÄ«skÄršÄ apjomÄ.
Šogad FKTK pabeidza Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvÄ“rtÄ“šanu, ņemot vÄ“rÄ turpmÄkÄ biznesa stratÄ“Ä£ijas, kÄ arÄ« nÄkotnes risku ietekmi, un apstiprinÄja katrai bankai individuÄlu bÅ«tisko darbÄ«bas rÄdÄ«tÄju lÄ«meni.
FKTK priekšsÄ“dÄ“tÄjs PÄ“ters Putniņš: "Ir notikusi vÄ“rienÄ«gÄkÄ reforma Latvijas finansÄ“s – Ä«sta pÄrmaiņu vadÄ«ba, ko iesÄkÄm, kad Latvija kļuva par OECD valsti. Pašlaik strÄdÄjošajai FKTK padomei savÄ ziÅ†Ä tas ir bijis pats svarÄ«gÄkais konkurss, stiprinÄt finanšu noziegumu novÄ“ršanas mehÄnismus, lÄ«dztekus strauji atsakoties no augsta riska klientiem un nodrošinot sektora stabilitÄti. Šis ir Latvijas veikums, kas tiek vÄ“rtÄ“ts ekspertu aprindÄs.
Mums nav zinÄms, ka Moneyval bÅ«tu politisks process, jo esam droši, ka tas ir ekspertu forums un profesionÄla finanšu noziegumu novÄ“ršanas sistÄ“mas izvÄ“rtÄ“šana. MÄ“s ļoti novÄ“rtÄ“tu, ja valsts amatpersonas, kuras stÄsta, ka FKTK dēļ Latvija iekļūs pelÄ“kajÄ sarakstÄ, mums pateiktu, kas tieši nav izdarÄ«ts no FKTK puses?
TÄpat ir svarÄ«gi atklÄti pateikt, kas bÅ«s citÄdi jÄdara FKTK jaunajai padomei un kuri šÄ«s FKTK padomes lÄ“mumi vai dotie uzdevumi tirgus dalÄ«bniekiem bÅ«tu mainÄmi vai atceļami? TÄ bÅ«tu attÄ«stÄ«tas demokrÄtiskas valsts cienÄ«ga profesionÄla diskusija."
FKTK uzsver, ka bÅ«tisku reformu veikšanai finanšu sektorÄ jÄbÅ«t kvalitatÄ«vi sagatavotai un stratÄ“Ä£iski mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vadÄ«tai, lai nenodarÄ«tu lieku reputÄcijas kaitÄ“jumu kopš 2016. gada notiekošajam pÄrmaiņu vadÄ«bas darbam finanšu sektorÄ un starptautiskÄs reputÄcijas atjaunošanas procesam.