Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vÄ“las precizÄ“t publiskajā telpā izskanÄ“jušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pÄ“c FKTK veiktās pārmaiņu vadÄ«bas kopš 2016. gada, kā arÄ« Latvijā lÄ«dz šim finanšu pakalpojumu sniedzÄ“ju Ä«stenotā uzraudzÄ«bas pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā bÅ«tu šÄ·Ä“rslis labam valsts novÄ“rtÄ“jumam Moneyval procesā.  

FKTK norāda, ka šÄdi apgalvojumi nav patiesi un šobrÄ«d apzināti tiek veidota sabiedrÄ«bu maldinoša informācijas plÅ«sma saistÄ«bā ar Latvijas finanšu noziegumu novÄ“ršanas sistÄ“mas novÄ“rtÄ“jumu Moneyval procesā. Proti, no 40 FATF rekomendācijām, kuru ieviešanas pilnÄ«gumu Latvijā un efektivitāti Moneyval vÄ“rtÄ“ja, sagatavojot 2018. gada ziņojumu, tikai 13 attiecas uz finanšu sektoru.

PagājušÄ gada ziņojumā FKTK bija viena no vislabāk novÄ“rtÄ“tajām iestādÄ“m Ä«paši risku vadÄ«bas un starptautiskās sadarbÄ«bas jomā, lÄ«dz ar to arguments par Moneyval rekomendāciju izpildi saistÄ«bā ar FKTK likuma grozÄ«jumiem un prasÄ«ba mainÄ«t FKTK vadÄ«bu neatbilst patiesÄ«bai ­­ – vÄ“ršanos pret FKTK pieeju pārmaiņu vadÄ«bas procesā finanšu sektorā neprasa neviena Moneyval rekomendācija.

FKTK priekšsÄ“dÄ“tājs PÄ“ters Putniņš: "Mums kā nozares uzraugam un Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzÄ«bas mehānisma dalÄ«bniekam ir pienākums šÄdā brÄ«dÄ« reaģēt ar savu skaidrojumu, lai nepakļautu gan FKTK, gan arÄ« ECB nepamatotam reputācijas riskam.

MÄ“s redzam, ka t.s. finanšu sektora "kapitālais remonts" jeb FKTK pārvaldes modeļa maiņa faktiski ir sagatavošanās šÄ«s FKTK vadÄ«bas nomaiņai bez jebkāda argumentÄ“ta pamatojuma un profesionāla iestādes darba izvÄ“rtÄ“juma. Tas, ka šis process notiek ārÄ“ja politiska spiediena dēļ, vairs netiek slÄ“pts, to sabiedrÄ«ba uzzināja iepriekšÄ“jā Saeimas budžeta komisijas sÄ“dÄ“.

Tātad runa ir par politisku neatkarÄ«gas iestādes ietekmÄ“šanu un vadÄ«tāju piespiedu nomaiņu, kurus amatā taču iecÄ“lis Latvijas Republikas parlaments un kuru mandāts ir spÄ“kā lÄ«dz 2022. gadam. Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadÄ«jums FKTK vÄ“sturÄ“.

Turklāt nav skaidri pateikts - kādu mÄ“rÄ·u vārdā?  Vājinot stiprāko iestādi finanšu noziegumu novÄ“ršanas un uzraudzÄ«bas Ä·Ä“dÄ“ un sakārtotākā sektora uzraudzÄ«bu, mÄ“s vājinām visu Moneyval procesu. ArÄ« piesauktā FKTK funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novÄ“ršanas uzraudzÄ«bā nav nepieciešama, jo tādu mÄ“s jau veicam.  Mums nav skaidrs, ar kādu nolÅ«ku tiek veikta FKTK vadÄ«bas maiņa un tiek reformÄ“ts tieši stiprākais posms uzraudzÄ«bā."

Å…emot vÄ“rā nepatieso informatÄ«vo ainu, kas tiek veidota par Latvijas finanšu sektora uzraudzÄ«bu, FKTK sniedz skaidrojošu informāciju par pÄ“dÄ“jos gados finanšu sektorā veikto pārmaiņu vadÄ«bu, kas iesākta 2016. gadā, Latvijai kļūstot par OECD valsti.

FKTK uzraudzÄ«bā Latvijas banku sektorā (jo Ä«paši t.s. ārvalstu klientus apkalpojošajās bankās), pārskatot lÄ«dzšinÄ“jo biznesa pieeju, kopumā trijos gados ir paveikts lÄ«dz šim nebijis pašattÄ«rÄ«šanās process, atsakoties no riskantā ārvalstu klientu segmenta (~ 10 mljrd. EUR apmÄ“rā).

Pirmo reizi pÄ“dÄ“jos 20 gados iekšzemes un Eiropas SavienÄ«bas valstu noguldÄ«jumi ir sasnieguši 91%. Latvijas bankas pagājušajā vasarā pārtrauca sadarbÄ«bu ar Latvijā aizliegtajām čaulas kompānijām, turklāt šajā periodā, salÄ«dzinot ar 2014. gadu, ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros ir mazinājušies vairāk nekā 26 reizes.

ŠÄdā veidā, bÅ«tiski mazinot riskanto ātro transakciju biznesu, Latvijas finanšu sistÄ“ma un valsts kopumā ir atbrÄ«vota no lieka reputācijas riska, un banku klientÅ«ras ziņā ir notikusi atgriešanās Latvijai dabiskajā Ä£eopolitiskajā vidÄ“.

PÄ“dÄ“jos četros pārmaiņu gados Latvijas bankām un maksājumu iestādÄ“m piemÄ“roti naudas sodi 16 miljonu eiro apmÄ“rā (11 iepriekšÄ“jos gados sodu kopÄ“jā summa – ap 1 miljonu eiro). ArÄ« pÄ“c reformu procesa Latvijas banku kapitāla pietiekamÄ«bas rādÄ«tāji ir augsti, lielākoties krietni pāri normai, likviditāte, ņemot vÄ“rā ES vienotās prasÄ«bas šim rādÄ«tājam, - trÄ«skāršÄ apjomā.

Šogad FKTK pabeidza Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvÄ“rtÄ“šanu, ņemot vÄ“rā turpmākā biznesa stratÄ“Ä£ijas, kā arÄ« nākotnes risku ietekmi, un apstiprināja katrai bankai individuālu bÅ«tisko darbÄ«bas rādÄ«tāju lÄ«meni.

FKTK priekšsÄ“dÄ“tājs PÄ“ters Putniņš: "Ir notikusi vÄ“rienÄ«gākā reforma Latvijas finansÄ“s – Ä«sta pārmaiņu vadÄ«ba, ko iesākām, kad Latvija kļuva par OECD valsti. Pašlaik strādājošajai FKTK padomei savā ziņā tas ir bijis pats svarÄ«gākais konkurss, stiprināt finanšu noziegumu novÄ“ršanas mehānismus, lÄ«dztekus strauji atsakoties no augsta riska klientiem un nodrošinot sektora stabilitāti. Šis ir Latvijas veikums, kas tiek vÄ“rtÄ“ts ekspertu aprindās.

Mums nav zināms, ka Moneyval bÅ«tu politisks process, jo esam droši, ka tas ir ekspertu forums un profesionāla finanšu noziegumu novÄ“ršanas sistÄ“mas izvÄ“rtÄ“šana. MÄ“s ļoti novÄ“rtÄ“tu, ja valsts amatpersonas, kuras stāsta, ka FKTK dēļ Latvija iekļūs pelÄ“kajā sarakstā, mums pateiktu, kas tieši nav izdarÄ«ts no FKTK puses? 

Tāpat ir svarÄ«gi atklāti pateikt, kas bÅ«s citādi jādara FKTK jaunajai padomei un kuri šÄ«s FKTK padomes lÄ“mumi vai dotie uzdevumi tirgus dalÄ«bniekiem bÅ«tu maināmi vai atceļami? Tā bÅ«tu attÄ«stÄ«tas demokrātiskas valsts cienÄ«ga profesionāla diskusija."

FKTK uzsver, ka bÅ«tisku reformu veikšanai finanšu sektorā jābÅ«t kvalitatÄ«vi sagatavotai un stratÄ“Ä£iski mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vadÄ«tai, lai nenodarÄ«tu lieku reputācijas kaitÄ“jumu kopš 2016. gada notiekošajam pārmaiņu vadÄ«bas darbam finanšu sektorā un starptautiskās reputācijas atjaunošanas procesam. 

Novērtē šo rakstu:

0
0