Iesaki rakstu:

Mīļie draugi un klausÄ«tāji! Esmu spiests pārtraukt savu profesionālo darbÄ«bu. Uz cik ilgu laiku? VarbÅ«t lÄ«dz 11.janvārim. VarbÅ«t lÄ«dz siltākiem laikapstākļiem, par kuru ierašanos reiz sensenos laikos liecināja šobrÄ«d mÄ«klainos apstākļos it kā izzudušÄs „gripas sezonas” beigas. VarbÅ«t man nāksies to pārtraukt uz visiem laikiem. Nezinu.

Tikai pirms dažām dienām uzzināju, ka man Latvijā vairs nav atļauts publiski uzstāties, jo esmu brÄ«vprātÄ«gi izvÄ“lÄ“jies nevakcinÄ“ties pret mÅ«slaikos tik populāro vÄ«rusu ar vakcÄ«nu, kura tik un tā nepasargājot pat no smagas saslimšanas, kuras klÄ«niskie pÄ“tÄ«jumi vÄ“l nav pabeigti un par kuras blaknÄ“m bÅ«tu jāatbild tikai man pašam.

Kā visās citās man zināmajās valstÄ«s arÄ« Latvijā nevakcinÄ“ti mÅ«ziÄ·i pÄ“dÄ“jā gada laikā ir drÄ«kstÄ“juši sniegt koncertus, uzrādot negatÄ«vu testa rezultātu. Taču šÄdu iespÄ“ju mÅ«su valdošÄ elite nu ir likvidÄ“jusi, padarÄ«dama Latviju par patiesi unikālu valsti, kurā cilvÄ“ks, bÅ«dams pilnÄ«gi vesels, nevakcinÄ“ts, bet spÄ“jÄ«gs uzrādÄ«t negatÄ«vu inficÄ“šanās testu, nedrÄ«kst nedz strādāt, nedz iesaistÄ«ties sabiedriskajā dzÄ«vÄ“ un likumdošanas procesā, nedz arÄ« uzstāties pat pilnÄ«bā vakcinÄ“tas (!) publikas priekšÄ, neskatoties uz to, ka slimo, smagi slimo un vÄ«rusu pārnÄ“sā visi – gan vakcinÄ“tie, gan nevakcinÄ“tie, savukārt nu jau arÄ« vakcinÄ“tie tiks regulāri testÄ“ti.

ŠÄda absurda un klajas diskriminācijas ieviesÄ“jiem varu vien pateikties, ka ar saviem lÄ“mumiem viņi skaidrāk nekā jebkad atklāj notiekošÄ bÅ«tÄ«bu, kas jau sen vairs nešÄ·iet saistÄ«ta ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bu un drošÄ«bu, bet gan ar ko daudz nesmukāku - sabiedrÄ«bas fundamentālu pārveidi caur tās šÄ·elšanu un totālu kontroli. Un šim mÄ“rÄ·im mÄ“s tuvojamies vÄ“l straujāk nekā vecā un vÄ“l vienmÄ“r jaunā komunisma trieciennieki, kuri piecgades plānu mÄ“dza izpildÄ«t trijos gados - kontrolÄ“tas strauji tiek arvien sÄ«kākas mÅ«su dzÄ«ves sfÄ“ras, un kā sabiedrÄ«ba mÄ“s esam sašÄ·elti vairāk nekā jebkad.

Kas tālāk? Nākotni itin bieži var ieraudzÄ«t, ielÅ«kojoties pagātnÄ“, ja jÅ«su atmiņa un pat pieticÄ«gākās vÄ“stures zināšanas vÄ“l nav dzÄ“stas, jums pašiem to nemanot. Pietiks, ja atgādināšu, ka pÄ“c tam, kad arvien centralizÄ“tākā vara ir atņēmusi tās pilsoņiem cilvÄ“ktiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bu (kuras tā viņiem, starp citu, nemaz nav devusi, tāpÄ“c tai nav tiesÄ«bu viņiem to arÄ« atņemt), tās atgÅ«t ir ļoti, ļoti grÅ«ti.

Un kurš tad vÄ“l atminÄ“sies, ka reiz tās tika atņemtas, aizbildinoties ar vÄ“lmi sabiedrÄ«bu pasargāt no kāda vÄ«rusa, kas ar savu pusotra lÄ«dz divu procentu mirstÄ«bas koeficientu (ieskaitot tos saslimušos, kuru faktiskais nāves cÄ“lonis ir bijušas citas blakusslimÄ«bas vai adekvātas un savlaicÄ«gas ārstÄ“šanas iztrÅ«kums) bija pasludināts par Ä«paši bÄ«stamu apdraudÄ“jumu sabiedrÄ«bai, iekļūstot vienā rangā ar tādu „kolÄ“Ä£i” kā Ebolas vÄ«russ, kura mirstÄ«bas koeficients ir 50 procenti (visu datu avots: PVO). Tas var notikt tikai pasaulÄ“, kurā tik daudzi cilvÄ“ki uzticas nevis zinātnei un acÄ«mredzamajai realitātei, bet gan ideoloÄ£ijai, „galma” zinātniekiem, viņu finansÄ“tājiem un viņu spriedumu politiskajiem izmantotājiem.

Starp citu, uz tā dÄ“vÄ“tajiem "ekspertiem" es ar aizdomām skatos pat mÅ«zikas jomā. Šis tik bieži piesauktais „zinātnieku konsensuss” man pārāk stipri atgādina viena otra starptautiskā pianistu konkursa daudzgalvaino žūriju, kas vÄ“sā mierā lemj, ka kāds konkursa dalÄ«bnieks – žūrijas priekšsÄ“dÄ“tāja students – ir cienÄ«gs iekļūt finālā, neskatoties uz to, ka nespÄ“j bez apstāšanās, saminstināšanās un neskaitāmām profesionālām paviršÄ«bām nospÄ“lÄ“t kaut cik grÅ«tāku skaņdarbu, toties vismaz skrupulozi, čakli un pārspÄ«lÄ“tā centÄ«bā pilda sava skolotāja nereti absurdos norādÄ«jumus muzikālās interpretācijas jomā, rezultātā atstājot aiz sevis daudzus acÄ«mredzami meistarÄ«gākus un talantÄ«gākus konkursa dalÄ«bniekus. Tā ir ierasta situācija bieži vien korumpÄ“tajā pianistu konkursu vidÄ“. Un man nav ilÅ«ziju, ka, piemÄ“ram, daudz naudÄ«gākajā farmācijas biznesa sfÄ“rā varÄ“tu bÅ«t citādi.

Par jaunajem „spÄ“les noteikumiem” es uzzināju vien piektdien, saņemot vÄ“sti, ka nedrÄ«kstÄ“s notikt mans amerikāņu klaviermÅ«zikas solo koncerts Vidzemes koncertzālÄ“ „CÄ“sis”, kas bija plānots 4.decembrÄ«. ŠÄ« ir vissarežģītākā solo programma manā repertuārā, tāpÄ“c pavadÄ«ju aptuveni vienu mÄ“nesi, vairākas stundas katru dienu to gatavojot. Koncerta organizÄ“tājus jau laikus – šÄ« gada 8.novembrÄ« (vÄ“l pirms koncerta biļešu laišanas tirdzniecÄ«bā) – telefoniski biju informÄ“jis, ka man nav un nebÅ«s vakcinācijas sertifikāta un ka varu piekrist šo koncertu sniegt tikai tādā gadÄ«jumā, ja jaunākie MK noteikumi arÄ« turpmāk ļaus nevakcinÄ“tiem mÅ«ziÄ·iem uz skatuves uzstāties, pirms tam uzrādot negatÄ«vu testu.

9.novembrÄ« no koncertzāles saņēmu telefona zvanu, kurā tiku informÄ“ts ka tāda iespÄ“ja jaunajos noteikumies it kā esot paredzÄ“ta vÄ“l lÄ«dz 15.decembrim, tāpÄ“c vienojāmies koncertu izsludināt. TomÄ“r piektdien, 26.novembrÄ« telefoniski un nākamajā dienā vÄ“lreiz – ar e-pasta starpniecÄ«bu – koncertzāles pārstāvji man darÄ«ja zināmu, ka noticis pārpratums esošo MK noteikumu interpretÄ“šanā, jo tagad uzstāties tomÄ“r drÄ«kstot tikai vakcinÄ“ti vai šo vÄ«rusu pārslimojuši mÅ«ziÄ·i. Man palÅ«dza atbildÄ“t ar oficiālu e-pasta vÄ“stuli, kurā apstiprinu, ka koncerts ir jāatceļ, jo nevaru uzrādÄ«t vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. To arÄ« godprātÄ«gi izdarÄ«ju.

Varu vien no sirds pateikties koncertzāles pārstāvjiem par to, ka visas šÄ«s jezgas laikā viņi, sazinoties ar mani, vienmÄ“r saglabāja cilvÄ“cÄ«gu, labvÄ“lÄ«gu un iejÅ«tÄ«gu attieksmi. Tas mÅ«sdienās ir kļuvis par retumu. PilnÄ«bā saprotu arÄ« to, ka kļūdÄ«šanās pareizā MK noteikumu interpretÄ“šanā mums visiem ir visnotaļ iespÄ“jama, ņemot vÄ“rā to, cik Ä«steni orveliskas „jaunrunas” (newspeak) manierÄ“ tie ir sacerÄ“ti.

Bija grÅ«ti nepamanÄ«t, kādu lÄ«ksmes un pacilātÄ«bas pilnu prieku par manu „aizvākšanu” no skatuves izrādÄ«ja pašpasludinātie Tolerances un Progresa pielÅ«dzÄ“ji soctÄ«klu vidÄ“, apjÅ«smojot to, cik meistarÄ«gi mans kolÄ“Ä£is man esot pietiecis „šahu un matu” un kā es reizi par visām reizÄ“m esot totāli „canceled”. Varu vien justies gandarÄ«ts, ka netiešÄ veidā man ir izdevies sagādāt patiesu prieku atsevišÄ·iem indivÄ«diem, kuru dzÄ«vÄ“s, acÄ«mredzot, pietrÅ«kst citu prieka avotu.

TomÄ“r atļaušos pazemÄ«gi atgādināt, ka ikviens, kurš vÄ“las mani jelkādā veidā diskriminÄ“t manas izvÄ“les dēļ veikt vai neveikt šo it kā „brÄ«vprātÄ«go” vakcinÄ“šanās aktu, piedalās totalitārisma celšanā uz nu jau pilnÄ«bā sagrautās demokrātijas drupām, kā arÄ« izdara pārkāpumu attiecÄ«bā pret manām cilvÄ“ktiesÄ«bām.

JÅ«s teiksiet: „Bet tāds šobrÄ«d ir likums!” un bÅ«siet acÄ«mredzami piemirsis, ka par cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpšanu un demokrātiskas valsts iekārtas sagrāvi agri vai vÄ“lu tā visa veicÄ“jiem var pienākties nest attiecÄ«gu atbildÄ«bu neatkarÄ«gi no konkrÄ“tā brīža likumdošanas (savulaik arÄ« nacisma un komunisma inficÄ“tajās valstÄ«s bija likumi, bet tas nenozÄ«mÄ“, ka tie visi bija taisnÄ«gi, humāni un adekvāti). Un, pat ja tas tā nebÅ«tu, esmu pārliecināts, ka vÄ“l nevienam nav izdevies izvarÄ«ties no atbildÄ«bas sava RadÄ«tāja priekšÄ. Neskatoties uz to, vai kāds tic vai netic Viņa eksistencei.

Kas attiecas uz mani, es pagaidām vÄ“l savā nodabā turpināšu diendienā vingrināties klavierspÄ“lÄ“ un varbÅ«t pat sakomponÄ“t kādu skaņdarbu, klusÄ«bā cerot uz brÄ«numu un lÅ«dzot Dievu. Ne tik daudz par sevi, cik par tiem, kuriem varas saldme ir apklusinājusi sirdsapziņas balsi. CilvÄ“ka patiesais gara spÄ“ks neatspoguļojas nedz viņa uzurpÄ“tajā varā pār citiem, nedz viņa biezajā naudas makā. Tas neatspoguļojas arÄ« savstarpÄ“jā „plecu papliÄ·Ä“šanas” rituālā domubiedru pulciņa drošajā lokā. SevišÄ·i, ja pulciņa pastāvÄ“šanu uztur vien daži aizkustinoša paskata onkulÄ«ši ar pārāk daudziem dolāru miljardiem, slapjiem sapnÄ«šiem par pasaules pārveidi un neizdziedinātām bÄ“rnÄ«bas traumām viņu kontos.

CilvÄ“ka patiesais gara spÄ“ks atspoguļojas viņa drosmÄ“ sekot Patiesajam, Labajam un Skaistajam, attiecÄ«gi uzgriežot muguru to pretmetiem - MelÄ«gajam, Ä»aunajam un NeglÄ«tajam, kuri par šÄdu soli, protams, nekad nav sajÅ«smā. Es ceru, ka spÄ“šu bÅ«t tik drosmÄ«gs.