Iesaki rakstu:

MedÄ«bu likuma Pārejas noteikumu 12. lÄ«dz 21.punkts ir stājies spÄ“kā 2015. gada 2. decembrÄ« ar 2015. gada 26. novembra likumu „GrozÄ«jums MedÄ«bu likumā” (turpmāk – likums).

Saskaņā ar likuma 12. punktu likuma darbÄ«ba ir terminÄ“ta – tas bÅ«s spÄ“kā lÄ«dz brÄ«dim, kad Valsts meža dienests (VMD) konstatÄ“s meža cÅ«ku blÄ«vumu (vidÄ“ji Latvijā) mazāku vai vienādu ar vienu meža cÅ«ku uz 200 ha (jeb 5 meža cÅ«kas uz 1000 ha), bet ne ilgāk par 2020. gada 31. martu.

Likuma mÄ“rÄ·is ir Ä«stenot Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra (Ä€CM) un Klasiskā cÅ«ku mÄ“ra (KCM) izplatÄ«bas draudu ierobežošanas pasākumus visā Latvijas teritorijā, nodrošinot intensÄ«vu mežacÅ«ku medÄ«bu procesu, kā arÄ« vienmÄ“rÄ«gu medÄ«bu slodzi visās platÄ«bās, kurās mežacÅ«kas objektÄ«vi var atrasties (izņemot pilsÄ“tas, kapsÄ“tas un iežogotas teritorijas).

Likums atrisina situāciju, kurā lÄ«dz šiem grozÄ«jumiem 24% valsts teritorijas mežacÅ«ku medÄ«bas nevarÄ“ja notikt normatÄ«vajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ. Likuma 14. punkts turpmāk dod tiesÄ«bas (un uzliek pienākumu) medÄ«t mežacÅ«kas arÄ« medÄ«bu iecirkņos, kuru platÄ«ba vienāda vai lielāka par 200ha, ja tie reÄ£istrÄ“ti lÄ«dz šÄ« likuma spÄ“kā stāšanās brÄ«dim un izveidojušies iepriekš reÄ£istrÄ“ta iecirkņa dalÄ«šanas rezultātā (šis nosacÄ«jums izslÄ“dz motivāciju sadrumstalot esošus medÄ«bu iecirkņus – 15.punkta 2.apakšpunkts), kā arÄ« pÄ“c 16.punktā minÄ“tajiem kritÄ“rijiem sadala citas platÄ«bas, kurās lÄ«dz šim mežacÅ«ku medÄ«bas bija aizliegtas (dabas aizsardzÄ«bas teritorijas, militārie objekti, u.c.) starp blakus esošajiem medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājiem.

Pretējā gadījumā mežacūkas jau minētos 24% valsts teritorijas izmanto kā patvērumu, padarot medības neefektīvas pārējā teritorijā, kā arī mežacūku patvēruma teritorijas kalpo kā epizootijas rezervuārs, saglabājot ĀCM izplatības draudus.

13. punkts nosaka pienākumu katram medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājam medÄ«jot samazināt mežacÅ«ku populācijas blÄ«vumu piekritÄ«gajā medÄ«bu platÄ«bā atbilstoši VMD noteiktajam minimālajam mežacÅ«ku nomedÄ«šanas apjomam. AttiecÄ«gi VMD jānosaka minimālais mežacÅ«ku nomedÄ«šanas apjoms katram medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājam, atbilstoši populācijas stāvoklim katra medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāja platÄ«bās.

Saskaņā ar likuma 21. punkta 2. apakšpunktu VMD ir tiesÄ«gs pieprasÄ«t informāciju par nomedÄ«tajām mežacÅ«kām, to iesniegšanas veidu, regularitāti un papildus pierādÄ«jumus katras mežacÅ«kas nomedÄ«šanai pÄ“c saviem ieskatiem. MinÄ“to informāciju, kā arÄ« atbildÄ«gās personas kontaktinformāciju, iekļauj rÄ«kojumā par atbildÄ«gā medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāja noteikšanu.

Lai atvieglotu medÄ«bu procesu un veicinātu mežacÅ«ku medÄ«bu efektivitāti, pÄ“c Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ierosinājuma VMD var noteikt atvieglojumus medÄ«bu procesa Ä«stenošanai saskaņā ar 21. punkta 1. apakšpunktu.

Ja medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāja mežacÅ«ku medÄ«bu sekmes nav apmierinošas, 17. punkts paredz tiesÄ«bas VMD noteikt citu atbildÄ«go medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāju, ievÄ“rojot šo pārejas noteikumu 16. punktā minÄ“tos kritÄ“rijus. NosacÄ«jums attiecināms uz katru medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāju, kuram ir noteikts minimālais meža cÅ«ku nomedÄ«šanas apjoms.

LÄ“mumu par atbildÄ«gā medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāja noteikšanu VMD paziņo adresātam un visām personām, kuras tiesÄ«bas vai tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. VMD lÄ“muma apstrÄ«dÄ“šana un pārsÅ«dzÄ“šana neaptur tā darbÄ«bu.

Atbildīgajam medību tiesību lietotājam 20. punktā ir noteikts pienākums pirms katrām mežacūku medībām informēt personas, kuru medību platības tam nodotas ar VMD lēmumu.

MedÄ«bu tiesÄ«bu Ä«pašniekiem, medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājiem vai citām personām, kuru intereses ir aizskāris VMD lÄ“mums, nav tiesÄ«bu aizliegt mežacÅ«ku medÄ«bas vai radÄ«t tām šÄ·Ä“ršÄ¼us attiecÄ«gajās teritorijās. MinÄ“tais tiesiskais regulÄ“jums ir atbilstošs:

1) Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam – Īpašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Īpašuma tiesÄ«bas var ierobežot vienÄ«gi saskaņā ar likumu. SabiedrÄ«bas interesÄ“s ir Ä«stenot bÄ«stamu epizootiju izplatÄ«bas draudu ierobežošanu. PlatÄ«bās, kurās netiek nodrošināta mežacÅ«ku medÄ«šana, notiek mežacÅ«ku koncentrÄ“šanās (patvÄ“rums) un tās kļūst par epizootijas inkubatoriem. Tātad platÄ«bas, kurās nenotiek mežacÅ«ku medÄ«bas, tiek izmantotas pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

2) AdministratÄ«vā procesa likuma 13. pantā minÄ“tajam samÄ“rÄ«guma principam: labumam, ko sabiedrÄ«ba iegÅ«st ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābÅ«t lielākam nekā viņa tiesÄ«bu vai tiesisko interešu ierobežojumam. BÅ«tiski privātpersonas tiesÄ«bu vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozÄ«mÄ«gu sabiedrÄ«bas labumu. Šajā gadÄ«jumā (objektÄ«vi epizootijas draudi) sabiedrÄ«bas intereses ir augstākas par indivÄ«du interesÄ“m.

MedÄ«bu koordinācijas komisijām saglabājas lÄ«dzšinÄ“jās funkcijas, ciktāl tās nav pretrunā ar VMD lÄ“mumu par atbildÄ«gā medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāja noteikšanu meža cÅ«ku medÄ«bām. Ja konkrÄ“tajās teritorijās rodas nepieciešamÄ«ba medÄ«t citu sugu medÄ«jamos dzÄ«vniekus, VMD noteiktais atbildÄ«gais medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājs to var darÄ«t tikai ar MedÄ«bu koordinācijas komisijas lÄ“mumu, kurš pieņemts likumdošanā noteiktajā kārtÄ«bā.

TiesÄ«bas medÄ«t nelimitÄ“ti medÄ«jamos dzÄ«vniekus tiek saglabātas pÄ“c esošÄs medÄ«bu tiesÄ«bu piekritÄ«bas – nelimitÄ“ti medÄ«jamos dzÄ«vniekus var medÄ«t pats medÄ«bu tiesÄ«bu Ä«pašnieks vai viņa rakstiski pilnvarota persona, bet ar nosacÄ«jumu, ka medÄ«bas tiek saskaņotas ar VMD noteiktā atbildÄ«gā medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāja noteikto atbildÄ«go personu, kas medÄ«bu laikā atbild par mednieku atrašanās vietas koordinÄ“šanu.

Par mežacūku postījumiem atbildību nes VMD noteiktais atbildīgais medību tiesību lietotājs.