Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

NoklausÄ«jos divu valsts vadošo amatpersonu uzrunas, sagaidot Jauno gadu. Tādi skaisti vārdi bija piemeklÄ“ti, diemžēl darbos šÄ«s amatpersonas sevi ir parādÄ«jušas pavisam citā gaismā.

VÄ“l pirms gada jebkurš bez maksas varÄ“ja iesniegt tiesai pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem un mÄ“Ä£ināt tikt pie taisnÄ«ga sprieduma. Pašlaik tas ir praktiski neiespÄ“jami, jo aizvadÄ«tajā gadā prezidents ir izsludinājis grozÄ«jumus Civilprocesa likumā, ar kuriem noteikts pienākums iemaksāt drošÄ«bas naudu 300 eiro apmÄ“rā par tāda pieteikuma iesniegšanu tiesai. Tas laikam aiz lielas mÄ«lestÄ«bas?

No vienas puses mÄ“s pie tā jau esam pieraduši. MÄ“s esam sisti un spārdÄ«ti visus pÄ“dÄ“jos 10 gadus, un ar katru gadu paliek tikai sliktāk, tÅ«kstošiem cilvÄ“ki ir palikuši bez mājām.

Tie, kam vajadzÄ“ja uzraudzÄ«t komercbankas, pieļāva nekustamo Ä«pašumu burbuli, atļaujot komercbankām un ne tikai tām izģērbt mÅ«su iedzÄ«votājus lÄ«dz pÄ“dÄ“jām apakšbiksÄ“m, bet uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina izglābt komercbankas no bankrotiem.

Process tika izspÄ“lÄ“ts kā pa notÄ«m. Vispirms iedzÄ«votājiem tika iestāstÄ«ts, ka dzÄ«ves apstākļu uzlabošanai visur pasaulÄ“ tiek ņemti kredÄ«ti, par Ä·Ä«lu dodot nekustamo Ä«pašumu, kā pirmā iemaksa parasti kalpoja iepriekšÄ“jais Ä«pašums.

Banku ieteikti vÄ“rtÄ“tāji šos Ä«pašumus novÄ“rtÄ“ja par pasakainām cenām, banku darbinieki sagatavoja lÄ«gumus tikai banku interesÄ“s, un vairāki simti tÅ«kstoši kļuva par banku vergiem, kuri zobus sakoduši vairākus gadus savu sÅ«ri grÅ«ti nopelnÄ«to naudu nesa uz banku. Ja aprÄ“Ä·inātu kredÄ«tņēmÄ“ju mājokļa izmaksas mÄ“nesÄ«, tie bÅ«tu vairāki tÅ«kstoši eiro.

Kad bankas aprÄ“Ä·ināja, ka viņu noaustajā zirnekļu tÄ«klā ir iekļuvis iespÄ“jami lielākais banku upuru skaits, tad kreditÄ“šana strauji tika pārtraukta, nekustamo Ä«pašumu cenas kā uz burvja mājienu nokrita pat par 70%, bet ar to vÄ“l nepietika- ar valdÄ«bas gādÄ«bu komercbanku glābšanas vārdā tika samazinātas strādājošo algas un palielināti nodokļi.  

Kā glābiņu izmisumā nonākušajiem kredÄ«tņēmÄ“jiem valdÄ«ba piedāvāja maksātnespÄ“jas pieteikšanu, kuras laikā cilvÄ“kiem tiek atņemts pilnÄ«gi viss un ir jāsamaksā 1/3 no visiem ienākumiem, bet ne mazāk par 1/3 no minimālās algas, kreditoriem. Å…emot vÄ“rā, ka vairākumā gadÄ«jumu šos cilvÄ“kus vajā zvÄ“rināti tiesu izpildÄ«tāji un citi parādu piedzinÄ“ji, tad savākt divas minimālās algas maksātnespÄ“jas pieteikuma iesniegšanai ir faktiski neiespÄ“jami.

Katrs mÄ“Ä£inājums aizsargāt sevi ar tiesiskām metodÄ“m tiek nocirsts saknÄ“, veicot atbilstošus grozÄ«jumus likumos. Ja sākotnÄ“ji dažādas sÅ«dzÄ«bas par netaisnÄ«giem tiesu nolÄ“mumiem un tiesu izpildÄ«tājiem varÄ“ja iesniegt bez maksas, tad šobrÄ«d to vairs izdarÄ«t nevar. Valsts nodevas par apelācijas sÅ«dzÄ«bu iesniegšanu ir vairākkāršotas, lai šie postā iegrÅ«stie cilvÄ“ki nevarÄ“tu sevi aizstāvÄ“t.

Pat, ja kādam izdodas savākt pietiekami daudz pierādījumus, ka tā saucamajam kreditoram nav taisnība, tad taisnību atrast tiesā ir neiespējami, jo tiesa vairākumā gadījumos kalpo kā komercbanku advokāti.

Teiksiet, ka tas ir nekrietns apmelojums bez pierādÄ«jumiem? LÅ«dzu, konkrÄ“ts piemÄ“rs. 2006.gadā noslÄ“gts aizdevuma lÄ«gums ar ārvalstu uzņēmuma pārstāvniecÄ«bu, kas nav banka. Veikti regulāri maksājumi lÄ«dz 2011.gada pavasarim, kad aizņēmÄ“js uzzina, ka aizdevÄ“ja uzņēmums likvidÄ“ts jau 2008.gada decembrÄ«, likvidācija fiksÄ“ta LR Uzņēmumu reÄ£istrā.  

PÄ“c dažiem mÄ“nešiem Zemesgrāmatā parādās jauns ieraksts par it kā veiktu cesiju par labu AS “SEB Unibanka”, kur norādÄ«ts, ka samaksa par šo 2011.gada jÅ«lijā slÄ“gto lÄ«gumu ir veikta 2006.gada augustā.  Domājat, ka likvidÄ“ts uzņēmums nevar slÄ“gt darÄ«jumus un parakstÄ«t nostiprinājuma lÅ«gumu zemesgrāmatai? Es arÄ« tāpat domāju, bet izrādās, ja nostiprinājuma lÅ«dzÄ“ja nosaukumā ir vārds “banka”, tad var jebko, arÄ« iesniegt pieteikumu zemesgrāmatā likvidÄ“ta uzņēmuma vārdā.

VÄ“l pÄ“c dažiem mÄ“nešiem tiesā tiek iesniegts pieteikums par parāda piedziņu, pamatojot prasÄ«bu ar cesijas lÄ«gumu, kurš slÄ“gts ar likvidÄ“tu uzņēmumu. Tiesai nešÄ·iet dÄ«vaini, ka  cesijas lÄ«gums ir slÄ“gts ar likvidÄ“tu uzņēmumu un cesijas lÄ«gumā norādÄ«tā 2006.gada augustā samaksātā maksa patiesÄ«bā esot dāvana.

Izrādās, ka Latvijas Republikas tiesu izpratnÄ“ tas ir pavisam likumÄ«gi un ar tādiem apšaubāmiem dokumentiem mierÄ«gi var doties uz tiesu un piedzÄ«t parādus. Pat, ja Valsts policija tomÄ“r saskata nozieguma pazÄ«mes un uzsāk kriminālprocesu, tas neattur tiesu no apzināti prettiesisku lÄ“mumu pieņemšanas.

Pašlaik, pateicoties prezidenta izsludinātajiem grozÄ«jumiem Civilprocesa likumā, arÄ« pÄ“c pozitÄ«va sprieduma kriminālprocesā šim kredÄ«tņēmÄ“jam nebÅ«s viegli izcÄ«nÄ«t savu taisnÄ«bu.

Teiksiet, ka jāmÄ“Ä£ina saskatÄ«t pozitÄ«vo, ka aprakstÄ«tajā gadÄ«jumā var redzÄ“t labi izstrādātu nodokļu nemaksāšanas shÄ“mu, kuru var izmantot uzņēmÄ“ji, lai optimizÄ“tu nodokļus, lÄ«gumos nenorādot savu reÄ£istrācijas apliecÄ«bā norādÄ«to nosaukumu un reÄ£istrācijas numuru, darÄ«juma summu norādot neeksistÄ“jošÄ valÅ«tā,  noslÄ“dzot cesijas lÄ«gumus, kuros kā samaksu norādot neeksistÄ“jošu valÅ«tu,  un tādā veidā vispār nemaksājot nodokļus?

Baidos, ka šÄda shÄ“ma darbojas tikai attiecÄ«bā uz tiem uzņēmumiem, kuru darÄ«juma partneru nosaukumā ir vārds “banka”, pārÄ“jie par tādu nodarÄ«jumu raudzÄ«tos uz sauli caur restÄ“m.

Teiksiet, ka prezidents un premjers nezina par šÄdas shÄ“mas esamÄ«bu? Atkal kļūdāties - viņi par to ir rakstveidā informÄ“ti. ArÄ« Ä£enerālprokurors ir lietas kursā, tikai viņam ir sasietas rokas, jo viņa sieva savulaik esot bijusi saistÄ«ta ar shÄ“mas izpildÄ«tājiem.  

ArÄ« VID ir informÄ“ts par šo shÄ“mu, un iepriekšÄ“jā VID vadÄ«tāja 2015.gada jÅ«nijā informÄ“ja Valsts policiju, ka ir ieinteresÄ“ta uzsāktā kriminālprocesa rezultātā. Diemžēl mafijai pietika ar vienu gadu, lai piespiestu VID vadÄ«tāju aiziet, un nedēļu pÄ“c VID vadÄ«tājas aiziešanas arÄ« kriminālprocesā tika pieņemts lÄ“mums par tā izbeigšanu.

Un pÄ“c visa tā man vÄ“l kāds mÄ“Ä£inās iestāstÄ«t, ka šÄ« nav mafioza valsts un valsts augstākās amatpersonas ir jāciena?

Vispirms pierādiet sevi ar darbiem, un tad būs arī cieņa.

Novērtē šo rakstu:

0
0