Iesaki rakstu:

VÄ“los pastāstÄ«t par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolÄ“ma apvienoties, lai bÅ«tiski paceltu sava purvāja tirgus vÄ“rtÄ«bu, protams, to izdarot, cik vien var, par publisko naudu. Daļēji tāpÄ“c, ka dažiem no onkuļiem termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa sabrukuma dēļ tā pašvakāk ar tugrikiem, daļēji arÄ« tāpÄ“c, ka bija čujs, ka publiskā pusÄ“ bÅ«s viegli rast “sapratni un saskaņu”. Tad nu tika izvirzÄ«ts mÄ“rÄ·is no kādiem 5-7 ES fondiem un pašvaldÄ«bas naudas piesaistÄ«t kādus 50 – 60 miljonus eiro bÅ«tÄ«bā privāta Ä«pašuma attÄ«stÄ«bai.

Tad nu onkuļi sameta pa pusmiljonam gadā un par kādiem 5-7 tÅ«kstošiem neto mÄ“nesÄ« piesaistÄ«ja Demakovas kundzes kapraci, AB dambja koncertzāles zÄ«mÄ“jumu atprečotāju Mārtiņu Vanagu, lai šis kundziņš nodibina Skanstes attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ru un sāk aktÄ«vi rosÄ«ties pie publiskās naudas šÄ·Å«rÄ“šanas privātajā virzienā. Tad nu tagad Skanstes aÄ£entÅ«ra aktÄ«vi nodarbojas ar “lobÄ“šanu”, rÄ«ko visādus publicitātes pasākumus, piedalās diskusijās, publicÄ“ murgainus “pÄ“tÄ«jumus” utt.

Pirmais “veiksmes” stāsts tad nu ir “kapu tramvajs” – par to jau gana daudz zināms. Nākamais solis – sadabÅ«t kādus 20 publiskus miljonus it kā akustiskās koncertzāles projektam, bet bÅ«tÄ«bā privāta konferenču centra un ar to dabiski saistÄ«tas viesnÄ«cas infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bai.

Tika iezÄ«mÄ“ts vienÄ«gais ES fonds SAM 5.6.1. jeb tā sauktā RÄ«gas degradÄ“to teritoriju revitalizācijas nauda, ko pārvalda KultÅ«ras ministrija (KM). Nu, it kā jau Skansti pagrÅ«ti nosaukt par Ä«paši degradÄ“tu, ņemot vÄ“rā miljonu investÄ«cijas, bet nu formāli tā programma mÄ“rÄ·im der.

ProblÄ“ma bija tāda, ka šÄ« nauda faktiski ir paredzÄ“ta publiskajam partnerim tā objektu attÄ«stÄ«bai, piemÄ“ram, VEF KultÅ«ras pilij utt. TādÄ“jādi vienÄ«gais veids, kā “nogādāt” šos 20 miljonus lÄ«dz privātam partnerim, bija izveidot tādu kā publiskās un privātās partnerÄ«bas (PPP) shÄ“mu, kur publiskā puse nez kāpÄ“c ieguldÄ«tu šos 20 miljonus lÄ«dzās privātajam partnerim. Tas, ka tagadÄ“jais PPP likums šÄdu publiskās puses lÄ«dzinvestÄ«ciju lāgā nepieļauj (tas ļauj ieguldÄ«t ko saprotamu, piemÄ“ram, valsts zemi utt.), onkuļus lāgā neuztrauca.

Lietas bÅ«tÄ«ba ir tā, ka onkuļi šajā gadÄ«jumā grib kā rupjajā teicienā – i zivtiņu apÄ“st, i apmierinātam kļūt. Proti, vÄ“lme ir ieguldÄ«t pÄ“c iespÄ“jas mazāk tai draņķa koncertzālÄ“ un gÅ«t pÄ“c iespÄ“jas lielāku atdevi no tiem publiskiem miljoniem.

Tas ir izdarāms šÄdi – jāpanāk sazÄ«mÄ“ta PPP konkursa novadÄ«šana, kura rezultātā privātais koncertzāles attÄ«stÄ«tājs varÄ“s bÅ«tiski ietekmÄ“t gan koncertzāles Ä“kas kvalitāti (lai nebÅ«tu problÄ“mu uzbliezt lÄ“tu šÄ·Å«ni), gan arÄ« to, lai objekts bez riska nestu stabilus ienākumus – tāpÄ“c tam jābÅ«t savietojamam ar konferenču centru (tā kā objekts „2 in 1”), kā arÄ« privātajam ir jāspÄ“j nodrošināt, ka tas šajā ar valsti kopÄ«gi izmantotajā koncertzālÄ“ dabÅ«tu labākos koncerta laikus, atmetot publiskai pusei, teiksim novembra pirmdienu vakarus.

Te vietā ir piebilst, ka cienÄ«tajam attÄ«stÄ«tājam Merks pašam ar naudu ir pašvaki, pÄ“rn bija pusmiljona „zāģis” un vienÄ«gais veids, kā no bankas dabÅ«t kredÄ«tu šÄ« pleÄ·a attÄ«stÄ«bai, ir spÄ“t bankai pierādÄ«t, ka publiskā puse ar minimāliem nosacÄ«jumiem iegulda 20 miljonus šajā 30 miljonu projektā (lai gan normāla koncertzāle gan maksā bik vairāk).

Tad nu tika pielemts noskaņot uz sadarbÄ«bu KM ierÄ“dņus, un tas ir laimÄ«gi izdevies lÄ«menÄ« no valsts sekretāra uz leju. Viņu uzdevums tad nu ir novadÄ«t un izgrÅ«st cauri valdÄ«bai visus nepieciešamos papÄ«rus un konkursus – no sākuma konkursu par konsultācijām koncertzāles PPP iepirkuma sagatavošanai, pÄ“c tam pašu PPP konkursu.

KM censoņi šo lietu dara cÄ«tÄ«gi, bet netalantÄ«gi. Valsts pārvaldÄ“ reti ir redzÄ“ti konkursi, kur ierÄ“dņi tik tupi lobÄ“ viena privātā intereses. Konkurss tika palaists mežonÄ«gos tempos, specifikācija tika labota procesa gaitā,

KM nez kāpÄ“c tiešÄ tekstā dokumentācijā norāda, ka visizdevÄ«gākais PPP modelis ir tieši tas, kas SkanstÄ“ iecerÄ“ts (ES fondi + nedaudz privātā nauda – šÄ« lieta bÅ«tu jāizšÄ·ir neatkarÄ«gam konsultantam), ignorÄ“jot to, ka konferenču zāļu attÄ«stÄ«ba nekādi nav KM funkcija - un vispār, kāpÄ“c tā koncertzāle obligāti jāceļ SkanstÄ“?

Konkurss nebija starptautiski sludināts, lai gan šÄdas PPP ekspertÄ«zes Latvijā praktiski nav. Un galu galā, nav skaidrs tad kas ir iepirkuma priekšmets – jo nav pat koncertzāles metu, tā ka var iesmÄ“rÄ“t jebkādu šÄ·Å«ni (toties Skanstes onkuļiem jau nez kāpÄ“c gatavs mets ir).

Redakcijas piezÄ«me: KultÅ«ras ministrija informÄ“, ka konkursa „Par finanšu un ekonomisko aprÄ“Ä·inu izstrādi Nacionālās koncertzāles projekta RÄ«gā Ä«stenošanai publiskās un privātās partnerÄ«bas jomā” pretendentu saraksts un to piedāvātās lÄ«guma summas bez PVN izskatās šÄdi:

SIA Pricewaterhouse Coopers - 90 624

SIA Konsorts - 80 900

SIA Deloitte Latvia - 79 440

AS BDO Latvia - 76 900

SIA KPMG Baltics - 94 440

Atklātā konkursa nolikums, kā arī atbildes uz pretendentu iesniegtajiem jautājumiem publicētas KM mājas lapā.