Iesaki rakstu:

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecÄ«ba, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodÄ«ts, citam – iespÄ“ja izbaudÄ«t sava darba vai Ä«pašuma augļus, citam – pārliecÄ«ba, ka birojā neieradÄ«sies reketieri un nepieprasÄ«s samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tÄ“rpies tiesneša, pašvaldÄ«bas uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozÄ«mÄ“ arÄ« to, ka, vÄ“ršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainÄ«gu piemÄ“rošanu.

Es tiesisku valsti saprotu kā sistÄ“mu, kurā tiesa mani vienmÄ“r pasargās no manu tiesÄ«bu prettiesÄ«ga aizskāruma. Tā bÄ“rnÄ«bā mÄ“s paļāvāmies uz mammu un tÄ“ti – “pateikšu mammai” vai „pateikšu tÄ“tim”. Tā bija lieliska sajÅ«ta, kad ir kāds, kas pasargās no netaisnÄ«bas un sados sukas pāridarÄ«tājiem, ar kuriem pats nevaru tikt galā to fiziskā pārspÄ“ka dēļ.

Padomju laikos likumos rakstÄ«ts bija viens, bet notika kaut kas pilnÄ«gi pretÄ“js – tiesas lÄ“ma “varas vertikālÄ“”. Tā nebija tiesiska valsts, bet tāda, kādas redzam vÄ“l aizvien kaut kur uz austrumiem no Zilupes. Bet kā ir pie mums – vai, izlasot, ka 2x2=4, šÄdu rezultātu apstiprinās arÄ« tiesa? PāridarÄ«tājs, ciniski smaidot, var teikt, ka 2x2=3 vai 5, un piedāvātais rezultāts bÅ«s atkarÄ«gs no izdevÄ«guma viņam. Vai tiesa lÄ“mumu apstiprinās?

Kā cilvÄ“ku, kam tikai salÄ«dzinoši nesen radusies tieša saskare ar tiesu sistÄ“mu, mani nebeidz pārsteigt situācija, ka, nosÅ«tot trÄ«s pÄ“c bÅ«tÄ«bas pilnÄ«gi identiskus dokumentus (prasÄ«bas pieteikumus) uz divām tiesām vai pat nododot šos dokumentus viena tiesu nama diviem vai trÄ«s tiesnešiem, saņemu divus vai pat trÄ«s pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gus lÄ“mumus.

Jā, Latvijas SatversmÄ“ ir rakstÄ«ts, ka tiesneši ir neatkarÄ«gi, tomÄ“r tajā pašÄ teikumā aiz saikļa “un” seko vārdi: “vienÄ«gi likumam padoti”. PadotÄ«ba likumam taču nozÄ«mÄ“ likuma ievÄ“rošanu, bet likuma ievÄ“rošanai vienādos apstākļos vajadzÄ“tu novest pie vienāda rezultāta. Bet tā tas nav!

Uz mājām nereti braucu ar 48. autobusu. Un, ziniet, lÄ«dz šim nav gadÄ«jies, ka šoferis mani aizvestu uz Imantu vai Bolderāju! Neatceros pat minimālas novirzes no maršruta. Lai arÄ« SatversmÄ“ nav ierakstÄ«tas šofera tiesÄ«bas bÅ«t padotam likumam, viņš ievÄ“ro gan likumus, gan noteikumus, gan instrukcijas attiecÄ«bā uz maršrutu, kas tam jāievÄ“ro. VispārÄ«gāk runājot, viņš savā rÄ«cÄ«bā vadās no likuma kārtÄ«bas, kāda arÄ« tiesnešiem ierakstÄ«ta procesu likumos un kurai jāseko tiesnesim, saņemot un izskatot lietu.

Lai cik neatkarÄ«gs nebÅ«tu tiesnesis, uzskatu, ka viņam ir jāievÄ“ro gan procesa normas, gan arÄ« Augstākās tiesas spriedumos norādÄ«tais. Tas ierakstÄ«ts arÄ« likumā un saistošos dokumentos (kuriem tiesnesis ir padots tieši tāpat kā es vai autobusa šoferis). Es, pilsonis, bÅ«dams likumam padots, tomÄ“r vÄ“los izprast, kāpÄ“c vienādos apstākļos tienešu lÄ“mumi un spriedumi ir tik dažādi.

Un tā – mazliet skaidrÄ«bai. Man ir neizprotams, kā gan iespÄ“jama situācija, kad vairāki desmiti tiesnešu dažādi lemj par valsts tiesÄ«bām saņemt pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli no nomas darÄ«juma un pat atrodas vairāki tiesu varas pārstāvji, kas uzskata, ka valsts budžetam šis ienākums nav nepieciešams.

Man šobrÄ«d uz galda kaudzÄ«tÄ“ stāv vairāki simti tiesu spriedumu, kuros tiesas ir lÄ“mušas par zemes nomas maksas un pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa piedziņu tajos gadÄ«jumos, kad komersants, kas ir pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa maksātājs, iznomājis sev piederošos zemes gabalus uz zemes esošo Ä“ku Ä«pašniekiem.

Vienlaikus blakus ir (varbūt jāteic, paldies Dievam, ka tik maz!) krietni plānāka kaudzīte, bet arī tajā ir vairāki desmiti tiesu spriedumu, kuros tiesa ir lēmusi, ka pievienotās vērtības nodoklis esot jau ietverts nomas maksā.

Nodokļu rÄ“Ä·inu par to, ka ar tiesas spriedumu parāds piedzenams, likums ļauj izrakstÄ«t pÄ“c sprieduma spÄ“kā stāšanās. Ja tiesa novÄ“rtÄ“, ka pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodoklis ir jau ietverts nomas maksā, lietā galvenais zaudÄ“tājs ir valsts budžets.

Zemes Ä«pašniekam kā nodokļu maksātājam ir tikai divi jautājumi: pirmais - kāpÄ“c tiesas nolÄ“mumi, pastāvot identiskiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, atšÄ·iras? Un otrais – kurš ir atbildÄ«gs par zaudÄ“jumiem, kas ar šo tiek nodarÄ«ti valsts budžetam, tam nesaņemot piekritÄ«gos pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa maksājumus?

Ar šo publiski vÄ“lÄ“tos uzdot pilnÄ«gi konkrÄ“tu jautājumu – vai Jelgavas tiesas tiesneses K.Konderko, I.Dzerkale, K.Zaura ir spÄ“jÄ«gas domāt, no kurienes lai valsts budžets iegÅ«st lÄ«dzekļus viņu algām, viņu palÄ«gu algām, un mediÄ·iem un citām profesijām, ja tiesas spriešanā godātās tiesneses ir tik neatkarÄ«gas, ka likuma padotÄ«ba kļūst sekundāra?

Un jautājums arÄ« Zemgales apgabaltiesai (Jelgavas tiesu namam) – kāpÄ“c par spÄ«ti tam, ka šie lÄ“mumi ir diametrāli pretÄ“ji visu citu Latvijas tiesu tiesnešu spÄ“kā stājušiem nolÄ“mumiem, netiek ierosinātas apelācijas tiesvedÄ«bas par to, ka viņu spriedumi neatbilst ne likumam, ne arÄ« Augstākās tiesas secinājumiem?

Autobusa šoferim ir tikai instrukcijas un Ceļu satiksmes noteikumi, taču brauciena mÄ“rÄ·is gandrÄ«z vienmÄ“r tiek sasniegts, parasti pat nenovirzoties no maršruta. ArÄ« “saraksts”, neskatoties uz sastrÄ“gumiem, tiek vairāk vai mazāk ievÄ“rots.

Tiesas varai esam devuši lÄ“rumu dokumentu ar likumiem un instrukcijām, kā arÄ« jaudÄ«gas datubāzes un datorus, kuros katrs tiesnesis var atrast gan likumus, gan to piemÄ“rošanas paraugus no citu tiesnešu puses. Tas dod iespÄ“jas apsvÄ“rt, vai kolÄ“Ä£is likumu ir piemÄ“rojis pareizi, nevis katru reizi “izgudrojot savu velosipÄ“du”.

Tad kāpÄ“c tiesu ceļos, “braucot uz mājām”, es tik bieži nonāku aizaugušÄ mežā vai neizpļautā pļavā?