Iesaki rakstu:

Valdim Dombrovskim un VienotÄ«bai pietiek auklÄ“ties ar savu policejisko primadonnu! Premjeram un trejpartijām nevajadzÄ«gas problÄ“mas jau radÄ«ja Lindas MÅ«rnieces piekoptais ministrÄ“šanas stils, bet viņas nevietā un nelaikā – brÄ«dÄ«, kad notiek asa attiecÄ«bu skaidrošana un mÄ“rošanās spÄ“kiem ar valdÄ«bas partneri – iesniegtais demisijas raksts ir visÄ«stākais dunča dÅ«riens mugurā. Turklāt iekšlietu ministre, kas nupat vÄ“l solÄ«ja steigšus ieviest kārtÄ«bu savā nozarÄ“, lai sabiedrÄ«bai pierādÄ«tu, ka prasÄ«ba viņai pamest amatu nav pamatota, patiesÄ«bā nolÄ“ma iepauzÄ“t rÄ«cÄ«bu un "sačkoja stundas" dienvidzemju saulÄ“.

Vara, ko dod valdÄ«bas amats, ir jāciena arÄ« pašam tā pildÄ«tājam, citādi sabiedrÄ«ba necienÄ«s ne viņu, ne varu. Politikā vieglprātÄ«ga attieksme pret varu ir nāves grÄ“ks, vÄ“l kaut kas ļaunāks par zagšanu, spļaušanu paša akā vai mÄ“tāšanos ar maizi skolas kopgaldā. TāpÄ“c veids, kādā MÅ«rniece "nosvieda" nupat vÄ“l krampjaini turÄ“to portfeli, manuprāt, viņu pilnÄ«bā diskvalificÄ“ kā publisku politiÄ·i.

Jebkurš godprātÄ«gs komandas spÄ“lÄ“tājs bÅ«tu apvaldÄ«jis savu vājumu, izmisumu vai arÄ« auksta prāta diktÄ“tus apsvÄ“rumus lÄ«dz krietni veiksmÄ«gākam brÄ«dim, izlÅ«dzies un saņēmis cīņu biedru svÄ“tÄ«bu šÄdam solim. Taču te, acÄ«mredzot, ir impulsÄ«vi pieņemts lÄ“mums, rÄ“Ä·inoties tikai ar sevi – vienÄ«go, brÄ«nišÄ·o, neatkārtojamo un nenovÄ“rtÄ“to. Demisija nav pÄ“kšÅ†as kaprÄ«zes dēļ nopirkta somiņa, ko var atdot atpakaļ veikalā. Tā jau VienotÄ«bai ir radÄ«jusi neatgriezeniskas konsekvences. Vai nu MÅ«rniece pati neuzskata sevi par piederÄ«gu komandai, vai arÄ« šÄdas kopÄ“ju domu, interešu un rÄ«cÄ«bas biedru komandas nav ne VienotÄ«bā, ne arÄ« Jaunajā laikā. IespÄ“jams, tur ir atrodama vien amorfa masa, kas padevÄ«gi jÅ«smo par saviem lÄ«deriem un šÄdām "zvaigznÄ“m".

Diez vai Dombrovskis sadÅ«šosies pelnÄ«tajai eksekÅ«cijai. IespÄ“jams, mums nāksies uzzināt ne tikai to, ka premjers nav MÅ«rniecei nekāda autoritāte, bet arÄ« to, ka viņam ir bailes pacensties radÄ«t "zvaigznÄ“s" pret sevi kaut kādu respektu. Kad Latvijas politikā runa ir par savÄ“jiem un pat "savÄ“jiem" – tiem, kuri ir kopā ar konkrÄ“tu partiju nemaz neslÄ“pta pašlabuma dēļ, tad it kā saprātÄ«giem un pieredzÄ“jušiem cilvÄ“kiem nereti pārprastas solidaritātes dēļ pazÅ«d elementārs pašsaglabāšanās instinkts. Savos pirmsākumos Jaunais laiks ilgi nevarÄ“ja "amputÄ“t" blÄ“dÄ«bā pieÄ·erto veselÄ«bas ministru Ä€ri Auderu, izmisÄ«gi tielÄ“joties gluži kā dažus gadus iepriekš Demokrātiskā partija Saimnieks, kas savas reputācijas paliekas izÄ·Ä“zÄ«ja, spÄ«tÄ«gi stutÄ“jot "rauseklÄ«ti" Valdi Krisbergu, lÄ«dz aiz viņa aizvÄ“rās cietuma vārti. Ivars Godmanis labāk nogāza pats savu valdÄ«bu, kaut viņam, lai atgÅ«tu sabiedrÄ«bas un koalÄ«cijas bijÄ«bu, bija savlaicÄ«gi jāpaveic vien sÄ«kums – jātriec ratā odiozu slavu guvušais integrÄ“tājministrs Oskars KastÄ“ns. Taču pret partijas biedru roka necÄ“lās.

P.S. Ironiski, bet reiz jaunā politiÄ·e man radÄ«ja paliekošu respektu tieši ar to, ka 2003.gada sākumā viņa kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iesniedza atlÅ«gumu premjeram Einaram Repšem, jo bija publiski izteikusi pretÄ“ju viedokli iekšlietu ministra nostājai par valsts sekretāra Jura RekšÅ†as pārcelšanu citā darbā. MÅ«rniece to novÄ“rtÄ“ja kā ministra neuzticÄ«bas izteikumu arÄ« viņai pašai, jo parlamentārā sekretāre bija ieteikusi RekšÅ†u valsts sekretāra amatam. Ministru prezidents atlÅ«gumu nepieņēma. Toreiz politiÄ·e rÄ«kojās savlaicÄ«gi un motivÄ“ti – šÄ·ita, ka te ir Ä«sts valstssievas lietaskoks. Å…emot vÄ“rā, kas ir noticis vÄ“l ar citiem reiz perspektÄ«vajiem repšistiem, man ir jāsecina: MÅ«rnieces "evolÅ«cijā" lÄ«dzatbildÄ«gs ir arÄ« iekšpartijiskais "purvs".