Iesaki rakstu:

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienÄ«ba. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšÅ†u salkanās godÄ«bas nav mainÄ«jies. “Gada skolotājs”, “Zelta pildspalva” nav nekas jauns, tā ir tā pati vecišÄ·Ä “godā celšanas” banalitāte, kas itin “mÅ«sdienÄ«gi” māca tev misijas, upurÄ“šanās apziņu un piekodina, ka savs pašvÄ“rtÄ“jums ceļams tikai tev pašam un it kā tas raujams no zila gaisa. Vai pašapziņa neizriet no skaidri jaušamā, ka tevi atzÄ«st un NOVÄ’RTÄ’ visaptveroši, mans skolotāj, nevis atzÄ«šana jāmeklÄ“ prezidenta “apsveikuma” frāžainajā tukšrunÄ«bā?

Vai nebÅ«tu jābÅ«t tā: ja tu centies, pilnveido savu profesionalitāti, talantu, personÄ«bu, radošumu, sevÄ« atklājot agrāk nepazÄ«tus kodus, atslÄ“gas uz bÄ“rna sirdi, tad tevi par to atalgo morāli un materiāli? Tieši no tā neceļas indivÄ«da pašapziņa, skolas, skolotāja, izglÄ«tÄ«bas prestižs? Tajā pašÄ nolÅ«kā nav jātrÄ«skāršojas skolotāja algai, ja nezaudÄ“jam bÅ«tÄ«bu un negvelžam par atmesta kaula principu kaut kādas cÄ“las misijas vārdā?

SkumÄ«gi – un sadrÅ«vÄ“jos pavisam, domājot par nemitÄ«gām sistÄ“miskām nedienām, par izglÄ«tÄ«bas nožēlojamo eksistenci, par grÅ«ti ieraugāmu izeju. Neviens neskar cÄ“loņa sakni. Skolotājs arÄ« ne: viņam jāpietiek ar to, ka kaut ko atmet, pārāk neaiztiek un jābÅ«t gatavam padancot pÄ“c jebkuras “kompetenču stabules”, tā sakot, lai miers mājās…

Vai cÄ“loņa sakne nav tur, ka izglÄ«tÄ«bas politika pametusi novārtā trÄ«s galvenos pedagoÄ£ijas resursus, pirmkārt, skolotāju, otrkārt, skolotāju, treškārt, skolotāju…? Jo kurš gudrs, talantÄ«gs jaunietis bÅ«s gatavs apgÅ«t pedagoga amatu (mākslu!), ja prestiža ziņā tas pielÄ«dzināts mazkvalificÄ“ta darba profesijai ar nožēlojami zemu atalgojumu (70% no vidÄ“jās algas valstÄ«, kādi 20% no Saeimas deputāta algas) un tik pārspÄ«lÄ“ti augstu prasÄ«bu, atbildÄ«bas lÄ«meni…? Kas notiks, ja šodienas skolotāju deficÄ«ta apstākļos pÄ“c pāris gadiem pensionāri un tagad pensijai tuvu esošie pÄ“kšÅ†i uzteiks darbu?

Bet nav jau runa tikai par to: skolas jāpiepilda ar talantÄ«giem jauniem pedagogiem. No kurienes viņiem rasties, ja situāciju nelabo radikāli? Ar domāšanu - ka tik diena, gads vai deputātu sasaukums galā, ka tik prezidents krÄ“slā, miers un Kariņš  –  neiet cauri!

Var jau mÄ“Ä£ināt turÄ“ties uz jÅ«smÄ«gas nots… Bet ko tāds pašapmāns var dot? Jā, priecājos par kolÄ“Ä£iem draugiem, par gana stalto, krietno bijušo audzÄ“kņu pulku un ļoti piezemÄ“ti skatos uz savu lomu viņu izaugsmÄ“: esmu rādÄ«jis tikai ceļu, gājuši viņi paši.

Jānāk jauniem talantÄ«giem skolotājiem. Bet pamata kvalitatÄ«vai paaudžu maiņai nav…