Iesaki rakstu:

Pirms kāda laika presÄ“ parādÄ«jās informācija par to, ka tieslietu ministrs izteicis neuzticÄ«bu Ä£enerālprokuroram Ä’rikam Kalnmeieram. Nebija ilgi jāgaida, un tika savākti deputātu paraksti, lai lietu par Ä’.Kalnmeiera atbilstÄ«bu ieņemamajam amatam varÄ“tu izskatÄ«t augstākā tiesas nozÄ«mÄ“ts pārstāvis. ArÄ« interneta portālos parādās arvien jauni raksti par šo pašu tÄ“mu. Cik var noprast, tad galvenais pārmetums Ä£enerālprokuroram ir tas, ka nav nodrošināta pietiekoša cīņa ar Ä“nu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, vÄ“l joprojām ir par maz notiesājošo spriedumu un sodu, nav vÄ“lamās statistikas.

Apskatoties tepat pa riņķi, palasot, paklausoties, kas notiek nozarÄ“, pirmajā mirklÄ« šÄ·iet, ka šie pārmetumi ir nepamatoti. PÄ“dÄ“jā laikā arvien biežāk dzirdam, ka par ekonomiskajiem noziegumiem tiek piespriesti reāli cietumsodi, kas, iespÄ“jams, vÄ“l nav atstājis pietiekamu iespaidu uz kopÄ“jiem statistikas rādÄ«tājiem, bet tas kopumā liek domāt, ka ejam pareizā virzienā.

Pārņem divÄ“jādas sajÅ«tas. No vienas puses viss ir pareizi un apsveicami, jo par nodokļu nemaksāšanu vai Eiropas naudas izsaimniekošanu sodam ir jābÅ«t atbilstošam, bet no otras puses rodas jautājums, kas tad bija pirms tam ne tā? Vai problÄ“mas bija tikai maigu sodu piespriešanā un tagad beidzot viss ir kārtÄ«bā? KāpÄ“c tiesas nepiesprieda reālus cietumsodus vai arÄ« piesprieda mÄ«kstākus sodus pretÄ“ji prokuratÅ«ras ieskatiem, un kas tagad ir mainÄ«jies un vai ir mainÄ«jies?

Nereti presÄ“ ir izskanÄ“jusi informācija par to, ka finanšu un ekonomisko noziegumu, kā arÄ« vispār noziegumu atklāšana un izmeklÄ“šana notiek ļoti zemā lÄ«menÄ«, ka noziedznieki vienmÄ“r ir soli priekšÄ un vispār finanšu noziegumi ļoti sarežģīti. IzmeklÄ“jošajās iestādÄ“s neesot kompetentu kadru utt. ArÄ« Valsts kontrole, veicot pārbaudi “Pirmstiesas izmeklÄ“šanas efektivitāte Valsts policijā”, ir norādÄ«jusi uz daudzām nepilnÄ«bām. Par Valsts kontroles secināto var lasÄ«t šeit: (http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-6_2016/buklets_gala-versija_05.10.2017..pdf)

Pārrunājot šo jautājumu ar dažiem pazÄ«stamiem tiesu sistÄ“mas pārstāvjiem, guvu apstiprinājumu, ka izmeklÄ“šana tieši tāpat notiek nekvalitatÄ«vi un tātad normālu pierādÄ«jumu bāze, kā jau arÄ« iepriekš, netiek sarÅ«pÄ“ta, lai tiesas varÄ“tu pilnvÄ“rtÄ«gi spriest taisnu tiesu un atbilstoši sodÄ«t noziedzniekus vai attaisnot nevainÄ«gus cilvÄ“kus. No vienas puses ir informācija, ka ir parādÄ«jies vairāk notiesājošu spriedumu, bet no otras puses var saprast, ka izmeklÄ“šanas kvalitātÄ“ nekas nav izmainÄ«jies. Ceru, ka piekritÄ«siet man, ka veidojas jocÄ«ga situācija, un jo uzmācÄ«gāks paliek tas pats jautājums - kas ir mainÄ«jies?

Izrādās, ka vienÄ«gā lieta, kas ir notikusi, - prokuratÅ«ra uzstājÄ«gi ir norādÄ«jusi tiesām, ka jātiesā ir savādāk. Nevienam nozarÄ“ nav noslÄ“pumu, ka starp tiesnešiem un Ä¢enerālprokuratÅ«ru notiek regulāras savstarpÄ“jas sapulces. Kā izrādās, tad pirms, kāda laika tieši vienā šÄdā tikšanās reizÄ“ Ä¢enerālprokuratÅ«ra Ä’rika Kalnmeiera vadÄ«bā ir izdarÄ«jusi spiedienu uz tiesu pārstāvjiem, norādot uz Moneyval ziņojumu un atsaucoties uz valsts interesÄ“m.

Tā rezultātā, skaļi to neafišÄ“jot, ir panākta vienošanās, ka turpmāk tiesas piespriedÄ«s reālus sodus par noteiktām krimināla rakstura darbÄ«bām. Uz tiesnešiem no prokuratÅ«ras puses un no Tiesu administrācijas puses regulāri tiek izdarÄ«ts spiediens šajā sakarā.

Kāds varbÅ«t teiks, ka mÅ«su tiesu sistÄ“ma un tiesneši ir korumpÄ“ti un tāpÄ“c bija iespÄ“jami šÄdi mÄ«ksti spriedumi, un šÄda prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«ba to vienkārši izbeidz, bet šeit jau runa nebija par izņēmumiem, bet par sistÄ“mu kopumā. Nu nevar bÅ«t tā, ka visi tiesneši ir negodÄ«gi un korumpÄ“ti. Ja jau korupciju varÄ“tu tik vienkārši izskaust, prokuratÅ«rai uzstājÄ«gāk pasakot, lai tā vairs nedara, tad jau arÄ« KNAB nebÅ«tu vajadzÄ«gs, taču tas tā nav.

Tas viss, protams, neatbild uz jautājumu, vai tā ir tiesnešu vaina un bezatbildÄ«ba, ka lÄ«dz šim nebija šÄdu notiesājošu spriedumu, vai ir citi iespÄ“jamie iemesli.

ArÄ« šis viss, ko dara prokuratÅ«ra, spiežot tiesas pieņemt notiesājošus spriedumus un piespriest reāli notiesājošus spriedumus, kopumā varÄ“tu likties varbÅ«t ne Ä«sti pareizi, jo tiesai ir jābÅ«t neatkarÄ«gai savos lÄ“mumos, bet saprotami, ja runājam par valsts interesÄ“m, tomÄ“r ir dažas lietas, kas liek nopietni aizdomāties.

Ja pareizi saprotu, kā tiek veikta izmeklÄ“šana, tad prokuratÅ«ras kā uzraugošÄs iestādes pārstāvji piedalās no kriminālprocesa ierosināšanas pirmās dienas, atbilstoši dodot izmeklÄ“tājam norādÄ«jumus, kas un kā vÄ“l ir jāizdara, kādi pierādÄ«jumi jāsavāc, lai lietu varÄ“tu virzÄ«t uz tiesu. Tas nozÄ«mÄ“, ka tieši prokuratÅ«ra ir lÄ«dzatbildÄ«ga par izmeklÄ“šanas kvalitāti, jeb daudzos gadÄ«jumos par tās zemo kvalitāti.

Vai Ä’rika Kalnmeiera vadÄ«šanas laikā, no 2010.gada 12.jÅ«lija ir vÄ“rojami kādi uzlabojumi izmeklÄ“šanas kvalitātÄ“? Atbilde – nÄ“, nav! Ja arÄ« ir kaut kas uzlabojies, tad pilnÄ«gi droši var apgalvot, ka ne pietiekamā lÄ«menÄ«.

Šeit nu atkal jāatsaucas uz šo gandrÄ«z jau aizmirsto VK ziņojumu un faktu, kas, iespÄ“jams, daudziem paslÄ«dÄ“jis garām, ka 2017. gadā Valsts kontrole revÄ«zijas ziņojuma ietvaros “Pirmstiesas izmeklÄ“šanas efektivitāte Valsts policijā” bija veikusi arÄ« prokuratÅ«ras darba izvÄ“rtÄ“jumu un secinājumi bija graujoši. VÄ“l nesen uz šo pašu ziņojumu atsaucās Prokuroru biedrÄ«ba. UzmanÄ«bu pievÄ“rsa viens citāts:

“VK 2017.gada revÄ«zijā konstatÄ“jusi, ka 30% izlasÄ“ iekļauto kriminālprocesu uzraugošais prokurors nav devis nekādus norādÄ«jumus, tāpÄ“c prokuratÅ«rai bÅ«tu tālāk jāanalizÄ“ situācija un jāatrisina šÄ«s problÄ“mas, norāda biedrÄ«ba, atzÄ«mÄ“jot, ka viens no iemesliem ir tas, ka dažās prokuratÅ«rās prokuroriem ir uzraudzÄ«bā no 2000 lÄ«dz 6000 lietu.”

https://www.tvnet.lv/6689111/prokuroru-biedriba-rosinas-mainit-generalprokurora-kandidatu-izvirzisanas-proceduru

Tad nu saņēmos un pašÄ·irstÄ«ju šo ziņojumu mazliet vairāk...

Pilns citāts no iepriekš pieminÄ“tā VK ziņojuma ir vÄ“l graujošÄks prokuratÅ«rai: “30 % no revÄ«zijas izlasÄ“ iekļautajiem kriminālprocesiem uzraugošais prokurors nebija sniedzis nevienu norādÄ«jumu, tostarp kriminālprocesos, kuros vairākus gadus nebija veiktas nekādas procesuālās darbÄ«bas, bet bija aizdomās turamā persona vai pat aizdomās turamajai personai gadiem ilgi bija piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis.”

Nopietnas pārdomas raisa arÄ« nākamais ziņojumā atrastais atzinums: “PiemÄ“ram, 86 % no aptaujātajiem uzraugošajiem prokuroriem reti vai nekad nav izmantojuši KPL paredzÄ“tās tiesÄ«bas uzraugošajam prokuroram piedalÄ«ties sÄ“dÄ“, kurā izmeklÄ“šanas tiesnesis lemj par piespiedu lÄ«dzekļa piemÄ“rošanu un speciālo izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu .

Tāpat 70 % no aptaujātajiem uzraugošajiem prokuroriem pirms-tiesas izmeklÄ“šanas laikā reti vai nekad nav veikuši nekādas procesuālās darbÄ«bas.

Starptautiski atzÄ«ts, ka uzraugošo prokuroru lielāka iesaistÄ«šanās sākotnÄ“jā izmeklÄ“šanas posmā nodrošina efektÄ«vāku nepieciešamo pierādÄ«jumu iegÅ«šanu un kriminālprocesa pirmstiesas izmeklÄ“šanas stadijas pabeigšanu.”

2017.gadā Ä£enerālprokurors vairs nevar sev par attaisnojumu piesaukt neseno nonākšanu amatā un citus tamlÄ«dzÄ«gus argumentus. Izdarot spiedienu uz tiesām, Ä£enerālprokurors arÄ« nevar noliegt, ka zina par izmeklÄ“šanas kvalitātes uzraudzÄ«bas zemo lÄ«meni.

Tas nozÄ«mÄ“, ka šobrÄ«d, parādoties Moneyval ziņojumam, prokuratÅ«ra nevis cenšas uzlabot savu darbu, uzraugot atbilstošÄs izmeklÄ“šanas, bet gan cenšas savas nekompetentās darbÄ«bas rezultātā radušÄs nekvalitatÄ«vās izmeklÄ“šanas noslÄ“pt un pārlikt atbildÄ«bu par savām neizdarÄ«bām uz tiesu pleciem.

Jāsaprot ir tas, ka šobrÄ«d iztiesājamās lietas - tās ir lietas, kas prokuratÅ«ras uzraudzÄ«bā ir izmeklÄ“tas - vai saliktas, nevis izmeklÄ“tas - pirms vairākiem gadiem. KāpÄ“c tas viss tā notiek un, spriežot pÄ“c visa, arÄ« turpinās tā notikt? Atbilde ir vienkārša - jo nepieciešama pozitÄ«vā statistika, nodotās lietas utt., par to izmeklÄ“tāji un arÄ« prokurori saņem prÄ“mijas. Un nav svarÄ«gi - labi izmeklÄ“tas vai slikti izmeklÄ“tas lietas, jo tas jau tiks noskaidrots tikai tiesā un pat nevar prognozÄ“t, pÄ“c cik ilga laika, pÄ“c cik gadiem... bet prÄ“mijas un citas piemaksas jāsaņem jau šodien, un kurš var pateikt, kas notiks pÄ“c pieciem gadiem, kad iztiesāšana jau bÅ«s beigusies, kurš prokurors bÅ«s jau pensijā, kurš pakāpies un pārvests uz labāku vietu utt.

Visticamāk, ka tā šÄ« absurdā sistÄ“ma, kur uz tiesu nonāk nekvalitatÄ«vas lietas un tiesneši tad notiesā un tad nenotiesā, mierÄ«gi arÄ« bÅ«tu turpinājusies, ja nebÅ«tu parādÄ«jies šis Moneyval ziņojums. Tad gaismā tiek izcelts jautājums, kur ir reāli notiesājoši spriedumi. Neviens negrib runāt, kāpÄ“c nav šo spriedumu. IespÄ“jams, ka nav jau, par ko notiesāt šos cilvÄ“kus.

Ticu, ka lielākā daļa šo cilvÄ“ku, kas nonāk tiesas priekšÄ, ir pārkāpuši likumu, bet, ja tiesa lemj atbilstoši izmeklÄ“šanas uzrādÄ«tajiem pierādÄ«jumiem, nevis pakļaujas prokuratÅ«ras vÄ“lmÄ“m un iegribām, tad iespÄ“jams, ka nav jau, par ko šos cilvÄ“kus notiesāt. Kā var notiesāt, ja lieta nav pienācÄ«gi izmeklÄ“ta un pierādÄ«jumu nav, ir tikai pārliecÄ«ba? Kādreiz bija populāri – revolucionāra pārliecÄ«ba. Kādreiz ar to pietika, lai cilvÄ“kus šautu un visu ko citu nelāgu darÄ«tu. Ceru, ka laiki tomÄ“r ir mainÄ«jušies.

ProkuratÅ«ras vadÄ«ba ir uzstādÄ«jusi saviem darbiniekiem - obligāti pārsÅ«dzÄ“t jebkuru zaudÄ“tu lietu, pat ja nav nekādu izredžu atbilstoši veselajam saprātam lietu uzvarÄ“t, tā ir obligāti jāpārsÅ«dz. ArÄ« šeit var pieminÄ“t, ka televÄ«zijas intervijās Kalnmeiera kungs vairākkārtÄ«gi ir uzsvÄ“ris prokuroru neatkarÄ«bu, pieņemot vienu vai otru lÄ“mumu, taču reālajā praksÄ“ viss ir daudz savādāk. Ir daudzas sviras, ar kurām iedarboties uz katru konkrÄ“tu prokuroru un galu galā tā pati negatÄ«vā statistika, kas veidotos nepārsÅ«dzot. Ja jau var ietekmÄ“t tiesas un tiesnešus, tad prokurori jau nav nekāds izņēmums.

TāpÄ“c bezjÄ“dzÄ«gi tiek tÄ“rÄ“ta nodokļu maksātāju nauda, lai tikai slÄ“ptu savu nolaidÄ«bu un neizdarÄ«bu, lai nebojātu statistiku, un, cik var saprast, tad prokuratÅ«rā kritiskā domāšana ir aizliegta, tā nedrÄ«kst bÅ«t. Prokurors nekad nevar kļūdÄ«ties, LR prokurors NEKAD NEKĻŪDÄ€S, kļūdas ir neiespÄ“jamas! Pie visa vainÄ«gas ir tiesas un izmeklÄ“tāji, bet nekādā gadÄ«jumā nepadomājiet ko sliktu par prokuroriem.

Rezumējot, kas tad ir noticies un ko tas nozīmē mums - cilvēkiem parastajiem.

ProkuratÅ«ra, piespiežot tiesas piekrist šÄda veida vienošanās noslÄ“gšanai, faktiski norāda uz to, ka nav šajā valstÄ« neatkarÄ«gas tiesas, kas nozÄ«mÄ“, ka pastāv risks, ka jebkuru no mums var notiesāt par to, ka tu, piemÄ“ram, nebÅ«si iepaticies kādam prokuratÅ«ras vai kādas izmeklÄ“šanas iestādes darbiniekam, jo gan jau ar tiesnešiem vienosimies, lai iedod reālu sodu un, par ko, gan jau arÄ« atradÄ«sim, kā tas notiek Krievijā.

Tas nozÄ«mÄ“, ka ProkuratÅ«ra, kurai Ä’rika Kalnmeiera virsvadÄ«bā bÅ«tu jābÅ«t neatkarÄ«gai un bÅ«tu jāseko, lai arÄ« citas izmeklÄ“šanas iestādes un tiesas bÅ«tu neatkarÄ«gas un nebÅ«tu ietekmÄ“jamas, pati vistiešÄkajā veidā, slÄ“dzot neformālas vienošanās ar tiesu, lai noslÄ“ptu savu nekompetenci, ietekmÄ“ tiesu lÄ“mumu pieņemšanu.

 Kāds varbÅ«t teiks, ka tas jau ir jautājums tikai par soda mÄ“ru, bet arÄ« soda mÄ“rs ir nosakāms nevis pÄ“c vienošanās, bet gan pÄ“c lietā konstatÄ“tajiem apstākļiem un pierādÄ«jumiem. ŠÄdos apstākļos nevienam no mums nevar bÅ«t pārliecÄ«bas, ka arÄ« citās sadaļās prokuratÅ«ra ar tiesu nav slÄ“gušas šÄdas kopÄ«gas vienošanās un, kas vÄ“l trakāk, kaut kādas slepenas individuālas vienošanās ar atsevišÄ·iem tiesnešiem. Kāda jÄ“ga no advokātiem, ja tiesa ar prokuratÅ«ru jau iepriekš par visu vienojās?

Protams, nav šobrÄ«d skaidrs, kādā mÄ“rā tiesu sistÄ“ma pilda šo vienošanos ar prokuratÅ«ru, un iespÄ“jams, ka atsevišÄ·i tiesu pārstāvji teiks, ka tas tā nav, taču fakts, ka ir parādÄ«jies vairāk notiesājošu spriedumu, ir redzams.

ŠÄdas vienošanās pastāvÄ“šana pašos pamatos apdraud tiesu neatkarÄ«bu, savukārt neatkarÄ«gas tiesas pastāvÄ“šana jeb nepastāvÄ“šana ir reāls drauds jebkuras neatkarÄ«gas un demokrātiskas valsts pastāvÄ“šanai. Ja tiesneši sāk lemt ne pÄ“c pierādÄ«jumiem bet pÄ“c norādÄ«jumiem, tad parādās arÄ« ļoti augsti korupcijas riski gan ProkuratÅ«rā gan arÄ« vispār. Tas nozÄ«mÄ“, ka prokuratÅ«ra, graujot neatkarÄ«gas tiesas pamatus, pat veicina korupcijas risku vairošanos, pret ko pašiem bÅ«tu jācÄ«nās.

Visinteresantākais ir tas, ka neviens nemaz nemÄ“Ä£ina slÄ“pt šÄdas vienošanās esamÄ«bu. Tas tāpat vairo riskus, ka jebkura valsts iestāde - gan VID, kura sastāvdaļa ir Muitas un Finanšu policija, gan Darba inspekcija un citas - var kļūt par instrumentiem, kas tiks izmantoti pret mums visiem un pret katru no mums, lai tiktu galā ar nevÄ“lamo uzņēmÄ“ju vai politiski izrÄ“Ä·inātos ar kādu konkurentu.

KārtÄ“jais apliecinājums visam aprakstÄ«tajam lasāms rakstā “Iesniegums VID Ä£enerāldirektorei Jaunzemei: kā strādā Nodokļu un muitas policijas priekšnieka Podiņa „pasÅ«tÄ«jumu galds”” (https://pietiek.com/raksti/iesniegums_vid_generaldirektorei_jaunzemei_ka_strada_nodoklu_un_muitas_policijas_prieksnieka_podina_pasutijumu_galds). Nedomāju, ka ar aprakstÄ«to situāciju VID Nodokļu un muitas policija bÅ«tu kas unikāls uz citu tiesÄ«bsargājošo iestāžu fona. Kā izrādās, tad VID, nevis neatkarÄ«gi eksperti jau šobrÄ«d apmāca tiesu darbiniekus un tiesnešus, kā vÄ“rtÄ“t nodokļu auditus un citus ar nodokļiem saistÄ«tos jautājumus, - tos pašus tiesnešus, kuri pÄ“c tam izšÄ·irs uzņēmÄ“ja un VID strÄ«du par nodokļu aprÄ“Ä·inu.

ŠÄdas nekvalitatÄ«vas izmeklÄ“šanas lietas rada kaunu mÅ«su valstij, kad RimšÄ“vica lietā mÄ“s neesam gatavi iesniegt pierādÄ«jumus Eiropas tiesā, kas liek nopietni aizdomāties, vai tā nav kādu politiski un ekonomiski ieinteresÄ“tu personu izrÄ“Ä·ināšanās ar viņu. Var jau teikt, ka viņš ir liels un mÄ“s maziņi, ka tas mÅ«s neskar un neskars, bet tad, pirms to sakiet, padomājiet par to tā, ka, ja tie cilvÄ“ki no tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m bez pierādÄ«jumu uzrādÄ«šanas ir gatavi vÄ“rsties pret tādiem cilvÄ“kiem kā Latvijas Bankas Prezidents, ko viņiem maksās iznÄ«cināt katru no mums...

Tas rada finanšu izdevumus valstij un arÄ« mums katram, jo kā nodokļu maksātājiem mums bÅ«s jāsedz Eiropas tiesu pielemtās kompensācijas nepamatoti notiesātajiem un par neievÄ“rotām tiesu normām. ŠÄdi spriedumi parādās arvien biežāk un biežāk.

Lai kādam šÄ« raksta lasÄ«tājam nerastos nepareizs priekšstats, tad es neesmu RimšÄ“vica atbalstÄ«tājs, un neesmu es arÄ« Bordāna atbalstÄ«tājs, taču Kalnmeiera gadÄ«jumā šÄ·iet, ka nevaru nepiekrist Bordāna viedoklim. Jo vairāk visā iedziļinos, jo vairāk rodas jautājumi, kāpÄ“c pie varas ir jānāk Bordānam, lai par šiem jautājumiem mÄ“s vispār sāktu runāt?

Par šiem un daudziem citiem politiÄ·iem man ir viedoklis un ne tas labākais viedoklis, taču runa šeit ir nevis par viņiem, bet par sistÄ“mu, kuru neviens tā arÄ« necenšas uzlabot sakārtot vai pilnveidot, tikai ielāpi vien. ArÄ« Bordāna gadÄ«jums, tā vien šÄ·iet, ir sava veida personiskā izrÄ“Ä·ināšanās ar Ä£enerālprokuroru, nevis centieni sakārtot sistÄ“mu, taču tas nemaina lietas bÅ«tÄ«bu. SistÄ“mā bija un ir problÄ“mas.

Pabeidzot šo domu uzplÅ«du, rodas jautājums, vai nav pienācis laiks pacelt jautājumu par sistÄ“mas sakārtošanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, par specializÄ“tas izglÄ«tÄ«bas iestādes atjaunošanu, kas kādreiz, pieļaujot smagu kļūdu, tika likvidÄ“ta. VarbÅ«t pienācis laiks pacelt jautājumu par sistÄ“mas sakārtošanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas par izmeklÄ“šanas kvalitātes uzlabošanu visos lÄ«meņos, tajā skaitā prokuratÅ«rā. VarbÅ«t pienācis laiks pacelt jautājumu par sistÄ“mas sakārtošanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas par likumdošanas izmaiņām un pilnveidošanām un daudziem citiem ar to saistÄ«tiem jautājumiem.

Ir nepieciešams jauns redzÄ“jums, ir nepieciešamas efektÄ«vas izmaiņas, ir nepieciešami jauni un perspektÄ«vi kadri. Nu nevar viens prokurors neko labu izdarÄ«t, ja uz viņa pleciem ir 2000-6000 lietu. Ja šÄds skaits lietu tiktu izdalÄ«ts uz 10 prokuroriem, tas tāpat neko nerisina. Nav pat reāli tajās visās iedziļināties. Gadā ir tikai 365 dienas, un, ja katrai lietai prokurors veltÄ«tu tikai vienu dienu un strādātu bez brÄ«vdienām, tad viņš izskatÄ«tu tikai 365 lietas. VarbÅ«t ir kas radikāli jāmaina sistÄ“mā?

ŠÄdas un citas iniciatÄ«vas bÅ«tu jāvirza Ä£enerālprokuroram. BÅ«tu jāveicina tiesiskums, taču tā vietā - ielāpi un spiediens uz tiesu sistÄ“mu. Protams, ka izmaiņas nevar ieviest šodien, bet, ja par tām nesāksim skaļi runāt šodien, tad rÄ«t nekas nemainÄ«sies un vienu rÄ«tu mÄ“s pamodÄ«simies nevis tiesiskā, bet gan policejiski bandÄ«tiskā valstÄ«, kur nevis likums valda, bet gan drošÄ«bas iestāžu visatļautÄ«ba un patvaļa.

P.S. Ja visu šo izanalizÄ“ un pārdomā, paliek baisi iedomājoties, kā strādā šÄ« elles mašÄ«na, un atliek vien cerÄ“t, ka mums nevienam un nekad nenāksies tajā nonākt, jo vārdi „nevainÄ«guma prezumpcija”, šÄ·iet, ir palikuši tikai tukši vārdi: ja kāds dikti gribÄ“s, tātad sÄ“dÄ“s.