SmÄ“Ä·Ä“Å¡anas lobists Reirs kÄ viens no Covid-19 nÄves veicinÄtÄjiem
PÄ“teris Apinis · 12.01.2022. · Komentāri (0)BrÄ«dÄ«, kad tapa šis raksts, Covid-19 globÄli bija prasÄ«jis 5,478 miljonus dzÄ«vÄ«bu. Katru gadu pasaulÄ“ smÄ“Ä·Ä“šanas dēļ bojÄ iet vairÄk nekÄ 8 miljoni cilvÄ“ku. VairÄk nekÄ 7 miljonus nÄves gadÄ«jumu izraisa pati smÄ“Ä·Ä“šana, bet aptuveni 1,2 miljoni nÄves gadÄ«jumu ir saistÄ«ti ar pasÄ«vo smÄ“Ä·Ä“šanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smÄ“Ä·Ä“šana bija nÄvi veicinošs faktors.
Mīļie lasÄ«tÄji! Šis raksts ir gana nopietns un prasa zinÄmas priekšzinÄšanas. Raksta autors ir redzÄ“jis tik daudz smÄ“Ä·Ä“šanas izraisÄ«tu slimÄ«bu un nÄves gadÄ«jumu, ka ir agresÄ«vs smÄ“Ä·Ä“šanas un tabakas industrijas ienaidnieks, uzskata tabakas ražotÄjus, izplatÄ«tÄjus un lobistus par slepkavÄm un nekautrÄ“jas to teikt publiski.
Autors ir rÅ«pÄ«gi iepazinies ar jaunÄkajiem SPKC datiem par smÄ“Ä·Ä“šanu LatvijÄ, un šie skaitļi liecina, ka, pateicoties Latvijas valdÄ«bas noziedzÄ«gai politikai un tabakas industrijas lobijam, LatvijÄ pÄ“dÄ“jo divu gadu laikÄ smÄ“Ä·Ä“tÄju Ä«patsvars ir pieaudzis, Ä«paši bÄ“rnu un jauniešu vidÅ«. KaismÄ«gÄkos smÄ“Ä·Ä“šanas lobijus autors aicina uzreiz pÄriet uz komentÄru rakstÄ«šanu, jo pats komentÄrus nelasa.
Mans pienÄkums ir veselÄ«bas pratÄ«bas ziņas iznest laukÄ no slÄ“gtÄs medicÄ«nas telpas, iztulkot latviešu valodÄ un aicinÄt savus lÄ«dzcilvÄ“kus domÄt lÄ«dzi. MedicÄ«nÄ nevar svaidÄ«ties ar reiriskiem un reÄekistiskiem apgalvojumiem, bet pamatojumiem ir jÄbalstÄs pÄ“tÄ«jumos, literatÅ«ras avotos.
ŠÄda raksta sagatavošana man aizņem vairÄkas dienas, bet jums raksta galveno secinÄjumu es piedÄvÄju izlasÄ«t tÅ«lÄ«t – augstÄ tabakas smÄ“Ä·Ä“šanas incidence LatvijÄ nosaka lielÄku smagas Covid-19 saslimstÄ«bas un mirstÄ«bas incidenci.
ŠajÄ rakstÄ tiks analizÄ“ta informÄcija, ka tabakas smÄ“Ä·Ä“šana nozÄ«mÄ“ lielÄku iespÄ“ju nomirt no Covid-19, ka mÅ«su valsts politika smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanÄ un vienlaikus smagas Covid-19 gaitas profilaksÄ“ bijusi nepietiekama, ja ne noziedzÄ«ga.
Pasaules informatÄ«vajÄ telpÄ šÄ gada laikÄ parÄdÄ«jusies gan informÄcija par smÄ“Ä·Ä“šanas ietekmi, paaugstinot mirstÄ«bu no Covid-19, gan melÄ«ga informÄcija, ka tabakas smÄ“Ä·Ä“šana ir nekaitÄ«ga vai pat pozitÄ«va pandÄ“mijas laikÄ, to nosaucot par "smÄ“Ä·Ä“tÄja paradoksu". Un šÄ« melÄ«gÄ informÄcija ir nonÄkusi arÄ« Latvijas mediju telpÄ, sociÄlajos tÄ«klos latviešu valodÄ, jÄdomÄ – tabakas industrija ir dÄsni sponsorÄ“jusi tulkus un rakstÄ«tÄjus.
LatvijÄ smaga saslimstÄ«ba un mirstÄ«ba no Covid-19 bija un vÄ“l joprojÄm ir neproporcionÄli augsta iepretim mÅ«su valsts ekonomiskajai attÄ«stÄ«bai, sabiedrÄ«bas veselÄ«bas rÄdÄ«tÄjiem, medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas lÄ«menim. PolitiÄ·i un viņus atbalstošie sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄlisti šo smagÄs saslimstÄ«bas incidenci un mirstÄ«bas lÄ«meni centÄs paslaucÄ«t zem segas vai vismaz visu vainu uzgrÅ«st tiem, kas nav vakcinÄ“jušies. Diemžēl statistika ir nepielÅ«dzama arÄ« šajÄ jomÄ, jo LatvijÄ neproporcionÄli augsta smaga saslimstÄ«ba ar Covid-19 bija ne tikai nevakcinÄ“to, bet arÄ« vakcinÄ“to iedzÄ«votÄju vidÅ«.
LatvijÄ ir pieņemts par nepatÄ«kamÄm problÄ“mÄm runÄt virspusÄ“ji, neiedziļinÄties globÄlos pÄ“tÄ«jumos, paļauties uz vÄji izglÄ«totu (par veselÄ«bas jomu atbildÄ«gu) politiÄ·u izteikumiem un reÄekistu pseidopÄ“tÄ«jumiem. TomÄ“r pat VeselÄ«bas ministrija ir pamanÄ«jusi, ka smÄ“Ä·Ä“tÄji visÄs vecuma grupÄs ar Covid-19 slimo smagÄk, ilgÄk aizņem trÅ«kstošÄs gultasvietas slimnÄ«cÄs.
Tagad es izteikšu hipotÄ“zi, kas balstÄs uz nepietiekami analizÄ“tu informÄciju no VeselÄ«bas ministrijas avotiem, bet tieši šÄdu slimnieku Ä«patsvars, iespÄ“jams, noteicis sarežģīto situÄciju ar ilgstošo hospitalizÄciju un kopÄ“jo augsto mirstÄ«bu LatvijÄ pÄ“dÄ“jÄ pandÄ“mijas viļņa laikÄ.
Divu gadu laikÄ pasaule ir pÄrpludinÄta ar dažÄda veida rakstveida informÄciju – pÄ“tÄ«jumiem, viedokļrakstiem, literatÅ«ras apkopojumiem par to, kas ir noteicošie riska faktori smagai Covid-19 gaitai un nÄvei no Covid-19.
Apkopojot dažÄdus literatÅ«ras avotus, varam iegÅ«t desmit bÅ«tiskÄkos riska faktorus, kuru klÄtbÅ«tne daudzkÄrt palielina iespÄ“ju ar Covid-19 saslimt smagi un nomirt. NeapšaubÄmi, vislielÄko bÄ«stamÄ«bu Covid-19 infekcija izraisa gados vecÄkiem cilvÄ“kiem, bet vecumu mÄ“s mainÄ«t nevaram. Toties nÄkamie riska faktori ir:
mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars;
orgÄnu transplantÄcija anamnÄ“zÄ“, imÅ«nsupresantu lietošana;
dislipidÄ“mija (vienkÄršoti – paaugstinÄts zema blÄ«vuma holesterÄ«na lÄ«menis asinÄ«s);
augsts, slikti regulēts asinsspiediens, sirds mazspēja;
cukura diabēts vai prediabēts;
smÄ“Ä·Ä“šana un hroniska obstruktÄ«va plaušu slimÄ«ba;
nieru mazspÄ“ja un nieru aizstÄjterapija;
Ä·Ä«mijterapija un staru terapija konkrÄ“tajÄ laikÄ;
psihiskas slimības.
Daudzu pasaules valstu valdÄ«bas un ministrijas pÄ“rn un aizpÄ“rn pamanÄ«jÄs sniegt konkrÄ“tas norÄdes atsevišÄ·Äm cilvÄ“ku grupÄm, kam Ä«paši jÄuzmanÄs no Covid-19, piemÄ“ram, IrÄnÄ tika noteikts – uzmanÄ«ties vÄ«riešiem, diabÄ“tiÄ·iem, smÄ“Ä·Ä“tÄjiem, kam ĶMI (Ä·ermeņa masas indekss) pÄrsniedz 25, savukÄrt IzraÄ“lÄ – iedzÄ«votÄjiem, kas vecÄki par 60, mazkustÄ«giem, ar vismaz 2 blakusslimÄ«bÄm. Abas šÄ«s valstis šÄ«s riska grupas saudzÄ“ja no kontaktiem, ÄtrÄk vakcinÄ“ja, ÄtrÄk uzsÄka balstvakcinÄciju, bet IzraÄ“lÄ riska grupa profilaktiski nodarbojas ar Ärstniecisko fizkultÅ«ru un saņem rehabilitologa atbalstu.
TÄ nu es laiku pa laikam cenšos saviem tautiešiem sniegt populÄrzinÄtniskus ieteikumus – ko darÄ«t, lai smagi nesaslimtu un nemirtu no Covid-19. Tieši tikpat svarÄ«gas kÄ vakcinÄcija, kÄ izvairÄ«šanÄs no tusiņiem pieblÄ«vÄ“tÄs telpÄs ir rÅ«pes par savu veselÄ«bu, hronisko slimÄ«bu ÄrstÄ“šana, bet – galvenais – sportiskas aktivitÄtes un citas veselÄ«bu veicinošas nodarbes.
UzrakstÄ«t skaidrojumu, kÄpÄ“c mazkustÄ«gi un resni cilvÄ“ki 5 vai 10 reizes vairÄk ir pakļauti nÄves riskam no Covid-19 salÄ«dzinÄjumÄ ar tiem, kas ikdienÄ veic vairÄk par 10 000 soļu, bija viegli – pieejamÄs literatÅ«ras gana, pÄ“tÄ«jumu metodoloÄ£ija un veids skaidrs un saprotams, kÄ arÄ« šobrÄ«d jau atrodamas labas metaanalÄ«zes. ArÄ« Pavļutam taisnÄ«ba tad, kad viņš paskatÄs uz resnu, nevakcinÄ“tu cilvÄ“ku un uzreiz saskata viÅ†Ä reanimÄcijas nodaļas pacientu. Ar smÄ“Ä·Ä“šanu bija citÄdi – man par pÄrsteigumu, haoss literatÅ«rÄ bija lielÄks.
SmÄ“Ä·Ä“šana ir galvenais vai vismaz ļoti bÅ«tisks riska faktors gan vēža, gan sirds-asinsvadu slimÄ«bu, gan plaušu slimÄ«bu gadÄ«jumÄ. Jau 2020. gada sÄkumÄ pasaules literatÅ«ru pÄrpildÄ«ja informÄcija, ka liela mirstÄ«ba no Covid-19 ir sirds-asinsvadu slimniekiem, vēža slimniekiem, diabÄ“ta slimniekiem, nieru mazspÄ“jas slimniekiem, taÄu rakstu par smÄ“Ä·Ä“šanas saistÄ«bu ar Covid-19 nÄvi bija relatÄ«vi maz.
Tieši pretÄ“ji – balstoties uz dažÄm apšaubÄmÄm Ķīnas un ItÄlijas publikÄcijÄm, parÄdÄ«jÄs termins "smÄ“Ä·Ä“tÄja paradokss", spekulÄ“jot ar viedokli, ka smÄ“Ä·Ä“tÄji ir pasargÄti no smagÄm Covid-19 komplikÄcijÄm. TomÄ“r, meklÄ“jot šo publikÄciju izejas datus, tie vienmÄ“r atdÅ«rÄs pret nepamatotu minÄ“jumu, ka nikotÄ«ns varÄ“tu mazinÄt citokÄ«nu vÄ“tru Covid-19 pacientiem un smÄ“Ä·Ä“šana varÄ“tu palielinÄt slÄpekļa oksÄ«da koncentrÄciju elpceļos.
2021. gada pÄ“tÄ«jumos jau pÄrliecinoši parÄdÄ«jÄs pierÄdÄ«jumi, ka smÄ“Ä·Ä“šana ievÄ“rojami palielina Covid-19 saslimšanas iespÄ“ju, Ä«paši ar jaunajiem, lipÄ«gÄkajiem SARS-CoV-2 vÄ«rusa paveidiem – deltu un omikronu. TÄtad smÄ“Ä·Ä“tÄjam, kurš atrodas telpÄ ar Covid-19 infekcijas pÄrnesÄ“ju, saslimšanai pietiek ar Ä«sÄku laiku vÄ«rusa klÄtbÅ«tnÄ“.
Otra ziņa, kas šogad pierÄdÄ«ta, ir apstÄklis, ka smÄ“Ä·Ä“tÄjam, ja viņš smagas slimÄ«bas stadijÄ tiek pieslÄ“gts mÄkslÄ«gai plaušu ventilÄcijai, ir ievÄ“rojami mazÄkas iespÄ“jas izdzÄ«vot. Ja mÄ“s atceramies hrestomÄtisko Roberta FÅ«rmaņa paziņojumu televÄ«zijÄ, ka Covid-19 slimniekam pieslÄ“gšana pie mÄkslÄ«gÄs plaušu ventilÄcijas nozÄ«mÄ“ vienvirziena ceļu (nav jau tik briesmÄ«gi, bet reanimÄcijas speciÄlistam alegorijas ir piedodamas), tad smÄ“Ä·Ä“tÄjam, Covid-19 slimniekam ar hronisku obstruktÄ«vu plaušu slimÄ«bu (kas veidojusies smÄ“Ä·Ä“šanas dēļ) šis ceļš tiešÄm ir ļoti bÄ«stams.
Kaut arÄ« es zinu, ka vairums Latvijas iedzÄ«votÄju nezinÄmu iemeslu dēļ neuzticas Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas dokumentiem, man jÄsaka, ka tie allaž ir pÄrdomÄti, konkrÄ“ti, iespÄ“jams – konservatÄ«vi. Tad nu Pasaules VeselÄ«bas organizÄcija un ASV PÄrtikas un zÄļu administrÄcija ir izplatÄ«jušas paziņojumus ar brÄ«dinÄjumu – smÄ“Ä·Ä“šana palielina Covid-19 saslimšanas risku un smagumu.
Cigarešu dÅ«mi izraisa statistiski ticamu dzÄ«votspÄ“jÄ«gu plaušu epitÄ“lija šÅ«nu skaita mazinÄšanos. Gan cigarešu dÅ«mu, gan elektronisko cigarešu radÄ«tÄ tvaika mÄkoņa ieelpošana pÄrliecinoši rada imÅ«nsupresiju (samazina imunoloÄ£isko spÄ“ju atbildÄ“t uz vÄ«rusa infekciju), nomÄcot daudzus imunomodulÄ“jošo darbÄ«bu noteicošus gÄ“nus, bet tas ievÄ“rojami palielina vÄ«rusu (t.sk. SARS–CoV-2) iespÄ“jas sagraut plaušu epitÄ“lija šÅ«nu matrici un funkciju, palielinot iespÄ“ju saslimt ar Covid-19 smagi vai fatÄli.
AtgriezÄ«šos pie jÄ“dziena "smÄ“Ä·Ä“tÄja paradokss", kas man 2021. gadÄ regulÄri izlÄ“ca uz ekrÄna manos informÄcijas meklÄ“jumos. Šis termins pirmo reizi parÄdÄ«jies 1995. gadÄ, un, šÄ·iet, aiz tÄ stÄvÄ“ja tabakas industrijas nauda, un tur dažÄdos rakursos bija mÄ“Ä£inÄjums pateikt, ka Ä«stermiņa nelabvÄ“lÄ«gs rezultÄts pÄ“c akÅ«ta koronÄra sindroma un insulta smÄ“Ä·Ä“tÄjiem ir mazÄks nekÄ nesmÄ“Ä·Ä“tÄjiem. VÄ“lÄk gan izrÄdÄ«jÄs, ka šajÄ pÄ“tÄ«jumÄ apzinÄti nebija ierÄ“Ä·inÄts vecums. SmÄ“Ä·Ä“tÄji vienkÄrši infarktu un insultu bija ieguvuši 10–15 gadus agrÄk par nesmÄ“Ä·Ä“tÄjiem. PÄ“tÄ«juma kritiÄ·iem, salÄ«dzinot viena vecuma cilvÄ“kus ar insultu un infarktu, nelabvÄ“lÄ«gais rezultÄts smÄ“Ä·Ä“tÄjiem izrÄdÄ«jÄs daudzkÄrt augstÄks.
SmÄ“Ä·Ä“šanas izraisÄ«tÄ ietekme uz slimÄ«bas procesiem tradicionÄli ir bijusi grÅ«ti izpÄ“tÄma randomizÄ“ti kontrolÄ“tu pÄ“tÄ«jumu faktiskas neiespÄ“jamÄ«bas dēļ. SmÄ“Ä·Ä“tÄja ar labu veselÄ«bas stÄvokli nav, viņiem visiem ir blakusslimÄ«bas. Parasti jÄmeklÄ“ cÄ“loņsakarÄ«bas, izmantojot triangulÄcijas procesu, kas ietver vairÄkas pÄ“tniecÄ«bas metodes, pÄ“tot vienu un to pašu parÄdÄ«bu.
Nav iespÄ“jams vienkÄršoti izpÄ“tÄ«t smÄ“Ä·Ä“šanas korelÄciju ar Covid-19 slimÄ«bas smagumu un mirstÄ«bu, lietojot vienu pÄ“tniecÄ«bas metodi. Īpaši pÄ“tÄ«jumus sarežģī pacientu izpratne par smÄ“Ä·Ä“šanu, viedoklis – "vai ir atmetis vai varbÅ«t tikai daļēji atmetis smÄ“Ä·Ä“šanu", apzinÄta melošana par smÄ“Ä·Ä“šanas netikumu, jauno elektronisko smÄ“Ä·Ä“šanas produktu neiekļaušana smÄ“Ä·Ä“šanas netikumÄ utt. Pat izmÄ“Ä£inot "PubMed" bÄzÄ“ dažÄdas atslÄ“gvÄrdu kombinÄcijas gan par slimÄ«bu, gan smÄ“Ä·Ä“šanu, varÄ“ja iegÅ«t pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gas prioritÄrÄs publikÄcijas.
JÄteic, ka pÄ“tÄ«jumiem, kas veikti Covid-19 laikÄ, ir un vienmÄ“r tiks rastas vÄjÄs vietas, tÄdēļ šo rindu autors ar pietÄti un piesardzÄ«bu izturas gan pret pÄ“tÄ«jumiem, kas pierÄda smÄ“Ä·Ä“šanas nenozÄ«mÄ«bu Covid-19 mirstÄ«bas analÄ«zÄ“, gan pret tiem pÄ“tÄ«jumiem, kas uzrÄda ievÄ“rojami augstÄku nÄves gadÄ«jumu skaitu smÄ“Ä·Ä“tÄju vidÅ«.
Lielai daļai no pacientiem, kas nonÄk reanimÄcijÄ un tiek intubÄ“ti, vispÄr nav datu par viņu paradumiem, riska analÄ«zes utt. Balstoties uz šiem nepilnÄ«gajiem datiem, rodas iespaids, ka smÄ“Ä·Ä“tÄju skaits mirušo vidÅ« ir proporcionÄli mazÄks. PÄ“tÄ«jumu datos nav minÄ“ts smÄ“Ä·Ä“šanas ilgums, biežums un "bijušo" smÄ“Ä·Ä“tÄju skaits. Man neizdevÄs atrast nevienu pÄ“tÄ«jumu ar objektÄ«viem biomarÄ·ieriem, kas nosaka aktÄ«vo smÄ“Ä·Ä“šanu.
Latvijas situÄcija – Finanšu ministrija kÄ tabakas industrijas lobists
Šo rindu autors ir daudzu smÄ“Ä·Ä“šanu ierobežojošu likumdošanas un normatÄ«vo aktu autors, kuri ir pieņemti. Pirms trim gadiem, pateicoties Ä«pašÄm Ä€rstu biedrÄ«bas prezidentes Ilzes Aizsilnieces rÅ«pÄ“m, šo rindu autoru izdevÄs izslÄ“gt no SmÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanas valsts komisijas. Vismaz autoram palika iespaids, ka Ilze Aizsilniece darbojÄs tiešÄ tabakas industrijas uzdevumÄ.
JÄteic, ka 2021. gada rudenÄ« bez saskaņojuma Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas valdÄ“ notika vÄ“l dažÄdas manipulÄcijas ap manu iespÄ“jamo darbÄ«bu šajÄ komisijÄ. Tiesa, man nudien mÄ“rÄ·is nav sÄ“dÄ“t komisijÄs, savu viedokli par tabakas industriju kÄ nÄves industriju, bet Ä«paši par viegli piekukuļojamiem Latvijas tabakas lobistiem valsts un nevalstiskÄs organizÄcijÄs varu paust arÄ« publiski.
TaÄu, iespÄ“jams, tieši dÄ«vainÄ rosÄ«ba ap manu dalÄ«bu komisijÄ šoruden man lika vairÄk interesÄ“ties par pašreizÄ“jo situÄciju tabakas tirgÅ«, kÄ arÄ« par smÄ“Ä·Ä“šanas incidenci sabiedrÄ«bas paradumos. Pateicoties profesora Andreja Ä’rgļa un Viļņa DzÄ“rves šÄ·Ä“rsgriezuma pÄ“tÄ«jumiem, kas veikti 2009. un 2019. gadÄ, mÄ“s redzÄ“jÄm, ka smÄ“Ä·Ä“šana LatvijÄ samazinÄs, Ä«paši vÄ«riešu vidÅ«. Mums beidzot parÄdÄ«jÄs sapratne par Latvijas iedzÄ«votÄju kardiovaskulÄro slimÄ«bu riska faktoriem, un mÄ“s pievÄ“rsÄm uzmanÄ«bu bÅ«tiskajiem.
Tad atnÄca Covid-19. Atbilstoši SPKC datiem smÄ“Ä·Ä“tÄju skaita samazinÄjums šajos divos gados LatvijÄ stagnÄ“, ja ne – smÄ“Ä·Ä“tÄju skaits pieaug. ArÄ« VID dati par 2021. gada pirmajiem 10 mÄ“nešiem liecina, ka, samazinoties iedzÄ«votÄju skaitam, nesamazinÄs patÄ“rÄ“to cigarešu skaits, par 16% pieaudzis smÄ“Ä·Ä“jamÄs tabakas patÄ“riņš, kaut par 10% samazinÄjies karsÄ“jamÄs tabakas patÄ“riņš.
LatvijÄ tabakas akcÄ«zes nodoklis ir Ä«paši saudzÄ«gs pret cigaretÄ“m, cigÄriem, cigarillÄm un citiem smÄ“Ä·Ä“jamÄs tabakas produktiem, kaut joprojÄm tieši cigarešu smÄ“Ä·Ä“šana ir plašÄkais un nopietnÄkais veselÄ«bu graujošais paradums, sirds-asinsvadu slimÄ«bu un vēža riska faktors.
Tas, ko mums nestÄsta vai pat slÄ“pj mÅ«su valdÄ«ba, ir fakts, ka elektronisko cigarešu, tabakas karsÄ“jamo ierÄ«Äu, tabakas spilventiņu un citu nikotÄ«nu saturošu un nesaturošu tabakas produktu lietošana neizslÄ“dz cigarešu smÄ“Ä·Ä“šanu, tieši pretÄ“ji – parasti šÄ«s ļaunÄs iedabas kombinÄ“jas, bet jaunie produkti nereti ir vÄrti jaunatnes smÄ“Ä·Ä“šanas uzsÄkšanai.
Kaut arÄ« elektroniskÄs cigaretes, tabakas sildÄ«šanas ierÄ«ces un beztabakas nikotÄ«na spilventiņi satur mazÄk kaitÄ«go vielu, salÄ«dzinot ar parastajÄm cigaretÄ“m, šie produkti mÄ“dz izraisÄ«t jaunas – no nikotÄ«na atkarÄ«gas – cilvÄ“ku populÄcijas palielinÄšanos jauniešu vidÅ«.
SecinÄjumi
AugstÄ tabakas smÄ“Ä·Ä“šanas incidence LatvijÄ nosaka lielÄku smagas saslimstÄ«bas un mirstÄ«bas no Covid-19 incidenci.
SmÄ“Ä·Ä“šana palielina saslimstÄ«bu, tÄdēļ lipÄ«gÄ SARS-CoV-2 paveida omikrona gadÄ«jumÄ smÄ“Ä·Ä“tÄjs ir pakļauts daudz lielÄkam riskam. SmÄ“Ä·Ä“tÄja gadÄ«jumÄ vairs nevaram runÄt par 2 metriem, bet 4 metriem, nevis par 15 minÅ«tÄ“m telpÄ, bet par 3–5 minÅ«tÄ“m telpÄ, kurÄ izplatÄ«ts vÄ«russ.
ŠobrÄ«d bÅ«tu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi palielinÄt akcÄ«zes nodokli tabakas produktiem, Ä«paši – cigaretÄ“m - un finansÄ“jumu novirzÄ«t kompensÄcijai par recepšu medikamentiem veciem un mazturÄ«giem cilvÄ“kiem. Vismaz šobrÄ«d Ministru kabinets un VeselÄ«bas ministrija neveic nekÄdu darbÄ«bu pret smÄ“Ä·Ä“šanas pandÄ“miju LatvijÄ.
VeselÄ«bas ministrijas organizÄ“tÄs un dažÄdÄm sabiedrisko attiecÄ«bu kompÄnijÄm dÄsni apmaksÄtÄs smÄ“Ä·Ä“šanas atmešanas kampaņas, kuru realizÄcijai VeselÄ«bas ministrija ik gadu tÄ“rÄ“ budžeta lÄ«dzekļu miljonus, ir viļņveidÄ«gas un kopumÄ bezjÄ“dzÄ«gas. VeselÄ«bas ministrijai trÅ«kst sistÄ“miska skatÄ«juma smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanai, smÄ“Ä·Ä“tÄju skaita samazinÄšanai.
VeselÄ«bas ministrijas plÄnošanas dokumenti smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanai ir vÄji, tiem nav vÄ«zijas un mÄ“rÄ·u, nemaz nerunÄjot par skaidri definÄ“tu darbÄ«bu un rÄ«cÄ«bas plÄnu, turklÄt realitÄtÄ“ šiem plÄnošanas dokumentiem nav skaidra finansÄ“juma ikgadÄ“jÄ un vidÄ“ja termiņa valsts budžeta ietvarÄ.