Iesaki rakstu:

Covid-19 pandÄ“mija ir ietekmÄ“jusi valsts, sabiedrÄ«bas un katra cilvÄ“ka ikdienas dzÄ«vi. PandÄ“mijas radÄ«tie apstākļi ir prasÄ«juši institÅ«ciju spÄ“ju ātri reaģēt, pastiprināti koordinÄ“t savas darbÄ«bas un savstarpÄ“ji sadarboties, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas tālāku izplatÄ«bu un atbildÄ“tu uz tās radÄ«tajiem izaicinājumiem. Covid-19 seku mazināšanai un krÄ«zes pārvarÄ“šanai mobilizÄ“ts ievÄ“rojams valsts budžeta lÄ«dzekļu apjoms, kas izlietots Ä«sos termiņos un lielas nenoteiktÄ«bas apstākļos.

Vienlaikus tieši krÄ«zes situācijas izgaismo valsts pārvaldes vājās vietas. KrÄ«zes un strauju izmaiņu situācijās varam novÄ“rtÄ“t izveidoto sistÄ“mu un procesu darbÄ«bu, to efektivitāti un elastÄ«bu.

MÅ«su mÄ“rÄ·is, veicot pārbaudes par izdevumiem un atbalstu Covid-19 pandÄ“mijas radÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanai, bija sniegt pārliecÄ«bu sabiedrÄ«bai, ka institÅ«cijas papildu lÄ«dzekļus ir pieprasÄ«jušas pamatoti un tos ir izlietojušas atbilstoši piešÄ·iršanas mÄ“rÄ·im, kā arÄ« sniegt ieteikumus valdÄ«bai un atbildÄ«gajām institÅ«cijām jomās, kurās nepieciešami uzlabojumi.

Kādu pieeju pārbaužu veikšanai izvÄ“lÄ“jāmies

Jau 2020.gada pavasarÄ«, kad valdÄ«ba pirmoreiz izsludināja ārkārtÄ“jo situāciju, Valsts kontrole aicināja publiskā sektora iestāžu un kapitālsabiedrÄ«bu amatpersonas bÅ«t atbildÄ«gām un godprātÄ«gām, nesniedzot nepamatotus vai pārspÄ«lÄ“tus finansÄ“juma vai kompensāciju pieprasÄ«jumus, pieņemt atbildÄ«gus lÄ“mumus par publisko resursu izmantošanu, un rÄ«koties sabiedrÄ«bas interesÄ“s.

Covid-19 pandÄ“mijas laikā Valsts kontrole pārorientÄ“ja savu darbu, lielu daļu iestādes resursu novirzot tieši ar Covid-19 pandÄ“mijas pārvarÄ“šanu saistÄ«to izdevumu pārbaužu veikšanai, lai sabiedrÄ«bai sniegtu pārliecÄ«bu par valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojuma pamatotÄ«bu un likumÄ«bu. ŠÄ« ir pirmā reize Valsts kontroles vÄ“sturÄ“, kad bÅ«tisku daļu finanšu revÄ«ziju rezultātu - kopumā 25 starpziņojumus - publiskojām uzreiz pÄ“c šo Covid-19 izdevumu pārbaužu pabeigšanas.

Pabeidzot pārbaudes un publiskojot rezultātus, varam apgalvot, ka kopumā ministrijas un iestādes papildus piešÄ·irtos lÄ«dzekļus ir izlietojušas atbilstoši piešÄ·iršanas mÄ“rÄ·im. TomÄ“r atsevišÄ·iem pasākumiem nav tieša sasaistes ar Covid-19 pandÄ“mijas radÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanu un atbalsta sniegšanai definÄ“tie kritÄ“riji nav pietiekami ekonomiski pamatoti. AtsevišÄ·os gadÄ«jumos atbalsta sniegšanas kritÄ“riji nav bijuši noteikti ārÄ“jos normatÄ«vajos aktos, resoru izstrādātie atbalsta sniegšanas kritÄ“riji ir bijuši neskaidri, dažādi interpretÄ“jami un sarežģīti administrÄ“jami, tādÄ“jādi radot nelÄ«dzvÄ“rtÄ«gus atbalsta saņemšanas nosacÄ«jumus un radot nevajadzÄ«gu administratÄ«vo slogu un atbalsta administrÄ“šanas izmaksas.

Šajā kopsavilkumā sniedzam informāciju par jau paveikto trÅ«kumu novÄ“ršanā, kā arÄ« bÅ«tiskākajiem secinājumiem, kas izmantojami, uzlabojot krÄ«zes pārvaldÄ«bu, plānojot krÄ«zes pārvarÄ“šanas atbalsta pasākumus un pilnveidojot valsts institÅ«ciju darbu kopumā.

Ko konstatējām, un ko ieteicām

Lai nodrošinātu efektÄ«vāku Covid-19 pandÄ“mijas radÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanai piešÄ·irtā finansÄ“juma izlietojumu, iespÄ“jami ātrāk novÄ“rstu trÅ«kumus un panāktu tÅ«lÄ«tÄ“jus uzlabojumus, jau publiskojot starpziņojumus, sniedzām 34 ieteikumus un piecus priekšlikumus. Ieteikumus un priekšlikumus formulÄ“jām, gan ietverot tajos mÄ“rÄ·i, kas jāsasniedz, gan norādot uz praktiski veicamām darbÄ«bām konstatÄ“to trÅ«kumu novÄ“ršanai.

Apkopojot lÄ«dz šim paveikto Valsts kontroles sniegto ieteikumu un priekšlikumu ieviešanā, secinām, ka jau šobrÄ«d bÅ«tiskākie uzlabojumi panākti: 1) novÄ“ršot nelÄ«dzvÄ“rtÄ«gus nosacÄ«jumus atbalsta saņēmÄ“jiem; 2) mazinot administratÄ«vo slogu un vienkāršojot atbalsta administrÄ“šanas mehānismus; 3) uzlabojot procesu caurskatāmÄ«bu.

Samazināti nelidzvÄ“rtÄ«gi nosacÄ«jumi potenciālajiem dÄ«kstāves atbalsta saņēmÄ“jiem, paplašināts atbalsta saņēmÄ“ju loks, un paredzÄ“ta iespÄ“ja saņemt atbalstu, strādājot pie vairākiem krÄ«zes skartajiem darba devÄ“jiem.

VÄ“rtÄ“jot dÄ«kstāves pabalsta izmaksu pirmās ārkārtÄ“jās situācijas laikā, konstatÄ“jām, ka grozÄ«jumi tiesiskajā regulÄ“jumā, kas tika veikti nolÅ«kā paplašināt dÄ«kstāves pabalsta saņēmÄ“ju loku, vienlaikus radÄ«ja arÄ« nelabvÄ“lÄ«gas sekas. Tā, piemÄ“ram:

❖ paplašinot pabalsta saņēmÄ“ju loku, vienlaikus no tā tika izslÄ“gta daļa darba ņēmÄ“ju, kas šim pabalstam kvalificÄ“jās pirms grozÄ«jumu veikšanas;

❖ starp pašnodarbinātām personām nosacÄ«jumi bija labvÄ“lÄ«gāki mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem;

❖ maksājot līdzvērtīgus nodokļus, darba ņēmējiem, kuri strādāja pie viena krīzes skartā darba devēja, nosacījumi bija labvēlīgāki nekā tiem darba ņēmējiem, kuri strādāja nepilnu darba slodzi pie vairākiem krīzes skartajiem darba devējiem.

TāpÄ“c sniedzām priekšlikumu Ministru kabinetam, kas ņemams vÄ“rā, ieviešot jaunus atbalsta veidus un paplašinot atbalsta saņēmÄ“ju loku, t.i., nodrošināt, ka:

❖ vienlaikus netiek izslÄ“gtas kādas personu grupas, kuras lÄ«dz izmaiņu veikšanai kvalificÄ“jās atbalsta saņemšanai;

❖ konkrēta atbalsta veida mērķa grupā ir līdzvērtīgas iespējas pretendēt uz atbalstu.

Izstrādājot jaunu regulÄ“jumu un lÄ«dzšinÄ“jo dÄ«kstāves pabalstu aizstājot ar atbalstu par dÄ«kstāvi un atbalstu algas subsÄ«dijai, priekšlikums ņemts vÄ“rā. TādÄ“jādi novÄ“rsta nevienlÄ«dzÄ«ba atbalsta saņemšanā atkarÄ«bā no nodokļu maksāšanas režīma, pārskatÄ«ts atbalsta par dÄ«kstāvi saņēmÄ“ju loks, paredzÄ“ta iespÄ“ja saņemt atbalstu, strādājot pie vairākiem krÄ«zes skartajiem uzņēmumiem, kā arÄ« veikti citi uzlabojumi.

TomÄ“r jaunā regulÄ“juma atsevišÄ·u normu piemÄ“rošana rada nelÄ«dzvÄ“rtÄ«gus nosacÄ«jumus atbalsta saņēmÄ“jiem, proti - ja potenciālais atbalsta par dÄ«kstāvi saņēmÄ“js izpilda apgrozÄ«juma krituma kritÄ“riju, bet šajā periodā nav bijusi darba samaksa vai ienākumi:

❖ mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un skaistumkopšanas nozarÄ“ nodarbinātie atbalstu par dÄ«kstāvi saņem;

❖ pārÄ“jās pašnodarbinātās personas un darba devÄ“ju darbinieki atbalstu par dÄ«kstāvi nesaņem.

Ar aicinājumu turpināt darbu pie nelÄ«dzvÄ“rtÄ«gu nosacÄ«jumu novÄ“ršanas esam vÄ“rsušiem pie Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra.

Veicot pārbaudes par pašvaldÄ«bu izmaksātā pabalsta krÄ«zes situācijā piešÄ·iršanu, secinājām, ka pašvaldÄ«bas pabalsta apmÄ“ru bija noteikušas robežās no 30 euro lÄ«dz pat 150 euro mÄ“nesÄ«, turklāt sociālo dienestu pieeja atbalsta sniegšanā bija atšÄ·irÄ«ga. TāpÄ“c iedzÄ«votājiem ar lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu sociālo situāciju nebija iespÄ“jas saņemt lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu atbalstu. Turklāt 35 pašvaldÄ«bas1 iedzÄ«votājiem vispār nebija piešÄ·Ä«rušas šÄdu atbalsta veidu. PašvaldÄ«bu dažādo pieeju atbalsta sniegšanā pieļāva tiesiskais regulÄ“jums.

TāpÄ“c jau revÄ«zijas laikā informÄ“jām par konstatÄ“jumiem LabklājÄ«bas ministriju un sniedzām savu ieguldÄ«jumu vadlÄ«niju izstrādÄ“ pašvaldÄ«bām.

Rezultātā jau no 09.11.2020., kad valsti atkārtoti tika izsludināta ārkārtÄ“jā situācija, pašvaldÄ«bas krÄ«zes pabalstu piešÄ·ir atbilstoši tā ieviešanas mÄ“rÄ·im un pÄ“c vienotiem kritÄ“rijiem.

VÄ“rtÄ“jot radošo personu nodarbinātÄ«bas programmu, secinājām, ka tās Ä«stenošanā bija radÄ«ti nelÄ«dzvÄ“rtÄ«gi nosacÄ«jumi radošajām personām ar lÄ«dzÄ«giem ienākumiem, bet atšÄ·irÄ«giem to avotiem. Lai kvalificÄ“tos atbalstam, radošÄs personas ienākumi no saimnieciskās darbÄ«bas nedrÄ«kstÄ“ja pārsniegt 538 euro mÄ“nesÄ« un darba algas ienākumi - 430 euro mÄ“nesÄ«. Ja radošajai personai bija gan saimnieciskās darbÄ«bas ienākumi, gan darba alga, tie katrs tika vÄ“rtÄ“ti atsevišÄ·i. LÄ«dz ar to, piemÄ“ram, persona ar kopÄ“jiem ienākumiem mÄ“nesÄ« 950 euro apmÄ“rā, ko veido 530 euro ienākumi no saimnieciskās darbÄ«bas un 420 euro darba alga, kvalificÄ“jās atbalstam, bet persona, kurai darba algas ienākumi mÄ“nesÄ« ir tikai 450 euro, atbalstam nekvalificÄ“jās.

Tāpēc sniedzām ieteikumu Valsts kultūrkapitāla fondam:

❖ pilnveidot mÄ“rÄ·programmu konkursu organizÄ“šanas procesu, paredzot vÄ“rtÄ“t personu ienākumus;

❖ nodrošināt, ka šie ienākumi tiktu atbilstoši izvÄ“rtÄ“ti.

Ieviešot ieteikumu, ir novÄ“rsti nelÄ«dzvÄ“rtÄ«gi nosacÄ«jumi atbalsta saņemšanai radošajām personām un 2021.gadā radošo personu nodarbinātÄ«bas programmas nolikumā ienākumu ierobežojums vairs nav noteikts kā kritÄ“rijs.

VÄ“rtÄ“jot pirmās ārkārtÄ“jās situācijas laikā izmaksātās piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos veselÄ«bas un iekšlietu resoros strādājošajiem, secinājām, ka nodarbinātajiem par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu ieguldÄ«to darbu piešÄ·irtas atšÄ·irÄ«gas piemaksas.

SlimnÄ«cām un veselÄ«bas resora iestādÄ“m, tajā skaitā Neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas dienestam, noteiktās prasÄ«bas nodarbināto iesaistes novÄ“rtÄ“šanā bija atšÄ·irÄ«gi interpretÄ“jamas un radÄ«ja pārmÄ“rÄ«gu administratÄ«vo slogu, jo nebija noteikti skaidri kritÄ“riji piemaksu sadalei un nebija vienotu, viennozÄ«mÄ«gi saprotamu vadlÄ«niju to piešÄ·iršanai.

Iekšlietu ministrijas dienestos aprÄ“Ä·inam tika izmantots algoritms, kas nenodrošināja piemaksu apmÄ“ra noteikšanu proporcionāli Ä«pašajos apstākļos faktiski nostrādātajam laikam, lai gan Valsts policijas un Valsts robežsardzes izmantotā piemaksu apmÄ“ra noteikšanas kārtÄ«ba paredzÄ“ja detalizÄ“tu nostrādātā laika uzskaiti, kad amatpersona, pildot dienesta pienākumus, atradusies tiešÄ saskarÄ“ ar Covid-19 inficÄ“tām, iespÄ“jami inficÄ“tām vai riska grupas personām.

TāpÄ“c jau revÄ«zijas laikā informÄ“jām par konstatÄ“jumiem VeselÄ«bas ministriju un Iekšlietu ministriju un aicinājām ņemt tos vÄ“rā, lemjot par piemaksu noteikšanas nosacÄ«jumiem nākamajam periodam.

Iekšlietu ministrija ieteikumu ieviesa:

❖ veicot piemaksu pārrēķinu 449 Valsts policijas amatpersonām un 576 Valsts robežsardzes amatpersonām;

❖ mainot piemaksu aprÄ“Ä·ina algoritmu, t.i., paredzot, ka piemaksu aprÄ“Ä·ina proporcionāli nostrādātajam laikam. Šo piemaksu piešÄ·iršana iekšlietu nozarÄ“ turpinās arÄ« 2021.gadā.

Savukārt VeselÄ«bas ministrija apņēmās precizÄ“t piemaksu piešÄ·iršanas kārtÄ«bu, lemjot par piemaksu noteikšanas nosacÄ«jumiem nākamajam periodam.

RevÄ«zijā secinājām, ka nav izprotama Ministru kabineta izvÄ“le veidot četrus atsevišÄ·us, bet pÄ“c satura lÄ«dzÄ«gus pakalpojumus - dÄ«kstāves pabalstu, piemaksu pie dÄ«kstāves pabalsta 50 euro apmÄ“rā par katru apgādÄ«bā esošu bÄ“rnu, dÄ«kstāves palÄ«dzÄ«bas pabalstu, ja personai nav tiesÄ«bu uz dÄ«kstāves pabalstu vai ja piešÄ·irtais dÄ«kstāves pabalsts ir mazāks par 180 euro, kā arÄ« piemaksu pie dÄ«kstāves palÄ«dzÄ«bas pabalsta par katru apgādÄ«bā esošu bÄ“rnu -, uzdodot tos administrÄ“t divām iestādÄ“m - Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«rai (turpmāk - VSAA).

Tā kā piemaksas pie dÄ«kstāves pabalsta un dÄ«kstāves palÄ«dzÄ«bas pabalsta un piemaksas pie tā piešÄ·iršanai VSAA izmanto VID datus par piešÄ·irtajiem un/vai atteiktajiem dÄ«kstāves pabalstiem un par šo personu apgādÄ«bā esošiem bÄ“rniem, Valsts kontroles vÄ“rtÄ“jumā, produktÄ«vāk bija uzdot šos atbalstus administrÄ“t VID, iekļaujot tos dÄ«kstāves pabalsta saturā. TādÄ“jādi varÄ“ja arÄ« ieekonomÄ“t valsts budžeta lÄ«dzekļus vismaz 30 649 euro apmÄ“rā, kas bija nepieciešami atsevišÄ·u pakalpojumu izveidei Sociālās apdrošināšanas informācijas sistÄ“mā.

TāpÄ“c sniedzām priekšlikumu Ministru kabinetam, kas ņemams vÄ“ra, ieviešot jaunus atbalsta veidus un nosakot atbildÄ«go iestādi, t.i., izvÄ“rtÄ“t:

❖ kādi dati bÅ«s nepieciešami atbalsta piešÄ·iršanai;

❖ kura institÅ«cija atbalstu varÄ“s nodrošināt visproduktÄ«vāk, vienlaikus nepieļaujot, ka viena veida atbalsta administrÄ“šana tiek sadalÄ«ta starp vairākām institÅ«cijām.

Priekšlikums ir ieviests daļēji - pašlaik izmaksājamam atbalstam par dÄ«kstāvi ir paaugstināts minimālais atbalsta apmÄ“rs, tāpÄ“c vairs nav nepieciešams atsevišÄ·s dÄ«kstāves palÄ«dzÄ«bas pabalsts. TomÄ“r arvien piemaksa pie atbalsta par dÄ«kstāvi par katru apgādÄ«bā esošu bÄ“rnu tiek piešÄ·irta kā atsevišÄ·s pabalsts un to administrÄ“ VSAA.

Pārbaudot individuālo aizsarglÄ«dzekļu un dezinfekcijas lÄ«dzekļu rezervju centralizÄ“to iegādi AizsardzÄ«bas ministrijā, konstatÄ“jām, ka iepirkumu veikšanas kārtÄ«ba ārkārtÄ“jās situācijas periodā atbilda tābrīža tiesiskajam regulÄ“jumam. TomÄ“r revÄ«zijā neguvām pietiekamu pārliecÄ«bu, ka pārbaudÄ«tajos gadÄ«jumos lÄ«gums noslÄ“gts ar pretendentu, kas konkrÄ“tajā brÄ«dÄ« varÄ“tu piedāvāt izdevÄ«gāko cenu par tādu pašu preču apjomu un kvalitāti un lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem piegādes nosacÄ«jumiem.

Tāpēc ieteicām Aizsardzības ministrijai:

❖ pilnveidot centralizÄ“to iepirkumu veikšanas kārtÄ«bu, maksimāli kā piedāvājumu izvÄ“les kritÄ“riju paredzot izmantot saimnieciski visizdevÄ«gākā piedāvājuma kritÄ“riju;

❖ pārskatīt sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību ar pretendentiem.

AizsardzÄ«bas ministrija ieteikumu ir ieviesusi - ir pilnveidota iepirkumu veikšanas kārtÄ«ba, nedalot iepirkumus divpakāpju vÄ“rtÄ“šanā, iespÄ“ju robežās izmantota Elektronisko iepirkumu sistÄ“mas e-konkursu platforma iepirkumu izsludināšanā un piedāvājumu saņemšanā, kā arÄ« pilnveidota sadarbÄ«bas un informācijas apmaiņas kārtÄ«ba, publicitāte, uzsākot jaunus iepirkumus.

ArÄ« 2021.gadā AizsardzÄ«bas ministrija turpina veikt epidemioloÄ£iskai drošÄ«bai nepieciešamo preču centralizÄ“tos iepirkumus, izmantojot šim mÄ“rÄ·im piešÄ·irtos 14,7 milj. euro. TāpÄ“c pozitÄ«vi vÄ“rtÄ“jama ir AizsardzÄ«bas ministrijas apņemšanās turpmāk piedāvājumu izvÄ“lÄ“ un vÄ“rtÄ“šanā izmantot saimnieciski visizdevÄ«gākā piedāvājumā kritÄ“rijus (ņemot vÄ“ra cenu, piegādes termiņu, piegādes drošÄ«bas (stabilitātes) principus) un iepirkuma priekšmeta kvalitāti apliecinošus kritÄ“rijus.

Pārbaudot piešÄ·irto lÄ«dzekļu ieguldÄ«šanai akciju sabiedrÄ«bas “AttÄ«stÄ«bas finanšu institÅ«cija Altum” (turpmāk - Altum) rezerves kapitālā izlietojumu, konstatÄ“jām, ka Altum ir paplašinājis Ministru kabineta noteikumos2 noteiktos Covid-19 ietekmi pamatojošos kritÄ“rijus. Turklāt, vÄ“rtÄ“jot iesniegtos pieteikumus atbalsta saņemšanai, Altum ir piemÄ“rojis atkāpes no normatÄ«vo aktu prasÄ«bām un Altum iekšÄ“jiem noteikumiem. Piecos gadÄ«jumos Altum ir piešÄ·Ä«ris aizdevumus par kopÄ“jo summu 370 260 euro, lai arÄ« atbalsta saņēmÄ“ji neizpildÄ«ja Altum noteiktos nosacÄ«jumus par nodokļu parādu neesamÄ«bu3.

Tāpēc ieteicām Ekonomikas ministrijai:

❖ izvÄ“rtÄ“t nepieciešamÄ«bu veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta noteikumos4, lai papildinātu saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ju Covid-19 ietekmi pamatojošos kritÄ“rijus.

Tāpēc ieteicām Altum:

❖ pilnveidot iekšÄ“jo kontroles vidi, lai tiktu ievÄ“rotas iekšÄ“jos noteikumos5 noteiktās prasÄ«bas par galvojuma nepieciešamÄ«bu nepietiekama aizdevuma nodrošinājuma gadÄ«jumā un piesaistÄ«t galvojumus no Ä«pašniekiem atbilstoši iekšÄ“jo noteikumu prasÄ«bām6,7;

❖ pilnveidot iekšÄ“jo kontroles vidi, lai tiktu ievÄ“roti iekšÄ“jo noteikumu8 nosacÄ«jumi par nodokļu parādu neesamÄ«bu noteiktajos datumos virs noteiktā sliekšÅ†a.

Ekonomikas ministrija ir veikusi grozÄ«jumus Ministru kabineta noteikumos9 un papildinājusi tos ar saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ju Covid-19 ietekmi pamatojošiem kritÄ“rijiem. Altum ir apstiprinājis izmaiņas iekšÄ“jo noteikumu10 prasÄ«bās, kuras tiek piemÄ“rotas, paredzot, ka galvojums jāpiesaista no tāda aizņēmÄ“ja Ä«pašnieka11 (viena vai vairākiem), kuram uzņēmumā ir bÅ«tiska ietekme. Savukārt par nodokļu parādu neesamÄ«bu atbalsta saņēmÄ“jiem Altum ir apstiprinājis izmaiņas iekšÄ“jos noteikumos12, nosakot, ka aizņēmÄ“jam saskaņā ar VID publiskojamās datu bāzes informāciju nevar bÅ«t aktuāli nodokļu parādi virs 1000 euro vai aizņēmÄ“jam ir jāvienojas ar VID par nodokļa parāda atmaksas kārtÄ«bu, kā arÄ« papildinot šÄ«s prasÄ«bas ar precizÄ“jumu - ja aizņēmÄ“jam ir aktuāls nodokļu parāds un tā apjoms ir samÄ“rÄ«gs ar aizņēmÄ“ja saimnieciskās darbÄ«bas apjomiem, tad aizdevumu var piešÄ·irt ar nosacÄ«jumu, ka pirms aizdevuma izsniegšanas aizņēmÄ“js iesniedz aizdevÄ“jam aktuālu VID izziņu par nodokļu parāda nomaksu vai VID lÄ“mumu par nodokļu parāda samaksas termiņa pagarinājumu vai noslÄ“gta vienošanās par labprātÄ«gu nodokļu samaksu.

RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka ārÄ“jā normatÄ«vā aktā nebija noteikti piešÄ·irtā finansÄ“juma izlietošanas kritÄ“riji un tā izlietošanai SabiedrÄ«bas integrācijas fonds (turpmāk - SIF) konkursa nolikumos ir iekļāvis ar Covid- 19 krÄ«zes seku novÄ“ršanu tieši nesaistÄ«tus kvalitātes vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijus, kā arÄ« atsevišÄ·os gadÄ«jumos vÄ“rtÄ“šanas komisija ir veikusi formālu pretendentu iesniegto pieteikumu vÄ“rtÄ“šanu. Turklāt tika konstatÄ“tas neatbilstÄ«bas, kuru dēļ SIF ir pieļāvis tādu izmaksu segšanu, kuras konkursa nolikumā nav paredzÄ“tas vai arÄ« ir radušÄs laika posmā, par kuru finansiālā atbalsta sniegšana nav plānota. Rezultātā nepamatoti ir izlietoti valsts budžeta lÄ«dzekļi 2599 euro apmÄ“rā.

Tāpēc ieteicām SIF:

❖ pārskatÄ«t un pilnveidot projektu vÄ“rtÄ“šanas un uzraudzÄ«bas procesa dokumentāciju, tajā skaitā nosakot obligātās prasÄ«bas piešÄ·irtā vÄ“rtÄ“juma pamatojumam;

❖ izskatÄ«t iespÄ“ju atgÅ«t no finansÄ“juma saņēmÄ“jiem konkursa nolikumam un lÄ«gumu nosacÄ«jumiem neatbilstošÄs izmaksas.

SIF ieteikumus ir ieviesis un Mediju atbalsta fonda programmu vÄ“rtÄ“šanas komisijas nolikumā ir iekļāvis nosacÄ«jumu, ka vÄ“rtÄ“tāji pamato savu vÄ“rtÄ“jumu. LÄ«gumos ar vÄ“rtÄ“šanas komisijas locekļiem SIF ir iekļāvis nosacÄ«jumu, ka samaksa par projekta pieteikuma nekvalitatÄ«vu izvÄ“rtÄ“jumu var tikt samazināta par 50%. Tāpat SIF ir apstiprinājis projektu konkursu un uzraudzÄ«bas procedÅ«ras vienotai projektu pieteikumu izvÄ“rtÄ“šanai.

AttiecÄ«bā uz konkursa nolikumam un lÄ«gumu nosacÄ«jumiem neatbilstošu izmaksu atgÅ«šanu SIF ir atguvis neatbilstošÄs komunālās, sakaru un apraides izmaksas no projektu Ä«stenotājiem pilnā apmÄ“rā - kopā 151,89 euro. Savukārt, Valsts kontroles ieskatā, nepamatoti izlietotās izmaksas par tirgus pÄ“tÄ«jumiem 2447 euro apmÄ“rā, SIF lÄ“ma neatgÅ«t, pamatojoties uz biedrÄ«bas “Latvijas Reklāmas asociācija” sniegto atzinumu, ka mediju uzņēmumu veiktie izdevumi tirgus pÄ“tÄ«jumu veikšanai ir uzskatāmi par izdevumiem, kas saistÄ«ti un attiecināmi uz medija pamatdarbÄ«bu. Vienlaikus, atzÄ«stot ieteikumu par ieviestu, Valsts kontrole ir aicinājusi SIF turpmāk, izstrādājot projektu konkursa dokumentāciju, pievÄ“rst lielāku uzmanÄ«bu korektai pretendentiem izvirzÄ«to prasÄ«bu un noteikumu iekļaušanai konkursu nolikumos un pieteikumu veidlapās.

Lai arÄ« daļa trÅ«kumu ir novÄ“rsti, tomÄ“r vÄ“l ir daudz darāmā. Vairākās ministrijās turpinās darbs, lai novÄ“rstu revÄ«zijās konstatÄ“tos trÅ«kumus Covid-19 krÄ«zes pārvarÄ“šanai sniegtā atbalsta izlietošanā. Kad šis darbs tiks pabeigts, varam sagaidÄ«t, ka:

> tiks uzlabota krÄ«zes pārvaldÄ«ba un individuālo aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļu plānošana un nodrošināšana;

> tiks uzlabota atbalstam saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem nepieciešamā finansÄ“juma plānošana valsts budžetā un valsts budžeta finanšu vadÄ«ba kopumā;

> tiks novÄ“rsti iespÄ“jamie riski nepamatota valsts atbalsta sniegšanai, tiks ievÄ“rota vienlÄ«dzÄ«ba pret potenciālajiem atbalsta saņēmÄ“jiem, valsts budžeta lÄ«dzekļu piešÄ·iršana bÅ«s caurskatāmāka un labāk uzraudzÄ«ta;

> tiks sekmÄ“ta valsts budžeta lÄ«dzekļu efektÄ«va un ekonomiska izlietošana atbilstoši paredzÄ“tajiem mÄ“rÄ·iem, kā arÄ« tiks novÄ“rsta glābšanas un pārstrukturÄ“šanas atbalsta nelabvÄ“lÄ«gā ietekme uz konkurenci;

> tiks veicināta kapitāla daļu un kapitālsabiedrÄ«bu efektÄ«va pārvaldÄ«ba, kā arÄ« tiks izstrādāti skaidri principi un kritÄ“riji papildus nepieciešamā finansÄ“juma noteikšanai un sadalei, ja atkārtoti radÄ«sies nepieciešamÄ«ba sniegt finansiālu atbalstu kapitālsabiedrÄ«bām;

> tiks nodrošinātas taisnÄ«gas un ieguldÄ«jumam atbilstošas piemaksas atbildÄ«go institÅ«ciju nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos;

> sabiedrÄ«bai bÅ«s pieejama informācija par valsts sniegto atbalstu un tā apmÄ“ru par konkrÄ“tiem saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem, kā arÄ« par atbalstÄ«tajām kultÅ«ras jomām un radošo personu paveikto un sasniegto šÄ«s programmas ietvaros;

> tiks veicināta savlaicÄ«ga un prioritāri secÄ«ga infrastruktÅ«ras un materiāltehniskā nodrošinājuma problÄ“mu risināšana.

Veicot pārbaudes par Covid-19 izraisÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanai nepieciešamo individuālo aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļu un dezinfekcijas lÄ«dzekļu iegādi veselÄ«bas, aizsardzÄ«bas un iekšlietu resoros, kā arÄ« veicot situācijas izpÄ“ti par Covid-19 izplatÄ«bas ierobežošanai nepieciešamo resursu nodrošinājumu valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijās, vÄ“rsām uzmanÄ«bu uz civilās aizsardzÄ«bas sistÄ“mas vājajām vietām un sniedzām priekšlikumus krÄ«zes pārvaldÄ«bas uzlabošanai.

Covid-19 krīze izgaismoja Latvijas civilās aizsardzības sistēmas vājās vietas:

> kopš 2017.gada nav spÄ“kā esoša valsts civilās aizsardzÄ«bas plāna, kurā detalizÄ“ti noteikti katastrofu pārvaldÄ«šanas pasākumi un to Ä«stenotāji, kaut arÄ« skaidrs atbildÄ«bu sadalÄ«jums un atbildÄ«go institÅ«ciju gatavÄ«ba ātrai rÄ«cÄ«bai ietekmÄ“ valsts spÄ“ju tikt galā ar krÄ«zi;

> valsts civilās aizsardzÄ«bas sistÄ“ma veidota decentralizÄ“ti, taču decentralizÄ“ti risinājumi krÄ«zes situācijā var bÅ«t mazefektÄ«vi, radot nesaskaņotu rÄ«cÄ«bu un atšÄ·irÄ«gu izpratni par veicamajām darbÄ«bām un tādÄ“jādi apdraudot krÄ«zes sekmÄ«gu risinājumu;

> kopš 2020.gada 1.aprīļa valstÄ« nav spÄ“kā esošas valsts materiālo rezervju nomenklatÅ«ras. VeselÄ«bas resora valsts materiālo rezervju atjaunošanai finansÄ“jums beidzamo reizi piešÄ·irts 2018.gadā, lÄ«dz ar to veselÄ«bas resoram nebija “drošÄ«bas spilvena” krÄ«zes situācijai apstākļos, kad visas valstis saskārās ar akÅ«tu individuālo aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļu deficÄ«tu;

> institÅ«cijām kopumā ir nepietiekama izpratne par materiālo rezervju plānošanu un nepieciešamo aizsarglÄ«dzekļu apjomu, piemÄ“ram, atkārtota Covid-19 uzliesmojuma gadÄ«jumā. Nepieciešamo resursu plānošana “no apakšas uz augšu” bez skaidrām vadlÄ«nijām par epidemioloÄ£iskās drošÄ«bas nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem un to plānošanas algoritmiem var radÄ«t ievÄ“rojamus sabiedrÄ«bas drošÄ«bas un veselÄ«bas riskus.

VÄ“rsām uzmanÄ«bu uz atziņām, kuras Covid-19 izplatÄ«bas ierobežošanas pasākumu Ä«stenošanā vai lÄ«dzÄ«gu notikumu kontekstā bÅ«tu jāņem vÄ“rā nākotnÄ“, koordinÄ“jot nepieciešamo resursu nodrošinājumu:

❖ Covid-19 pandÄ“mijas ierobežošanā efektÄ«vāki ir vienoti, centralizÄ“ti risinājumi, kā arÄ« bÅ«tiska ir centrālās institÅ«cijas (valdÄ«bas) loma. Nepieciešama mÄ“rÄ·tiecÄ«ga valdÄ«bas institÅ«ciju rÄ«cÄ«ba, ne tikai nosakot prasÄ«bas, bet arÄ« organizÄ“jot un koordinÄ“jot pieņemto lÄ“mumu ieviešanu praksÄ“;

❖ krÄ«zes sākumposmā un epidemioloÄ£iskajai situācijai pasliktinoties, centralizÄ“ta krÄ«zes vadÄ«ba, vienoti sniegts praktisks atbalsts, detalizÄ“tas norādes par sagaidāmo rÄ«cÄ«bu un darbÄ«bu koordinÄ“šana no centrālo institÅ«ciju puses ir izšÄ·iroša. Savukārt pārÄ“jā laikā lielākas iespÄ“jas Ä«stenot specifisku un vietÄ“jai situācijai pielāgotu politiku ir vietÄ“jās varas institÅ«cijām;

❖ Covid-19 infekcijas izplatÄ«bas situācijas pārvaldÄ«šana prasa koordinÄ“tu valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju rÄ«cÄ«bu un sadarbÄ«bu. Covid-19 pandÄ“mijas ierobežošanā izšÄ·iroša ir sadarbÄ«ba starp dažāda lÄ«meņa institÅ«cijām un pašvaldÄ«bām. Skaidrs atbildÄ«bas sadalÄ«jums ir priekšnoteikums ātrai un mÄ“rÄ·tiecÄ«gai rÄ«cÄ«bai;

❖ jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novÄ“rtÄ“tu valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju gatavÄ«bu un materiālo resursu pietiekamÄ«bu, lai vismaz minimālā apjomā nodrošinātu sabiedrÄ«bas apdraudÄ“juma novÄ“ršanai nepieciešamās vajadzÄ«bas atkārtota Covid-19 uzliesmojuma gadÄ«jumā;

❖ jāveido darboties spÄ“jÄ«ga valsts materiālo rezervju sistÄ“ma, kas ir bÅ«tisks resurss krÄ«zes pārvarÄ“šanai, nodrošinot resursu pieejamÄ«bu un vajadzÄ«bu prognozÄ“šanu.

Pārbaudot preču un pakalpojumu eksportÄ“tājiem un tÅ«risma nozares saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem sniegto atbalstu Covid-19 pandÄ“mijas izraisÄ«tās krÄ«zes seku pārvarÄ“šanai, konstatÄ“jām trÅ«kumus atbalsta kritÄ“riju piemÄ“rošanā un izveidotajā atbalsta piešÄ·iršanas kārtÄ«bā. Tāpat konstatÄ“jām, ka atbalstam definÄ“tais kritÄ“rijs par saimnieciskās darbÄ«bas ieņēmumu samazinājumu nav pietiekami ekonomiski pamatots, lai sniegtu pārliecÄ«bu par krÄ«zes seku objektÄ«vo ietekmi uz eksportÄ“jošo uzņēmumu saimniecisko darbÄ«bu. TādÄ“jādi pastāv iespÄ“ja, ka atbalsts ir sniegts an tādām eksporta nozarÄ“m un to uzņēmumiem, kuri nav bÅ«tiski cietuši no Covid-19 izraisÄ«tās krÄ«zes. Turklāt diviem eksportÄ“tājiem atbalsts kopā 93 596 euro apmÄ“rā un vienam tÅ«risma saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jam atbalsts 546 946 euro apmÄ“rā, iespÄ“jams, piešÄ·irts un izmaksāts nepamatoti.

Tāpēc ieteicām Ekonomikas ministrijai:

❖ izvÄ“rtÄ“t atbalsta kritÄ“riju ekonomisko pamatotÄ«bu un noteikt tādus atbalsta saņemšanas kritÄ“rijus, kuri sekmÄ“tu finansÄ“juma izlietošanu atbilstoši mÄ“rÄ·im;

❖ noteikt tādu atbalsta saņemšanai iesniedzamās informācijas apjomu, lai nodrošinātu informācijas uzkrāšanu, kas uzraugošÄm iestādÄ“m ļauj pārliecināties par atbalsta nosacÄ«jumu ievÄ“rošanu bez papildu administratÄ«vā sloga.

Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ieteicām:

❖ veikt pārbaudes par tiem piešÄ·irtajiem atbalstiem, par kuru iespÄ“jamo neatbilstÄ«bu atbalsta nosacÄ«jumiem ir norādÄ«ts revÄ«zijas ziņojumā, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā lemjot par neatbilstoši izmaksātā atbalsta atgÅ«šanu;

❖ veidojot pārbaužu apjomu, pievÄ“rst sevišÄ·u uzmanÄ«bu grÅ«tÄ«bās nonākuša uzņēmuma statusa pārbaudÄ“m tiem lielajiem un vidÄ“jiem atbalsta saņēmÄ“jiem, kuru saistÄ«tie komersanti ir reÄ£istrÄ“ti ārvalstÄ«s.

Ekonomikas ministrija un Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra ir apņēmušÄs ieteikumus ieviest lÄ«dz 2022.gada 3.janvārim.

Pārbaudot piešÄ·irto lÄ«dzekļu ieguldÄ«šanai Altum rezerves kapitālā izlietojumu, konstatÄ“jām, ka Altum rezerves kapitālā kopumā ieguldāmais finansÄ“jums pārsniedz Altum atbalsta programmu Covid-19 krÄ«zes

seku mazināšanai rādÄ«tāju novÄ“rtÄ“jumos aprÄ“Ä·inātos sagaidāmos zaudÄ“jumus, kurus plānots segt no šim mÄ“rÄ·im paredzÄ“tā rezerves kapitāla. Turklāt ieguldÄ«tajam valsts budžeta finansÄ“jumam 100 miljonu euro apmÄ“rā trijām atbalsta programmām13 Ekonomikas ministrija nav paredzÄ“jusi nosacÄ«jumus rÄ«cÄ«bai ar finansÄ“jumu, kas pÄ“c programmu darbÄ«bas beigām nebÅ«s izlietots.

Tāpēc ieteicām Ekonomikas ministrijai:

❖ aprÄ“Ä·inot nepieciešamo finansÄ“jumu Altum rezerves kapitāla palielināšanai un virzot apstiprināšanai Ministru kabineta lÄ“mumu projektus par Altum rezerves kapitāla palielināšanu, veikt detalizÄ“tu nepieciešamā finansÄ“juma aprÄ“Ä·inu atbilstoši AttÄ«stÄ«bas finanšu institÅ«cijas likumā14 noteiktajam par rezerves kapitālā ieskaitāmo finansÄ“jumu;

❖ izvÄ“rtÄ“t nepieciešamÄ«bu veikt grozÄ«jumus ar Altum noslÄ“gtajā vienošanās dokumentā par rezerves kapitāla palielināšanu, paredzot nosacÄ«jumus par turpmāko rÄ«cÄ«bu ar finansÄ“jumu, kas pÄ“c programmu darbÄ«bas beigām nebÅ«s izlietots.

Ekonomikas ministrija apņēmusies ieteikumus ieviest līdz 2021.gada 1 .oktobrim.

Tiks uzlabota valsts budžeta finanšu vadÄ«ba, kā arÄ« sabiedrÄ«bai bÅ«s pieejama informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmu izdevumiem un ieņēmumiem, kā arÄ« par sniegto atbalstu un tā apmÄ“ru konkrÄ“tiem saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem

RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka Altum finansÄ“juma nodrošināšanai ir piesaistÄ«jis finansÄ“jumu no Eiropas InvestÄ«ciju bankas 80 miljonu euro apmÄ“rā, vienlaikus valsts budžetā jau bija plānoti lÄ«dzekļi 150 miljonu euro apmÄ“rā, kas netiek izmantoti, turklāt Altum ir noslÄ“dzis aizdevuma lÄ«gumus ar Valsts kasi par triju citu atbalsta programmu Ä«stenošanu kopumā 68,6 miljonu euro apmÄ“rā, kuros noteiktās aizdevumu summas lÄ«dz šim ilgstoši nav izmantotas. KonstatÄ“jām, ka sabiedrÄ«ba nesaņem caurskatāmu, aktuālu un pilnÄ«gu informāciju par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmu izdevumiem un ieņēmumiem, kā arÄ« par sniegto atbalstu un tā apmÄ“ru konkrÄ“tiem saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem.

Tāpēc ieteicām Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Altum:

❖ pārskatÄ«t lÄ«dz šim ar Valsts kasi noslÄ“gtos aizdevuma lÄ«gumus, kuros paredzÄ“tie lÄ«dzekļi netiek izmantoti noteikto atbalsta programmu finansÄ“šanā, kā arÄ« plānotā valsts budžeta aizdevuma nepieciešamÄ«bu, vajadzÄ«bas gadÄ«jumā rosinot grozÄ«jumus lÄ«gumos un rÄ«kojumos15;

❖ regulāri nodrošināt savlaicÄ«gu un publiski pieejamu informāciju par atbalsta programmu lÄ«dzekļu izlietojumu un faktisko atlikumu un rast iespÄ“ju publicÄ“t informāciju par valsts sniegto atbalstu un tā apmÄ“ru saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem neatkarÄ«gi no atbalsta lieluma.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir apņēmusies ieteikumus ieviest līdz 2021.gada 1.jūlijam.

RevÄ«zijā tika noskaidrots, ka aktuālu nodokļu parādu gadÄ«jumā pirms aizdevuma izsniegšanas aizņēmÄ“jam tiek prasÄ«ts iesniegt aktuālu informāciju par nodokļu parāda neesamÄ«bu, lai arÄ« šÄda iespÄ“ja Altum iekšÄ“jos noteikumos nav paredzÄ“ta. Turklāt konstatÄ“ti divi gadÄ«jumi, kad aizdevumu pieteikumi ir tikuši noraidÄ«ti nodokļu parādu dēļ. Tāpat konstatÄ“ti astoņi gadÄ«jumi16, kad saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem piešÄ·irts aizdevums par 604 060 euro, pamatojoties uz operatÄ«vajiem finanšu datiem par situāciju 31.12.2019., kuri nenorādÄ«ja uz grÅ«tÄ«bas nonākuša uzņēmuma pazÄ«mes iestāšanos, bet pec aizdevuma piešÄ·iršanas gala finanšu dati par situāciju 31.12.2019. norāda, ka uzņēmumam šÄ« pazÄ«me bija iestājusies.

Tāpēc ieteicām Altum:

❖ izvÄ“rtÄ“t iespÄ“ju garantiju piešÄ·iršanai noteikt kritÄ“rijus17 nodokļu parādu neesamÄ«bai virs noteikta sliekšÅ†a;

❖ pilnveidot normatÄ«vos aktus18, paredzot, ka aktuālu nodokļu parādu gadÄ«jumā pirms aizdevuma lÄ«dzekļu izsniegšanas aizņēmÄ“jam ir jāiesniedz aktuāla informācija par nodokļu parāda neesamÄ«bu;

❖ aizdevuma lÄ«dzekļu izsniegšanas uzraudzÄ«bas ietvaros veikt izvÄ“rtÄ“jumu par revÄ«zijā konstatÄ“tajiem gadÄ«jumiem, kad pÄ“c aizdevuma piešÄ·iršanas gala finanšu dati par situāciju 31.12.2019. norāda, ka uzņēmumam grÅ«tÄ«bās nonākuša uzņēmuma pazÄ«me bija iestājusies19.

Altum ir apņēmies ieteikumus ieviest līdz 2021.gada 1.jūlijam un 1.oktobrim.

Pārbaudot kultÅ«ras nozares atbalstam piešÄ·irtos lÄ«dzekļus, konstatÄ“jām, ka atsevišÄ·iem finansÄ“tiem pasākumiem nav sasaistes ar Covid-19 pandÄ“mijas radÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanu, seku mazināšanu un novÄ“ršanu. ProblÄ“mas ar Ä“ku tehnisko stāvokli un materiāltehnisko bāzi PIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola”, Latvijas Mākslas akadÄ“mijā, Latvijas Etnogrāfiskajā brÄ«vdabas muzejā un Latvijas Nacionālaj ā arhÄ«vā KultÅ«ras ministrij ai bij a zināmas j au pirms ārkārtÄ“j ās situācij as iestāšanās, un lÄ«dzekļus 1 527 126 euro apmÄ“rā, kas Covid-19 pandÄ“mijas apstākļos paredzÄ“ti krÄ«zes radÄ«to seku mazināšanai un novÄ“ršanai, tā ir novirzÄ«jusi ilgstoši atliktu problÄ“mu risināšanai.

Tāpēc ieteicām Kultūras ministrijai:

❖ apzināt tās padotÄ«bas iestāžu galvenās infrastruktÅ«ras un materiāltehniskā nodrošinājuma problÄ“mas un apkopot informāciju par kopÄ“jiem nepieciešamajiem finanšu lÄ«dzekļiem to novÄ“ršanai.

Kultūras ministrija apņēmās ieteikumu ieviest līdz 2022.gada 15.februarim.

Tiks izstrādāti skaidri principi un kritÄ“riji papildus nepieciešamā finansÄ“juma noteikšanai un sadalei, ja atkārtoti radÄ«sies vajadzÄ«ba sniegt finansiālu atbalstu kapitālsabiedrÄ«bām

RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka KultÅ«ras ministrijas aprÄ“Ä·ini, nosakot kapitālsabiedrÄ«bu atbalstam papildus nepieciešamo finansÄ“jumu, ietver atsevišÄ·as neizsekojamas komponentes, kuru veidošanas principi nav skaidri. Tāpat ne vienmÄ“r ir skaidrs un izsekojams papildu piešÄ·Ä«ruma sadalÄ«juma pamatojums starp KultÅ«ras ministrijas kapitālsabiedrÄ«bām. KonstatÄ“jām, ka ierobežotas darbÄ«bas apstākļos daļa KultÅ«ras ministrijas kapitālsabiedrÄ«bu nav pārtraukušas ielÅ«gumu izsniegšanu reprezentācijas nolÅ«kos, tā negÅ«stot ieņēmumus no biļešu pārdošanas. RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka piešÄ·irot papildu finansÄ“jumu 962 344 euro arÄ« trim KultÅ«ras ministrijas kapitālsabiedrÄ«bām neatliekamu Ä“kas remontdarbu un uzlabojumu veikšanai, kā arÄ« pagaidu telpu nomai un to uzturÄ“šanas izdevumiem, tiek risinātas gadu no gada ieilgušas un neatrisinātas problÄ“mas.

Tāpēc ieteicām Kultūras ministrijai:

❖ izstrādāt skaidrus un visām iesaistÄ«tajām pusÄ“m saprotamus principus un kritÄ“rijus papildus nepieciešamā finansÄ“juma noteikšanai, gadÄ«jumā, ja krÄ«zes apstākļos KultÅ«ras ministrijai 2021.gadā vajadzÄ“s sniegt finansiālu atbalstu tās dibinātajām kapitālsabiedrÄ«bām;

❖ sagatavojot izskatÄ«šanai Ministru kabinetā informatÄ«vo ziņojumu par papildus piešÄ·irtā finansÄ“juma pasākumiem Covid-19 krÄ«zes pārvarÄ“šanai un ekonomikas atlabšanai izlietojumu atbilstoši paredzÄ“tajam mÄ“rÄ·im 2020.gadā un Ä«stenošanas progresu 2021.gadā, tajā sniegt informāciju par valsts atbalsta sadalÄ«juma principiem KultÅ«ras ministrijas kapitālsabiedrÄ«bām un kapitālsabiedrÄ«bu sasniegtajiem rezultātiem, izmantojot papildus piešÄ·irto finansÄ“jumu;

❖ veikt darbÄ«bas, lai tās kapitālsabiedrÄ«bas ierobežotas darbÄ«bas apstākļos pārskatÄ«tu ielÅ«gumu izsniegšanu reprezentācijas nolÅ«kos;

❖ apzināt kapitālsabiedrÄ«bu, kurās tā ir 100% kapitāla daļu turÄ“tāja, galvenās infrastruktÅ«ras problÄ“mas un apkopot informāciju par kopÄ“jiem nepieciešamajiem finanšu lÄ«dzekļiem to novÄ“ršanai.

Kultūras ministrija apņēmās informāciju par valsts atbalsta sadalījuma principiem iekļaut informatīvajā ziņojumā līdz 2021.gada 3.oktobrim, bet pārējos ieteikumus ieviest līdz 2022.gada 15.februārim.

RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka Valsts kultÅ«rkapitāla fonds lÄ«dz šim sabiedrÄ«bai nav sniedzis kopsavilkumu par atbalstÄ«tajām kultÅ«ras jomām un radošo personu paveikto un sasniegto šÄ«s programmas ietvaros.

Tapec ieteicām Kultūras ministrijai:

❖ sagatavojot izskatÄ«šanai Ministru kabineta informatÄ«vo ziņojumu par papildus piešÄ·irta finansÄ“juma pasākumiem un sagatavojot 2020.gada publisko pārskatu, sniegt informāciju par mÄ“rÄ·programmas “Radošo personu nodarbinātÄ«bas programma” ietvaros atbalstÄ«tajām kultÅ«ras jomām un radošo personu paveikto un sasniegto;

Kultūras ministrija apņēmās ieviest ieteikumu līdz 2021.gada 3.oktobrim.

SabiedrÄ«bas apziņošanai un informÄ“šanai saistÄ«bā ar Covid-19 un nodrošinot sabiedrÄ«bai iespÄ“ju saņemt daudzpusÄ«gu informāciju un viedokļus par Covid-19 krÄ«zes pārvarÄ“šanu, kā arÄ« nodrošinot valsts informatÄ«vās telpas drošÄ«bu komerciālajos EPL.

RevÄ«zijā konstatÄ“jām atsevišÄ·us trÅ«kumus konkursu norisÄ“, piemÄ“ram, Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) komisijas locekļi sniedza piedāvājuma kvalitātes vÄ“rtÄ“jumu atbilstoši kritÄ“riju punktiem, bet nesniedza pamatojumu šim vÄ“rtÄ“jumam. NEPLP nav veikusi pārbaudes par to, vai konkursa pretendentu apliecinājumos ir norādÄ«ta patiesa informācija par pretendentu reklāmas ieņēmumu samazinājumu. RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka, Ministru kabinets, piešÄ·irot lÄ«dzekļus NEPLP sabiedrÄ«bas apziņošanai un informÄ“šanai, kā arÄ« SIF piešÄ·irot lÄ«dzekļus mediju atbalstam, ne iekšÄ“jā, ne ārÄ“jā tiesÄ«bu aktā nav noteicis kritÄ“rijus finansÄ“juma piešÄ·iršanai medijiem.

TāpÄ“c sniedzām priekšlikumu Ministru kabinetam, ņemot vÄ“rā ari SIF mediju atbalstam piešÄ·irtā finansÄ“juma pārbaudes:

❖ ārÄ“jos normatÄ«vajos aktos skaidri noteiktfinansÄ“juma piešÄ·iršanas mÄ“rÄ·i (vispārÄ“js atbalsts medijiem, ieņēmumu krituma kompensÄ“šana vai kas cits) un pamatkritÄ“rijus tā saņemšanai un izlietošanai, ja Covid-19 krÄ«zes nelabvÄ“lÄ«gas attÄ«stÄ«bas dēļ Ministru kabinetam atkal bÅ«s jālemj par papildu atbalsta sniegšanu komerciālajiem drukātajiem un digitālajiem medijiem.

Savukārt NEPLP ieteicām:

❖ pilnveidot konkursu norisi, novÄ“ršot strupceļa risinājumus, ka an - pretendentiem izvirzÄ«t konkursa mÄ“rÄ·im atbilstošas un pārbaudāmas prasÄ«bas.

NEPLP apņēmās ieviest ieteikumus līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Tiks veicināta Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrÄ«bu efektÄ«va pārvaldÄ«ba, racionāla un ekonomiski pamatota resursu izmantošana, kā arÄ« nodrošināta publiskas personas lÄ«dzdalÄ«bas nosacÄ«jumu ievÄ“rošana.

RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka Satiksmes ministrijas izveidotā iekšÄ“jās kontroles sistÄ“mas vide AS “Air Baltie Corporation” (turpmāk - airBaltic) kapitāla daļu pārvaldÄ«bai ir pilnveidojama, jo šobrÄ«d nav pietiekamu priekšnoteikumu airBaltic sniegtā valsts atbalsta nosacÄ«jumu izpildes uzraudzÄ«bai. Turklāt Satiksmes ministrija pilnvÄ“rtÄ«gi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vÄ“rtÄ“šanā pÄ“c fakta, paļaujoties uz airBaltic vadÄ«bas sniegto informāciju. TādÄ“jādi ir mazināta valsts kā akcionāra spÄ“ja Ä«stenot savus stratÄ“Ä£iskos mÄ“rÄ·us, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldÄ«jumi kapitālsabiedrÄ«bā.

Tāpēc ieteicām Satiksmes ministrijai:

❖ izveidot tādu kapitālsabiedrÄ«bu, kurās valstij ir izšÄ·iroša ietekme, pārvaldÄ«bas sistÄ“mu, kas atbilstoši tiesÄ«bu aktos noteiktajam nodrošina iespÄ“ju valstij Ä«stenot nozares stratÄ“Ä£iskos mÄ“rÄ·us un pilnvÄ“rtÄ«gi piedalÄ«ties gan mÄ“rÄ·u un rezultātu noteikšanas, gan vÄ“rtÄ“šanas procesā;

❖ veicot ieguldÄ«jumus kapitālsabiedrÄ«bu pamatkapitālā, skaidri definÄ“t valsts budžeta lÄ«dzekļu ieguldÄ«šanas mÄ“rÄ·us un noteikt izmÄ“rāmus sasniedzamos rezultātus, kā arÄ« izstrādāt konkrÄ“tu pasākumu plānu pieņemto lÄ“mumu, mÄ“rÄ·u un rezultātu sasniegšanas uzraudzÄ«bai.

Satiksmes ministrija apņēmās ieviest ieteikumus līdz 2021.gada 1.oktobrim.

Tiks nodrošināta valsts informācijas sistÄ“mu darbÄ«bas nepārtrauktÄ«ba un valstij nozÄ«mÄ«gas informācijas aizsardzÄ«ba.

RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka Latvijas ZvÄ“rinātu notāru padome kā valsts informācijas sistÄ“mu - Mantojumu reÄ£istra un Publisko testamentu reÄ£istra -pārzine pilda tai neraksturÄ«gu funkciju - par saviem lÄ«dzekļiem nodrošina valsts informācijas sistÄ“mu uzturÄ“šanu, lai gan likums par valsts informācijas sistÄ“mām20 paredz, ka valsts informācijas sistÄ“mu uzturÄ“šana ir valsts pienākums un tās ir jāuztur no valsts budžeta lÄ«dzekļiem. Ä€rkārtÄ“jās situācijas laikā izveidojās situācija, ka, bÅ«tiski samazinoties notariālo darbÄ«bu skaitam un ieņēmumiem, Latvijas ZvÄ“rinātu notāru padome nespÄ“ja rast finansÄ“jumu servera iegādei.

Tāpēc ieteicām Tieslietu ministrijai:

❖ sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi izvērtēt iespēju noteikt par Mantojumu reģistra un Publisko testamentu reģistra pārzini un turētāju valsts institūciju.

Tieslietu ministrija apņēmās ieviest ieteikumu līdz 2021.gada 1. novembrim.

VÄ“rtÄ“jot samaksu par sniegtajiem laboratoriskajiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, konstatÄ“jām, ka lÄ«dz vienota tarifa izveidei (15.08.2020.) laboratorisko pakalpojumu sniedzÄ“jiem tika noteikti individuālie tarifi. TādÄ“jādi, piemÄ“ram, vienam pakalpojumu sniedzÄ“jam par vienu laboratorisko izmeklÄ“jumu Covid- 19 noteikšanai samaksāts pat lÄ«dz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzÄ“jam.

VÄ“rtÄ“jot piemaksu piešÄ·iršanu veselÄ«bas resorā strādājošajiem, konstatÄ“jām, ka tika radÄ«ta situācija, ka slimnÄ«cām un veselÄ«bas resora iestādÄ“m, tajā skaitā Neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas dienestam, noteiktās prasÄ«bas nodarbināto iesaistes novÄ“rtÄ“šanā bija atšÄ·irÄ«gi interpretÄ“jamas un radÄ«ja pārmÄ“rÄ«gu administratÄ«vo slogu, jo resorā nebija noteikti skaidri kritÄ“riji piemaksu sadalei un nebija vienotu, viennozÄ«mÄ«gi saprotamu vadlÄ«niju piemaksu piešÄ·iršanā.

Savukārt, vÄ“rtÄ“jot RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas (RAKUS) Latvijas OnkoloÄ£ijas centra un Paula Stradiņa klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas (PSKUS) 15.korpusa remontdarbiem piešÄ·irtos lÄ«dzekļus, konstatÄ“jām, ka nav pamata apšaubÄ«t remontdarbu nepieciešamÄ«bu slimnÄ«cās, tomÄ“r abām slimnÄ«cām savlaicÄ«gi bija jāplāno remontdarbu veikšana un tam nepieciešamais finansÄ“jums, lai nepieļautu Ä“ku ekspluatācijas drošÄ«bas riskus un neradÄ«tu kaitÄ“jumu Ä“kas lietotājiem un garāmgājÄ“jiem.

Tāpec ieteicām Veselības ministrijai:

❖ turpmāk, plānojot individuālo pakalpojumu apmaksu, veikt pakalpojumu apjoma ietekmes uz valsts budžetu izvÄ“rtÄ“jumu un panākt ekonomiski izdevÄ«gāko risinājumu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu tarifu noteikšanā;

❖ paredzot piemaksu noteikšanas kritÄ“rijus, neradÄ«t pārmÄ“rÄ«gu administratÄ«vo slogu ārstniecÄ«bas un veselÄ«bas resora iestādÄ“m, vienlaikus nodrošināt kontroli pār rÄ«kojumā noteikto kritÄ“riju ievÄ“rošanu;

❖ pirms virzÄ«t finansÄ“juma pieprasÄ«jumus no valsts budžeta programmas “LÄ«dzekļi neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem” izskatÄ«šanai Ministru kabinetā, izvÄ“rtÄ“t pieprasÄ«jumu konkrÄ“ta pasākuma finansÄ“šanai pamatotÄ«bu un vispusÄ«gi apzināt informāciju par kopÄ“jiem nepieciešamajiem finanšu lÄ«dzekļiem un to avotu šÄ« pasākuma pilnvÄ“rtÄ«gai pabeigšanai.

VeselÄ«bas ministrija ieteikumus par piemaksām un remontdarbiem slimnÄ«cās apņēmās ieviest lÄ«dz 2021.gada 1.novembrim, bet ieteikumu par tarifu noteikšanu apņēmās ieviest lÄ«dz 2021.gada 31.decembrim.

RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka ZemkopÄ«bas ministrija atbilstoši faktiskajam nozares ieņēmumu samazinājuma lÄ«menim, kas vairumā gadÄ«jumu bija mazāks, nekā sākotnÄ“ji prognozÄ“ts, nepiedāvāja mainÄ«t noteiktās atbalsta likmes un programmai nepieciešamo finansÄ“juma apjomu. ZemkopÄ«bas ministrija aprÄ“Ä·ināja katras nozares iespÄ“jamo ieņēmumu kritumu, bet nebija paredzÄ“ts vÄ“rtÄ“t ne individuālo atbalsta saņēmÄ“ju ieņēmumu izmaiņas, ne nodokļu parādus. Ar valsts atbalsta maksājumiem ne tikai tika kompensÄ“ts pÄ“c ZemkopÄ«bas ministrijas aplÄ“sÄ“m noteiktais nozares ieņēmumu samazinājums, bet daļai atbalsta saņēmÄ“ju pat palielināti ieņēmumi salÄ«dzinājumā ar attiecÄ«giem iepriekšÄ“jo gadu periodiem. PÄ“c revidentu aplÄ“sÄ“m valsts atbalsts piena lopkopÄ«bas nozarÄ“ par vismaz 7,3 milj. euro pārsniedza ieņēmumu samazinājuma apjomu. Savukārt atbalsta pasākumos, kuros tika vÄ“rtÄ“ta Covid-19 ietekme uz individuāliem atbalsta saņēmÄ“jiem, un to ekonomiskie rādÄ«tāji bija tik labi, ka tie nekvalificÄ“jās atbalstam, ”ietaupÄ«tie” lÄ«dzekļi tika novirzÄ«ti citai lauksaimniecÄ«bas nozares atbalsta programmai, kur izveidoja papildu atbalsta kārtas.

Lauku saimniecÄ«bu riska pārvaldÄ«bai un uzņēmumu likviditātes un naudas plÅ«smas saglabāšanai atbalsta piešÄ·iršana balstÄ«jās uz vispārÄ«gu pieņēmumu, ka Covid-19 krÄ«ze negatÄ«vi ietekmÄ“ visu lauksaimniecÄ«bu. Rezultātā bÅ«tisku valsts atbalstu saņēma arÄ« uzņēmumi tādā lauksaimniecÄ«bas nozarÄ“ kā graudu audzÄ“šana, kam Latvijā 2020.gadā bija rekordliela kopraža.

RevÄ«zijā konstatÄ“jām, ka 35 gadÄ«jumos no izlasÄ“ iekļautajiem 104 darÄ«jumiem Lauku atbalsta dienests ir veicis atbalsta izmaksu, neievÄ“rojot likumā21 noteikto procedÅ«ru - nenoformÄ“jot un nenosÅ«tot pozitÄ«vu lÄ“mumu par atbalsta apjomu gadÄ«jumos, kad netika piemÄ“rots atbalsta summas samazinājums, bet izmaksu veicot, pamatojoties uz atbalsta aprÄ“Ä·inu. Tas liecina par trÅ«kumiem Lauku atbalsta dienesta iekšÄ“jās kontroles vidÄ“.

Tā kā glābšanas un pārstrukturÄ“šanas atbalsts ir viens no visvairāk ekonomiku un konkurenci kropļojošiem valsts atbalsta veidiem, aicinājām Ministru kabinetu:

❖ rÅ«pÄ«gāk izvÄ“rtÄ“t nozaru ministriju izvirzÄ«tos atbalsta piešÄ·iršanas nosacÄ«jumus, lai novÄ“rstu iespÄ“jamo nelabvÄ“lÄ«go ietekmi un veicinātu valsts izdevumu efektivitāti un solidaritāti starp nozarÄ“m.

Zemkopības ministrijai ieteicām:

❖ turpmāk, piešÄ·irot atbalstu lauksaimniecÄ«bas nozarei, nodrošināt pilnÄ«gu informāciju par atbalsta izmaksas kritÄ“rijiem un nodrošināt atbalsta izmaksas periodā atbalsta apmÄ“ra sasaisti ar negÅ«to ieņēmumu apjomu, nevis papildu ieņēmumu piešÄ·iršanu.

Lauku atbalsta dienestam ieteicām:

❖ noformēt un nosūtīt atbalsta saņēmējiem lēmumus par atbalsta izmaksu arī gadījumos, kad nav piemērots atbalsta summas samazinājums;

❖ nodrošināt atbalsta lÄ«dzekļu izmaksu pÄ“c attiecÄ«ga lÄ“muma pieņemšanas un noformÄ“šanas arÄ« pozitÄ«va lÄ“muma gadÄ«jumā.

Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests apņēmās ieviest ieteikumus līdz 2022.gada 14.janvārim.

Ar skatu uz nākotni

Å…emot vÄ“rā 2020.gadā veikto pārbaužu rezultātus par izdevumiem un atbalstu Covid-19 pandÄ“mijas radÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanai, turpmāk lemjot par krÄ«zes pārvarÄ“šanas atbalsta pasākumiem un tos Ä«stenojot, iesakām:

> Ministru kabinetam vienoties par kopÄ«giem atbalsta sniegšanas principiem, paredzot, kādām nozarÄ“m un sabiedrÄ«bas grupām kādos gadÄ«jumos un kādā apjomā atbalsts tiek sniegts, pÄ“c iespÄ“jas centralizÄ“ti definÄ“jot atbalsta sniegšanas kritÄ“rijus viena veida atbalstam;

> Ministru kabinetam vai kādai no valdÄ«bas centra institÅ«cijām rÅ«pÄ«gi vÄ“rtÄ“t resoru atbalsta pieprasÄ«jumu pamatotÄ«bu un to, vai un kādā mÄ“rā Covid-19 pandÄ“mija un ar to saistÄ«tie ierobežojumi ir ietekmÄ“juši potenciāli atbalstāmo nozari vai sabiedrÄ«bas grupu un vai atbalsta piešÄ·iršana ir solidāra un godÄ«ga attiecÄ«bā pret citām nozarÄ“m pieejamo vai plānoto atbalstu Covid-19 krÄ«zes pārvarÄ“šanai un seku mazināšanai;

> piešÄ·irot finansÄ“jumu, noteikt vismaz minimālo kritÄ“riju kopumu, kam jāatbilst atbalsta saņēmÄ“jiem, lai kvalificÄ“tos atbalsta saņemšanai, kā arÄ« paredzÄ“t atrunu, ka piešÄ·irtā finansÄ“juma pārpalikuma gadÄ«jumā tas atmaksājams valsts budžetā;

> atbalsta veidu un formu noteikt saderÄ«gi ar kompensÄ“jamiem pasākumiem (piemÄ“ram, neveidot projektu konkursus kārtÄ“jo izdevumu segšanai);

> pretendentu vÄ“rtÄ“šanas noteikumos ietvert tādas prasÄ«bas, ko ir iespÄ“jams un ir paredzÄ“ts pārbaudÄ«t;

> neprasÄ«t pretendentiem iesniegt pamatojošus dokumentus par ziņām, kas jau ir valsts institÅ«ciju rÄ«cÄ«bā, un prasÄ«t iesniegt informāciju par atbilstÄ«bu kritÄ“rijiem, ko citādi iegÅ«t nav iespÄ“jams;

> arÄ« ārkārtÄ“jas steidzamÄ«bas situācijās nodrošināt vismaz minimālas dokumentÄ“šanas prasÄ«bas un ”četru acu principu”, lai pieņemtie lÄ“mumi bÅ«tu izsekojami un lai novÄ“rstu korupcijas riskus;

> nodrošināt sabiedrÄ«bai caurskatāmu informāciju par piešÄ·irto atbalstu.

Covid-19 pandÄ“mijas pārvarÄ“šanas pasākumi turpinās, un 2021.gadā pirmajos četros mÄ“nešos Ministru kabinets ir atbalstÄ«jis 1,342 mljrd. euro papildu finansÄ“juma piešÄ·iršanu un/vai pārdali resoriem Covid- 19 pandÄ“mijas radÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanai, seku mazināšanai un novÄ“ršanai, kas ir jau par aptuveni 100 milj. euro vairāk nekā 2020.gadā kopumā.

Neapšaubot atbalsta pasākumu nepieciešamÄ«bu, svarÄ«gi atcerÄ“ties, ka Covid-19 pandÄ“mijas pārvarÄ“šanai izmantojam aizņemtus lÄ«dzekļus. Lai nodrošinātu finansÄ“jumu Covid-19 uzliesmojuma mazināšanai un ekonomikas atbalstam ārkārtÄ“jā situācijā, ir veikta aizņemšanās, gan emitÄ“jot obligācijas finanšu tirgos, gan slÄ“dzot aizņēmuma lÄ«gumus ar starptautiskām finanšu institÅ«cijām, lÄ«dz ar to ir vÄ“rojams straujāks centrālās valdÄ«bas parāda pieaugums, nekā tas bija iepriekšÄ“jos gados pirms pandÄ“mijas.

Arī Fiskālās disciplīnas padome22 paudusi bažas un norādījusi uz riskiem saistībā ar valdības konceptuāli apstiprināto atbalsta pasākumu ietekmi uz valsts budžetu, valsts parāda līmeni un ekonomiku kopumā:

Strauji pieaug plānoto un Ministru kabineta konceptuāli apstiprināto atbalsta pasākumu ietekme uz valsts 2021.gada budžetu, kas šobrÄ«d jau pārsniedz atbalsta pasākumu ietekmi uz 2020. gada budžetu (attiecÄ«gi 1,4 un 1,1 miljards eiro). PÄ“c Finanšu ministrijas novÄ“rtÄ“juma, atbalsta pasākumu ietekme uz š.g. budžetu varÄ“tu sasniegt no 1,7 lÄ«dz 2 miljardiem eiro, kas varÄ“tu palielināt valsts parāda lÄ«meni lÄ«dz 50,8% no IKP 2021.gada beigās un budžeta deficÄ«tu lÄ«dz 9,4% no IKP. Padome uzskata, ka valdÄ«ba no pārāk maza atbalsta sliecas uz otru galÄ“jÄ«bu - pārāk lieliem izdevumiem.

IepriekšÄ“jās revÄ«zijās esam pauduši uzskatu, ka, vÄ“rtÄ“jot valsts parāda ilgtspÄ“ju, ir jāņem vÄ“rā tādi faktori kā sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas tendences - t.i., vai sabiedrÄ«ba spÄ“s nodrošināt stabilu IKP izaugsmi arÄ« turpmāk. Diemžēl Latvijas iedzÄ«votāju skaits arvien samazinās, bet vispārÄ“jās valdÄ«bas parāda atlikuma tendence ir pretÄ“ja - pieaugoša. LÄ«dz ar to arvien mazākam iedzÄ«votāju skaitam ir jāuztur lielāka vispārÄ“jās valdÄ«bas parāda nasta.

Esam aplÄ“suši, ka 2020.gadā vispārÄ“jās valdÄ«bas parāds (nacionālā metodoloÄ£ija) uz katru ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votāju ir 11 490 euro un šÄ« tendence pa gadiem ir pieaugoša. Jau 2018.gadā sniedzām ieteikumu Finanšu ministrijai izvÄ“rtÄ“t specifisku, Latvij ai optimāli uzturamu valsts parāda lÄ«meni, ņemot vÄ“rā sabiedrÄ«bas demogrāfiskās tendences, bet diemžēl lÄ«dz šim ar ieteikuma ieviešanu nav sekmÄ“jies.

Atsauces

1 Lai gan mÄ“rÄ·dotāciju pabalsta izdevumu kompensÄ“šanai no LabklājÄ«bas ministrijas nepieprasÄ«ja 39 pašvaldÄ«bas, četras pašvaldÄ«bas pabalstu bija piešÄ·Ä«rušas, to finansÄ“jot tikai no pašvaldÄ«bas budžeta lÄ«dzekļiem.

2 MK 19.03.2020. noteikumu Nr.149 “Noteikumi par apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem, kuru darbÄ«bu ietekmÄ“jusi Covid-19 izplatÄ«ba” 8.punkts;

MK 19.03.2020. noteikumu Nr.150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem, kuru darbÄ«bu ietekmÄ“jusi Covid-19 izplatÄ«ba” 9.punkts;

MK 05.09.2017. noteikumu Nr.537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sÄ«ko (mikro), mazo un vidÄ“jo komersantu kreditÄ“šanas veicināšanai” (redakcijā, kas spÄ“kā no 26.03.2020.) 10.^.apakšpunkts.

3 Altum iekšÄ“jo noteikumu “Covid-19 krÄ«zes apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumu programmas noteikumi” (1.versija, 25.03.2020.; 2.versija, 03.04.2020.; 3.versija, 30.04.2020.; 4.versija, 01.06.2020.) 7.4.apakšpunkts.

4 MK 19.03.2020. noteikumi Nr.149 “Noteikumi par apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem, kuru darbÄ«bu ietekmÄ“jusi Covid-19 izplatÄ«ba”;

MK 19.03.2020. noteikumi Nr.150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem, kuru darbÄ«bu ietekmÄ“jusi Covid-19 izplatÄ«ba”;

MK 05.09.2017. noteikumi Nr.537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sÄ«ko (mikro), mazo un vidÄ“jo komersantu kreditÄ“šanas veicināšanai”.

5 Altum iekšÄ“jie noteikumi “Covid-19 krÄ«zes apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumu programmas noteikumi”.

6 Turpat

7 Finanšu revÄ«zijas Nr. 2.4.1-16/2020 ietvaros sagatavotajā starpziņojumā “Ekonomikas ministrijai piešÄ·irtie lÄ«dzekļi ieskaitÄ«šanai akciju sabiedrÄ«bas “AttÄ«stÄ«bas finanšu institÅ«cija Altum” rezerves kapitālā saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ju atbalstam Covid-19 krÄ«zes seku mazināšanai”

8 Altum iekšÄ“jo noteikumu “Covid-19 krÄ«zes apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumu programmas noteikumi” (4.versija, 01.06.2020.) 7.4.apakšpunkts.

9 GrozÄ«jumi MK 19.03.2020. noteikumos Nr.149 “Noteikumi par apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem, kuru darbÄ«bu ietekmÄ“jusi Covid-19 izplatÄ«ba” (VSS-1049), MK 19.03.2020. noteikumos Nr.150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem, kuru darbÄ«bu ietekmÄ“jusi Covid-19 izplatÄ«ba” (VSS-925) un MK 05.09.2017. noteikumos Nr.537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sÄ«ko (mikro), mazo un vidÄ“jo komersantu kreditÄ“šanas veicināšanai” (VSS-1012).

10 Altum iekšÄ“jo noteikumu “Covid-19 krÄ«zes apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumu programmas noteikumi” (5.versija, 07.01.2021., spÄ“kā no 14.01.2021.) 6.1., 6.2. un 6.3.apakšpunkts.

11 Īpašnieka/-u, tajā skaitā individuālā komersanta un zemnieku/ zvejnieku saimniecÄ«bas Ä«pašnieka/-u, galvojums/-i, kā arÄ« biedrÄ«bām, nodibinājumiem un kooperatÄ«vajām sabiedrÄ«bām var tikt piesaistÄ«ts citas personas/-u (piemÄ“ram, valdes locekļa) galvojums/-i.

12 Altum iekšÄ“jo noteikumu “Covid-19 krÄ«zes apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumu programmas noteikumi” (5.versija, 07.01.2021., spÄ“kā no 14.01.2021.) 7.4.apakšpunkts.

13 Ekonomikas ministrijas un Altum 30.03.2020. vienošanās par rezerves kapitāla palielināšanu (Covid-19 krÄ«zes seku mazināšanai apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumiem, garantijām un portfeļgarantijām).

14 AttÄ«stÄ«bas finanšu institÅ«cijas likuma 15.panta otrā daļa.

15 MK 07.04.2020. rÄ«kojums Nr.158 “Par likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteikto valsts budžeta aizdevumu kopÄ“jo palielinājumu”;

Finanšu ministrijas 14.04.2020. rÄ«kojums Nr. 119 “Par likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteikto valsts budžeta aizdevumu kopÄ“jo palielinājumu un valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksu sarakstu 2020.gadam”.

16 Saskaņā ar komersantu iesniegtajiem pārskatiem Uzņēmumu reģistrā līdz 15.11.2020.;

neieskaitot mazos un vidÄ“jos uzņēmumus, kas ir pastāvÄ“juši mazāk nekā trÄ«s gadus, jo uz tiem šÄ« pazÄ«me (saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr.651/2014 (2014. gada 17. jÅ«nijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzÄ«st par saderÄ«gām ar iekšÄ“jo tirgu, piemÄ“rojot LÄ«guma 107. un 108. pantu, 2.panta 18.punkta a) apakšpunktu) neattiecas.

17 Altum iekšÄ“jais dokuments “Covid-19 krÄ«zes garantiju finanšu koeficientu prasÄ«bas”;

Altum un kredÄ«tiestādes “SadarbÄ«bas lÄ«gums par COVID-19 izraisÄ«tās krÄ«zes portfeļgarantiju sÄ«ko (mikro), mazo un vidÄ“jo komersantu kreditÄ“šanas veicināšanai”.

18 MK 19.03.2020. noteikumi Nr.149 “Noteikumi par apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jiem, kuru darbÄ«bu ietekmÄ“jusi Covid-19 izplatÄ«ba”;

Altum iekšÄ“jo noteikumu “Covid-19 krÄ«zes apgrozāmo lÄ«dzekļu aizdevumu programmas noteikumi” (4.versija, 01.06.2020.) 7.4.apakšpunkts.

19Eiropas Komisijas Paziņojums “Pagaidu regulÄ“jums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizÄ“jā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” 2020/C 91 I/01 (19.03.2020. C(2020) 1863), 25(h) un 27(g) punkts;

Eiropas Komisijas 23.03.2020. vÄ“stules C(2020) 1908 final “State Aid SA.56722 - Latvia - COVID-19: Loan guarantee scheme and subsidised loan scheme” 32.apsvÄ“rums.

20 Valsts informācijas sistēmu likuma 7.pants.

21 Lauku atbalsta dienesta likuma, IV nodaļa.

22 Fiskālās disciplīnas padomes Monitoringa ziņojums Nr.12 21.01.-28.02.2021. https://fdp.gov.lv/files/uploaded/MZ12_Web.pdf