Iesaki rakstu:

Kriminālā kapitālisma noziegumu brÄ«vÄ«bā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* NesodamÄ«ba stimulÄ“ visatļautÄ«bu. Tas ir loÄ£iski. NesodamÄ«bas apstākļos visatļautÄ«ba nevar stāvÄ“t uz vietas. PÄ“c 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanām pie varas nāca latviešu tautas vÄ“sturÄ“ visnevÄ“rtÄ«gākā paaudze (manis dÄ“vÄ“tā “6.oktobra paaudze”). Tās valdÄ«šanas laikā visatļautÄ«bas paplašināšanās un intensificÄ“šanās (eskalācija) ir acÄ«mredzams fakts.

2018.gada 6.oktobris latviešu tautas vÄ“sturÄ“ ir svarÄ«ga diena – revolucionāra notikuma diena. Runa nav par sociālistisko, bet par sociālo revolÅ«ciju. Runa ir par sabiedrÄ«bas radikālām pārmaiņām, kas nav viens un tas pats, kas sociālistiskās pārmaiņas – uz sociālisma principiem balstÄ«tas pārmaiņas. Protams, sociālā revolÅ«cija var bÅ«t sociālistiskā revolÅ«cija, kā tas bija Krievijā u.c. XX gs. sākumā. Toreiz sabiedrÄ«bas radikālajām pārmaiņām bija sociālistisks mÄ“rÄ·is – nodibināt sociālistisko iekārtu, balstoties uz sociālisma politisko un filosofisko koncepciju.

Sociālās (un tajā skaitā sociālistiskās) revolÅ«cijas vienmÄ“r cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ ir bijušas sociuma zemāko slāņu sacelšanās pret sociuma augstākajiem slāņiem. Sociālā revolÅ«cija vienmÄ“r ir bijusi kvalitatÄ«va transformācija, zemākajai kvalitātei gÅ«stot vai negÅ«stot uzvaru pār sociuma kvalitatÄ«vi augstākajiem slāņiem. PSRS sagraušana arÄ« bija sociālā revolÅ«cija, un tā bija kvalitatÄ«va transformācija, kuru noorganizÄ“ja sociuma kvalitatÄ«vi zemākie slāņi – PSKP/VDK nomenklatÅ«ras morālie kastrāti, kā nākas dÄ“vÄ“t šÄ«s sociālās revolÅ«cijas demiurgus – cilvÄ“ciski nevÄ“rtÄ«gos elementus. Tāpat nepatÄ«kami atklājās “padomju cilvÄ“ku” zemā kvalitāte, liecinot par materiālistisko instinktu dziļo sakņojumu strādniekos un zemniekos.

PSRS sagraušanas sociālās revolÅ«cijas sekas nevarÄ“ja bÅ«t labas. PerspektÄ«vā bija gaidāms regress. Tagad ir saprotams, ka šÄ« regresa bÅ«tiskākā izpausme ir cilvÄ“ciskuma katastrofālā pazemināšanās. CilvÄ“ciskums noslÄ«dÄ“ja tik zemu, ka neveidojas sabiedrÄ«bas sociālā kontrole pār politiskās varas institÅ«tiem, nav nekādas pretestÄ«bas visaptverošai kriminalizācijai, organizÄ“tajai noziedzÄ«bai, perversijām mākslinieciski radošajā darbÄ«bā, šarlatānismam zinātniski radošajā darbÄ«bā, bet inteliÄ£ence pašaizliedzÄ«gi sniedz tehnisko un morālo atbalstu kriminālajai oligarhijai, latviešu sabiedrÄ«bas masas nav politiski gatavas un arÄ« nevÄ“las lÄ«dzdarboties racionāli veidotā dzÄ«ves praksÄ“, vairāk vai mazāk atklāti atbalstot valdošÄs kliÄ·es formÄ“to pseidopolitisko sfÄ“ru, kurai jāmaskÄ“ masveida organizÄ“tā noziedzÄ«ba, politiskās “elites” iracionālisms, debilitāte, nekompetence valsts darbā. CilvÄ“ciskuma noslÄ«dÄ“juma liecÄ«ba kļuva rusofobija kā daudzu latviešu vienÄ«gais resurss pašidentifikācijai. CilvÄ“ciskuma zemais lÄ«menis nav spÄ“jÄ«gs turpināt racionāli diskursÄ«vo tradÄ«ciju, kas latviešu sabiedrÄ«bai nebija sveša pirms PSRS sagraušanas. CilvÄ“ciskuma noslÄ«dÄ“jums ir tik liels, ka pat ir pieklususi sociuma gaišÄkās daļas prasÄ«ba pÄ“c “vadāmās demokrātijas”, “disciplinÄ“tās demokrātijas”, “organizÄ“tās demokrātijas”, kā savā laikā (pirms II Pasaules kara) dÄ“vÄ“ja autoritāri prezidentiskas varas nodibināšanu (“ulmaņlaiku” kārtÄ«bas ieviešanu).

Jebkurš eskalācijas process sasniedz kaut ko jaunu. Latvijā visatļautÄ«bas eskalācijas process ir licis pievÄ“rst uzmanÄ«bu tautas jaunai negatÄ«vai pazÄ«mei. Jaunās negatÄ«vās pazÄ«mes vārds ir “nelietÄ«ba”. VisatļautÄ«bas eskalācija ir sekmÄ“jusi latviešu tautas negatÄ«vo pazÄ«mju papildināšanos. RespektÄ«vi, nepatÄ«kamu nevÄ“rtÄ«bas modernizāciju.

Katrai tautai piemÄ«t gan pozitÄ«vās pazÄ«mes, gan negatÄ«vās pazÄ«mes. No tām summÄ“jas tautas pazÄ«mju pamatkomplekts. MÅ«sdienu zinātne (piem., etnoloÄ£ija, kulturoloÄ£ija, sociālā psiholoÄ£ija) ļoti labi zina par tautai piemÄ«tošo pazÄ«mju vÄ“sturisko dreifÄ“šanu. Tā, piemÄ“ram, vācu tauta ne vienmÄ“r varÄ“ja lepoties ar pedantisku precizitāti savā rÄ«cÄ«bā. MinÄ“tā pozitÄ«vā pazÄ«me vācu tautas pazÄ«mju pamatkomplektā nostiprinājās vÄ“sturiski nesen.

NevÄ“rtÄ«bas modernizācija pamatÄ«gi izpaužas sakarā ar Levita bÄ«dÄ«šanas nelietÄ«bām un LU rektora vÄ“lÄ“šanu nelietÄ«bām. Abos melnajos notikumos priekšplānā izvirzÄ«jās tāda etniskās nevÄ“rtÄ«bas pazÄ«me, kura agrāk bija konstatÄ“jama**, taču nekādā gadÄ«jumā nevarÄ“ja pretendÄ“t iekļūšanai pazÄ«mju pamatkomplektā. NelietÄ«bu agrāk nevarÄ“ja fiksÄ“t kā dominÄ“jošu latviešu tautas pazÄ«mi. NelietÄ«ba var zelt tikai tad, ja tiek pieņemti dažāda veida lÄ“mumi. Latviešu dzimtcilvÄ“ki lÄ“mumus nepieņēma gadsimtiem ilgi.

Tā, piemÄ“ram, nav ticams, ka nacistu “etnologa” AlfrÄ“da Rozenberga saskatÄ«tajā latviešu tautas pazÄ«mju pamatkomplektā ietilpa nelietÄ«ba. Visticamākais, priekšplānā bija citas pazÄ«mes. IespÄ“jams, nepateicÄ«ba, neuzticamÄ«ba, alkoholisms, slinkums, aprobežotÄ«ba, zagšana, savstarpÄ“jā nesaticÄ«ba. Katrā ziņā ļoti daudz izšÄ·Ä«ra latviešu parlamenta agrārā politika. Tās rezultātā vāciešiem atņēma zemi un pilis. Igauņu agrārā politika bija maigāka. Igauņus nacistu “etnologs” vÄ“rtÄ“ daudz pozitÄ«vāk nekā latviešus.

ArÄ« tagad tāpat kā toreiz nacistu “etnoloÄ£ijas” periodā XX gs. vidÅ« latviešu tautas portretu glezno inteliÄ£ence. Tautu vienmÄ“r vÄ“rtÄ“ pÄ“c tās inteliÄ£ences rÄ«cÄ«bas un morāles. Tautas vÄ“rtÄ“jumā tiek ņemts vÄ“rā t.s. vienkāršo cilvÄ“ku (zemniecÄ«bas, strādniecÄ«bas) lÄ«menis. Taču katrs saprot, ka šis lÄ«menis ir atkarÄ«gs no inteliÄ£ences ieguldÄ«juma vienkāršo cilvÄ“ku audzināšanā un izglÄ«tošanā. InteliÄ£ence ir tautas kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bu un normu iedzimtÄ«bas bāze. Ja inteliÄ£ences potenciāls tautas audzināšanai un izglÄ«tošanai ir bezvÄ“rtÄ«gs, tad vienkāršo cilvÄ“ku vÄ“rtÄ«bas lÄ«menis nevar bÅ«t augsts. Kādu gan labu ieguldÄ«jumu var gaidÄ«t no inteliÄ£ences, kura par Valsts prezidentu tautai nelietÄ«gi uzspieda ļoti pelÄ“ku cittautieti? Kādu gan labu ieguldÄ«jumu var gaidÄ«t no inteliÄ£ences, kuras nelietÄ«ba plaukst un zied mācÄ«bu iestādÄ“s?

LU rektora vÄ“lÄ“šanās negaidÄ«ti uzplauka nelietÄ«ba. Rektora vÄ“lÄ“šanās neviens kandidāts netika atbalstÄ«ts. Katrs no viņiem saņēma “pret” vairāk nekā “par”. Taču tas netiek ņemts vÄ“rā, un sākās nelietÄ«bu plÅ«di. LU nav “TrulÄ«ba”. LU ir tautas izglÄ«tÄ«bas un zinātnes simbols. Ja tautas fundamentāls simbols iegÅ«st nelietÄ«bas smaku, tad tas nevar neatsaukties uz visas tautas vÄ“rtÄ“jumu.

DrausmÄ«ga nelietÄ«ba ir Elitas Veidemanes teksts “Klibā aita un gaudu vÄ“stule”, vÄ“ršoties pret izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas jaunÄ«bas publikāciju. Veidemane raksta: “Runa bija par 1987. gada publikāciju Krāslavas rajona laikrakstiņā Komunisma Ausma, kur ar Ä«stu boļševisma kaismi parādÄ«jās jauniņā, septiņpadsmitgadÄ«gā komjauniete Ilga Šuplinska. Viņa, neviena nepiespiesta, rakstÄ«ja: «Nākotnes lappuses bÅ«s jāraksta mums, jaunajai paaudzei. Vai mÄ“s spÄ“sim? VÄ“l ir laiks padomāt, bet šodien, Miera stundā, mums jāapzinās, ka esam tam gatavi. Neviļus atgriežamies pie 23. augusta notikumiem RÄ«gā pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Par to, ka mÅ«s, Dagdas vidusskolas 11. klases skolÄ“nus, nepiedabÅ«s savā pusÄ“ nacionālistiski noskaņotu cilvÄ“ku izprovocÄ“tie mÄ«tiņa organizatori, esam pārliecināti.»”.

Veidemane ir aizmirsusi savu grandiozo ieguldÄ«jumu padomju varas un PSKP/VDK nomenklatÅ«ras morālo kastrātu kriminālā kapitālisma stutÄ“šanā. Komjaunietes Ilgas Šuplinkas necilo ieguldÄ«jumu vispār nav vÄ“rts ņemt vÄ“rā, salÄ«dzinot ar Veidemanes kolosāli izcilo ieguldÄ«jumu. "VÄ«rieši manā mūžā" Veidemanei nav ļāvuši atcerÄ“ties, ka pati ir bijusi visu nelietÄ«bu lÄ«dzdalÄ«bniece kā VDK specizdevuma "Atmoda" galvenā redaktore. ŠÄ«s nelietes nelietÄ«gais ieguldÄ«jums tautas dzÄ«vÄ“ nav salÄ«dzināms ar nabaga Latgales komjaunietes rakstÄ«to. Veidemane ir viena no lielākajām ideoloÄ£iskajām noziedzniecÄ“m Latvijā, jo "Atmoda" bija tautas apziņas fundamentāla kropļotāja un kalpoja nacionālajiem nodevÄ“jiem un nacionālajiem laupÄ«tājiem.

Internetā par Veidemanes kolosāli izcilo ieguldÄ«jumu var lasÄ«t: “Elita Veidemane dzimusi 1955. gadā RÄ«gā. 1980. gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes FiloloÄ£ijas fakultāti latviešu valodas un literatÅ«ras specialitātÄ“ No 1981 lÄ«dz 1988. gadam Veidemane darbojusies laikrakstā "Padomju Jaunatne"; no 1988. gada lÄ«dz tā slÄ“gšanai 1992. gadā bija LTF izdevuma "Atmoda" galvenā redaktore; no 1991. lÄ«dz 1996. gadam vadÄ«ja nedēļas laikrakstu "Atmoda AtpÅ«tai". Skandalozu slavu Veidemane ieguva pÄ“c rakstu sÄ“rijas "VÄ«rieši manā mūžā" publicÄ“šanas, kā arÄ« intervijas žurnālam "Pantera" 1995. gadā. [..] 2007. gadā Veidemane kļuvusi par žurnāla "Vakara Ziņas" redaktori, no 2008. gada jÅ«nija ir laikraksta "NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze" galvenās redaktores vietniece. Politiskā un sabiedriskā darbÄ«ba: Veidemane bijusi "VissavienÄ«bas Ä»eņina Komunistiskās Jaunatnes SavienÄ«bas" (VLKJS) biedre un dažādu lÄ«meņu komjaunatnes aktÄ«viste no 1969. gada lÄ«dz 1983. gadam; centusies iestāties "Padomju SavienÄ«bas Komunistiskajā Partijā" (PSKP) bet neveiksmÄ«gi, jo nav varÄ“jusi iegÅ«t tam nepieciešamās PSKP biedru rekomendācijas; 1995. gadā Veidemane bijusi viena no "Muļķu un bezzemnieku partijas" veidošanas iniciatorÄ“m; 6. saeimas vÄ“lÄ“šanās kandidÄ“ja no Z. ÄŒevera vadÄ«tās Demokrātiskās partijas "Saimnieks" (DPS) saraksta, bet netika ievÄ“lÄ“ta; 2001. gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās kandidÄ“jusi no "Latvijas Demokrātiskās partijas" saraksta JÅ«rmalā, bet arÄ« netika ievÄ“lÄ“ta."

NelietÄ«ba tāpat kā jebkura tikumiskā izpausme ir invarianta (jebkuros apstākļos nemainÄ«ga) parādÄ«ba. Tā ir nemainÄ«ga parādÄ«ba un neeksistÄ“ vienā eksemplārā. Ja cilvÄ“kā ir nelietÄ«gas noslieksmes, tad tās izpaužas regulāri katrā attiecÄ«gi piemÄ“rotajā situācijā. Ikdienas dzÄ«vÄ“ ar nelieša nelietÄ«bu praktiski sastopas daudzi cilvÄ“ki. Ikdienas dzÄ«vÄ“ noteikti ir daudzas konkrÄ“tas situācijas, kad nelietis izturas nelietÄ«gi. NemÄ“dz bÅ«t vienas nelietÄ«bas nelietis. Nelietis parasti ir daudzu nelietÄ«bu nelietis.

Nelietība nav noslēgta izpausme. Nelietība ir atvērta izpausme. Katrai nelietībai ir noteikta rezonanse. Nelietība vienmēr izraisa atskaņas, atbalsi.

Saskarsme ar nelietību vienmēr sekmē noteiktu reakciju, kas parasti ir vērtējums. Vērtējums attiecas uz nelietības autoru, kā arī attiecas uz nelietības adresātu; proti, to subjektu, pret kuru nelietis izturas nelietīgi.

NelietÄ«bas vÄ“rtÄ“jumā katra nelietÄ«ba nonāk noteiktā sociālajā kontekstā, nelietÄ«bu uztverot saistÄ«bā ar citām nelietÄ«bām un citu nelietÄ«bu autoriem. Tā tam ir jābÅ«t. Katrs nelietis ir noteikta sociālā kolektÄ«va pārstāvis. Bet tas nozÄ«mÄ“, ka viņa nelietÄ«bai ir sociālā augsne, sociālais atbalsts, morālā klimata piemÄ“rotÄ«ba nelietÄ«bas veikšanai.

Veidemanes nelietÄ«gais raksts par ministri nav izņēmums. Veidemanes nelietÄ«ba izraisa noteiktu reakciju. Tiek ņemts vÄ“rā, ka Veidemane strādā medijā, kura kolektÄ«vā ir visu varu laizÄ«tāji avotiņi u.c. Tāpat tiek ņemts vÄ“rā, ka par ministri I.Šuplinsku aizvadÄ«tajās dienās nelietÄ«gi rakstÄ«ja arÄ« citi nelieši, un Veidemane nav vienÄ«gā ministres nelietÄ«gā nomelnotāja. Bet tas kontekstā ar Levita bÄ«dÄ«šanu un nelietÄ«bām LU pievÄ“rš uzmanÄ«bu nelietÄ«bas izplatÄ«bai inteliÄ£encÄ“ un sabiedrÄ«bā kopumā.

NelietÄ«bas kulminācija, apogejs, augstākais punkts sasniegts slavenās nelietes Veidemanes intervijā ar mÅ«su “naciÄ·u partijas” ekselenci Daini Loci. 2019.gada 1.augustā intervija publicÄ“ta “Nra.lv”, un tajā Locis par padomju armijas uzvaru II Pasaules karā saka: “Diemžēl daudzi nesaprot, kas tā bija par «uzvaru», kādas nelaimes un zaudÄ“jumus tā nesa latviešiem un Latvijai”. Tātad nacistu uzvara latviešiem atnestu laimi un nenodarÄ«tu nekādus zaudÄ“jumus.***

Apnicis ir atkārtot, ka padomju armijas uzvara karā izglāba latviešus no latviešu holokausta. Vācu nacisti nolÄ“ma pÄ“c kara latviešus iznÄ«cināt kā nevÄ“rtÄ«gu tautu un tikai niecÄ«gu daļu pārvācot. Vācu nacistu uzskatā latvieši nebija vÄ“rtÄ«ga tauta. LR atjaunošana pÄ“c kara bija pilnÄ«gi izslÄ“gta.

Lieki ir norādÄ«t, cik absurda ir latviešu vienas daļas attieksme pret vācu nacistiem. Tā vietā, lai nosodÄ«tu un vienoti apliecinātu nacionālo naidu pret vācu nacistu plānu iznÄ«cināt latviešus, tautas viena daļa nevÄ“las ņemt vÄ“rā drausmÄ«go vÄ“sturisko patiesÄ«bu. Daudzi latvieši nevis nosoda vācu nacistus, bet nosoda savus glābÄ“jus! Tā ir neticama situācija! Tā ir nenormāla situācija! Tā liecina par fundamentālu cilvÄ“cisko nevÄ“rtÄ«bu! VÄ“lÄ“šanās sagraut Uzvaras pieminekli (arÄ« Locis par to izsakās) ir viena no visspilgtākajām liecÄ«bām latviešu tautas kādas daļas amorālajai bÅ«tÄ«bai. Tāda vÄ“lÄ“šanās apliecina vāciešu lÄ“muma pareizÄ«bu. Vai to loči un veidemanes ir spÄ“jÄ«gas saprast?

Uzvaras piemineklis faktiski ir otrais svÄ“tākais piemineklis latviešu tautai. Pirmais piemineklis ir Brāļu kapi. Pirmais piemineklis vairs nav BrÄ«vÄ«bas piemineklis, jo latviešu tautas vairākums (66,97%) 2003.gadā uzspļāva valstiskajai brÄ«vÄ«bai, neatkarÄ«bai, suverenitātei. Tagad nepateicÄ«gā latviešu tautas daļa grib uzspļaut savas dzÄ«vÄ«bas un pastāvÄ“šanas simbolam. Veidemanes provokācijai (varÄ“ja nepublicÄ“t nelietÄ«go Loča “viedokli”) jau ir drausmÄ«gas starptautiskā mÄ“roga sekas, graujot latviešu un Latvijas reputāciju.

*Par noziegumu brīvības izpratni skat.: https://www.pietiek.com/raksti/noziegumu_briviba;

par humanitātes noziedzības izpratni skat.: https://pietiek.com/raksti/nacionala_idealisma_strupcels_un_humanitates_noziedziba

**Par atsevišÄ·u nelietÄ«bu skat: https://pietiek.com/raksti/vai_nelietis_var_but_parlamenta_priekssedetajs

***Par vācu nacistu solÄ«to “laimi” latviešu tautai skat.: http://aptekstiintervijas.blogspot.com/2019/08/vacu-laimes-solijumi-latviesiem.html