Iesaki rakstu:

Sociālisms (no lat. sociare - dalÄ«ties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mÄ“rÄ·is ir ekonomika, kas kalpo sabiedrÄ«bai, demokrātiska ražošanas lÄ«dzekļu pārvalde un taisnÄ«ga (atbilstoši ieguldÄ«jumam) labumu sadale. Sociālisma paveidiem raksturÄ«ga palielināta valsts regulÄ“jošÄ loma, valsts Ä«pašumu izveide, paaugstināti nodokļi (parasti centrÄ“ti uz bagātākajiem iedzÄ«votājiem un uzņēmumiem, progresÄ«vais nodoklis) un darbavietu demokratizācija.

Un diametrāli pretēja ekonomiskā iekārta - marksisms.

Viens no sociālisma ideju lielākajiem attÄ«stÄ«tājiem ir vācu ebrejs Kārlis Markss, no kura mācÄ«bas izveidojās marksisms, teorija, kas pasaules vÄ“sturi uztver no šÄ·iru attiecÄ«bu un šÄ·iru cīņas viedokļa. Marksisma teorijā industriālā sabiedrÄ«ba tiek iedalÄ«ta divās šÄ·irās: proletariātā - strādājošajā iedzÄ«votāju daļā, kas saražo vairāk, nekā patÄ“rÄ“, - un buržuāzijā - šÄ·irā, kam pieder ražošanas lÄ«dzekļi un kas saražo mazāk, nekā patÄ“rÄ“, un pārtiek no proletariāta saražotā.

Kā JÅ«s domājat, kuram ekonomiskajam modelim šobrÄ«d ir tuvāka Latvijas ekonomika? Es domāju, ka piekritÄ«siet, ja teikšu, ka šodien Latvijā sistÄ“ma ir apmÄ“ram marksisma un kapitālisma sajaukums.

Lai izstāstÄ«tu detalizÄ“tāk savas pārdomas par šiem modeļiem, es aprakstÄ«šu vienkāršotu, visiem viegli saprotamu versiju par šo ekonomisko modeļu reālu darbÄ«bu mÅ«su dzÄ«vÄ“.

Iedomāsimies, piemÄ“ram, kādu Latvijas mazpilsÄ“tu, kur demokrātiskās vÄ“lÄ“šanās ievÄ“lÄ“ts tautsaimnieks gribÄ“tu ieviest reāli funkcionÄ“jošu sociālisma ekonomikas modeli.

Domājot par iedzÄ«votāju labklājÄ«bas paaugstināšanu, vietÄ“jo ražotāju/uzņēmÄ“ju konkurÄ“tspÄ“jas paaugstināšanu un strauju attÄ«stÄ«bu, šis tautsaimnieks, sauksim viņu piemÄ“ram par PÄ“teri, izdomā ieviest šÄdu sociālisma modeli savā mazpilsÄ“tā.

Nu, kā par pilnÄ«gi nejaušu piemÄ“ru ņemsim mazpilsÄ“tu... Cesvaini. PilsÄ“ta Ä£eogrāfiski atrodas apmÄ“ram pa vidu starp netālu esošajām lielākām pilsÄ“tām Madonu un Gulbeni. PilsÄ“tā ir diezgan depresÄ«va ekonomiskā situācija, augsts bezdarbs, daudz zemi izglÄ«totu pusmūža cilvÄ“ku, spÄ“jÄ«gākie, Ä£imenes stabilitātes un ekonomisku interešu vadÄ«ti, pārceļas uz tuvākajām lielākajām pilsÄ“tām. IlgtspÄ“jÄ«gas ražošanas pilsÄ“tā praktiski nav.

Tad nu vienu dienu PÄ“teris saņemas un uzsāk realizÄ“t pilsÄ“tas ekonomiskās reanimÄ“šanas plānu pÄ“c sociālisma modeļa.

PÄ“teris organizÄ“ visu reÄ£istrÄ“to pilsÄ“tas iedzÄ«votāju sapulci un piedāvā dibināt investÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas projektu. Katrs iedzÄ«votājs investÄ“jot saņem akcijas uzņēmumā attiecÄ«gi ieguldÄ«tajiem finanšu resursiem un attiecÄ«gi arÄ« garantÄ“tas dividendes. Tā kā pilsÄ“tai tek cauri upe, visi ir vienisprātis, ka tas ir visu pilsÄ“tas iedzÄ«votāju vÄ“l neizmantots stratÄ“Ä£isks resurss. Visi vienojas apvienot savu privāto kapitālu un uzcelt hidroelektrostaciju (HES) uz pilsÄ“tai cauri tekošÄs upes.

Vidējā elektroenerģijas cena valstī ir apmēram 0,16 EURcenti/kWh. Pilsētā tiek uzcelts HES par visu iedzīvotāju kopējiem līdzekļiem.

Tiek nolemts, ka visa HES saražotā elektroenerÄ£ija tiks pārdota atpakaļ pilsÄ“tas iedzÄ«votājiem par pašizmaksu (ieskaitot investÄ«ciju atpelnÄ«šanu katram ieguldÄ«tājam ar fiksÄ“tu un garantÄ“tu minimālu peļņas procentu likmi, apkopi, servisu, operatoru algas utt.) Beigās matemātiski sanāk, ka visa rezultātā elektrÄ«bas pašizmaksa ir apmÄ“ram 0.05 EURcenti/kWh. Tā visa tiek atdota atpakaļ visiem pilsÄ“tas iedzÄ«votājiem par pašizmaksu, tā teikt, bezpeļņas organizācija/uzņēmums, kas nodrošina energoresursu pašu pilsÄ“tas iedzÄ«votāju labā.

Ir pilsÄ“tā vietÄ“jais uzņēmÄ“js Jānis, kas cep maizi ar elektrisko krāsni. LÄ«dz šim Jānis cepa maizi, maksājot par elektrÄ«bu 0,16 EURcenti/kWh, kas sastādÄ«ja ievÄ“rojamu ražošanas izmaksu daļu. Projekta realizÄ“šanas rezultātā tagad Jānis cep to pašu maizi maksājot par elektrÄ«bu tikai 0.05 EURcenti/kWh. Tagad Jāņa ražošanas izmaksas ir stipri samazinātas, maizes pašizmaksa ir kļuvusi stipri lÄ“tāka, un Jāņa maize ir kļuvusi ievÄ“rojami konkurÄ“tspÄ“jÄ«gāka tuvākajā apkaimÄ“.

Jānis ved maizi pārdot uz Madonas tirgu, sakarā ar iepriekšminÄ“to viņš spÄ“j to tirgÅ« pārdot lÄ“tāk nekā citi ražotāji, pieprasÄ«jums aug, un tādÄ“jādi Jānis var kāpināt sava uzņēmuma apgrozÄ«jumu, vienlaicÄ«gi nezaudÄ“jot savu peļņas daļu. Bizness aug, Jānim ir jāpieņem darbā vairāk darbinieku. Viņš pieņem darbā vÄ“l trÄ«s vietÄ“jos Cesvaines iedzÄ«votājus, kas lÄ«dz šim bija bezdarbnieki un pārtika no pašvaldÄ«bas pabalstiem. Rezultātā pašvaldÄ«bai samazinās sociālā budžeta izdevumi, un attiecÄ«gi pieaug iedzÄ«votāju ienākuma nodokļi no jauno darbinieku algām, respektÄ«vi uzņēmuma radÄ«tā peļņa pastarpināti no jauno darbinieku algām nonāk pilsÄ“tas budžetā. Win-Win situācija.

Maizes cepÄ“js no Gulbenes, uzzinot par lÄ“tākām ražošanas iespÄ“jām CesvainÄ“, pateicoties lÄ“tākai elektrÄ«bas cenai, arÄ« pārceļ savu ražotni uz Cesvaini, kā arÄ« pieņem darbā vietÄ“jos Cesvaines iedzÄ«votājus. Bezdarbnieku rindas pilsÄ“tā lÄ“nām sāk samazināties. Ir arÄ« citi uzņēmumi, kuru saražotās produkcijas ievÄ“rojamu daļu sastāda elektrÄ«bas izmaksas, tie sāk pārcelt savus uzņēmumus uz Cesvaini. Tie kļūst ievÄ“rojami konkurÄ“tspÄ“jÄ«gāki apkārtÄ“jos tirgos attiecÄ«bā pret citiem uzņēmumiem, kas turpina ražošanai izmantot dārgo Latvijas elektrÄ«bas cenu salÄ«dzinājumā ar Cesvaines piedāvāto. ŠÄ« cenu starpÄ«ba ir stratÄ“Ä£iska Cesvaines priekšrocÄ«ba attiecÄ«bā pret apkārtÄ“jo reÄ£ionu.

Kas notiek? PilsÄ“tā sāk ieplÅ«st investÄ«cijas, jaunie uzņēmumi pieņem darbā vietÄ“jos iedzÄ«votājus, bezdarbs samazinās. Tiek celtas ražošanas Ä“kas, rodas pieprasÄ«jums pÄ“c bÅ«vniekiem, paralÄ“li sāk attÄ«stÄ«ties bÅ«vniecÄ«bas nozare, atveras arÄ« bāri, veikali, aug pilsÄ“tas iekšÄ“jais patÄ“riņš, kas pievilina citus uzņēmÄ“jus uzsākt darbÄ«bu pilsÄ“tā. Tas viss, pateicoties pilsÄ“tas stratÄ“Ä£iskajam pamata enerÄ£ijas resursam bez spekulatÄ«vas peļņas maržas, salÄ«dzinot ar valsts elektroenerÄ£ijas cenu.

Vidējā darbspēka alga pilsēta aug, sāk pat pārsniegt vidējo algu valstī, tas nozīmē arī lielākus ieņēmumus pilsētai. Cilvēki no blakus pilsētām sāk reemigrēt atpakaļ uz Cesvaini.

Tautsaimnieks un pilsÄ“tas vadÄ«tājs PÄ“teris, bÅ«dams atbildÄ«gs savu pilsÄ“tas iedzÄ«votāju priekšÄ, ievÄ“rojamu daļu no augošajiem budžeta ieņēmumiem novirza infrastruktÅ«ras uzlabošanai, tiek noasfaltÄ“ti vairāki ceļi. Tiek uzlabots pilsÄ“tas vizuālais tÄ“ls, tiek piešÄ·irta nauda jaunu potenciālo investoru/ražotāju piesaistei pilsÄ“tā. Tiek ieviests progresÄ«vais nodoklis.

Sakarā ar pieaugošu cilvÄ“ku pieplÅ«dumu pilsÄ“tai ekonomisko procesu aktivizÄ“šanās rezultātā tiek nolemts daļu ieņēmumu novirzÄ«t jaunu dzÄ«vojamo māju celtniecÄ«bai. Atceramies, ka sociālisms paredz vienlÄ«dzÄ«gu labumu sadali starp iedzÄ«votājiem. Tiek veikts liels pilsÄ“tas pasÅ«tÄ«jums dzÄ«vojamo māju celtniecÄ«bai, (iegÅ«st arÄ« bÅ«vniecÄ«bas sektorā strādājošie uzņēmumi un viņu darbinieki), nu, piemÄ“ram, Cesvaines lielumam tiek uzceltas divas modernas ''piecstāvenes'' ar kopÄ“jo dzÄ«vokļi skaitu ap 90.

DzÄ«vokļi tiek pārdoti jaunajām iedzÄ«votāju Ä£imenÄ“m par pašizmaksu, apejot spekulatÄ«vā burbuļa rašanos un banku finansÄ“jumu. Tas ir kritiski svarÄ«gs faktors jaunajām pilsÄ“tas Ä£imenÄ“m. DzÄ«vokļi tiek piešÄ·irti tikai jaunām precÄ“tām Ä£imenÄ“m, rezultātā Ä£imenes var droši rÄ“Ä·ināties ar Ä£imenes pieaugumu, jo to pamatvajadzÄ«ba (pÄ“c pÄ“cnācÄ“ju radÄ«šanas) ir nodrošināta. Tas tām raisa vitāli svarÄ«gu stabilitātes sajÅ«tu. Cesvaine kļūst par vienÄ«go pilsÄ“tu reÄ£ionā ar pozitÄ«vu demogrāfijas pieaugumu.

Un tagad sākas otra stāsta daļa...

Blakus Cesvainei, GulbenÄ“ atrodas cits privāts HES, kas pieder Andrim. Andris ir, ja tā var teikt, vietÄ“jās oligarhijas un buržuāzijas pārstāvis. Andris nu galÄ«gi nav apmierināts ar radušos situāciju. Uzņēmumi no reÄ£iona sāk lÄ“nām atteikties no viņa saražotās elektrÄ«bas jo sociālistiskās Cesvaines piedāvātā ir stipri lÄ“tāka. Andra peļņa krÄ«tas, un sabiedrÄ«ba sāk uzdot jautājumus par Andra augsto elektrÄ«bas cenu. Tas viss sāk kļūt par eksistenciālu draudu Andrim. Andris ar sava čoma starpniecÄ«bu, kam pieder vietÄ“jā reÄ£ionālā avÄ«ze, tajā publicÄ“ rakstu, ka "Cesvaines vadÄ«ba iejaucas uzņēmÄ“jdarbÄ«bā. brÄ«vā tirgus kropļošana. Cesvaines vadÄ«tājam ir autoritatÄ«vs vadÄ«bas stils."

Taču informācija par Cesvaines straujo izaugsmi un tās ekonomisko modeli sāk izplatÄ«ties visa reÄ£iona iedzÄ«votāju vidÅ«. Tas sāk kļūt bÄ«stami, it seviški Andrim. Ja nu cilvÄ“ki sāk no viņa pieprasÄ«t tādu pašu taisnÄ«gu elektrÄ«bas sadali? Ja nu Cesvaine vÄ“l sāks piedāvāt savu saražoto elektrÄ«bu arÄ« blakus pilsÄ“tām? Ja nu šo Cesvaines sociālistisko saimniekošanas modeli sāk pārņemt blakus esošÄs pilsÄ“tas? Ja nu Cesvainei sekos Madona un Gulbene? ŠÄ« ideoloÄ£ija ir toksiska attiecÄ«bā pret Andra privātajām un finansiālajām interesÄ“m. Andrim un viņa dominÄ“jošajam reÄ£iona HES tas nozÄ«mÄ“tu bankrotu.

Tas nekādā gadÄ«jumā nav pieļaujami nolemj Andris. Viņš apvienojas ar citiem privātajiem valstÄ« esošajiem HES Ä«pašniekiem. Tiek organizÄ“ta Cesvaines tautsaimnieka PÄ“tera opozÄ«cija.

Andris apvienojas arÄ« ar Madonas un Gulbenes maizes cepÄ“jiem, kuru produkcija nu ir kļuvusi krietni nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«gāka, salÄ«dzinot ar CesvainÄ“ cepto maizi. Un viņu, protams, ir vairāk salÄ«dzinot ar Cesvaines maizes cepÄ“ju skaitu. Tiek nolemts ar visiem spÄ“kiem bloÄ·Ä“t CesvainÄ“ ceptās maizes nonākšanu Madonas un Gulbenes tirgos.

Andris ievÄ“rojamu sava HES peļnu novirza opozÄ«cijas finansÄ“šanai, tiek nolÄ«gti vietÄ“jie Cesvaines slaisti protestu organizÄ“šanai. Tiek izgatavoti plakāti ar izÄ·Ä“motu PÄ“tera bildi. Lai diskreditÄ“tu pozitÄ«vo Cesvaines izaugsmi, naktÄ«s protestÄ“tāji dedzina atkritumu urnas, tiek aizbarikādÄ“ts Cesvaines galvenais ceļš, pilsÄ“tā tiek speciāli raisÄ«ts haoss. Protams, arÄ« Jānis, kuram tagad ir grÅ«tÄ«bas nogādāt savu maizi uz apkārtÄ“jo pilsÄ“tu tirgiem, sāk izjust problÄ“mas. NeapmierinātÄ«ba lÄ«dz šim veiksmÄ«gi strādājošo Cesvaines uzņēmÄ“ju vidÅ« sāk pieaugt.

Cesvaines apriņķa avÄ«zÄ“ tiek finansÄ“ta kampaņa pret Cesvaines vadÄ«tāju un viņa pilsÄ“tā notiekošo haosu, Skat, Cesvaines izaugsmes modelis nestrādā, viņš ir diktators, cilvÄ“ki pret viņu protestÄ“, uzņēmumi nonāk grÅ«tÄ«bās, viņš netiek galā... vÄ“l jo vairāk, PÄ“tera centieni kontrolÄ“t pieaugošo vandālismu tiek pasniegta kā "miermÄ«lÄ«go" protestÄ“tāju apspiešana, tā ir demokrātijas graušana.

Andris caur savu opozÄ«cijas ruporu uzrunā cesvainiešus, Andra piedāvājums Cesvaines iedzÄ«votājiem ir šÄds, attiecÄ«bā uz pilsÄ“tā augošo nestabilitāti viņš ir tas, kas var "izglābt" pilsÄ“tu. Andris sevi pasniedz kā lieluzņēmÄ“ju, ar milzÄ«gu pieredzi sava privātā HES vadÄ«šanā, tāpÄ“c nebÅ«s problÄ“mu arÄ« vadÄ«t pilsÄ“tu. PÄ“teris gan, neskatoties uz viņa popularitāti vietÄ“jo cesvainiešu vidÅ«, esot kaut kāds sociālists, kas vispār pat netiek galā ar haosu pilsÄ“tā. Un tie, kam viņš šÄ·iet labs vadÄ«tājs, ir neizglÄ«toti dumiÄ·i. Panākumu atslÄ“ga ir brÄ«vā tirgus ekonomikas modeļa ieviešana, pilsÄ“tas kontroles mazināšana pār vietÄ“jo HES. Ir jāveic HES privatizācija!

PÄ“teris ir pilnÄ«bā diskreditÄ“ts un nomelnots. PilsÄ“tā pie varas nokļūst Andra opozÄ«cijas partija, Cesvaines HES tiek privatizÄ“ts un pastarpināti nonāk apvienoto SIA Madonas un Gulbenes HES konsorcija kontrolÄ“. Andris IedzÄ«votājiem ilgi, gari un plaši klāsta par brÄ«vā tirgus apstākļiem, pasaules pieredzi, konkurenci starptautiskajos tirgos utt.. TāpÄ“c Cesvaines HES vairs nu nekādi nevar piedāvāt elektroenerÄ£iju vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem un uzņēmÄ“jiem par tās pašizmaksu.

ElektrÄ«bas cena no 0.05 centiem pakāpeniski pieaug atpakaļ uz 0.16 centiem. No Cesvaines sociālekonomiskā izrāviena nekas vairs nav palicis, toties proletariāts uzgavilÄ“, ka valsts atkal ir nostājusies uz stabila "demokrātijas" ceļa. Cesvaine kļūst par tādu pašu pilsÄ“tu, kāda tā bija pirms tautsaimnieka PÄ“tera nākšanas pie varas.

Nobeigumā gribu teikt, ka šis sociālisma resursu taisnÄ«gas sadales modelis aprakstÄ«ts lokālā mÄ“rogā, viegli uztveramā formā. MinÄ“tais HES ir tikai viens no stratÄ“Ä£iskajiem resursiem, bet es to izvÄ“lÄ“jos, balstoties uz Latvijas Ä«patnÄ«bām, jo mums taču arÄ« LatvÄ«jā ir ievÄ“rojami hidroenerÄ£ijas resursi. Citās valstÄ«s tā ir nafta, ogles, gāze vai arÄ«, piemÄ“ram, meži, lauksaimniecÄ«bas zemes utt.

Salīdziniet citu valstu pieredzi, "demokratizācijas" procesus un izdariet secinājumus.

P.S.

1) Identiska sociāliisma modeļa situācija ir VenecuÄ“lā (otri lielākie naftas resursi pasaulÄ“), kur ievÄ“rojami naftas tirdzniecÄ«bas peļņas resursi, sākot no 60. gadiem, tika novirzÄ«ti sociālām programmām, izglÄ«tÄ«bai, medicÄ«nai, mājokļu celtniecÄ«bai. (Šajā laikā pat Latvijas emigrants VenecuÄ“lā VÄ«tola kungs pamanÄ«jās kļūt par miljonāru.) Pat neskatoties uz valstÄ« esošo korupciju, valsts piedzÄ«voja ievÄ“rojamu ekonomikas un demogrāfijas izaugsmi. Tā kļuva par vienu no straujāk augošÄkajām un attÄ«stÄ«tākajām valstÄ«m Dienvidamerikas kontinentā. Taču, lai šim piemÄ“ram nesekotu citas Latīņamerikas valstis, Amerika rÄ«kojās, un tika uzsākts ekonomiskais karš, blokāde, sankcijas un Fake news kampaņas. Rezultātu redzam šodien... ASV atbalstÄ«ta opozÄ«cija, nemieri, haoss, režīma maiņas centieni.

Patiesa intervija ar šÄ«brīža VenecuÄ“las ekonomikas ministru par aktuālo situāciju valstÄ«: https://www.youtube.com/watch?v=rk1qlKu RJo

2) Nacionālsociālistiskā Vācija pÄ“c Hitlera nākšanas pie varas. Diemžēl masu medijos tiek ļoti kÅ«tri atzÄ«ta valsts straujā attÄ«stÄ«ba, gan ekonomiski, gan nenovÄ“rtÄ“jamie sasniegumi zinātnÄ“ (kurus vÄ“lāk ar specoperāciju palÄ«dzÄ«bu ieguva ASV, t.sk. operācija Paperclip). Domāju, ka šÄ« tÄ“ma un fakti ir tik plaši, ka papildu komentāri šeit ir lieki.

3) Atsaucoties uz raksta nobeiguma daļu... privatizācija, Latvija... prihvatizācija utt. No comment.