Iesaki rakstu:

Kad 2008. gadā Krievija sāka karu Gruzijā (toreiz krievi Gruziju bombardÄ“ja kopumā 75 reizes), ASV, ko tolaik vadÄ«ja prezidents Bušs, nosÅ«tÄ«ja kara flotes kuÄ£i "Mount Whitney" uz Melno jÅ«ru, "McFaul" iegāja Bosforā, bet vairākas aviācijas eskadras tika pārdislocÄ“tas uz Rumāniju un Turciju. Kā Putins uz to reaģēja? PÄ“c 8 stundām karš bija beidzies.

Kad 2015. gadā Turcijas iznÄ«cinātājs F-16 notrieca Krievijas kara lidmašÄ«nu Su-24, kas uz 40 sekundÄ“m bija pārkāpusi Turcijas gaisa telpu, kāda bija Putina reakcija? Kopš tā laika neviena krievu lidmašÄ«na nav pārkāpusi Turcijas gaisa telpu.

Kad 2018. gadā "Vāgnera grupas" algotņi un Asada atbalstÄ«tāji SÄ«rijas Kurdistānā uzbruka ASV desantnieku apsargātam objektam, tā sauktā Kašamas kauja ilga četras stundas un beidzās ar pilnÄ«gu uzbrucÄ“ju sagrāvi – tiek lÄ“sts, ka "vāgneriešiem" bija 200 lÄ«dz 300 bojā gājušo, kamÄ“r no 40 ASV desantniekiem cietis nebija neviens.

Putinam tas varÄ“ja bÅ«t smags trieciens. Bet vai tādēļ sākās Trešais pasaules karš, ar ko mÅ«s tagad nemitÄ«gi biedÄ“? NÄ“. Jo sociopāts respektÄ“ spÄ“ku. Un tikai spÄ“ku. Citas valodas viņš nesaprot.

TāpÄ“c kara pirmajā dienā es uzrakstÄ«ju, ka šis noziegums nav viena sociopāta slima prāta rotaļa, tā ir arÄ« nepārprotama liecÄ«ba tam, kas notiek ar pasauli, ja tās lÄ«deriem vÄ“rtÄ«bu vietā ir intereses. Jo karš Ukrainā sākās 2014. gadā, taču „Ziemeļu straume” visu šo laiku viņiem bija svarÄ«gāka.

Gadiem ilgi sociopāta kabatas uzņēmumu valdÄ“s ir sÄ“dÄ“juši Eiropas valstu izbijušie lÄ«deri, turklāt ŠrÄ“ders, bijušais Vācijas kanclers, "Nord Stream AG" un "Rosneft" valdes priekšsÄ“dis, par "Gazprom" direktoru tika iecelts šÄ gada februārÄ« – uzreiz pÄ“c tam, kad kļuva par investÄ«ciju bankas "Rothschild &Co" globālo menedžeri.

Sākot karu, Putins bija pārliecināts, ka Rietumi ir viņam kabatā. Un, ja desmit Eiropas SavienÄ«bas valstis, arÄ« Vācija un Francija, turpināja pārdot Krievijai ieročus pÄ“c Krimas aneksijas un ieroču embargo, bet Vācija joprojām nav ar mieru noteikt embargo Krievijas naftai un gāzei, šÄdi turpinot finansÄ“t Putina karu Ukrainā, par kādu "civilizāciju" te var runāt?

"ProgresÄ«vo" cīņa pret "toksisko maskulinitāti" ir vainagojusies ar panākumiem. Kopš tādi jÄ“dzieni kā "krietnums" un "godaprāts" ir kļuvuši par svešvārdiem, bet "vÄ«rišÄ·Ä«ba" par lamuvārdu, pasaulÄ“ pa lielākai daļai valda narcisi un korumpÄ“ti gļēvuļi. Vai arÄ« egocentriski despoti. Bet prezidents Zelenskis, noraidot piedāvājumu emigrÄ“t un paliekot kopā ar savu tautu, ir kļuvis par vÄ«rišÄ·Ä«bas simbolu un valstsvÄ«ra etalonu. Rietumu civilizācija ir veidojusies kā ceļš uz mūžīgo dzÄ«vÄ«bu. Vieni no pÄ“dÄ“jiem šÄs civilizācijas pārstāvjiem un aizstāvjiem tagad ir ukraiņi, kas gatavi upurÄ“t dzÄ«vÄ«bu, aizsargājot savu Ä£imeni, zemi un valsti.

Bet tas spÄ“ks, kas ir otrā pusÄ“, – tā nav ne kultÅ«ra, ne civilizācija. Un te nu mÄ“s nonākam pie galvenā. Agrāk bija skaidrs: ir ļaunuma impÄ“rija PSRS un demokrātiskie, brÄ«vie Rietumi. Patlaban viss ir savÄ«ts ellišÄ·Ä«gā musturā. Komunisti dievnamus spridzināja, putinisti dievnamus ceļ, taču kalpo tajos nevis Kristum, bet gan tam, kas Kristu tuksnesÄ« kārdināja. Viņi "iesvÄ“tÄ«" ballistiskās raÄ·etes, sÄ“j melus, naidu un iznÄ«cÄ«bu.

Savukārt kreisie liberāļi, aizbildinoties ar politkorektumu, iznÄ«cina vārda un apziņas brÄ«vÄ«bu, mÄ“Ä£inot pārvÄ“rst pasauli par totalitāru elektronisku koncentrācijas nometni. Un abi šie ļaunumi ar pilnu jaudu ir iedarbinājuši propagandas mašÄ«nu, šÄ·eļot sabiedrÄ«bu un cÄ«noties par cilvÄ“ku prātiem. Tā nav cīņa uz dzÄ«vÄ«bu un nāvi, tā ir nāves cīņa pret dzÄ«vÄ«bu. Jo gan putinisms, gan kreisais liberālisms ir agresÄ«vi destruktÄ«va ideoloÄ£ija, kas nav un nekad nekļūs ne par kultÅ«ru, ne par civilizāciju, jo tās abas ir garÄ«gi un fiziski neauglÄ«gas.

TāpÄ“c ir skaidri jāsaprot: kad nepatiesÄ«ba cÄ«nās pret patiesÄ«bu, frontes lÄ«nija iet caur katra sirdi. Un nav šajā cīņā neitrālu novÄ“rotāju, pamiera zonas un zelta vidusceļa. Ikviens, kas apgalvo, ka patiesÄ«ba katram ir sava, tā dzimstot strÄ«dos un esot kaut kur pa vidu, apzināti vai neapzināti ir nostājies nepatiesÄ«bas pusÄ“. Jo patiesÄ«ba ir viena un no viedokļiem neatkarÄ«ga. To sadzirdÄ“t var ar sirdi, un tā ir ne vien ticÄ«bas, bet arÄ« gribas un nostājas lieta, jo atzÄ«t patiesÄ«bu nozÄ«mÄ“ to piepildÄ«t rÄ«cÄ«bā.

P.S. RaÄ·etes, ar ko krievu armija patlaban iznÄ«cina civiliedzÄ«votājus un pilsÄ“tu infrastruktÅ«ru, ir tās pašas, kuras pÄ“c PSRS sabrukuma saskaņā ar 1994. gada Budapeštas memorandu Ukraina nodeva Krievijai. Memorandu parakstÄ«ja ASV, Krievija un Lielbritānija, apņemoties "ne ar spÄ“ku, ne draudiem nepārkāpt Ukrainas teritoriālo neaizskaramÄ«bu un politisko neatkarÄ«bu; neizdarÄ«t ekonomisku spiedienu uz Ukrainu; atteikties no jebkāda veida militāras okupācijas un nekādā gadÄ«jumā šÄdu okupāciju neatzÄ«t".

2014. gada martā Krievija pārkāpa šÄ«s saistÄ«bas. Toreiz prezidents Obama sÅ«tÄ«ja Ukrainai segas, uz ko prezidents Porošenko atbildÄ“ja: mums vajadzÄ«gi ieroči, nevis segas. 2022. gada februārÄ« prezidents Baidens piedāvāja Zelenskim patvÄ“rumu, uz ko Ukrainas prezidents atbildÄ“ja: man ir vajadzÄ«gi ieroči, nevis bÄ“gšana.

PÄ“c saņemtām ziņām, kas vÄ“l gaida apstiprinājumu, MariupolÄ“ pret pulka "Azov" vÄ«riem Kremļa fašisti ir lietojuši nezināmu Ä·Ä«misku ieroci, kas pÄ“c izraisÄ«tajiem simptomiem lÄ«dzinās zarÄ«nam. Bet Severodoņeckā okupanti lietojuši fosfora bumbas.

Prezidents Baidens solīja Putinam skarbu atbildi, ja Ukrainā tiks lietoti ķīmiskie ieroči. Nez, kāda tagad būs Baidena reakcija?