Iesaki rakstu:

Gadās, ka nākotne ir nenovÄ“ršama, it kā kāda augstāka spÄ“ka nolemta. Nav neviena, kas spÄ“tu to apturÄ“t. CilvÄ“ki un notikumi virzās lÄ«dzÄ«gi kā vilciens pa sliedÄ“m, kurām ir tikai divi gali – sākums un beigas. Brīžiem tie, kas atrodas vilcienā, spÄ“j vienoti pārvietoties no viena sāna uz otru, šÅ«pojot vilcienu, tie var vienoti palÄ“kties, un tad vilciena gaita kļūs vÄ“l nestabilāka, bet maza ir varbÅ«tÄ«ba, ka, šÅ«pojot vilcienu un ar visādiem citiem kopdarbÄ«bas veidiem pasažieriem izdosies, tā gaitu palÄ“nināt, vai paātrināt, apturÄ“t vai mainÄ«t virzienu.

Ja vilcienu pārāk sašÅ«pot, tas var, tā teikt, noiet no sliedÄ“m. No šÄda manevra baidās tie, kas ir vilcienā, tāpÄ“c tie nešÅ«pos un nelÄ“ks tik stipri, lai, pasarg, Dievs, nepazaudÄ“t saskari ar sliedÄ“m.

Virziens

Virziena maiņai ir vajadzÄ«gs pārmijnieks un pārmijas. LÄ«dzÄ«bā to varÄ“tu saukt par ārÄ“jo faktoru jeb ārÄ“jo spÄ“ku, kurš ietekmÄ“ vilciena virzienu, bet ne tā virzÄ«bas ātrumu.

Astoņdesmitajos gados Padomju SavienÄ«bas vadÄ«ba nolÄ“ma pārbÅ«vÄ“t valsti, jo tās eksistences iespÄ“jas gan ekonomiski, gan politiski bija izsmeltas. Bija jāmeklÄ“ risinājums, un risinājums tika atrasts. IedzÄ«votāji jau bija sadzÄ«ti vagonos, tie savstarpÄ“ji grÅ«stoties bija iekārtojušies atbilstoši prasmÄ“m, veiksmei un elkoņu spÄ“kam. Kurš pie loga, kurš ne tik gaišÄ vietā, un daži bija spiesti stāvÄ“t tamburā. Atlika tikai vilcienu uzlikt uz sliedÄ“m un piemest krāsnÄ« malku, lai tas sāktu kustÄ«bu Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas nospraustā virzienā.

Ar padomju varas svirām katrā vagonā bija iecelts kāds gaišais spÄ“ks un pārbÅ«vÄ“tājs, tikai organizÄ“tājiem zināmā vietā nolikti maisi ar naudu, rÄ«cÄ«bas plāns katrā vagonā mÄ“dza atšÄ·irties, bet viss vilciens virzÄ«jās jau iepriekš nolemtajā virzienā.

Ir teikts, ja vÄ“lies Å«deni – izroc bedri un gaidi, Å«dens atnāks pats...

Nostalģija

Ir nepatÄ«kami un traÄ£iski piedzÄ«vot valsts izjukšanu, Ä«paši tik lielas un varenas kā PSRS. Astoņdesmitajos gados lielākā daļa valsts iedzÄ«votāju bija iemācÄ«ti ar šo valsti lepoties, propaganda bija darÄ«jusi savu, un jaunatnes audzināšanu arÄ« deva augļus. Nostaļģiju par tiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un saule siltāka, vÄ“l šodien bieži nākas dzirdÄ“t pat no latviešiem. Bija iegÅ«ts ar dažādiem tautÄ«bas ierakstiem pasÄ“s, krieviski saprotošs un nomācošÄ vairākumā arÄ« krieviski runājošs padomju krievs, padomju latvietis, padomju kirgÄ«zs un citi. Katram no viņiem tika piešÄ·irts pa vagonam, un visi draudzÄ«gi devās ceļā pretÄ« nākotnei.

Nākotne

Nākotne ir atkarÄ«ga no pagātnes. Dodoties pārbÅ«ves un atmodas braucienā, sastāvs veda lÄ«dz tādu pagātni, kāda tiem bija. Veda lÄ«dz tās zināšanas un to pasaules redzÄ“jumu, kāds tiem bija. Visos vagonos bija kopÄ«gas vÄ“rtÄ«bas – 23. februāris, 8. marts,1. maijs, 9. maijs un citas.

Vai zini, kā ukrainiski tautas valodā ironiski tulkoja devÄ«zi - visu zemju proletārieši, savienojieties!? PlikadÄ«das, nāciet čupā! Un zini, kāda bija tautu draudzÄ«bas, neoficiālā, bet reālā, definÄ«cija? Latvietis paņem aiz rokas krievu, krievs kirgÄ«zu, tad seko pārÄ“jo padomju republiku uzskaitÄ«jums, izņemot vienu. Tad tie rokās saÄ·Ä“rušies iet sist to, kuram tie roku nedeva.

Bagāža

Ar tādu bagāžu bruņoti cilvÄ“ki devās pretÄ« gaišai nākotnei. Bagāža, protams, bija daudz lielāka, un tās aprakstam šai rakstiņā nepietiks vietas, tāpÄ“c vienā vārdā to šeit saucu par padomju.

Vai zini kāda izglÄ«tÄ«ba ir nepieciešama, lai varÄ“tu sevi dÄ“vÄ“t par inteliÄ£entu? TrÄ«s augstākās – paša, tÄ“va un vectÄ“va.

Kādu tautu pa tuksnesi vadāja četrdesmit gadus, mÅ«su vilciens brauc tikai trÄ«sdesmit. TuksnesÄ« bija labāka izolācija no citām tautām, mÅ«su vilcienā logi un durvis ir vaļā. Norobežošanās ir simboliska, tāpÄ“c, ja kādā no vagoniem padomju cilvÄ“ku kļūst mazāk, šo robu tÅ«lÄ«t aizpilda no rezervÄ“m, kas ir citos vagonos.

Baltijas valstis bija, piekabinātas vilciena astÄ“. Redzot, ka lokomotÄ«vei grÅ«ti vilkt, tie tika atkabināti vai procesā iejaucās kāds pārmijnieks un brÄ«dÄ«, kad tuvojās šo valstu vagoni, pārslÄ“dza pārmijas, un šie Baltijas vagoni bez saistÄ«bas ar NVS virzienā aizbraukušo vilcienu aizripoja citā virzienā.

Padomju cilvēks

MinÄ“tajos vagonos procentuāli bija mazāks padomju cilvÄ“ku Ä«patsvars. Ja kādam interesÄ“, kurā no vagoniem bija vairāk padomju cilvÄ“ku un kurā mazāk, tad to šodien var viegli noskaidrot. SalÄ«dziniet dzÄ«ves lÄ«meņus katrā no šiem vagoniem (valstÄ«), sociālo nodrošinājumu, izglÄ«tÄ«bu un citu. Atbilde bÅ«s acÄ«mredzama.

Dažām tautām tomÄ“r ir nepieciešams vairāk nekā četrdesmit gadus tuksnesÄ« un vairāk izolācijas, lai izskaustu sevÄ« padomju cilvÄ“ku, citām bija labākas starta pozÄ«cijas, un rezultāts arÄ« labāks.

MÄ“s tā vai šÄ, bet esam atkabinājušies no NVS vilciena. Formāli esam pieÄ·Ä“rušies pie NATO un ES vilciena. Tas, kam esam pieÄ·Ä“rušies, kādā kompānijā esam nokļuvuši, vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka arÄ« mÄ“s tādi esam. MÄ“s esam iemācÄ«jušies izskatÄ«ties, kā filmu varoņi, kā mÅ«ziÄ·i, bet nedz par aktieriem, nedz mÅ«ziÄ·iem no tā nekļūstam.

Šodienas sÄ“rga ir tetovÄ“jumi. Tas ir veids, kā apkārtÄ“jiem pateikt, kāds es esmu. Tikai pateikt, bet ja nav darbu, kuri to apliecina, tad rakstÄ«tajam un zÄ«mÄ“tajam cilvÄ“ki ātri zaudÄ“ ticÄ«bu.

Daudzās likstas ir nevis tāpēc, ka nespējam, bet tāpēc, ka nevēlamies un esam vienaldzīgi. Mūsu pasaules skatījums diktē mūsu rīcību. Arī cilvēka liktenis nav akmenī kalts, tas ir nesaraujami sasaistīts ar cilvēka raksturu. Vēlies mainīt likteni, mainies pats!