Sods par pierÄdÄ«jumu vÄkÅ¡anu strÄ«dos ar banku bÅ«s 10 gadu ieslodzÄ«jumÄ?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 10.03.2016. · Komentāri (68)Saeima 2016. gada 3.martÄ mainÄ«ja sÄ“des darba kÄrtÄ«bu, un steidzamÄ«bas kÄrtÄ«bÄ balsoja par valsts specdienestu, Solvitas Ä€boltiņas un Gaida BÄ“rziņa virzÄ«tajÄm izmaiņÄm KriminÄllikumÄ – grozÄ«ti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81.1 un 95.1 panti: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument
Ä€rkÄrtas stÄvoklis valstÄ« nav izsludinÄts, šo likumu nav rosinÄjis Valsts prezidents, kurš vada NacionÄlÄs drošÄ«bas padomi, pamats sasteigtÄ«bai nav redzams. SteidzamÄ«bas statuss nozÄ«mÄ“, ka likumu pieņem divos lasÄ«jumos, un iebildes nevarÄ“s izteikt arÄ« Valsts prezidents, ja saskatÄ«s nepilnÄ«bas likumÄ.
Jauno normu ieviešana LatvijÄ var skart aptuveni miljonu galvinieku un kredÄ«ta ņēmÄ“ju, kuru ieÄ·Ä«lÄtie Ä«pašumi ir ņemti uzskaitÄ“ KredÄ«tņēmÄ“ju reÄ£istrÄ. Latvijas likumi neparedz informÄ“t galviniekus par galvotÄ kredÄ«ta stÄvokli. BÄ«stamÄ«ba ir tajÄ, ka jaunie grozÄ«jumi pie neizpaužama noslÄ“puma attiecina - kredÄ«tiestÄžu rÄ«cÄ«bÄ esošo informÄciju par klientu un viņa darÄ«jumiem. LÄ«dz ar to ir pilnÄ«gi reÄli, ka sods par pierÄdÄ«jumu vÄkšanu strÄ«dos ar banku bÅ«s pat 10 gadi ieslodzÄ«jumÄ.
AnotÄcijÄ ir noklusÄ“ts lielais skaits cilvÄ“ku, kurus skars likuma grozÄ«jumi, bet anotÄcijas autori ir anonÄ«mi, nav to parakstÄ«juši. ParedzÄ“to represiju mehÄnisms nav saskaņots ar TiesÄ«bsargu. TikmÄ“r grozÄ«jumi mainÄ«s pÄrkÄpumu reglamentÄciju no precÄ«zas un nepÄrprotamas (ko prasa ECT konvencija un ES regula) uz izplÅ«dušu un plašu interpretÄciju iespÄ“ju.
LÄ«dz ar to represÄ“t varÄ“s ikvienu, kura datorÄ bÅ«s iekopÄ“ts kÄda eksperta slÄ“dziens, vai apkopots materiÄls lÅ«gumu iesniegšanai starptautiskÄ organizÄcijÄ ES vai ANO. Preses brÄ«vÄ«ba faktiski pÄrstÄs eksistÄ“t.
ŠÄ« steidzamÄ likumprojekta, iespÄ“jami, Ä«stais cÄ“lonis ir - piecu biedrÄ«bu 02.02.2016. iesniegums Saeimai ar dokumentiem par Latvijas naudas atmazgÄšanu ofšorÄ DelaverÄ, kur kopijas no iesnieguma nosÅ«tÄ«tas Eiropas RevÄ«zijas palÄtai, Eiropas padomes PrezidentÅ«rai un Eiropas parlamentam (25.06.2015. un 18.01.2016. iesniegumi).
Tiesu procesos 2011.-2016. gadÄ, aizstÄvoties pret prasÄ«bÄm it kÄ Baltijas Amerikas UzņēmÄ“jdarbÄ«bas fonda vÄrdÄ, kurš likvidÄ“ts 2011.gadÄ, cietušie - fiziskas personas - ir savÄkuši pierÄdÄ«jumus, tajÄ skaitÄ kredÄ«tiestÄžu pÄrskatus, kas liecina par personu grupas veiktu plašu krÄpšanu un izvairÄ«šanos no nodokļu samaksas. Summas lÄ“šamas desmitiem miljonu eiro.
Uz šo pierÄdÄ«jumu pamata ir uzsÄkti vairÄki kriminÄlprocesi. TaÄu patiesÄ«bas noskaidrošana bremzÄ“jas tiesu un prokuratÅ«ras instancÄ“s, bieži ar procesuÄliem pÄrkÄpumiem. SakarÄ ar valsts nespÄ“ju izmeklÄ“šanÄ noskaidrot patiesÄ«bu, cietušajiem pilsoņiem nÄkas pašiem vÄkt pierÄdÄ«jumus, vÄ“ršoties starptautiskÄs organizÄcijÄs ANO un ES.
Izmaiņu KriminÄllikumÄ autori sasteigti cenšas ieviest nebijušu normu – aizliegumu vÄkt un izplatÄ«t informÄciju. Likumprojekta anotÄcijÄ negatÄ«vi unikÄls ir jomu uzskaitÄ«jums, kur aizliegts vÄkt informÄciju (pierÄdÄ«jumus tiesu lietÄs) - kredÄ«tiestÄžu rÄ«cÄ«bÄ esošo informÄciju par klientu un viņa darÄ«jumiem. Sods par pierÄdÄ«jumu vÄkšanu strÄ«dos ar banku bÅ«s – pat 10 gadi ieslodzÄ«jumÄ.
JautÄjums likuma autoriem - kÄpÄ“c ir apiets Valsts prezidents ar NacionÄlÄs drošÄ«bas padomi, bet izmaiņas rosina divu partiju vadÄ«tÄji, uzliekot steidzamÄ«bas procedÅ«ru divos lasÄ«jumos, lai nevarÄ“tu iejaukties prezidents.
Otrs jautÄjums - kurÄ dokumentÄ Latvija ir noteikusi kÄrtÄ«bu, kÄdÄ Latvijas pilsoņi drÄ«kst vÄ“rsties ar iesniegumiem starptautiskajÄs organizÄcijÄs? TÄda kÄrtÄ«ba nekur nav noteikta, un arÄ« pati valdÄ«ba nerÄ«kojas, pat ja to lÅ«dz pilsoņi.
Uz piecu biedrÄ«bu iesniegtiem nopietniem 25.06.2015. un 18.01.2016. lÅ«gumiem (NoziedzÄ«bas novÄ“ršanas padome, Ministru prezidents) neviena Latvijas iestÄde nav vÄ“rsusies starptautiskÄs organizÄcijÄs, ko lÅ«dza biedrÄ«bas. Tieši pretÄ“ji – pilsoņus, kuri valdÄ«bas vietÄ vÄ“ršas ES organizÄcijÄs par Latvijai vitÄli vajadzÄ«gu lietu (apsver rakstÄ«t arÄ« ASV Kongresam), tagad plÄno paredz sodÄ«t ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu lÄ«dz 10 gadiem!
Latvijas tiesa ir uzdevusi civillietÄ prasÄ«tÄjiem-pilsoņiem vÄ“rsties Ärvalstu iestÄdÄ“s, lai iegÅ«tu pierÄdÄ«jumus par banku darÄ«jumu ofšorÄ DelaverÄ. Tagad, pÄ“c grozÄ«jumiem, ja pilsoņi pildÄ«s tiesas uzdoto un rakstÄ«s starptautiskajÄm organizÄcijÄm, tad viņiem par to bÅ«s sods – 10 gadi cietumÄ?! Un uz kÄdas konvencijas pamata var pasludinÄt par aizsargÄjamÄm Latvijas suverenitÄtes interesÄ“m Ärvalstu kredÄ«tiestÄžu (VenecuÄ“las, Delaveras, Krievijas u.c.) intereses?
Red. piez. - par to, ka lasÄ«tÄja bažas nav bez pamata, liecina šis fragments no KriminÄllikuma grozÄ«jumu projekta anotÄcijas:
[1][6] Par neizpaužamÄm ziņÄm uzskatÄmas tÄdas ziņas, kurÄm likumos vai noteikumos paredzÄ“ta Ä«paša izmantošanas kÄrtÄ«ba un izplatÄ«šanas aizlieguma nosacÄ«jums. TÄs ir InformÄcijas atklÄtÄ«bas likumÄ paredzÄ“tÄ informÄcija dienesta vajadzÄ«bÄm vai cita ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija, tÄpat arÄ« citos normatÄ«vajos aktos Ä«paši paredzÄ“ta neizpaužama informÄcija, piemÄ“ram, kredÄ«tiestÄžu rÄ«cÄ«bÄ esošÄ informÄcija par klientu un viņa darÄ«jumiem.
LÄ«dz ar to nav pamata kriminalizÄ“t tikai izlÅ«kdienestu izvÄ“rstÄs aktivitÄtes – kaitÄ“jumu valsts interesÄ“m rada tas, ka informÄcija nonÄk Ärvalsts rÄ«cÄ«bÄ – jebkurai tÄs valsts varas vai pÄrvaldes institÅ«cijai, tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas vai citai iestÄdei, pašvaldÄ«bas institÅ«cijai, uzņēmumam (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bai) vai jebkÄdai citai organizÄcijai, kas nav Latvijas Republikas organizÄcija. Prettiesiska ir tÄda informÄcijas nodošana Ärvalstij, kas notiek apejot noteikto sadarbÄ«bas kÄrtÄ«bu, jo tÄdÄ“jÄdi pretÄ“ji Latvijas valsts drošÄ«bas interesÄ“m Ärvalsts tiek nodrošinÄta ar priekšrocÄ«bu, ko tÄ var izmantot, lai vÄ“rstos pret Latviju.
LÄ«dz ar to likumprojekts izslÄ“dz lÄ«dz šim paredzÄ“to spiegošanas pazÄ«mi “izlÅ«kdienesta uzdevumÄ”, nosakot atbildÄ«bu par neizpaužamu ziņu vÄkšanu vai nodošanu Ärvalstij (proti, jebkurai Ärvalsts institÅ«cijai vai amatpersonai, vai citai Ärvalsti vai kÄdu tÄs institÅ«ciju pÄrstÄvošai personai) vai Ärvalsts organizÄcijai (tai skaitÄ starptautiskai organizÄcijai) neatkarÄ«gi no tÄ, vai tas izdarÄ«ts tieši vai pastarpinÄti, un kurš ir spiegošanas iniciators. BÅ«tiskÄkais ir tas, ka persona apzinÄs to, ka tÄs vÄktÄ informÄcija nonÄks Ärvalsts rÄ«cÄ«bÄ.