Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima 2016. gada 3.martā mainÄ«ja sÄ“des darba kārtÄ«bu, un steidzamÄ«bas kārtÄ«bā balsoja par valsts specdienestu, Solvitas Ä€boltiņas un Gaida BÄ“rziņa virzÄ«tajām izmaiņām Krimināllikumā – grozÄ«ti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81. un 95.1 panti: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument

Ä€rkārtas stāvoklis valstÄ« nav izsludināts, šo likumu nav rosinājis Valsts prezidents, kurš vada Nacionālās drošÄ«bas padomi, pamats sasteigtÄ«bai nav redzams. SteidzamÄ«bas statuss nozÄ«mÄ“, ka likumu pieņem divos lasÄ«jumos, un iebildes nevarÄ“s izteikt arÄ« Valsts prezidents, ja saskatÄ«s nepilnÄ«bas likumā.

Jauno normu ieviešana Latvijā var skart aptuveni miljonu galvinieku un kredÄ«ta ņēmÄ“ju, kuru ieÄ·Ä«lātie Ä«pašumi ir ņemti uzskaitÄ“ KredÄ«tņēmÄ“ju reÄ£istrā.  Latvijas likumi neparedz informÄ“t galviniekus par galvotā kredÄ«ta stāvokli. BÄ«stamÄ«ba ir tajā, ka jaunie grozÄ«jumi pie neizpaužama noslÄ“puma attiecina - kredÄ«tiestāžu rÄ«cÄ«bā esošo informāciju par klientu un viņa darÄ«jumiem. LÄ«dz ar to ir pilnÄ«gi reāli, ka sods par pierādÄ«jumu vākšanu strÄ«dos ar banku bÅ«s pat 10 gadi ieslodzÄ«jumā.

Anotācijā ir noklusÄ“ts lielais skaits cilvÄ“ku, kurus skars likuma grozÄ«jumi, bet anotācijas autori ir anonÄ«mi, nav to parakstÄ«juši. ParedzÄ“to represiju mehānisms nav saskaņots ar TiesÄ«bsargu. TikmÄ“r grozÄ«jumi mainÄ«s pārkāpumu reglamentāciju no precÄ«zas un nepārprotamas (ko prasa ECT konvencija un ES regula) uz izplÅ«dušu un plašu interpretāciju iespÄ“ju.

LÄ«dz ar to represÄ“t varÄ“s ikvienu, kura datorā bÅ«s iekopÄ“ts kāda eksperta slÄ“dziens, vai apkopots materiāls lÅ«gumu iesniegšanai starptautiskā organizācijā ES vai ANO. Preses brÄ«vÄ«ba faktiski pārstās eksistÄ“t.

ŠÄ« steidzamā likumprojekta, iespÄ“jami, Ä«stais cÄ“lonis ir - piecu biedrÄ«bu 02.02.2016. iesniegums Saeimai ar dokumentiem par Latvijas naudas atmazgāšanu ofšorā Delaverā, kur kopijas no iesnieguma nosÅ«tÄ«tas Eiropas RevÄ«zijas palātai, Eiropas padomes PrezidentÅ«rai un Eiropas parlamentam (25.06.2015. un 18.01.2016. iesniegumi).

Tiesu procesos 2011.-2016. gadā, aizstāvoties pret prasÄ«bām it kā Baltijas Amerikas UzņēmÄ“jdarbÄ«bas fonda vārdā, kurš likvidÄ“ts 2011.gadā, cietušie - fiziskas personas - ir savākuši pierādÄ«jumus, tajā skaitā kredÄ«tiestāžu pārskatus, kas liecina par personu grupas veiktu plašu krāpšanu un izvairÄ«šanos no nodokļu samaksas. Summas lÄ“šamas desmitiem miljonu eiro.

Uz šo pierādÄ«jumu pamata ir uzsākti vairāki kriminālprocesi. Taču patiesÄ«bas noskaidrošana bremzÄ“jas tiesu un prokuratÅ«ras instancÄ“s, bieži ar procesuāliem pārkāpumiem. Sakarā ar valsts nespÄ“ju izmeklÄ“šanā noskaidrot patiesÄ«bu, cietušajiem pilsoņiem nākas pašiem vākt pierādÄ«jumus, vÄ“ršoties starptautiskās organizācijās ANO un ES.

Izmaiņu Krimināllikumā autori sasteigti cenšas ieviest nebijušu normu – aizliegumu vākt un izplatÄ«t informāciju. Likumprojekta anotācijā negatÄ«vi unikāls ir jomu uzskaitÄ«jums, kur aizliegts vākt informāciju (pierādÄ«jumus tiesu lietās) - kredÄ«tiestāžu rÄ«cÄ«bā esošo informāciju par klientu un viņa darÄ«jumiem. Sods par pierādÄ«jumu vākšanu strÄ«dos ar banku bÅ«s – pat 10 gadi ieslodzÄ«jumā.

Jautājums likuma autoriem - kāpÄ“c ir apiets Valsts prezidents ar Nacionālās drošÄ«bas padomi, bet izmaiņas rosina divu partiju vadÄ«tāji, uzliekot steidzamÄ«bas procedÅ«ru divos lasÄ«jumos, lai nevarÄ“tu iejaukties prezidents.

Otrs jautājums  - kurā dokumentā Latvija ir noteikusi kārtÄ«bu, kādā Latvijas pilsoņi drÄ«kst vÄ“rsties ar iesniegumiem starptautiskajās organizācijās? Tāda kārtÄ«ba nekur nav noteikta, un arÄ« pati valdÄ«ba nerÄ«kojas,  pat ja to lÅ«dz pilsoņi.

Uz piecu biedrÄ«bu iesniegtiem nopietniem 25.06.2015. un 18.01.2016. lÅ«gumiem (NoziedzÄ«bas novÄ“ršanas padome, Ministru prezidents) neviena Latvijas iestāde nav vÄ“rsusies starptautiskās organizācijās, ko lÅ«dza biedrÄ«bas. Tieši pretÄ“ji – pilsoņus, kuri valdÄ«bas vietā vÄ“ršas ES organizācijās par Latvijai vitāli vajadzÄ«gu lietu (apsver rakstÄ«t arÄ« ASV Kongresam), tagad plāno paredz sodÄ«t ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu lÄ«dz 10 gadiem!

Latvijas tiesa ir uzdevusi civillietā prasÄ«tājiem-pilsoņiem vÄ“rsties ārvalstu iestādÄ“s, lai iegÅ«tu pierādÄ«jumus par banku darÄ«jumu ofšorā Delaverā. Tagad, pÄ“c grozÄ«jumiem, ja pilsoņi pildÄ«s tiesas uzdoto un rakstÄ«s starptautiskajām organizācijām, tad viņiem par to bÅ«s sods – 10 gadi cietumā?! Un uz kādas konvencijas pamata var pasludināt  par aizsargājamām Latvijas suverenitātes interesÄ“m ārvalstu kredÄ«tiestāžu (VenecuÄ“las, Delaveras, Krievijas u.c.)  intereses?

Red. piez. - par to, ka lasÄ«tāja bažas nav bez pamata, liecina šis fragments no Krimināllikuma grozÄ«jumu projekta anotācijas:

[1][6] Par neizpaužamām ziņām uzskatāmas tādas ziņas, kurām likumos vai noteikumos paredzÄ“ta Ä«paša izmantošanas kārtÄ«ba un izplatÄ«šanas aizlieguma nosacÄ«jums. Tās ir Informācijas atklātÄ«bas likumā paredzÄ“tā informācija dienesta vajadzÄ«bām vai cita ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, tāpat arÄ« citos normatÄ«vajos aktos Ä«paši paredzÄ“ta neizpaužama informācija, piemÄ“ram, kredÄ«tiestāžu rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija par klientu un viņa darÄ«jumiem.

LÄ«dz ar to nav pamata kriminalizÄ“t tikai izlÅ«kdienestu izvÄ“rstās aktivitātes – kaitÄ“jumu valsts interesÄ“m rada tas, ka informācija nonāk ārvalsts rÄ«cÄ«bā – jebkurai tās valsts varas vai pārvaldes institÅ«cijai, tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas vai citai iestādei, pašvaldÄ«bas institÅ«cijai, uzņēmumam (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bai) vai jebkādai citai organizācijai, kas nav Latvijas Republikas organizācija. Prettiesiska ir tāda informācijas nodošana ārvalstij, kas notiek apejot noteikto sadarbÄ«bas kārtÄ«bu, jo tādÄ“jādi pretÄ“ji Latvijas valsts drošÄ«bas interesÄ“m ārvalsts tiek nodrošināta ar priekšrocÄ«bu, ko tā var izmantot, lai vÄ“rstos pret Latviju.

LÄ«dz ar to likumprojekts izslÄ“dz lÄ«dz šim paredzÄ“to spiegošanas pazÄ«mi “izlÅ«kdienesta uzdevumā”, nosakot atbildÄ«bu par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij (proti, jebkurai ārvalsts institÅ«cijai vai amatpersonai, vai citai ārvalsti vai kādu tās institÅ«ciju pārstāvošai personai) vai ārvalsts organizācijai (tai skaitā starptautiskai organizācijai) neatkarÄ«gi no tā, vai tas izdarÄ«ts tieši vai pastarpināti, un kurš ir spiegošanas iniciators. BÅ«tiskākais ir tas, ka persona apzinās to, ka tās vāktā informācija nonāks ārvalsts rÄ«cÄ«bā.

Novērtē šo rakstu:

0
0