Iesaki rakstu:

Pirms tiek izklāstÄ«ts konkrÄ“tais gadÄ«jums, kurš izgaismo Ogres pašvaldÄ«bas kompleksās pārvaldes problÄ“mas un kopš 90. gadiem ieaudzinātos interešu konfliktus, svarÄ«gi pieminÄ“t, ka šÄ« pašvaldÄ«ba ir tik ļoti paslÄ“pusies aiz likuma burta, ka uz jebkuru jautājumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas tie atbild tikai, balstoties uz „kāda likuma” „vienu vai diviem apakšpunktiem”. Ä¢imene, kura ilgstoši cÄ«nās par elementāru cieņu pret viņu mirušÄ Ä£imenes locekļa godu, negurstoši uzdod jautājumu – cik tiesiskā valstÄ« mÄ“s dzÄ«vojam?

Nelaimes gadÄ«jums notika 2013. gada 28. februārÄ«, kad ap plkst. 17.00 lielākā daļa cilvÄ“ku dodas mājup pÄ“c smagi pavadÄ«tas darba dienas. Vienā no lielākajiem Ogres krustojumiem, kur satiksmi regulÄ“ luksofora trÄ«s gaismas signāli (ir zināms, ka sarkanā nozÄ«mÄ“ – stāvÄ“t, dzeltenā – gatavoties, zaļā – braukt), degot sarkanajam gaismas signālam ar ātrumu 128km/h triecās Ogres pašvaldÄ«bas operatÄ«vais transporta lÄ«dzeklis, kuru toreiz vadÄ«ja Ogres novada pašvaldÄ«bas policists Juris Lauzums. NelaimÄ«gā kārtā (bet diezgan loÄ£iskā), toreiz perpendikulāri pie zaļās luksofora gaismas krustojumu šÄ·Ä“rsoja 25 gadus vecais Kaspars Galvanovskis, kurš mašÄ«nu sadursmes rezultātā un milzÄ«gās inerces dēļ gāja bojā notikuma vietā. Lieki piebilst, ka atļautais ātrums šajā krustojumā ir 50km/h – gandrÄ«z trÄ«s reizes pārsniedzot ātrumu, tātad nekaunÄ«gi pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un izmantojot savu dienesta pozÄ«ciju, bez adekvāta pamatojuma „skrÄ“ja”, jo bija izsaukums  par kādu „it kā” dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamu suni, kurš pÄ“cāk izmeklÄ“šanas laikā tā arÄ« vairs netika pieminÄ“ts.

Lai nu kā, kļūdas pieļaujam mÄ“s visi. Protams, arÄ« amatpersonas, bet visšokÄ“jošÄkais ir tas, kas notika pÄ“c šÄ« nelaimes gadÄ«juma. Proti, jebkuram Latvijas iedzÄ«votājam ir skaidrs, ka ikvienam mirstÄ«gajam pÄ“c šÄdi izraisÄ«tas automašÄ«nu avārijas draudÄ“tu pamatÄ«gas sankcijas - sākot ar tiesÄ«bu atņemšanu, atbrÄ«vošanu no amata un beidzot ar iespÄ“jamu brÄ«vÄ«bas atņemšanu. Bet šis nav tas gadÄ«jums – pašvaldÄ«bas policists arÄ« trÄ«s gadus pÄ“c avārijas aizvien pilda savus dienesta pienākumus, ir ticis nominÄ“ts gada balvai „Labākais pašvaldÄ«bas policists”, ir manÄ«ts pie operatÄ«vā transportlÄ«dzekļa stÅ«res (Ogres pašvaldÄ«bas domes izpilddirektors PÄ“teris Dimants kategoriski noliedza, sakot, ka pie stÅ«res gan Lauzums nav sÄ“dies...). Protams, šis nav pamatarguments, bet tomÄ“r: pÄ“c neoficiālas informācijas, Ogres iedzÄ«votājiem reiz pa reizei sanāk šo amatpersonu sastapt ikdienas drÄ“bÄ“s kādā vietÄ“jā bārā, smagā reibumā, un, kas interesanti, viņa iesauka esot „DÅ«zis”, un iedzÄ«votājiem ir aizdomas, ka viņam varÄ“tu bÅ«t darÄ«šana ar narkotisko vielu pirkšanu un pārdošanu. Vai pÄ“c tā vajadzÄ“tu spriest par viņu kā policistu, - droši vien, ka ne, bet fonam šÄ« informācija noder.

Savās pārdomās vÄ“l joprojām ļoti emocionāli ir arÄ« mirušÄ Kaspara Ä£imenes locekļi. Kaspara brālis Agris nespÄ“j saprast, kāpÄ“c cilvÄ“ks, kuram vajadzÄ“tu uzturÄ“t kārtÄ«bu pašvaldÄ«bā, tik nihilistiski izturas pret cietušajiem un savu atbildÄ«go darbu: „Es nevaru klusÄ“t par Ogres novada Domes vadÄ«bas un Ogres novada pašvaldÄ«bas policijas vadÄ«bas rÄ«cÄ«bu, jo tā faktiski ir ņirgājusies un apgānÄ«jusi mana brāļa piemiņu. Viņu izpratnÄ“ elementāra lÄ«dzjÅ«tÄ«ba, cilvÄ“cÄ«ba ir lÄ«menÄ«, kas robežojas ar klaju cinismu. Vislielākās sāpes, sašutumu izraisÄ«ja tieši tas, ka pašvaldÄ«bas policistu Juri Lauzumu pÄ“c viņa izraisÄ«tās autoavārijas, kas uz visiem laikiem atņēma man manu brāli 2013. gada decembrÄ«, vietÄ“jā vara apbalvo par godprātÄ«gu un profesionālu darbu sabiedriskās kārtÄ«bas nodrošināšanā. Ar šÄdu pamatojumu apbalvo cilvÄ“ku, pret kuru ir izvirzÄ«ta apsÅ«dzÄ«ba cilvÄ“ka nonāvÄ“šanā, tātad ir ierosināts kriminālprocess. AcÄ«mredzot mÅ«su sāpes, ciešanas, sapratne par taisnÄ«gumu, cilvÄ“cÄ«bu šai varai ir pilnÄ«gi vienaldzÄ«gas un pat traucÄ“jošas.”

Diezgan loÄ£iski no cietušo puses pÄ“c visa notikušÄ bija atbildes meklÄ“t pie Ogres novada domes amatpersonām, kuras neņēma vÄ“rā 16 Ogres iedzÄ«votāju iesniegumus, kuros tie apšaubÄ«ja un pat baidÄ«jās par savu drošÄ«bu, zinot, ka drošÄ«bas uzturÄ“tāju vidÅ« ir puisis, kurš vienu reizi jau ir pierādÄ«jis, ka savu dienesta stāvokli neuztver nopietni. AcÄ«mredzot slikta pašvaldÄ«bas policijas reputācija nav gana labs iemesls, lai izvÄ“rtÄ“tu, vai atsevišÄ·u policistu darbÄ«bas atbilst godprātÄ«ga darba principiem. Agris arÄ« piekrÄ«t, ka Ogres domei nebÅ«tu jāuzņemas tiesas vara, bet neskaidrs paliek fakts, vai patiesi tās rÄ«cÄ«bā vai vÄ“lmÄ“s kā pašvaldÄ«bas policijas darba devÄ“jam nav iespÄ“jas šajā konkrÄ“tajā gadÄ«jumā izvÄ“rst arÄ« savas sankcijas. "Savos iesniegumos Ogres novada pašvaldÄ«bas Domes vadÄ«bai es nelÅ«dzu to uzņemties tiesas funkcijas, kā tiek norādÄ«ts atbildÄ“s, bet gan es vÄ“los saprast tos kritÄ“rijus, kas pieļāvuši šo galÄ«gi cinisko attieksmi. Vai tiešÄm Ogres novada pašvaldÄ«bas policisti ik dienas izraisa autoavārijas, kurās dzÄ«vÄ«bu zaudÄ“ cilvÄ“ki, lai šim faktam nepievÄ“rstu nekādu uzmanÄ«bu. Manuprāt, apbalvojuma piešÄ·iršana ir apzināts, mÄ“rÄ·tiecÄ«gs solis, lai pirms tiesas padarÄ«tu spožāku likumpārkāpumu veikušo Juri Lauzumu,” tā Agris.

Sāpe visvairāk ir tieši par darba devÄ“ja un darba ņēmÄ“ja attiecÄ«bām, kuras regulÄ“ Darba likums. Darba devÄ“js nav darba ņēmÄ“ja Ä·Ä«lnieks. Darbiniekus nepieņem un arÄ« neatlaiž ar tiesas spriedumu. To regulÄ“ Darba likums. Saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu darba devÄ“jam ir tiesÄ«bas atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arÄ« atrodoties darbavietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklÄ«, kā arÄ« citos gadÄ«jumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitÄ“t viņa paša vai trešo personu drošÄ«bai un veselÄ«bai, kā arÄ« darba devÄ“ja vai trešo personu pamatotām interesÄ“m. Ir nogalināts cilvÄ“ks, divi guvuši traumas - kas vÄ“l vajadzÄ«gs, lai konstatÄ“tu 58. panta trešajā daļā minÄ“tos apstākļus?

Bet jāpiezÄ«mÄ“, te jau nav runa par Jura Lauzuma nespÄ“ju, nemākulÄ«bu vadÄ«t operatÄ«vo transportlÄ«dzekli, bet gan totālo likuma ignorÄ“šanu un „darba devÄ“ju” bezmugurkaulaino situācijas risināšanu. Vai tiešÄm Ogres novada pašvaldÄ«bas Domes vadÄ«bai liekas, ka Juris Lauzums likumu pārkāpj, tikai vadot operatÄ«vo transportlÄ«dzekli?

Visam pa virsu, kā pārsātināti salda cukura glazÅ«ra jau tā neÄ“damam gaļas pÄ«rāgam, ir fakts, ka šÄ« lieta tiek iztiesāta Ogres novada tiesā – kuras faktiskā adrese sakrÄ«t ar to pašu adresi, kurā atrodas Valsts policijas Ogres filiāles kabineti un Ogres pašvaldÄ«bas policijas darbinieku krÄ“sli. Uzzinot šo ziņu, pārņem absolÅ«ta nespÄ“jas izjÅ«ta likuma priekšÄ. PÄ“c tiesas vilcināšanās rodas sajÅ«ta, ka tiesnese ZeltÄ«te Kusiņa to apzinās un „ir tik drosmÄ«ga pateikt, ka pie tā nav vainojams neviens”.

Ceturtdien, 28. janvārÄ« bÅ«s tiesas sÄ“de, kurā tiesa skatÄ«s notikuma vietā izrautā video reÄ£istratora sistÄ“mas ekspertÄ«zes secinājumus – vai informācija tika dzÄ“sta apzināti, vai aparatÅ«ra ir tik veca, ka nepietiek atmiņas visam. Interesants fakts: ekspertÄ«zes rezultāti, kurus pieprasÄ«ja Ogres  prokurore Ilona Rudovska, faktiski jebkurā no fināla rezultātiem nekādi nav saistÄ«ti ar pašu apsÅ«dzÄ«bu, respektÄ«vi no šiem rezultātiem netiks papildus noskaidrots, vai Juris Lauzums ir atzÄ«stams par vainÄ«gu.

„Tā ir dziļa vilšanās Latvijas tiesu varas un likumu impotencÄ“ uz godprātÄ«gu, operatÄ«vu un, galvenais, godÄ«gu rÄ«cÄ«bu,” domā cietušo Galvanovsku Ä£imene, kuriem zaudÄ“juma rÄ“tas jau gadiem uzplÄ“š nepamatota tiesas un prokuratÅ«ras vilcināšanās. Un brangu sāls šÄ·ipsnu tajās bezsirdÄ«gi ber Ogres dome ar klaju neieinteresÄ“tÄ«bu un vienaldzÄ«bu. Atliek vien retoriski jautāt: vai Dimanta kungs un arÄ« Ogres domes priekšsÄ“dÄ“tājs ArtÅ«rs Mangulis tikpat mierÄ«gi turpinātu savu darbu pašvaldÄ«bas vadÄ«šanā un atstātu lÄ“mumu tiesas rokās, ja zinātu, ka kāds no viņu padotajiem ir nogalinājis viņu bÄ“rnu?

IzjÅ«tot palÄ«dzÄ«bas trÅ«kumu no valsts puses, cietušie vairākkārt ir vÄ“rsušies pie medijiem (RÄ«gaTV24, LTV u.c.), lai atklāti runātu par Latvijas tiesu sistÄ“mas nepilnÄ«bām, par pašvaldÄ«bu darboņu vienaldzÄ«bu un savām ciešanām, vairākus gadus cÄ«noties par savām tiesÄ«bām un pievÄ“ršot sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu tam, cik nesakārtota vÄ“l joprojām ir mÅ«su valsts un inerta tās priekšstāvju rÄ«cÄ«ba.

Skatīt saiti: http://play24.lv/video/1371/pilsetas-pulss-20151215