Menu
Pilnā versija

Solidārā muļķība

Ivo RubÄ«ns, apvienÄ«ba TÄ“vijas Sargi · 23.09.2015. · Komentāri (15)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Solidaritāte ir laba, ja tā tiek veidota ap vērtīgu, nevis muļķīgu ideju. Jautājums ir nevis par to, vai bēgļiem būtu jāpalīdz, bet gan par to, kas ir bēgļi un kā mēs varam viņiem palīdzēt.

Kāpēc Eiropas Savienības uzspiestā migrācijas politika nav pieņemama

Daudzi nelegālie imigranti nav bÄ“gļi, jo to izcelsmes valstÄ«s nav kara vai arÄ« karš ir tikai daļā valsts un pārÄ“jā valsts teritorijā apdraudÄ“juma nav. Eurostat dati par 2015. gada otro ceturksni liecina, ka no vairāk nekā 200 tÅ«kstošiem patvÄ“ruma prasÄ«tāju sÄ«rieši bija apmÄ“ram piektā daļa, LÄ«bijas iedzÄ«votāji – apmÄ“ram 1%. Tā kā nekāda informācija par masveidÄ«gu nelegālo imigrantu izraidÄ«šanu publiski nav pieejama, jāsecina, ka Eiropas SavienÄ«ba un uzņemošÄs Rietumeiropas valstis nav spÄ“jÄ«gas nodrošināt procedÅ«ras, lai bÄ“gļus nošÄ·irtu no ekonomiskajiem migrantiem.

Pat, ja bÄ“gļus izdotos veiksmÄ«gi nošÄ·irt no ekonomiskajiem migrantiem (tas nav iesācÄ“ju bizness - visiem viņiem ir sagatavoti atbilstoši stāsti), viņu uzņemšana Eiropas SavienÄ«bā un piespiedu sadale nerisina problÄ“mu. ProblÄ“ma ir tas, ka Ä«stie bÄ“gļi nevar atgriezties dzimtenÄ“, jo tur ir karš. ŠÄ«s problÄ“mas risinājumi netiek piedāvāti. Gluži otrādi – runas par integrācijas nepieciešamÄ«bu nepārprotami liecina, ka bÄ“gļu atgriešanās dzimtenÄ“ netiek plānota, t.i. problÄ“mu neviens netaisās risināt.

Paliek jautājums, vai par bÄ“gļiem ir uzskatāmi tie cilvÄ“ki, kas atstājuši savu dzimteni kara vai vajāšanas dēļ, bet iepriekš jau raduši drošu patvÄ“rumu citā tuvÄ“jā valstÄ«. AcÄ«mredzot šÄdā gadÄ«jumā turpmāko pārceļošanu nosaka ekonomiskās labklājÄ«bas apsvÄ“rumi, nevis draudi dzÄ«vÄ«bai un veselÄ«bai. Šajā gadÄ«jumā nevienai valstij nav likumiska un morāla pienākuma viņus uzņemt, bet brÄ«vprātÄ«gi to, protams, var darÄ«t. SevišÄ·i tāpÄ“c, ka sākotnÄ“jais migrācijas iemesls tomÄ“r ir draudi dzÄ«vÄ«bai.

Eiropas SavienÄ«bas (sevišÄ·i Rietumeiropas) pārāk atvÄ“rtā migrācijas politika tikai palielina nelegālo migrantu straumi un ar to saistÄ«tās traģēdijas. Uzplaukst noziedzÄ«gie grupÄ“jumi, kas nodarbojas ar cilvÄ“ku kontrabandu un tirdzniecÄ«bu. Vai Eiropas SavienÄ«ba tiešÄm domā, ka var uzņemt visus iedzÄ«votājus no valstÄ«m, kur ir karš, nedemokrātiski režīmi un nabadzÄ«ba? Un kāda izskatÄ«tos Eiropa, ja tā notiktu?

Imigrantu uzņemšana no attāliem reÄ£ioniem rada jaunas problÄ“mas:

Tie nonāk sev svešÄ un nesaprotamā kultÅ«rvidÄ“;

Eiropieši saskaras ar sev svešÄm vÄ“rtÄ«bām un uzvedÄ«bu, no kuras norobežojas;

KultÅ«ras atšÄ·irÄ«bas, valodas nezināšana, bezdarbs un citi apstākļi veicina bÅ«tiskas migrantu daļas izolÄ“šanos, iesaistÄ«šanos noziedzÄ«gā darbÄ«bā un radikalizÄ“šanos;

Rezultātā sabiedrÄ«ba tiek sašÄ·elta, savstarpÄ“ji atsvešinās un ir viegli manipulÄ“jama.

MasveidÄ«gas imigrācijas rezultātā tiek izjaukta uzņemošo valstu kultÅ«rvide. Vienā vietā vienlaikus nevar pastāvÄ“t dažādas kultÅ«ras (kārtÄ«bas). Ja kādā vietā ir mošeja, tad tur vienlaikus nevar bÅ«t latviska sÄ“ta. Svešas kultÅ«ras invāzijas rezultātā sašaurinās vietÄ“jā kultÅ«rtelpa un tajā mākslÄ«gi tiek iespiestas nesaderÄ«gas kultÅ«ras parādÄ«bas un to formas – reliÄ£ijas, tiesÄ«bu un pienākumu izpratnes, uzvedÄ«bas un savstarpÄ“jās saskarsmes veidi, arhitektÅ«ra, apģērbs, mÅ«zika u.c.

Kaut gan kultÅ«ru savstarpÄ“ja papildināšanās ir iespÄ“jama (un nepārtraukti notiek), tai ir pozitÄ«va nozÄ«me tikai tad, ja norise ir  pakāpeniska un dabiska (brÄ«vprātÄ«ga).  Pārsniedzot kritisko masu, imigrācija var iznÄ«cināt vietÄ“jo kultÅ«ru, kas gandrÄ«z notika ar latviešu kultÅ«ru PSRS Ä«stenotās kolonizācijas rezultātā.

Latvijas un Igaunijas gadījums Eiropas kontekstā ir unikāls, jo tādu apjomu nelegālo imigrantu nav uzņēmusi neviena cita ES valsts. Mūsu pieredze ir ne tikai brīdinājums citām ES valstīm par masveidīgas imigrācijas negatīvajām sekām (pus gadsimta laikā migrantus tā arī nav izdevies pilnībā iekļaut sabiedrībā), bet arī arguments, lai papildus apjomus neuzņemtu.

Kā bēgļiem palīdzēt

Kara gadÄ«jumā bÄ“gļu apmešanās jānodrošina pÄ“c iespÄ“jas tuvāk bÄ“gļu avotam, jo:

Tiek aiztaupÄ«ts garš un bÄ«stams ceļš;

Tiek nodrošināta radniecÄ«ga kultÅ«rvide;

Ir vieglāk nodrošināt sakarus ar tuviniekiem, kas palikuši kara zonā;

No tuvÄ“jām teritorijām var efektÄ«vi organizÄ“t pretošanās kustÄ«bu režīmiem, kas izraisÄ«juši karu;

Netiek atbalstīts noziedzīgais cilvēku kontrabandistu bizness.

BÄ“gļu nometņu apgādÄ“ jāiesaistās starptautiskajai sabiedrÄ«bai, arÄ« Latvijai, jo masveida bÄ“gļu plÅ«smas gadÄ«jumā uzņemošajām valstÄ«m var nepietikt resursu (kā tas ir Turcijas, bet sevišÄ·i - Libānas un Jordānijas gadÄ«jumā, kas pašlaik uzņēmušas lielāko daļu SÄ«rijas bÄ“gļu).

Ar ANO apstiprinājumu jāorganizÄ“ miera uzturÄ“šanas misijas, primāri atbrÄ«vojot drošas zonas nemieru pārņemtajās valstÄ«s, kur var uzņemt bÄ“gļus no pārÄ“jās valsts teritorijas, tādÄ“jādi atslogojot arÄ« kaimiņvalstis. Cik var noprast no plašsaziņas lÄ«dzekļos pieejamās informācijas, šÄdi plāni (drošas teritorijas izveide SÄ«rijas ziemeļos) ir Turcijai un ASV.

Despotisku režīmu gāšanā un kārtÄ«bas ieviešanā savā dzimtenÄ“ jāiesaista paši bÄ“gļi, kas atbilstoši jāapmāca un jāapbruņo. Tas jo sevišÄ·i attiecināms uz jauniem vÄ«riešiem spÄ“ka gados, kas veido Eiropā ieplÅ«stošo migrantu vairākumu.

Latvijas gadÄ«jumā praktiska palÄ«dzÄ«ba varÄ“tu izpausties, nosÅ«tot pārtiku, medikamentus u.c. nepieciešamās lietas bÄ“gļu nometnÄ“m Turcijā, Libānā un Jordānijā. Nav šaubu, ka šajās nometnÄ“s esošajiem cilvÄ“kiem palÄ«dzÄ«ba ir vajadzÄ«ga daudz vairāk, kā migrantiem, kas spÄ“jÄ«gi maksāt ievÄ“rojamas summas cilvÄ“ku kontrabandistiem par nokļūšanu Eiropā. Ziedot SÄ«rijas bÄ“gļu nometnÄ“m var šeit: http://donate.unhcr.org/international/syria

Par lÄ“mumu pieņemšanas kārtÄ«bu

Satversme ir tikai deklaratÄ«vs dokuments, ja to nepilda. PraksÄ“ arvien neslÄ“ptāk lÄ“mumi tiek pieņemti ārpus valsts, un nonāk klajā pretrunā ar tautas vairākuma viedokli. Tas, ka valdÄ«bas “brÄ«vprātÄ«gās” apņemšanās mainās sinhroni ar ES prasÄ«bām, ir šÄ« procesa uzjautrinošÄ daļa. Tas, ka valsts vairs nekontrolÄ“ savu iedzÄ«votāju sastāvu – bÄ“dÄ«gā.

Šajā valsts demontāžas procesā valdošÄs aprindas pārstāv nevis savas tautas intereses ārvalstÄ«s, bet ārvalstu intereses Latvijā. Nemaz nepārsteidz, ka ārlietu ministrs nemaz nemÄ“Ä£ina izskaidrot Latvijas sabiedrÄ«bas viedokli BriselÄ“, bet regulāri ierodas Latvijā, lai paziņotu kārtÄ“jo Eiropas SavienÄ«bas lÄ“mumu un draudÄ“tu ar tā neizpildes sekām.

Par komunikāciju ar sabiedrību

Imigrācijas jautājumā tiek veikta masu apziņas manipulācija:

informācija ir  vienveidÄ«ga un tā tiek regulāri atkārtota;

nevÄ“lamā informācija tiek noklusÄ“ta, oponenti – nomelnoti;

plaši tiek izmantotas emocijas (noslÄ«kušu bÄ“rnu fotogrāfijas) un draudi (Ä€rlietu ministrijas ziņojums),

tiek radīta mākslīga kopības sajūta (solidaritāte) u.c.

Imigrācijas pretinieku apvainošana rasismā un ksenofobijā:

Rasisms ir kādas grupas pārākuma sludināšana, pamatot to ar šÄ«s grupas etnisko izcelsmi.  Ksenofobija ir bailes no citādā.

NevÄ“lÄ“šanās, ka mÅ«su zemÄ“ iebrauc un savu kultÅ«ru ievieš svešas tautas, nav nedz latviešu pārākuma sludināšana, nedz bailes no citādā. Neviens taču nesauks par rasistu cilvÄ“ku, kas negrib pusi savas mājas atvÄ“lÄ“t pirmajam svešiniekam, vai par ksenofobu personu, kam negaršo franču virtuves delikatese – gliemezis.

Kā zināms, Latvijas sabiedrÄ«bas lielākā daļa ir pret masveida imigrāciju. TādÄ“jādi paziņojumi par to, ka imigrācijas pretinieki ir rasisti un ksenofobi, visticamāk liecina nevis par to, ka Latvijas sabiedrÄ«ba ir smagi slima, bet gan par to, ka Ä«patnÄ“jas fobijas vajā pašus rasisma medniekus.

Tāpat kā nostāja pret imigrāciju neļauj cilvÄ“ku automātiski kvalificÄ“t par rasistu, arÄ« nostāja par imigrāciju neizslÄ“dz, ka persona ir rasists. Savulaik vergturi, kas nešaubÄ«gi bija rasisti, iestājās par masveida imigrāciju savu ekonomisko iegribu Ä«stenošanai. NevajadzÄ“tu brÄ«nÄ«ties, ja daļai Eiropas oligarhu, kas virza politisko dienaskārtÄ«bu, ir lÄ«dzÄ«ga motivācija. Pirms kāda laika arÄ« Latvijas oligarhi savus uzturÄ“šanās atļauju biznesus mÄ“Ä£ināja pamatot ar humāniem apsvÄ“rumiem – Krievijas disidentu glābšanu.

Tas, ka vairāku simtu cilvÄ“ku piketā pie Ministru kabineta, iespÄ“jams, bija ieklÄ«dis pa kādam apziņas deformāciju ierosinātam rasistam vai materiāli stimulÄ“tam provokatoram, nenozÄ«mÄ“, ka tas bija rasistu pasākums. Tieši tāpat, kā dažādu sabiedrÄ«bā dažādi vÄ“rtÄ“tu personu iesaistÄ«šanās imigrācijas atbalsta kampaņā nenozÄ«mÄ“, ka visi viņu domu biedri rupji ņirgājas par Latvijas karogu, Satversmes preambulu uzskata par holokausta priekšvÄ“stnesi un ir lesbietes (jautāt google). Tieksmei vispārināt atsevišÄ·u indivÄ«du problÄ“mas uz visu grupu ir vairāk kopÄ“ja ar rasismu nekā vÄ“lmei saglabāt savas tautas Ä«patnÄ“jo kultÅ«ru un tās izpausmes telpu, lai pasaule tiešÄm bÅ«tu daudzveidÄ«ga.

Par iejūtību un solidaritāti

Nevienam nav morāla pienākuma palÄ«dzÄ“t veidā, kas apdraud viņu pašu. TomÄ“r nevajadzÄ“tu šaubÄ«ties, ka vairums Latvijas iedzÄ«votāju, t.sk. tie, kas ir pret imigrantu uzņemšanu, ir gatavi palÄ«dzÄ“t citos veidos. PiemÄ“ram, solidarizÄ“ties ar bÄ“gļiem Turcijas, Libānas un Jordānijas nometnÄ“s, saprātÄ«gās robežās atvÄ“lot tam savu nodokļu naudu un ziedojumus.

ProblÄ“mas LÄ«bijā, SÄ«rijā un citās valstÄ«s ir jau pasen. IespÄ“jams, ka šÄds priekšstats radies tikai šÄ« raksta autoram, bet šÄ·iet, ka lÄ«dz ES pieprasÄ«jumam ieviest kvotu sistÄ“mu politiÄ·iem un dažādiem komunikāciju zinātņu absolventiem šo valstu iedzÄ«votāju problÄ“mas nešÄ·ita tik aktuālas.

Pirms iesaistÄ«šanas Eiropas SavienÄ«bā uz Latviju bieži brauca gudri konsultanti no Rietumeiropas, lai solidāri pamācÄ«tu, kā mums jāintegrÄ“ PSRS laika nelegālie imigranti. Pašlaik mums ir lieliska iespÄ“ja ar šiem vÄ“rtÄ«gajiem padomiem palÄ«dzÄ“t Rietumeiropas valstÄ«m.

Ja tomÄ“r no mums tiek prasÄ«ta dziļāka solidaritāte, kā paši esam saņēmuši, tad kvotu sistÄ“mā varam padalÄ«ties ar pārsimts tÅ«kstošiem pasÄ«vo bÄ“gļu, kas cieš no valodas terora, fašisma atdzimšanas, pilsonÄ«bas deficÄ«ta un citām problÄ“mām, par kurām intervÄ“tājiem detalizÄ“tāk varÄ“tu pastāstÄ«t viņi paši.

Brīžiem imigrācijas pretinieki tiek kaunināti, piesaucot latviešu Otrā pasaules kara bÄ“gļus. Šajā sakarā jāatgādina dažas pazÄ«mes, kas abas situācijas bÅ«tiski atšÄ·ir:

Latvijai uzbruka simt reizes lielāks ārējs agresors.

Latviešu vÄ«rieši pret agresoriem cÄ«nÄ«jās lÄ«dz pÄ“dÄ“jai kara dienai un daudzi arÄ« gandrÄ«z desmit gadus pÄ“c tam. No ārienes nekāds atbalsts tā arÄ« netika saņemts.

Latvieši bÄ“ga uz kultÅ«ras ziņā radniecÄ«gām valstÄ«m, kur bÄ“gļu nometnÄ“s pavadÄ«ja vairākus gadus. Tādas imigrācijas valstis kā ASV, Kanāda un Austrālija viņus uzņēma vÄ“lāk, brÄ«vprātÄ«gi un galvenokārt ekonomisku apsvÄ“rumu dēļ.

Latvieši savās jaunajās mÄ«tnes valstÄ«s smagi strādāja un ar cieņu izturÄ“jās pret vietÄ“jo kultÅ«ru un likumiem.

Latviešu bÄ“gļi noteikti daudz augstāk bÅ«tu vÄ“rtÄ“juši reālu Rietumu atbalstu cīņā par Latvijas atbrÄ«vošanu, nevis pus gadsimtu ilgu trimdu. Lai neatkārtotu vÄ“sturiskas kļūdas, SÄ«rijas un LÄ«bijas iedzÄ«votājiem jāpalÄ«dz, atbalstot to iedzÄ«votāju daļu, kas gatava aktÄ«vi cÄ«nÄ«ties par kārtÄ«bu savās mājās, nevis bÄ“g no atbildÄ«bas, izvÄ“lÄ«gi novÄ“rtÄ“jot, kur labāk baro.

MÅ«sdienu Latvijas ekonomisko bÄ“gļu piesaukšana:

Latviešu emigrācija ir traģēdija, ko nevajadzÄ“tu izmantot citu nejÄ“dzÄ«bu pamatošanai (sevišÄ·i politiÄ·iem, kas par šo nelaimi tieši atbildÄ«gi). Nedz latviešiem jābÅ«t Lielbritānijā un Īrijā, nedz sÄ«riešiem Latvijā.

Nevienai ES valstij nav pienākums uzņemt Latvijas ekonomiskos bÄ“gļus. Tā ir brÄ«vprātÄ«ga izvÄ“le, un nevajadzÄ“tu apšaubÄ«t šo valstu tiesÄ«bas jebkurā laikā palÅ«gt Latvijas imigrantus doties mājās. Tāpat vajadzÄ“tu šÄdas tiesÄ«bas paturÄ“t arÄ« sev.

Kāds iebildÄ«s, ka jautājums jau ir izlemts, un jākoncentrÄ“jas uz tā izpildi. BÄ“dÄ«gi, jo svešu un iekšÄ“ji nepieņemamu lÄ“mumu bezierunu izpilde ir sevišÄ·i raksturÄ«ga totalitāriem režīmiem. BrÄ«vi cilvÄ“ki tā nerÄ«kojas.

Novērtē šo rakstu:

0
0