Iesaki rakstu:

Ja kāds vÄ“l šaubÄ«jās par to, ka solidaritātes nodokļa apstrÄ«dÄ“šana Satversmes tiesā ir centralizÄ“ti organizÄ“ts pasākums, nu šÄ«s šaubas ir zudušas, - Pietiek šodien publicÄ“ fragmentus no pieteikumiem tiesai, kuri, kā redzams, tapuši faktiski „caur koppapÄ«ru”.

Kā zināms, Satversmes tiesa atradusi Ä«patnu veidu, kā noslepenot to uzņēmumu nosaukumus, kuru izcili labi apmaksātajai vadÄ«bai šogad ieviestais solidaritātes nodoklis nepatÄ«k tik ļoti, ka tie šai saistÄ«bā vÄ“rsušies Satversmes tiesā (attÄ“lā - Ä«pašu nepatiku pret nodokli paudušais SIA Lattelecom valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Juris Gulbis), - tā pasludinājusi šÄ«s ziņas par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, jo uzņēmumu nosaukumi esot „informācija par fizisko personu privāto dzÄ«vi”.

PÄ“c tam noskaidrojās, ka informācija par uzņēmumiem, kuriem Ä«paši nepatÄ«k solidaritātes nodoklis, Satversmes tiesā patiešÄm ir noslepenota, turklāt ar Ä«paši dÄ«vainu pamatojumu – informācija par uzņēmumu nosaukumiem un reÄ£istrācijas numuriem, pÄ“c tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieka Ulda Ķiņa domām, saturot ziņas par fizisku personu privāto dzÄ«vi.

Nu izrādās, ka Satversmes tiesa šo nostādni nav izdomājusi pati uz savu galvu, - uz to savos pieteikumos tiesai ir Ä«paši uzstājuši solidaritātes nodokli neieredzošie uzņēmumu vadÄ«tāji. Turklāt vienlaikus izrādÄ«jies arÄ«, ka šie pieteikumi ir viena vai dažu cilvÄ“ku radÄ«ti, bet pÄ“c tam vienkārši izdalÄ«ti visiem, ko izdevies saorganizÄ“t pieteikumu iesniegšanai tiesai.

Viens no „caur koppapÄ«ru” tapušajiem pieteikumiem iemeslus, kāpÄ“c nav atklājami pat solidaritātes nodokli neieredzošo uzņēmumu nosaukumi, uzskaita šÄdi:

„Pieteikuma iesniedzÄ“js uzskata, ka arÄ« informācija par pašu Pieteikuma iesniedzÄ“ju (vārds, uzvārds, personas kods un dzÄ«vesvietas adrese) ir tāda informācija, kas attiecas uz viņa privāto dzÄ«vi. Tas ir tādēļ, ka solidaritātes nodokļa likums attiecas uz augsti atalgotajiem darba ņēmÄ“jiem - t.i, ar ienākumiem virs 48 600 euro gadā -, kas visbiežāk ir uzņēmumu valdes vai padomes locekļi, par kuriem dati ir publiski pieejami Lursoft datubāzÄ“ vai komercreÄ£istrā.

Ja informācijai par pieteikuma iesniedzÄ“ju netiks noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas (vai komercnoslÄ“puma) statuss, tad jebkura persona varÄ“s iegÅ«t datus par darba devÄ“ja valdes un padomes locekļiem un izdarÄ«t secinājumu par viņu atalgojumu, piemÄ“ram, veicot datu salÄ«dzināšanu ar darba devÄ“ja gada pārskatu, kurā parasti ir atspoguļota informācija par uzņēmuma valdei vai padomei izmaksāto atlÄ«dzÄ«bu. Tas ļaus spekulÄ“t ar šiem datiem vai izmantot tos mantkārÄ«gos vai kādos citos nolÅ«kos.

TomÄ“r, pat šie dati netiks izmantoti iepriekš norādÄ«tājā veidā, ja Pieteikuma iesniedzÄ“js nav valdes vai padomes loceklis, tad tomÄ“r tas aizskars viņa tiesÄ«bas un intereses turpmāk norādÄ«to iemeslu dēļ.”

Kā zināms, pÄ“c tam, kad atklātÄ«bā parādÄ«jās ziņas, ka Satversmes tiesa nevÄ“loties atklāt to uzņēmumu nosaukumus, kuri tajā vÄ“rsušies pret šogad ieviesto solidaritātes nodokli, kas skar Ä«paši lielo algu saņēmÄ“jus, Pietiek pārstāvis vÄ“rsās Satversmes tiesā ar oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu. Turklāt, tā kā fizisku personu privātos datus aizsargā likums, Pietiek pārstāvis pieprasÄ«ja tikai un vienÄ«gi informāciju par uzņēmumiem.

„Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām vÄ“los no Satversmes tiesas saņemt šÄdu informāciju – visu to juridisko personu nosaukumus un reÄ£istrācijas numurus, pÄ“c kuru pieteikumiem Satversmes tiesa ierosinājusi lietas par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9.panta atbilstÄ«bu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam,” bija teikts Pietiek pārstāvja informācijas pieprasÄ«jumā Satversmes tiesā. Tā kā Satversmes tiesa šÄdu informāciju nesniedza, administratÄ«vā tiesa jau ir ierosinājusi administratÄ«vā pārkāpuma lietu.

Pirms Ķiņa šÄdu metodi jau bija izmÄ“Ä£inājusi Ilmāra RimšÄ“viča vadÄ«tā Latvijas Banka, lai mÄ“Ä£inātu slÄ“pt ziņas par tās vadÄ«bas saņemamo iespaidÄ«go atalgojumu, - tā savulaik tiesai mÄ“Ä£ināja apgalvot, ka šÄdā veidā tikšot aizskarta tās vadÄ«tāju personiskā dzÄ«ve.

Tagad, kā izrādās, ar Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieka šÄ gada 21. jÅ«lija rÄ«kojumu „iepriekš minÄ“to Satversmes tiesas lietu materiāliem uz vienu gadu noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss”, jo „minÄ“to lietu materiāli satur informāciju par fizisko personu privāto dzÄ«vi Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta otrās daļas 4. punkta izpratnÄ“”.

Ķiņa pieminÄ“tā likuma punkts nosaka, ka ierobežotas pieejamÄ«bas informācija ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. Savukārt konkrÄ“tais punkts nosaka, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma arÄ« informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi.

Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks savu oficiālo atbildi nekādi nav pamatojis un nav sniedzis arÄ« skaidrojumu, kādā tieši veidā uzņēmuma nosaukums un reÄ£istrācijas numurs saistāms ar kādas konkrÄ“tas fiziskas personas privāto dzÄ«vi. Taču Ķinis Ä«paši norādÄ«jis, ka arÄ« šÄ« viņa atbilde esot „uzskatāma par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju”.

Pietiek jau ir vairākkārt aprakstÄ«jis, kā, piemÄ“ram, SIA Lattelecom, kurā kontrolpakete joprojām formāli pieder Latvijas valstij, ir devusi savdabÄ«gu atbildi tās vadÄ«tāja Gulbja kaismÄ«gi kritizÄ“tajam „solidaritātes nodoklim”, - Gulbja atalgojums jau pÄ“rn, vÄ“l pirms nodokļa ieviešanas ir pārsniedzis pusmiljonu eiro, gada laikā pieaugot par vairāk nekā 100 tÅ«kstošiem eiro.

PagājušÄ gada rudenÄ« Pietiek aprakstÄ«ja, kā Lattelecom, kura valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Gulbis jau tad bija paudis gatavÄ«bu sÅ«dzÄ“t tiesā Latvijas valsti par jaunā solidaritātes nodokļa ieviešanu, pats veido "optimizācijas" shÄ“mas, lai izvairÄ«tos no nodokļiem. Vainu par nodokļu optimizÄ“šanu, atstājot darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dÄ“vÄ“tajā “pelÄ“kajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necÄ«nās ar Ä“nu ekonomiku un vÄ“l ieviesusi jaunu nodokli, kas liks par Gulbja ienākumiem valstij maksāt bÅ«tiski lielākas summas.

Lai samazinātu savas izmaksas par darbaspÄ“ka nodokļiem, Lattelecom jau pirms dažiem gadiem atlaida no darba visus montierus un ar tiem noslÄ“dza lÄ«gumus kā ar pašnodarbinātajiem.

Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) izteica aizrādÄ«jumu, ka šÄda prakse nav pieļaujama, Lattelecom nevis pieņēma montierus atpakaļ darbā, bet vienojās ar citu uzņēmumu, ka tas nodrošinās montieru pakalpojumus ārpakalpojumā. LÄ«dz ar to montieri bija spiesti pārslÄ“gt lÄ«gumus jau ar Lattelecom sadarbÄ«bas partneri, kurš arÄ« izvÄ“lÄ“jās tos piesaistÄ«t kā pašnodarbinātos. Ar šÄdu shÄ“mu Lattelecom bija izvairÄ«jies no VID pārmetumiem un nodrošinājis sev iespÄ“ju maksāt mazākus nodokļus par darbaspÄ“ku.

Pats Lattelecom apgalvo, ka šajā shÄ“mošanā neko sliktu nesaskatot, un uzsver, ka esot viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, kas godprātÄ«gi ievÄ“ro visas normatÄ«vo aktu prasÄ«bas.