Somijas piemÄ“rs - vai Latvijas mežu nÄkotne?
Viesturs Ķerus · 30.11.2017. · Komentāri (29)VÄ“l 2011. gadÄ LVMI "Silava" direktors JurÄ£is Jansons brÄ«dinÄja, ka galvenajÄ cirtÄ“ cÄ“rtamo koku caurmÄ“ra samazinÄšana var nojaukt Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamatus (lasÄ«t šeit). Tagad J. Jansons ir kļuvis arÄ« par AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsÄ“dÄ“tÄju un vienu no aktÄ«vÄkajiem galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄšanas aizstÄvjiem (lasÄ«t raksta beigÄs šeit).
Gan J. Jansons, gan viņa kolÄ“Ä£i šajÄs diskusijÄs mÄ“dz piesaukt Somiju kÄ labo piemÄ“ru, kur netiek ierobežots ne ciršanas caurmÄ“rs, ne vecums. PiemÄ“ram, kad vides NVO norÄdÄ«ja, ka koku ciršanas noteikumu grozÄ«jumu rezultÄtÄ LatvijÄ bÅ«s mazÄk vecu mežu un lielu koku, mazÄk mirušÄs koksnes, meži bÅ«s vienveidÄ«gÄki, palielinÄsies mežu fragmentÄcija, J. Jansona reakcija bija: "MÄ“s varam bÅ«t lepni par to, ka šÄdi riski nav, piemÄ“ram, somu zemÄ“ SomijÄ, kurÄ valsts vispÄr neregulÄ“ šÄda tipa jautÄjumus." Tad nu šoreiz aicinu iepazÄ«ties ar to, kÄ tad iet tajÄ somu zemÄ“ SomijÄ.
Latvijas un Somijas mežus visvieglÄk salÄ«dzinÄt, ielÅ«kojoties jaunÄkajÄ ziņojumÄ "State of Europe's Forests", bet statistika par bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu (tostarp mežos) atrodama lapÄ Biodiversity.fi. Šie arÄ« ir galvenie avoti, uz kuriem balstÄ«ta tÄlÄk sniegtÄ informÄcija.
Somija ir vismežainÄkÄ valsts EiropÄ - meži klÄj 73,1% tÄs teritorijas, un tÄpat kÄ EiropÄ kopumÄ Somijas mežu platÄ«ba palielinÄs. No visiem mežiem 70% ir privÄti (LatvijÄ - 48%). LikumsakarÄ«gi, ka arÄ« Somijas ekonomikÄ mežiem ir liela nozÄ«me - Somija ir otrajÄ vietÄ EiropÄ (aiz Latvijas) pÄ“c meža nozares devuma IKP.
Koksnes krÄja Somijas mežos ir 104,4 m3/ha, kamÄ“r LatvijÄ tÄ ir 198,2 m3/ha. Ja kÄdam par šo gribas sapriecÄties, jÄnorÄda, ka lielÄka krÄja uz meža hektÄru nekÄ LatvijÄ ir ne tikai IgaunijÄ un LietuvÄ, bet arÄ«, piemÄ“ram, DÄnijÄ, MaltÄ un NÄ«derlandÄ“.
Un, protams, arÄ« SomijÄ meža kopÄ“jÄ krÄja pieaug. Un, protams, arÄ« SomijÄ tiek nocirsts par pieaugumu mazÄks koksnes apjoms. TomÄ“r SomijÄ nocÄ“rt 73% pieauguma, bet LatvijÄ - tikai 65,2%. TÄtad redzam, ka mežsaimniecÄ«ba SomijÄ ir intensÄ«vÄka nekÄ pie mums. Un kÄ tad šÄda saimniekošanas intensitÄte ietekmÄ“jusi Somijas mežu dabas vÄ“rtÄ«bas?
ArÄ« SomijÄ saglabÄjies vien niecÄ«gs Ä«patsvars cilvÄ“ka neskartu mežu - 1% (kas gan ir vairÄk nekÄ LatvijÄ). Mežu, kuru vecums pÄrsniedz 100 gadus, 20. gs. 20. gados ZiemeļsomijÄ bija 65% no visiem mežiem, bet lÄ«dz 2010. gadam šÄdu mežu Ä«patsvars bija sarucis lÄ«dz 23%. DienvidsomijÄ jau 20. gados simtgadÄ«gu mežu bija atlicis vien 6%. TurpmÄkajos gados šo mežu platÄ«bas pieauga, taÄu pÄ“c 2000. gada tÄs atkal sarÅ«k, jo mežsaimniecÄ«ba tiek orientÄ“ta uz vecuma klašu izlÄ«dzinÄšanu.
Šeit vietÄ atzÄ«mÄ“t, ka, lai gan LatvijÄ 100 gadu vecumu pÄrsniegušu mežu platÄ«ba kopš 2004. gada stabili aug (ko nodrošinÄjusi galvenokÄrt mežu aizsardzÄ«ba, jo saimnieciskajos mežos šÄda pieauguma nav), šobrÄ«d pÄ“c šo mežu Ä«patsvara esam apmÄ“ram Dienvidsomijas lÄ«menÄ«.
ArÄ« SomijÄ mežus pÄ“c izciršanas atjauno, tÄtad mežs it kÄ nekur nepazÅ«d, tikai veca meža vietÄ nÄk jauns. Å…emot vÄ“rÄ to, ka arÄ« LatvijÄ kailcirtes reizÄ“m tiek attaisnotas ar dabisku traucÄ“jumu atdarinÄšanu, šeit vietÄ citÄts no Biodiversity.fi: "Jaunas apsaimniekotu mežu audzes parasti ir viena vecuma, un bieži tajÄs dominÄ“ viena koku suga. Tas tÄs padara sugÄm nabadzÄ«gas. TurpretÄ« dabiski traucÄ“jumi, piemÄ“ram, meža ugunsgrÄ“ki un vÄ“jgÄzes, rada jaunu mežu, kurÄ sastopama liela sugu daudzveidÄ«ba."
KÄ zinÄms, viens no mežu dabiskuma rÄdÄ«tÄjiem ir mirusÄ« koksne, kas tik bÅ«tiska daudzÄm ar mežu saistÄ«tajÄm sugÄm (tostarp putniem). Somijas mežos mirusÄ« koksne ir vien 5,7 m3/ha, šobrÄ«d LatvijÄ - 23,5 m3/ha. KÄ jau to varÄ“tu gaidÄ«t, aizsargÄtos mežos mirušÄs koksnes daudzums ir daudz lielÄks nekÄ komerciÄlos mežos.
AizsargÄtu mežu SomijÄ ir stipri vairÄk nekÄ LatvijÄ - visstingrÄkÄ aizsardzÄ«ba noteikta 8% mežu (LatvijÄ - 0,2%). TurklÄt SomijÄ stingri aizsargÄto mežu platÄ«ba pÄ“dÄ“jos 10 gados augusi, bet LatvijÄ - samazinÄjusies. Šeit gan jÄatzÄ«mÄ“ manu somu kolÄ“Ä£u aizdomas, ka gluži patiesa šÄ« optimistiskÄ statistika par Somiju nav. SavukÄrt Latvijas gadÄ«jumÄ skaitlis izskatÄs aizdomÄ«gi mazs, taÄu šÄdu statistiku ziņojumam "State of Europe's Forests" attiecÄ«gÄs valstis (Latvijas gadÄ«jumÄ - ZemkopÄ«bas ministrija) sniegušas.
TomÄ“r relatÄ«vi lielais aizsargÄtu mežu Ä«patsvars nav bijis pietiekams daudzu meža sugu populÄciju saglabÄšanai. KÄ jau vienmÄ“r no pÄrmaiņÄm vidÄ“ daļa sugu iegÅ«st, daļa zaudÄ“, bet apdraudÄ“to mežu sugu stÄvoklis SomijÄ turpina pasliktinÄties. Lai gan laikÄ starp 2000. un 2010. gadu 81 SarkanajÄ sarakstÄ iekļauta mežu suga tika pÄrkvalificÄ“ta uz mazÄka apdraudÄ“juma kategoriju, taÄu 108 sugu apdraudÄ“tÄ«bas kategorija tika paaugstinÄta.
Ar mežsaimniecÄ«bu saistÄ«ti faktori ir galvenie draudi 606 sugÄm, kas ir 74% visu apdraudÄ“to meža sugu. KÄ norÄda Biodiversity.fi, "mežsaimniecÄ«bas pasÄkumi ir gan samazinÄjuši svarÄ«gu dzÄ«votņu, piemÄ“ram, dabiskiem lÄ«dzÄ«gu vecu mežu, platÄ«bas, gan samazinÄjuši parastÄku meža dzÄ«votņu kvalitÄti".
KÄ redzams, SomijÄ piepildÄs tie riski, uz kuriem, runÄjot par koku ciršanas noteikumu grozÄ«jumiem LatvijÄ, norÄda vides organizÄcijas: vecu mežu platÄ«ba samazinÄs, mirušÄs koksnes ir mazÄk, meži kļūst vienveidÄ«gÄki, un tas viss atstÄj negatÄ«vu ietekmi uz meža iemÄ«tniekiem. Var jau bÅ«t, ka taisnÄ«ba J. Jansonam, ka mežu apsaimniekošanÄ no SkandinÄvijas esam atpalikuši par 50 gadiem, bet vismaz man ļoti negribÄ“tos šajÄ ziÅ†Ä somus panÄkt.
PÄrpublicÄ“ts no vkerus.blogspot.com