Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VÄ“l 2011. gadā LVMI "Silava" direktors JurÄ£is Jansons brÄ«dināja, ka galvenajā cirtÄ“ cÄ“rtamo koku caurmÄ“ra samazināšana var nojaukt Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamatus (lasÄ«t šeit). Tagad J. Jansons ir kļuvis arÄ« par AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsÄ“dÄ“tāju un vienu no aktÄ«vākajiem galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanas aizstāvjiem (lasÄ«t raksta beigās šeit).

Gan J. Jansons, gan viņa kolÄ“Ä£i šajās diskusijās mÄ“dz piesaukt Somiju kā labo piemÄ“ru, kur netiek ierobežots ne ciršanas caurmÄ“rs, ne vecums. PiemÄ“ram, kad vides NVO norādÄ«ja, ka koku ciršanas noteikumu grozÄ«jumu rezultātā Latvijā bÅ«s mazāk vecu mežu un lielu koku, mazāk mirušÄs koksnes, meži bÅ«s vienveidÄ«gāki, palielināsies mežu fragmentācija, J. Jansona reakcija bija: "MÄ“s varam bÅ«t lepni par to, ka šÄdi riski nav, piemÄ“ram, somu zemÄ“ Somijā, kurā valsts vispār neregulÄ“ šÄda tipa jautājumus." Tad nu šoreiz aicinu iepazÄ«ties ar to, kā tad iet tajā somu zemÄ“ Somijā.

Latvijas un Somijas mežus visvieglāk salÄ«dzināt, ielÅ«kojoties jaunākajā ziņojumā "State of Europe's Forests", bet statistika par bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu (tostarp mežos) atrodama lapā Biodiversity.fi. Šie arÄ« ir galvenie avoti, uz kuriem balstÄ«ta tālāk sniegtā informācija.

Somija ir vismežainākā valsts Eiropā - meži klāj 73,1% tās teritorijas, un tāpat kā Eiropā kopumā Somijas mežu platība palielinās. No visiem mežiem 70% ir privāti (Latvijā - 48%). Likumsakarīgi, ka arī Somijas ekonomikā mežiem ir liela nozīme - Somija ir otrajā vietā Eiropā (aiz Latvijas) pēc meža nozares devuma IKP.

Koksnes krāja Somijas mežos ir 104,4 m3/ha, kamÄ“r Latvijā tā ir 198,2 m3/ha. Ja kādam par šo gribas sapriecāties, jānorāda, ka lielāka krāja uz meža hektāru nekā Latvijā ir ne tikai Igaunijā un Lietuvā, bet arÄ«, piemÄ“ram, Dānijā, Maltā un NÄ«derlandÄ“.

Un, protams, arÄ« Somijā meža kopÄ“jā krāja pieaug. Un, protams, arÄ« Somijā tiek nocirsts par pieaugumu mazāks koksnes apjoms. TomÄ“r Somijā nocÄ“rt 73% pieauguma, bet Latvijā - tikai 65,2%. Tātad redzam, ka mežsaimniecÄ«ba Somijā ir intensÄ«vāka nekā pie mums. Un kā tad šÄda saimniekošanas intensitāte ietekmÄ“jusi Somijas mežu dabas vÄ“rtÄ«bas?

ArÄ« Somijā saglabājies vien niecÄ«gs Ä«patsvars cilvÄ“ka neskartu mežu - 1% (kas gan ir vairāk nekā Latvijā). Mežu, kuru vecums pārsniedz 100 gadus, 20. gs. 20. gados Ziemeļsomijā bija 65% no visiem mežiem, bet lÄ«dz 2010. gadam šÄdu mežu Ä«patsvars bija sarucis lÄ«dz 23%. Dienvidsomijā jau 20. gados simtgadÄ«gu mežu bija atlicis vien 6%. Turpmākajos gados šo mežu platÄ«bas pieauga, taču pÄ“c 2000. gada tās atkal sarÅ«k, jo mežsaimniecÄ«ba tiek orientÄ“ta uz vecuma klašu izlÄ«dzināšanu.

Šeit vietā atzÄ«mÄ“t, ka, lai gan Latvijā 100 gadu vecumu pārsniegušu mežu platÄ«ba kopš 2004. gada stabili aug (ko nodrošinājusi galvenokārt mežu aizsardzÄ«ba, jo saimnieciskajos mežos šÄda pieauguma nav), šobrÄ«d pÄ“c šo mežu Ä«patsvara esam apmÄ“ram Dienvidsomijas lÄ«menÄ«.

ArÄ« Somijā mežus pÄ“c izciršanas atjauno, tātad mežs it kā nekur nepazÅ«d, tikai veca meža vietā nāk jauns. Å…emot vÄ“rā to, ka arÄ« Latvijā kailcirtes reizÄ“m tiek attaisnotas ar dabisku traucÄ“jumu atdarināšanu, šeit vietā citāts no Biodiversity.fi: "Jaunas apsaimniekotu mežu audzes parasti ir viena vecuma, un bieži tajās dominÄ“ viena koku suga. Tas tās padara sugām nabadzÄ«gas. TurpretÄ« dabiski traucÄ“jumi, piemÄ“ram, meža ugunsgrÄ“ki un vÄ“jgāzes, rada jaunu mežu, kurā sastopama liela sugu daudzveidÄ«ba."

Kā zināms, viens no mežu dabiskuma rādÄ«tājiem ir mirusÄ« koksne, kas tik bÅ«tiska daudzām ar mežu saistÄ«tajām sugām (tostarp putniem). Somijas mežos mirusÄ« koksne ir vien 5,7 m3/ha, šobrÄ«d Latvijā - 23,5 m3/ha. Kā jau to varÄ“tu gaidÄ«t, aizsargātos mežos mirušÄs koksnes daudzums ir daudz lielāks nekā komerciālos mežos.

Aizsargātu mežu Somijā ir stipri vairāk nekā Latvijā - visstingrākā aizsardzÄ«ba noteikta 8% mežu (Latvijā - 0,2%). Turklāt Somijā stingri aizsargāto mežu platÄ«ba pÄ“dÄ“jos 10 gados augusi, bet Latvijā - samazinājusies. Šeit gan jāatzÄ«mÄ“ manu somu kolÄ“Ä£u aizdomas, ka gluži patiesa šÄ« optimistiskā statistika par Somiju nav. Savukārt Latvijas gadÄ«jumā skaitlis izskatās aizdomÄ«gi mazs, taču šÄdu statistiku ziņojumam "State of Europe's Forests" attiecÄ«gās valstis (Latvijas gadÄ«jumā - ZemkopÄ«bas ministrija) sniegušas.

TomÄ“r relatÄ«vi lielais aizsargātu mežu Ä«patsvars nav bijis pietiekams daudzu meža sugu populāciju saglabāšanai. Kā jau vienmÄ“r no pārmaiņām vidÄ“ daļa sugu iegÅ«st, daļa zaudÄ“, bet apdraudÄ“to mežu sugu stāvoklis Somijā turpina pasliktināties. Lai gan laikā starp 2000. un 2010. gadu 81 Sarkanajā sarakstā iekļauta mežu suga tika pārkvalificÄ“ta uz mazāka apdraudÄ“juma kategoriju, taču 108 sugu apdraudÄ“tÄ«bas kategorija tika paaugstināta.

Ar mežsaimniecÄ«bu saistÄ«ti faktori ir galvenie draudi 606 sugām, kas ir 74% visu apdraudÄ“to meža sugu. Kā norāda Biodiversity.fi, "mežsaimniecÄ«bas pasākumi ir gan samazinājuši svarÄ«gu dzÄ«votņu, piemÄ“ram, dabiskiem lÄ«dzÄ«gu vecu mežu, platÄ«bas, gan samazinājuši parastāku meža dzÄ«votņu kvalitāti".

Kā redzams, Somijā piepildās tie riski, uz kuriem, runājot par koku ciršanas noteikumu grozÄ«jumiem Latvijā, norāda vides organizācijas: vecu mežu platÄ«ba samazinās, mirušÄs koksnes ir mazāk, meži kļūst vienveidÄ«gāki, un tas viss atstāj negatÄ«vu ietekmi uz meža iemÄ«tniekiem. Var jau bÅ«t, ka taisnÄ«ba J. Jansonam, ka mežu apsaimniekošanā no Skandināvijas esam atpalikuši par 50 gadiem, bet vismaz man ļoti negribÄ“tos šajā ziņā somus panākt.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0