Iesaki rakstu:

Izrādās, miljoniem vÄ“rtās ArÄ“nas RÄ«ga kapitāldaļas nav bijis vienÄ«gais Ä«pašums, kas ticis izkrāpts uzņēmÄ“jam Igoram Ivanovam Ä«si pirms viņa apcietināšanas 2008. gada martā un pÄ“c tam, izkrāpÄ“jiem acÄ«mredzami rÄ“Ä·inoties, ka no cietuma viņš vairs neiznāks. Spānijas tiesa ir oficiāli sākusi kriminālprocesu par Ivanovam TenerifÄ“ piederÄ“juša Ä«pašuma izkrāpšanu, kurā formāli lielākā loma bijusi nekustamo Ä«pašumu jomā savulaik pazÄ«stamās Demjanovu Ä£imenes pārstāvei Staļinai Demjanovai.

Kā rāda Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti, šÄ gada septembra sākumā Ivanovs vÄ“rsies Valsts policijā ar pieteikumu, lÅ«dzot sākt kriminālprocesu par nekustamā Ä«pašuma izkrāpšanu, izmantojot viltotu Ä£enerālpilnvaru. „PÄ“c atbrÄ«vošanās no brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda izciešanas vietas esmu konstatÄ“jis virkni krāpšanas gadÄ«jumu, kad, izmantojot viltotus dokumentus, personām darbojoties grupā, ir izkrāpta man, Igoram Ivanovam piederošÄ manta un Ä«pašumi ne tikai Latvijā, bet arÄ« ārzemÄ“s,” teikts dokumentā.

Kā pieteikumā aprakstÄ«jis Ivanovs, viņam Kanāriju salās, TenerifÄ“, Adehes pilsÄ“tā piederÄ“jušais pusotru miljonu eiro vÄ“rtais nekustamais Ä«pašums izkrāpts, izmantojot viltotu pilnvaru, kas sagatavota 2007. gada 22. oktobrÄ« pie zvÄ“rinātas notāres Ingunas Bobrovskas.

2007.gada 31.oktobrÄ« 1938. gadā dzimusÄ« Staļina Demjanova kopā ar Vladimiru Demjanovu un Oļegu Demjanovu, izmantojot šo viltoto pilnvaru, ir Ä·Ä“rušies pie Ä«pašuma pārreÄ£istrÄ“šanas uz Oļega Demjanova un Vladimira Demjanova vārda, un pārreÄ£istrÄ“šana sekmÄ«gi noslÄ“gusies 2008.gada 17.janvārÄ« – pusotru mÄ“nesi pirms Ivanova apcietināšanas. Turklāt Demjanovi ir piesavinājušies ne tikai paša Ivanova, bet arÄ« viņa sievas Ellas Ivanovas Ä«pašumtiesÄ«bas.

No pieteikuma izriet, ka Ivanovs pÄ“c atbrÄ«vošanas no cietuma ir sācis pārskatÄ«t savu finansiālo stāvokli un ar pārsteigumu secinājis, ka gandrÄ«z no visiem Ä«pašumiem ir ticis „atbrÄ«vots”, turklāt liela loma šajā „atbrÄ«vošanā” ir bijusi tieši pie notāres Bobrovskas apstiprinātajai pilnvarai.

„Biju šokÄ“ts par šÄdas Ä¢enerālpilnvaras esamÄ«bu un par pilnvaras saturu. ŠÄdu pilnvaru es, Igors Ivanovs, neesmu izdevis un neesmu parakstÄ«jis. Uz Ä¢enerālpilnvaras esošo parakstu, ko apliecinājusi zvÄ“rināta notāre IngÅ«na Bobrovska, neesmu izpildÄ«jis es - tas nav mans, Igora Ivanova, paraksts. Uz Ä£enerālpilnvaras esošais paraksts, kas it kā izpildÄ«ts manā, Igora Ivanova, vārdā, ir viltots,” pieteikumā policijai raksta Ivanovs.

Dokumentā Ivanovs tāpat minÄ“jis, ka ar Staļinu Demjanovu nekad nav ticies, viņiem nekad nekādi darÄ«jumi nav bijuši un nekad viņa nav bijusi Ivanova uzticÄ«bas persona, lai viņš viņai varÄ“tu izdot šÄda satura un apjoma pilnvaru: „Tāpat vÄ“l viens pierādÄ«jums tam, ka minÄ“tais Ä«pašums man un E. Ivanovai ir ticis izkrāpts, izmantojot viltotu notariālu aktu, ir tas, ka Staļina Demjanova mums piederošo Ä«pašumu ir pārreÄ£istrÄ“jusi savam vÄ«ram Vladimiram Demjanovam un dÄ“lam Oļegam Demjanovam - tātad sev saistÄ«tām personām - bez norÄ“Ä·ina par Ä«pašuma iegādi.”

 ZÄ«mÄ«gi, ka, ierodoties pie notāra AdehÄ“, Demjanovu Ä£imenes pārstāvji notāram paziņojuši, ka norÄ“Ä·ins par nekustamā Ä«pašuma pārdošanu esot noticis ar bankas pārskaitÄ«jumu 2007.gada 22.oktobrÄ«, taču notāram pārskaitÄ«jumu (norÄ“Ä·inu-pirkuma samaksu) apliecinošus dokumentus nav uzrādÄ«juši. Turklāt pilnvarā pat nav bijis norādÄ«ts ne Ä«pašuma kadastra numurs, ne nodalÄ«juma numurs.

KamÄ“r Latvijas policija jau divus mÄ“nešus saistÄ«bā ar šo iesniegumu veic resorisko pārbaudi un kriminālprocesu nav sākusi, daudz operatÄ«vāk ir rÄ«kojušÄs tiesÄ«bsargāšanas iestādes Spānijā. Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti liecina, ka lieta par Ä«pašuma izkrāpšanu ir sākta un nodota Santa Krusas de Tenerifes Aronas pilsÄ“tas krimināltiesai.

Savukārt jau pÄ“c šÄ«s lietas sākšanas Spānijā Latvijas Kriminālpolicijas OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldei, kurā Ivanova iesniegums ir „resoriski pārbaudÄ«ts” jau divus mÄ“nešus, ir nācies Spānijas tiesas materiālus pievienot savas resoriskās pārbaudes lietai.

Kā zināms, pašlaik policijā jau ir sākts kriminālprocess saistÄ«bā ar 35% SIA ArÄ“na RÄ«ga kapitāldaļu izkrāpšanu, un šÄ«s kapitāldaļas ir arestÄ“tas kā ar kriminālprocesu saistÄ«ta manta, kas iegÅ«ta noziedzÄ«gā ceļā.

Kopš 2006. gada beigām ArÄ“na RÄ«ga bija pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tā uzņēmÄ“ja Ivanova publiski zināmais vÄ“rtÄ«gākais Ä«pašums, - tad viņš no bÅ«vuzņēmuma Merks 100% SIA ArÄ“na RÄ«ga kapitāldaļu iegādājās par 17,61 miljonu eiro.

2008. gada 3. martā Ivanovs tika aizturÄ“ts aizdomās par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavÄ«bas organizÄ“šanu, un divas dienas vÄ“lāk viņu ar tiesas lÄ“mumu oficiāli apcietināja. Savukārt mÄ“nesi vÄ“lāk ar atsauci uz Lursoft datu bāzi Baltic Screen informÄ“ja, ka aizturÄ“šana un apcietināšana Ivanovam nav traucÄ“jusi nedēļu vÄ“lāk atbrÄ«voties no tolaik viņam piederošajiem 35% kapitāldaļu ArÄ“nā RÄ«ga.

Publiskie dati tobrÄ«d rādÄ«ja, ka par šo kapitāldaļu jauno Ä«pašnieku ir kļuvis Ivanova ilggadÄ“jais kompanjons Genādijs Bondariks: iepriekš viņa Ä«pašumā bija 25% ArÄ“nas RÄ«ga kapitāldaļu, bet no 11.marta atbilstoši Uzņēmumu reÄ£istra datiem to apjoms bija palielinājies lÄ«dz 60%.

Jau tolaik radās jautājums – kā, atrodoties apcietinājumā, Ivanovs spÄ“jis noorganizÄ“t kapitāldaļu nodošanu savam kompanjonam. Taču 2008. gadā šai tÄ“mai turpinājuma nebija: kaut gan neviens no četriem apsÅ«dzÄ“tajiem savu vainu neatzina, RÄ«gas apgabaltiesa Ivanovam 2009. gada nogalÄ“ piesprieda divpadsmitarpus gadu cietumsodu, bet ar ArÄ“nas RÄ«ga Ä«pašumtiesÄ«bām tupinājās publiski neizskaidrotas darbÄ«bas.

Taču šÄ gada 28. aprÄ«lÄ« tika sākts kriminālprocess pÄ“c Krimināllikuma 177. panta trešÄs daļas par „iespÄ“jamu krāpšanas faktu no iespÄ“jams, Genadija Bondarika puses, viltojot dokumentus par Ivanovam piederošo SIA ArÄ“na RÄ«ga kapitāldaļu atsavināšanu, un zvÄ“rinātas notāres puses, izsniedzot viltotu universālpilnvaru pārstāvÄ“t un brÄ«vi rÄ«koties ar Ivanovam piederošo mantu”. Savukārt pats Ivanovs šÄ gada 6. jÅ«nijā šÄ« kriminālprocesa ietvaros atzÄ«ts par cietušo.

Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti, kas ir bijuši pamatā kriminālprocesa sākšanai, rāda, ka 2008. gada marta sākumā notikusÄ« Ivanovam piederÄ“jušo ArÄ“nas RÄ«ga 35% kapitāldaļu pāriešana Bondarika Ä«pašumā ir notikusi, izmantojot primitÄ«vu shÄ“mu, kuras pamatā, iespÄ“jams, bijis aprÄ“Ä·ins, ka Ivanovs no cietuma nekad neiznāks un nekādas pretenzijas neizvirzÄ«s.

Kā jau minÄ“ts, Ivanovs aizdomās par sievas slepkavÄ«bas organizÄ“šanu tika aizturÄ“ts 3. martā, pÄ“c tam divas dienas pavadÄ«ja iepriekšÄ“jās aizturÄ“šanas izolatorā, no kurienes tika konvojÄ“ts uz tiesu un tad oficiāli apcietināts. Taču dokumenti, kuri tikuši iesniegti Uzņēmumu reÄ£istram, ir liecinājuši, ka dienu pÄ“c aizturÄ“šanas – tātad laikā, kad atradās izolatorā – Ivanovs esot parakstÄ«jis ArÄ“nas RÄ«ga pamatkapitāla daļu pirkuma lÄ«gumu, tās pārdodot Bondarikam par 6,17 miljoniem eiro.

„No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2008. gada 4. martā Igors Ivanovs nav parakstÄ«jis un nevarÄ“ja parakstÄ«t SIA ArÄ“na RÄ«ga pamatkapitāla daļu pirkuma lÄ«gumu saskaņā ar kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbÄ«bām, kas tika veiktas no 2008. gada 3. marta lÄ«dz 2008. gada 5. martam,” – tā šis fakts aprakstÄ«ts Valsts policijas šÄ gada 3. jÅ«lija lÄ“mumā par aresta uzlikšanu ArÄ“nas RÄ«ga kapitāldaļām, ko apstiprinājusi izmeklÄ“šanas tiesnese.

Turklāt tie nav vienÄ«gi Ä«patnie fakti saistÄ«bā ar šo pirkuma lÄ«gumu: šÄ·ietamais Ivanova liktais paraksts zem lÄ«guma izskatās pilnÄ«gi citāds nekā citos viņa patiešÄm parakstÄ«tos dokumentos, bet lÄ«gumā minÄ“tie 6,17 miljoni eiro, kas Bondarikam uz Ivanova bankas kontu bija jāpārskaita 30 dienu laikā, nav pārskaitÄ«ti vÄ“l pašlaik.

Dokumenti rāda, ka tikpat veikli Ivanovs ticis „atbrÄ«vots” arÄ« no citiem Ä«pašumiem, un arÄ« šajos darÄ«jumos saskatāmas lÄ«dzÄ«gas „dÄ«vainÄ«bas”.

Kriminālprocesa materiālos atrodas arÄ« universālpilnvara, ko Ivanovs pie jau pieminÄ“tās notāres Bobrovskas par labu Bondarikam it kā apstiprinājis 2007. gada 18. jÅ«nijā. Taču... vienlaikus šajos materiālos ir arÄ« apliecinājums, ka no 12. lÄ«dz 19. jÅ«nijam Ivanovs atradies ÄŒehijas Republikā.

Turklāt šÄ«s pašas oficiāli apstiprinātās pilnvaras apakšÄ ir redzams apliecinājums, ka 2007. gada 22. martā no tās esot izsniegts pirmais izraksts. Tiesa, kā jau minÄ“ts, pati pilnvara oficiāli izsniegta gandrÄ«z trÄ«s mÄ“nešus vÄ“lāk – 18. jÅ«nijā.

„Pieredze rāda, ka parasti, veicot dažādas prettiesiskas rÄ«cÄ«bas ar dokumentiem Ä«pašumtiesÄ«bu jomā, iesaistÄ«tās personas parÅ«pÄ“jas par to, lai vismaz no formālā viedokļa nerastos jautājumi. TurpretÄ« šajā gadÄ«jumā rodas iespaids – vai nu dokumenti ir „kārtoti” milzÄ«gā steigā, vai arÄ« iespÄ“jamās noziedzÄ«gajās darbÄ«bās iesaistÄ«tie nav uztraukušies par to, ka apkrāptā persona kādreiz varÄ“tu izteikt viņiem pretenzijas,” – tā Pietiek šos faktus vispārÄ«gi komentÄ“ja kāds jau pensionÄ“ts Kriminālpolicijas darbinieks.

AtklātÄ«bā jau nonākuši fakti liek domāt, ka ticama varÄ“tu bÅ«t arÄ« otrā versija. Tiesa pagājušÄ gada augustā bijušajai RÄ«gas Centrālcietuma DrošÄ«bas daļas darbiniecei Tatjanai Smoļakovai piesprieda 10 gadu un 2 mÄ“nešu cietumsodu par Ivanova slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājuma organizÄ“šanu, bet RÄ«gas apgabaltiesa šÄ gada oktobrÄ« šo sodu samazināja lÄ«dz deviņiem gadiem.

OrganizÄ“šana gan nebija veiksmÄ«ga, taču izdošanās gadÄ«jumā tā nebÅ«tu pirmā Ä«patnā nāve Centrālcietuma 365. kamerā, kur mita Ivanovs: 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pÄ“kšÅ†i un strauji nomira ieslodzÄ«tais Aleksandrs Dudkins.

"Par A. Dudkina nāves faktu RÄ«gas Centrālcietumā tika uzsākts kriminālprocess, un izmeklÄ“šanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbÄ«ga un iestājusies sirds slimÄ«bas rezultātā," - šÄds ir IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes oficiālais slÄ“dziens. Tas, vai ir tikusi veikta ekspertÄ«ze un kas to veicis, gan netiek atklāts.

Taču nāve "sirds slimÄ«bas rezultātā" ieslodzÄ«tajam iestājās pÄ“c tam, kad Dudkins izdzÄ“ris Ivanovam paredzÄ“tu buljona krÅ«zÄ«ti. "Domāju, tāpÄ“c, ka buljons bija paredzÄ“ts man, ārsti atnāca pÄ“c 35-40 minÅ«tÄ“m pat bez medicÄ«niskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris," - šÄda ir versija Pietiek rÄ«cÄ«bā esošajās Ivanova ar roku rakstÄ«tajās liecÄ«bās, kurās viņš izsaka skaidru pārliecÄ«bu - buljons bijis nāvÄ“jošs un bijis paredzÄ“ts viņam.

Jau 2011. gada 9. februārÄ«, "pamatojoties uz DrošÄ«bas policijas ziņojumu par operatÄ«vā ceļā iegÅ«tu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbÄ«bas no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ä»ebedeva puses, lai organizÄ“tu Igora Ivanova slepkavÄ«bu", tika sākts kriminālprocess pÄ“c Krimināllikuma panta par slepkavÄ«bu (faktiski - slepkavÄ«bas organizÄ“šanu).

Smoļakova bija RÄ«gas Centrālcietuma DrošÄ«bas daļas vecākā inspektore, savukārt Ä»ebedevs savulaik ir bijis Ivanova biznesa partnera, jau pieminÄ“tā Bondarika apsardzes vadÄ«tājs. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk nekā puskilometra attālumā no Ivanovu Ä£imenes mājas, kur 2008. gadā notika E. Ivanovas slepkavÄ«ba.

Jebkāda informācija par prāvu bija noslepenota, pirmās instances tiesa notika aiz slÄ“gtām durvÄ«m, taču Pietiek rÄ«cÄ«bā ir Smoļakovas izmeklÄ“šanas laikā sniegta liecÄ«ba: "Sarunas laikā Ä»ebedevs pateica, ka lieli cilvÄ“ki, kuri ir ieinteresÄ“ti Igora Ivanova slepkavÄ«bā un par tās veikšanu ir liela nauda. Ä»ebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavÄ«bu šie cilvÄ“ki var samaksāt 100 000, kādā naudas mÄ“rvienÄ«bā, es neatceros..."