Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“dÄ“jā laikā atkal aktualizÄ“jusies situācija Ukrainas – Krievijas pierobežā. Šajā reizÄ“ es sākšu nedaudz no cita skata punkta. Kā domājat - zaÄ·is spÄ“j saprast, ko saka lapsa, vai lapsa to, ko saka tÄ«Ä£eris? Tā arÄ«, vai huligāns un bandÄ«ts spÄ“j saprast klasisko diplomātiju un politkorektumu? Es domāju, ka ne.

Politkorekti var teikt - brÅ«ns organisks izstrādājums, tomÄ“r tas kurš negrasās un nespÄ“j politkorekti domāt un runāt, stāvÄ“s un klausÄ«sies ar lielām acÄ«m, bet, ja viņam pateiksi – sÅ«… - to viņš sapratÄ«s uzreiz, pareizi, turklāt, bez jebkādas vilcināšanās.

AttiecÄ«gi – ierastā diplomātija Putina Krievijas gadÄ«jumā vienkārši nestrādās, jo tā nav valoda, ko tā saprot. Diemžēl. Kā citādāk var saprast Kremļa paziņojumus, ko darÄ«t vai nedarÄ«t Ukrainai, vienlaikus koncentrÄ“jot savu armiju pierobežā, analoÄ£iski kā bija iepriekš un pirms Krimas okupÄ“šanas?

Nevienam jau sen nav noslÄ“pums, ka Krievija ar savu bruņojumu un karavÄ«riem bija kā konflikta Ukrainā iniciÄ“tāja un arÄ« tagad tā turpina militāri atbalstÄ«t separātistus. Bez nodrošināšanas ar cilvÄ“kresursiem un bruņojumu Kremlis aktÄ«vi jau sen darbojās, lai arÄ« nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā arÄ« politiski varÄ“tu mÄ“Ä£ināt panākt sev vajadzÄ«go rezultātu.

Viens no piemÄ“riem. Putins 2019.gada 24.aprÄ«lÄ« parakstÄ«ja rÄ«kojumu par Krievijas pasu piešÄ·iršanu vienkāršotā kārtÄ«bā iedzÄ«votājiem Krievijas okupÄ“tajā Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļā. VÄ“lāk šÄ« dokumenta darbÄ«ba tika attiecināta uz visu Donbasa teritoriju. Nepilna gada laikā Krievijas pilsonÄ«bu saņēmuši 136 000 Krievijas okupÄ“to Donbasa rajonu iedzÄ«votāju, kā arÄ« 60 000 Kijevas kontrolÄ“ esošo Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas iedzÄ«votāju.1 Tas nekas, ka Krievija tur radÄ«ja augsni, lai cilvÄ“ki izdzÄ«votu tikai tad, ja pieņemtu Krievijas pilsonÄ«bu.

LÄ«dz ar to Krievija jau savlaicÄ«gi radÄ«ja “augsni”. Tā Krievijas prezidenta administrācijas vadÄ«tāja vietnieks Dmitrijs Kozaks ceturtdien paziņojis, ka "atkarÄ«bā no konflikta mÄ“rogiem Maskava var bÅ«t spiesta aizstāvÄ“t savus pilsoņus" Austrumukrainā. Kozaks piebildis, ka karadarbÄ«bas uzsākšana pret Krievijas uzturÄ“tajām kaujinieku bandām no Kijevas puses "bÅ«s Ukrainas gala sākums". Viņš arÄ« brÄ«dinājis, ka Ukrainas iestāšanās NATO novedÄ«s pie valsts sabrukuma. 2 

Tam visam kā sava veida “kronis” nāca Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova mudinājums citām valstÄ«m atturÄ“ties no bruņojuma piegādÄ“m Ukrainai.3

Tagad visu notikušo izstāstÄ«šu tautas valodā.

Putins iebruka Ukrainā, bet, lai tas nebÅ«tu pārāk uzkrÄ«toši, armijniekus nosauca par brÄ«vprātÄ«gajiem, pārģērba formās bez atpazÄ«šanās zÄ«mÄ“m, iedeva nepieciešamo bruņojumu. Krimu ieņēma, bet Donbasā pilnÄ«bā nesanāca, kā cerÄ“ts. MÄ“rÄ·is tika sasniegts – sabiedrÄ«bas pašapziņu pacÄ“la, tas nekas, ka lielākā daļa Krievijas iedzÄ«votāju dzÄ«vo slikti, bet – mÄ“s tak uzvarÄ“tāji. Lai šÄ« apziņa silda sirdis un nedomā par muļķībam. Proti, ka Putins jānomaina.

Lai arÄ« tagad panāktu ukraiņu piekāpšanos, pārdislocÄ“ ievÄ“rojamus militāros spÄ“kus, liekot saprast, kas sagaida, ja nepiekāpsies. Īsāk sakot – izrāda savu spÄ“ku. Putina diplomātijas pamatprincips - klaji noliegt, ja kāds pieÄ·er vai pat domā, ka Krievija kaut ko dara ne tā, bet nekavÄ“joties pamācÄ«t visus citus, ko un kā darÄ«t, protams, atbilstoši Krievijas interesÄ“m. Tamdēļ – aicinājums citām valstÄ«m nepārdot bruņojumu ukraiņiem, jo apbruņotu pretinieku tak grÅ«tāk piekaut. Tā arÄ« – pasarg, dies, ja Ukraina iestāsies NATO. Tad Krievijai viss zudis.

Te kādam radÄ«sies jautājums - ko tad darÄ«t? Kā pateikt Putinam tā, lai pat arÄ« viņš saprot. Atbilde visnotaļ vienkārša – tikai tādā valodā, kādā viņš pats runā.

Ja Krievijas iekšÄ“ja lieta ir sava karaspÄ“ka pārdislokācija, tad Ukrainas iekšÄ“ja lieta ir, kādās organizācijās stāties un kādu valstu karavÄ«rus ielaist savā valstÄ«. Valoda pret Putinu vienkārša - pienācÄ«gā attālumā no robežas, lai nevarÄ“tu spekulÄ“t par iespÄ“jama uzbrukuma placdarma radÄ«šanu, Ukrainā dislocÄ“t pÄ“c iespÄ“jas plašÄku militāro kontingentu un lielākā skaitā. Ä€rvalstÄ«m nodrošināt Ukrainas armijai ar mÅ«sdienÄ«gām ieroču un bruņojumu sistÄ“mām. Jo vairāk, jo labāk.

Te ļoti labs atbalsts bÅ«tu no Turcijas ar droniem. Visi vÄ“l var labi atcerÄ“ties, ka ar dronu palÄ«dzÄ«bu jau Krievijas tehnika tika iznÄ«cināta Kalnu Karabahā. Savukārt valstis, kuras nosÅ«tÄ«jušas savu militāro kontingentu paziņotu, uzbrukums kaut vienam karavÄ«ram uzskatāms par uzbrukumu valstij. Ar visām no tā izrietošÄm sekām.

Valoda bÅ«tu saprotama un nepārprotama. Ar domu – lÄ«dÄ«si mums virsÅ«, dabÅ«si pa zobiem un smagi. SÄ“dÄ“si savā pusÄ“, viss kārtÄ«bā – par draugiem uzreiz nekļūsim, bet lÄ«dzās pastāvÄ“t varam.

1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-pieskirusi-pilsonibu-teju-200-000-donbasa-iedzivotaju.d?id=51761973

2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-var-but-spiesta-aizstavet-savus-pilsonus-donbasa-pazino-kremlis.d?id=53090857

3 https://www.apollo.lv/7223382/krievija-aicina-nepardot-brunojumu-ukrainai

Novērtē šo rakstu:

0
0