Iesaki rakstu:

Uz afišas internetā bija rakstÄ«ts, ka jābÅ«t potÄ“tam. Esmu pilsÄ“tā, un draugs pārliecina aiziet un pamÄ“Ä£ināt tik un tā. Pie ieejas saka, ka var arÄ« nepotÄ“tie. Ir drāšu žoga nodalÄ«jums starp šÄ·irām, bet var brÄ«vi staigāt turpu šurpu pa atvÄ“rumu vidÅ«. Katrai šÄ·irai iedod uzkrÄ«tošu, savas krāsas atstarojošu aproci (nepotÄ“tajiem rozā). Lai dabÅ«tu zilo potÄ“tā aproci, jāuzrāda “čips” - digitālais sertifikāts telefonā. Pieņemu, ka nepotÄ“tie nevar otrā pusÄ“ iet, nemÄ“Ä£inu. NepotÄ“to puses novietojums ir feināks, vairums cilvÄ“ku ir nepotÄ“to pusÄ“. SajÅ«ta dÄ«vaina. Tas ir smieklÄ«gi un nieks tikai šÄ« mierÄ«gā vakara ietvaros. Jebkādā plašÄkā kontekstā tas ir neprāts.

VienÄ«gais, kas šo vakaru šÄ·ir no drausmÄ«ga vakara, ir viens, vienÄ«gs cilvÄ“ks, varbÅ«t pašvaldÄ«bas policists, kas uzstās uz striktu noteikumu ievÄ“rošanu. Viena cilvÄ“ka dēļ šis mierÄ«gais vakars var kļūt par vakaru, kad mÄ“s spriedÄ«sim viens par otru pÄ“c aproces krāsas. Un pat šovakar es gribot negribot skatos uz to, kādas krāsas aproces katram ir.

Aproces neatklāj mÅ«su politisko nostāju, aproces neatklāj mÅ«su piesliešanos kādai idejai, kuru esam paši izvÄ“lÄ“jušies. Aproces atklāj, vai mÄ“s esam pakļāvuši savu Ä·ermeni kādai medicÄ«niskai procedÅ«rai, vai mÄ“s esam pakļāvuši sevi vÄ“l eksperimentālā stadijā esošai vakcÄ«nai. Aproces neatklāj, vai esam to darÄ«juši piespiedu vai brÄ«vprātÄ«gā kārtā. PÄ“c sava ārsta ieteikuma vai pretÄ“ji sava ārsta ieteikumam.

Aproces neatklāj, vai piederam kādai riska grupai, kurai vakcinÄ“ties bÅ«tu Ä«paši ieteicams. Aproces sadala mÅ«s divās vai trÄ«s kategorijās (bija vÄ“l trešÄs krāsas — gaiši zilas — aproces, bet nezinu, ko tās iezÄ«mÄ“ja), piederÄ«bu kurām afišÄ“t vai neafišÄ“t mÄ“s neesam izvÄ“lÄ“jušies — tas mums ir uzspiests. Vara mums ir piespiedusi valkāt atšÄ·irÄ«bas zÄ«mes pÄ“c piederÄ«bas vieni vai citai no augšas noteiktai šÄ·irai.

ŠÄ·irošanā speram vÄ“l tikai pirmos solÄ«šus. Nekādus kautiņus vai asas vārdu pārmaiņas starp šÄ·irām šodien neredz. Bet kādā citā ziņā mÄ“s speram jau kārtÄ“jos milzu soļus totalitāras valsts virzienā  — tādā, kur likumi tiek ievÄ“roti tikai represÄ“jošas varas vai ziņojošu lÄ«dzpilsoņu klātbÅ«tnÄ“. Un tā ir izlikšanās spÄ“le, kuru turpinām pilnveidot. MÄ“s atkal izliekamies. MÄ“s turpinām veidot savas sirdsapziņas aplokos izņēmuma gadÄ«jumus.

MÄ“s izliekamies, ka apmeklÄ“jam pasākumu, kurā tiek ievÄ“roti valstÄ« noteiktie ierobežojumi. MÄ“s izliekamies, ka ievÄ“rojam likumus. MÄ“s nevarÄ“sim stāstÄ«t par savu dalÄ«bu šajā koncertā, jo zinām, ka nebija viss kārtÄ«bā. MÄ“s nevarÄ“sim atklāti aizrādÄ«t kādam citam, kad tas darÄ«s ko nelikumÄ«gu vai netaisnÄ«gu, jo paši bÅ«sim jau pārdevušies viena vai kāda cita personÄ«ga labuma dēļ.

MÅ«ziÄ·i, kas paziņojuši, ka šovasar nepiedalÄ«sies šajā izlikšanās spÄ“lÄ«tÄ“, ir pelnÄ«juši visaugstāko atzinÄ«bu un mÅ«su pateicÄ«bas ziedojumus. Bet vislielāko atzinÄ«bu ir pelnÄ«juši tie mÅ«ziÄ·i, kas ir bijuši tautas pusÄ“ vÄ“l no pagājušÄ gada, kad reizÄ“ ar protestÄ“jošo sabiedrÄ«bas daļu ir tikuši nosaukti par kartupeļiem. Nevis tikai tie, kas modušies tagad, kad jaunie nodokļi iegriež viņiem personÄ«gi.

SabiedrÄ«bas morāle tiek grauta katru dienu, ko savu vājÄ«bu dēļ piedalāmies šajā izlikšanās spÄ“lÄ“. Katrs pasākums, kurā es piedalos pretÄ“ji savai pārliecÄ«bai, padara mani par lielāku divkosi un mazina manas tiesÄ«bas morāli iebilst.