Iesaki rakstu:

AizvadÄ«tajā nedēļā LR Ä£enerālprokurors Ä’riks Kalnmeiers publiski skarbi izteicās par Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja operatÄ«vajiem darbiniekiem, kuri „turpina uzskatÄ«t, ka uz viņiem normatÄ«vais regulÄ“jums neattiecas, jo, redziet, viņi apkaro korupciju”, un atklātÄ«bā nonāca ziņas, ka pÄ“c prokurora iesnieguma KNAB sāktas vairākas disciplinārlietas tieši par OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma un speciālo instrukciju pārkāpumiem – viena no tām arÄ« pret bÄ“dÄ«gi slaveno KNAB operatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tāju Juri Jurašu (attÄ“lā). Šai saistÄ«bā Pietiek šodien publicÄ“ pÄ“rn pieņemto Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumu par kādreizēā Valsts policijas darbinieka, bet vÄ“lāk kukuļošanas krimināllietā apsÅ«dzÄ“tā Maira Meimaņa lietā, ar kuru jau konstatÄ“ti tieši šÄdi pārkāpumi, operatÄ«vajiem darbiniekiem „aizmirstot” paziņot Augstākajai tiesai par veiktu telefonsarunu noklausÄ«šanos.

Spriedums ir stājies spēkā 2015. gada 21. oktobrī

Lietā Meimanis pret Latviju Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa (Ceturtā nodaļa) pÄ“c apspriešanās slÄ“gtā sÄ“dÄ“ 2015. gada 30. jÅ«nijā, pasludina šÄdu spriedumu, kas pieņemts tajā pašÄ dienā.

TIESVEDĪBA

1. Lietas pamatā ir iesniegums (Nr. 70597/11), kuru pret Latvijas Republiku Tiesā saskaņā ar Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas (“Konvencija”) 34. pantu 2011. gada 10. novembrÄ« iesniedza Latvijas pilsonis Mairis Meimanis (“iesniedzÄ“js”).

2. IesniedzÄ“ju pārstāvÄ“ja S. Vārpiņš, RÄ«gā praktizÄ“jošs advokāts. Latvijas valdÄ«bu (“ValdÄ«ba”) pārstāvÄ“ja tās pārstāve K. LÄ«ce.

3. IesniedzÄ“js apgalvoja, Ä«paši uzsverot, ka viņa telefonsarunu noklausÄ«šanās rezultātā pārkāptas viņa tiesÄ«bas, kas noteiktas 8. pantā, un, ka Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“mā nav pieejami efektÄ«vi tiesiskās aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi, kas ļautu sÅ«dzÄ“ties par šÄdiem pārkāpumiem. Viņš arÄ« apgalvoja, ka tiesvedÄ«ba Satversmes tiesā nav notikusi atklāti un viņam liegtas tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam.

4. 2012. gada 7. decembrī iesniegums tika nosūtīts Valdībai.

FAKTI

I. LIETAS APSTĀKĻI

5. Iesniedzējs ir dzimis 1968. gadā un dzīvo Rīgā.

6. ŠobrÄ«d viņš tiek tiesāts kriminālprocesā, kas ierosināts 2005. gada 30. decembrÄ«, par mÄ“Ä£inājumu kopā ar A. B. un A. S. pieņemt kukuli. Šo notikumu laikā iesniedzÄ“js bija RÄ«gas Galvenās policijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja nodaļas vadÄ«tājs.

7. IesniedzÄ“js apgalvoja, ka tiesvedÄ«bas laikā apelācijas instances tiesā viņš uzzināja, ka pret lÄ«dzapsÅ«dzÄ“to A. S. bija ierosināta operatÄ«vās uzskaites lieta.

8. Saskaņā ar ValdÄ«bas iesniegto, 2005. gada 27. decembrÄ«, pamatojoties uz privātpersonas sniegtu informāciju, tika uzsākta operatÄ«vās uzskaites lieta. 2005. gada 28. decembrÄ« attiecÄ«gā iestāde – Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (“KNAB”) par to informÄ“ja prokuratÅ«ru. Tajā pašÄ datumā Augstākā tiesa atļāva veikt A. S. telefonsarunu noklausÄ«šanos un prokuratÅ«ra apstiprināja operatÄ«vo eksperimentu. 2005. gada 29. decembrÄ« KNAB vadÄ«tājs saskaņā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piekto daļu deva atļauju noklausÄ«ties A. B. telefonsarunas, ieskaitot viņa sarunas ar iesniedzÄ“ju. 2005. gada 30. decembrÄ« KNAB informÄ“ja prokuratÅ«ru par operatÄ«vajām darbÄ«bām, kas tika veikts saskaņā ar šÄ«m tiesÄ«bu normām. ValdÄ«ba šajā sakarā nesniedza nekādus pierādÄ«jumus.

A. Operatīvā darbība un iesniedzēja sūdzības par to

9. 2009. gada 22. janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis pieprasīja informāciju par operatīvo uzskaites lietu saistībā ar kriminālo tiesvedību, kas bija ierosināta pret iesniedzēju.

10. 2009. gada 18. februārÄ« Ä«paši pilnvarotā prokurore, izskatÄ«jusi materiālu atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmajai daļai, sniedza atbildi, ka operatÄ«vā uzskaites lieta uzsākta 2005. gada 27. decembrÄ«. OperatÄ«vās uzskaites lietas ietvaros nebija noklausÄ«tas iesniedzÄ“ja telefonsarunas. Taču prokurore norādÄ«ja, ka “viņa sarunas tika ierakstÄ«tas, jo viņš runāja ar [personu], kuras sarunas tika noklausÄ«tas atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likumam”. IesniedzÄ“js apgalvoja, ka viņš to uzzināja 2009. gada 22. oktobrÄ« apelācijas instances tiesas sÄ“dÄ“.

11. 2009. gada 22. oktobrÄ« iesniedzÄ“js pieprasÄ«ja prokuratÅ«ru izvÄ“rtÄ“t Ä«stenoto operatÄ«vo darbÄ«bu tiesiskumu un uzdeva noteiktus jautājumus par šÄ«m darbÄ«bām.

12. 2009. gada 4. novembrÄ« Ä«paši pilnvarotā prokurore, cita starpā, atbildÄ“ja, ka 2008. gada 28. decembrÄ« atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 15. panta trešajai daļai operatÄ«vās uzskaites lietas ietvaros tika apstiprināts operatÄ«vais eksperiments, lai fiksÄ“tu zvÄ“rināta advokāta A. S. rÄ«cÄ«bu pÄ“c 19 500 Latvijas latu (LVL) saņemšanas, ko bija paredzÄ“ts nodot ekonomisko noziegumu policijas amatpersonām. ŠÄdi bija paredzÄ“ts noskaidrot, vai viņš turpinās veikt darbÄ«bas kukuļa nodošanai, kā arÄ« identificÄ“t viņa iespÄ“jamos sabiedrotos. Viņa arÄ« norādÄ«ja, ka nacionālajos tiesÄ«bu aktos nav noteikta operatÄ«vo darbÄ«bu neatkarÄ«ga uzraudzÄ«ba tiesā; uzraudzÄ«bu veica Ä£enerālprokurors un Ä«paši pilnvaroti prokurori atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmajai daļai. Visbeidzot, viņa norādÄ«ja, ka operatÄ«vās uzskaites lietā veiktās darbÄ«bas attiecÄ«bā pret iesniedzÄ“ju un viņa lÄ«dzapsÅ«dzÄ“tajiem nav bijušas pretlikumÄ«gas un nav pārkāpti vispārÄ“jie principi, kas regulÄ“ šÄ« likuma 4. pantā noteiktās operatÄ«vās darbÄ«bas.

13. 2009. gada 6. novembrÄ« iesniedzÄ“js iesniedza sÅ«dzÄ«bu par Ä«paši pilnvarotās prokurores atbildi.

14. 2009. gada 27. novembrÄ« augstākstāvoša Ä«paši pilnvarotā prokurore noraidÄ«ja iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«bu. Viņa atsaucās uz OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmo daļu un 5. pantu. Atsaucoties uz 7. panta piekto daļu, prokurore arÄ« paskaidroja, ka A. S. telefonsarunu noklausÄ«šanās laikā iestādes uzzināja, ka 2005. gada 30. decembrÄ« tiek plānots noziedzÄ«gs nodarÄ«jums, proti, tiek plānota kukuļa došana un pieņemšana, iesaistot arÄ« Valsts policijas amatpersonas. Pamatojoties uz OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piekto daļu, tika pieņemts lÄ“mums noklausÄ«ties A. B. telefonsarunas, lai nepieļautu turpmāku amatpersonu iesaistÄ«šanos ar korupciju saistÄ«tos noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos. ProkuratÅ«ras kompetencÄ“ neietilpa pienākums izvÄ“rtÄ“t, vai šÄ« vai citas tiesÄ«bu normas atbilst Latvijas Satversmei; lÄ“mumu par šiem jautājumiem varÄ“ja pieņemt Satversmes tiesa.

15. IesniedzÄ“js iesniedza Ä£enerālprokuroram tālāku sÅ«dzÄ«bu, kura ar galÄ«go lÄ“mumu tika noraidÄ«ta 2009. gada 29. decembrÄ«. Atsaucoties uz OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmo daļu un 7. panta piekto daļu, vÄ“lreiz tika atkārtots, ka likuma pārkāpumi nav tikuši konstatÄ“ti.

B. Tiesvedība Satversmes tiesā

16. 2010. gada 29. jÅ«nijā iesniedzÄ“js iesniedza Satversmes tiesā individuālu konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu. Viņš apgalvoja, ka (1) OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa neatbilst Satversmes 89. pantam (cilvÄ“ka pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«ba) un 96. pantam (tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi), kā arÄ« Konvencijas 8. un 13. pantam, turklāt (2) OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmās daļas pirmais un otrais teikums neatbilst Satversmes 89. pantam un 92. panta pirmajam teikumam (tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu), kā arÄ« Konvencijas 6. panta 1. punktam un 13. pantam.

17. 2010. gada 16. jÅ«lijā Satversmes tiesa ierosināja tiesvedÄ«bu lietā Nr. 2010-55-0106 saistÄ«bā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas atbilstÄ«bu Satversmes 96. pantam un Konvencijas 13. pantam un šÄ« likuma 35. panta pirmās daļas pirmā teikuma atbilstÄ«bu tikai Satversmes 92. pantam. Satversmes tiesa noraidÄ«ja iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«bu pārÄ“jā daļā.

18. 2010. gada 6. septembrÄ« tiesnesis noraidÄ«ja iesniedzÄ“ja prasÄ«bu cita starpā iepazÄ«ties ar lietas materiāliem, jo prasÄ«ba neatbilda Satversmes tiesas likumā noteiktajai kārtÄ«bai. Tiesneša pienākums bija veikt nepieciešamās darbÄ«bas, lai sagatavotu lietu izskatÄ«šanai atbilstoši Satversmes tiesas likuma 22. pantam. Viņš arÄ« atsaucās uz Satversmes tiesas likuma 22. panta devÄ«to daļu, 24. pantu un 22. panta otrās daļas 1. punktu (skatÄ«t 34.-35. rindkopu zemāk), lai paskaidrotu, ka pusÄ“m ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar lietas materiāliem pÄ“c lÄ“muma pieņemšanas par lietas izskatÄ«šanu un ka tiesneša pienākums ir pieņemt lÄ“mumu par to, no kurām iestādÄ“m vai amatpersonām jāpieprasa papildu informācija vai dokumenti.

19. 2010. gada 5. novembrÄ« tiesnesis noraidÄ«ja iesniedzÄ“ja prasÄ«bu iepazÄ«ties ar rakstiskajiem iesniegumiem, kurus tiesvedÄ«bā bija iesniegusi Latvijas Saeima, pamatojoties uz to, ka šÄda prasÄ«ba jau tika noraidÄ«ta, jo šie iesniegumi veidoja daļu no lietas materiāliem.

20. 2010. gada 2. decembrÄ« iesniedzÄ“js pieprasÄ«ja iepazÄ«ties vismaz ar tiesneša atzinumu par lietas sagatavošanu izskatÄ«šanai, iekams lieta tikusi sagatavota izskatÄ«šanai un notikusi rÄ«cÄ«bas sÄ“de. IesniedzÄ“js vÄ“lÄ“jās izteikt savu viedokli par tiesvedÄ«bu un it Ä«paši par to, vai lietā lÄ“mumu iespÄ“jams pieņemt mutvārdu procesā, kuram iesniedzÄ“js deva priekšroku.

21. 2010. gada 17. decembrÄ« Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs atbildÄ“ja iesniedzÄ“jam, ka puses ar lietas materiāliem var iepazÄ«ties tikai pÄ“c lÄ“muma pieņemšanas par lietas izskatÄ«šanu. Šis lÄ“mums bija pieņemts 2010. gada 14. decembrÄ«, lÄ«dz ar to iesniedzÄ“js varÄ“ja iepazÄ«ties ar lietas materiāliem. PriekšsÄ“dÄ“tājs paskaidroja, ka jautājumu par to, vai tiesvedÄ«ba notiks mutvārdu vai rakstveida procesā, izlems Satversmes tiesa atbilstoši Satversmes tiesas likuma 22. panta 8.-10. punktam. Šo jautājumu sākotnÄ“ji izskatÄ«s attiecÄ«gais tiesnesis, pÄ“c tam – Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs, bet noslÄ“gumā – visi pārÄ“jie rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ klātesošie tiesneši. Puses varÄ“ja izteikt savu viedokli par šo jautājumu pÄ“c iepazÄ«šanās ar lietas materiāliem.

22. 2011. gada 21. janvārÄ« iesniedzÄ“js iesniedza Satversmes tiesā savu viedokli un cita starpā norādÄ«ja, ka lietu nevar izskatÄ«t rakstveida procesā un nepieciešams noturÄ“t mutvārdu tiesas sÄ“di. Viņš atzina, ka rakstveida process Satversmes tiesā pats par sevi nepārkāpj viņa tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam, bet norādÄ«ja, ka to nepieciešams izvÄ“rtÄ“t katrā konkrÄ“tajā lietā un ka tiesa nedrÄ«kst noraidÄ«t pierādÄ«jumu iegÅ«šanas prasÄ«bu, neizvÄ“rtÄ“jot tās nepieciešamÄ«bu, nozÄ«mÄ«bu un procesuālo un juridisko pamatojumu.

23. 2011. gada 25. janvārÄ« Satversmes tiesa slÄ“gtā rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja lietas materiālus un atzina, ka tajos esošie dokumenti ir pietiekami, lai izskatÄ«tu lietu rakstveida procesā (Satversmes tiesas likuma 22. panta desmitā daļa un 281. pants). 2011. gada 26. janvārÄ« iesniedzÄ“js tika informÄ“ts par šo lÄ“mumu un viņam tika noteikts 15 dienu termiņš, lai iepazÄ«tos ar lietas materiāliem un sniegtu par tiem savu viedokli (Satversmes tiesas likuma 281. panta otrā daļa). IesniedzÄ“js izmantoja šo iespÄ“ju.

24. 2011. gada 11. maijā Satversmes tiesa pasludināja nolÄ“mumu lietā Nr. 2010-55-0106 un atzina, ka apstrÄ«dÄ“tās tiesÄ«bu normas atbilst Satversmei un Konvencijai. AttiecÄ«gā daļa ir izteikta šÄdi:

 “11. [..]

No lietas materiāliem izriet, ka KNAB 2005. gada 27. decembrÄ« ierosināja operatÄ«vās izstrādes lietu. Pieteikuma iesniedzÄ“ja telefona sarunu noklausÄ«šanās ir notikusi no 2005. gada 29. decembra lÄ«dz 31. decembrim, proti, trÄ«s dienas, pamatojoties uz OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piekto daļu (sk. lietas materiālu 1. sÄ“j. 85.-86. lpp.). Lietā nav strÄ«da par to, ka ir notikusi tādu telefona sarunu noklausÄ«šanās, kuru dalÄ«bnieks bija arÄ« Pieteikuma iesniedzÄ“js.

[..]

13. Pieteikuma iesniedzÄ“js un TiesÄ«bsargs uzskata, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā ietvertais tiesÄ«bu ierobežojums esot neskaidrs. Neesot saprotama normā minÄ“tā jÄ“dziena “novÄ“rst” nozÄ«me. Tāpat neesot skaidrs, kādiem priekšnoteikumiem jāiestājas, lai neatliekamÄ«bas gadÄ«jumā varÄ“tu uzsākt sevišÄ·Ä veidā veicamos operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus. TāpÄ“c minÄ“tajā normā paredzÄ“tais tiesÄ«bu ierobežojums neesot noteikts pienācÄ«gā kārtā ar likumu (sk. lietas materiālu 1. sÄ“j. 7.-8. lpp. un 3. sÄ“j. 46.-48. lpp.).

[..]

13.2. Pieteikuma iesniedzÄ“js uzskata, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas nosacÄ«jumi piemÄ“rojami vienÄ«gi tad, ja ir jānovÄ“rš smags vai sevišÄ·i smags noziegums. LÄ«dz ar to minÄ“tajā daļā norādÄ«tos operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus nevarot veikt tālab, lai atklātu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu.

[..]

OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas pirmais teikums paredz [..] tiesÄ«bas nekavÄ“joties reaģēt uz šajā normā minÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu draudiem un [veikt] atbilstošus operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus, lai novÄ“rstu šo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu Ä«stenošanu. TomÄ“r tas, ka noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšana OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas pirmajā teikumā nav minÄ“ta expressis verbis, neizslÄ“dz pienākumu ievÄ“rot operatÄ«vās darbÄ«bas uzdevumus. [Satversmes tiesa] var piekrist Saeimas un KNAB argumentam, ka, veicot OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā minÄ“tās darbÄ«bas, noziegums vienlaikus var tikt gan novÄ“rsts, gan atklāts. Veicot operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus noziedzÄ«ga nodarÄ«juma novÄ“ršanai, nav izslÄ“gta arÄ« kāda [cita] noziedzÄ«ga nodarÄ«juma atklāšana. PiemÄ“ram, kukuļņemšanas gadÄ«jumos operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu laikā var gan novÄ“rst noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, gan arÄ« atklāt kukuļdošanā iesaistÄ«tās personas. Secināms, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā minÄ“tais jÄ“dziens “novÄ“rst” ietver ne vien noziedzÄ«ga nodarÄ«juma novÄ“ršanu, bet arÄ« citu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšanu.

13.3. [..]

[Satversmes tiesa] nevar piekrist TiesÄ«bsarga viedoklim, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa esot neskaidra, jo neparedzot priekšnoteikumus, kuriem jāiestājas, lai neatliekamÄ«bas gadÄ«jumā varÄ“tu uzsākt sevišÄ·Ä veidā veicamos operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus. OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa paredz divus priekšnoteikumus, kuriem iestājoties [..] var veikt operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus.

Pirmkārt, OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa Ä«paši nosaka tos gadÄ«jumus [..] Tie var tikt veikti tādos gadÄ«jumos, kad nepieciešams novÄ“rst terorismu, slepkavÄ«bu, bandÄ«tismu, masu nekārtÄ«bas, citu smagu vai sevišÄ·i smagu noziegumu. Tāpat tie ir pieļaujami situācijās, kad reāli apdraudÄ“ta personas dzÄ«vÄ«ba, veselÄ«ba vai Ä«pašums. [Satversmes tiesa uzskata, ka] [..] uzskaitÄ«jums ir atzÄ«stams par izsmeļošu un pietiekami precÄ«zu. TādÄ“jādi tiek izslÄ“gta iespÄ“ja veikt operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus sevišÄ·ajā veidā tādu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu novÄ“ršanai, kuri tiesÄ«bu normā nav norādÄ«ti.

Otrkārt, [..] operatīvās darbības [..] drīkst veikt tikai tādos gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties.

Iztulkojot šo normu kopsakarā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 17. panta 3. punktu, [Satversmes tiesa] secina, ka operatÄ«vā nepublisku sarunu slepena noklausÄ«šanās ir atļauta tikai tādos gadÄ«jumos, kad [..] ir pamatotas ziņas par personu saistÄ«bu ar noziegumu, kā arÄ« par valstij svarÄ«gu interešu, valsts drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas apdraudÄ“jumu. LÄ«dz ar to operatÄ«vās darbÄ«bas [..] drÄ«kst veikt [..] ja [ir] pamatotas ziņas par personu saistÄ«bu ar noziegumu.

OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa paredz izņēmuma kārtÄ«bu, proti, ļauj [..] operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus veikt nekavÄ“joties, jo jebkura kavÄ“šanās var bÅ«tiski ietekmÄ“t operatÄ«vās darbÄ«bas pasākuma rezultātu. Å…emot vÄ“rā OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā norādÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu smagumu, ir bÅ«tiski reaģēt efektÄ«vi un savlaicÄ«gi, lai šo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu draudi tiktu novÄ“rsti.

OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa [precÄ«zi] nosaka tās piemÄ“rošanas priekšnoteikumus, tātad pamattiesÄ«bu ierobežojums ir noteikts ar likumu.

[..]

17. Pieteikuma iesniedzÄ“js norāda, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa nenosaka [..] pienākumu saņemt tiesneša akceptu gadÄ«jumos, kad operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām (sk. lietas materiālu 1. sÄ“j. 26.-27. lpp.).

17.1. OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikti operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanas veidi – vispārÄ“jais un sevišÄ·ais. Šis iedalÄ«jums ir cieši saistÄ«ts ar operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu raksturu un ietekmi uz personu pamattiesÄ«bām. OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadÄ«jumos operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi ir veicami sevišÄ·ajā veidā, jo bÅ«tiski aizskar personu pamattiesÄ«bas.

Satversmes tiesa atzÄ«st, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas gramatiskais formulÄ“jums [nesniedz nepārprotamu atbildi uz jautājumu], vai gadÄ«jumos, kad operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām, ir nepieciešams saņemt Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.

17.2. Lai noteiktu OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas saturu, tā interpretÄ“jama kopsakarā ar citām šÄ paša panta normām, kas reglamentÄ“ operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanu sevišÄ·ajā veidā.

OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa ietver atsauci uz šÄ paša panta ceturto daļu, kas nosaka operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus, kuri veicami tikai sevišÄ·ajā veidā. Šie pasākumi, tostarp operatÄ«vā korespondences kontrole un operatÄ«vā nepublisku sarunu slepena noklausÄ«šanās, veicami ar Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.

Lai gan OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa paredz izņēmuma gadÄ«jumus, kad [..] operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus var veikt nekavÄ“joties, lÄ«dzÄ«gi kā minÄ“tā panta ceturtā daļa, tā paredz arÄ« [..] pienākumu saņemt Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanai. ArÄ«, izstrādājot likumprojektu “OperatÄ«vās darbÄ«bas likums”, [..] uzsvÄ“ra tiesneša akcepta saņemšanas nozÄ«mi gadÄ«jumos, kad tiek veikti operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi sevišÄ·ajā veidā (sk. lietas materiālu 1. sÄ“j. 171. un 173. lpp.).

OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas trešais teikums ietver norādi, ka gadÄ«jumā, ja netiek saņemts tiesneša akcepts operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanai, tie ir jāpārtrauc. PÄ“c KNAB domām, šÄ« norāde apstiprina to, ka tiesneša akceptu nepieciešams saņemt tikai tajos gadÄ«jumos, kad operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi nav pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām (sk. lietas materiālu 3. sÄ“j. 45. lpp.). Savukārt Tieslietu ministrija un TiesÄ«bsargs norāda, ka šÄda [..] interpretācija neatbilstu Satversmes garam (sk. lietas materiālu 3. sÄ“j. 48. un 54.-55. lpp.).

OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā nav ietverta norāde, ka šajā daļā noteiktajiem operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumiem nebÅ«tu nepieciešams Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akcepts, ja tos plānots pabeigt pirms 72 stundu termiņa beigām. LÄ«dz ar to [Satversmes tiesa] nevar piekrist KNAB viedoklim, ka vÄ“ršanās pie tiesneša pÄ“c akcepta varÄ“tu nenotikt, ja operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi pabeigti pirms minÄ“tā termiņa beigām.

[..]

17.3. [..] LÄ«dz ar to OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa noteic, ka par operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanu jebkurā gadÄ«jumā jāpaziņo prokuroram, kā arÄ« uzliek par pienākumu [..] [saņemt] Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.

OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā noteiktais ierobežojums ir atzÄ«stams par saudzÄ“jošÄko lÄ«dzekli leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai, jo prokurora uzraudzÄ«ba un tiesas pÄ“ckontrole pār operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanas tiesiskumu nodrošina personas tiesÄ«bu efektÄ«vu aizsardzÄ«bu.

18. [..]

Nevar piekrist Pieteikuma iesniedzÄ“ja apgalvojumam, ka viņa tiesÄ«bu aizskārums esot lielāks nekā labums, ko valsts no tā gÅ«stot. Ar tiesiski Ä«stenotu personas privātās dzÄ«ves ierobežojumu valsts sekmÄ“ noziedzÄ«bas apkarošanu, ļauj [..] nekavÄ“joties reaģēt uz sabiedrÄ«bai Ä«paši bÄ«stamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu draudiem un tos novÄ“rst, kā arÄ« atklāt vainÄ«gās personas. Veicot operatÄ«vo nepublisku sarunu slepenu noklausÄ«šanos OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadÄ«jumos, tiek garantÄ“ta sabiedrÄ«bas drošÄ«bas aizsardzÄ«ba.

LÄ«dz ar to operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi, kas veikti, lai novÄ“rstu OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā minÄ“tos noziedzÄ«gos nodarÄ«jumus, atzÄ«stami par samÄ“rÄ«giem un Satversmes 96. pantam atbilstošiem tikai tad, ja neatkarÄ«gi no to pabeigšanas laika ir saņemts Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akcepts.

19. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka [prokuratūra] nav uzskatāma par efektīvu personas tiesību aizsardzības līdzekli Konvencijas 8. un 13. panta izpratnē (sk. lietas materiālu 1. sēj. 17.-18. lpp.).

Satversmes tiesa jau agrāk ir atzinusi, ka prokuratÅ«ru [tai adresÄ“tu iesniegumu] Latvijā var uzskatÄ«t par efektÄ«vu un pieejamu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekli, jo prokurora statuss un loma likumÄ«bas uzraudzÄ«bā nodrošina sÅ«dzÄ«bu neatkarÄ«gu un objektÄ«vu izskatÄ«šanu atbilstoši Konvencijas 13. pantam (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-06-01 19. punktu).

Lietas ietvaros ir nepieciešams noskaidrot, vai OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa nodrošina personai Konvencijas 13. pantam atbilstošu aizsardzÄ«bu gadÄ«jumos, kad aizskartas tai Konvencijā garantÄ“tās tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves un korespondences noslÄ“puma neaizskaramÄ«bu.

Satversmes tiesa konstatÄ“, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektā daļa nosaka gadÄ«jumus, kad [..] ir tiesÄ«bas nekavÄ“joties veikt operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus, un kārtÄ«bu, kādā par to veikšanu jāpaziņo prokuroram un jāsaņem tiesneša akcepts. Taču šÄ« norma nav saistÄ«ta ar Konvencijas 13. pantā noteiktajām personas tiesÄ«bām uz efektÄ«vu aizsardzÄ«bas nodrošinājumu. LÄ«dz ar to OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas atbilstÄ«ba Konvencijas 13. pantam tiks vÄ“rtÄ“ta kopsakarā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmās daļas pirmo teikumu, kurā noteikts operatÄ«vās darbÄ«bas uzraudzÄ«bas mehānisms un kura atbilstÄ«bu Satversmes 92. pantam apšauba pieteikuma iesniedzÄ“js.

20. Pieteikuma iesniedzÄ“js norāda, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmās daļas pirmais teikums neatbilst Satversmes 92. pantam, jo tam nav leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a un tas nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrÄ«bā. Šajā normā neesot noteikts process, kādā tiek veikta pārbaude un uzraudzÄ«ba pār operatÄ«vo pasākumu realizÄ“šanu. ProkuratÅ«rai OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto darbÄ«bu uzraudzÄ«bā esot piešÄ·irta pārāk liela brÄ«vÄ«ba (sk. lietas materiālu 1. sÄ“j. 20.-21. lpp.).

20.1. [..]

Satversmes tiesa šÄ sprieduma 17. punktā secināja, ka [pastāv] pienākums saņemt Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanai jebkurā gadÄ«jumā. TādÄ“jādi likumdevÄ“js ir noteicis tādu operatÄ«vās darbÄ«bas regulÄ“jumu, kas paredz ne vien prokurora uzraudzÄ«bu, bet arÄ« tiesas kontroli vai vismaz pÄ“ckontroli pār veikto darbÄ«bu tiesiskumu un atbilstÄ«bu likuma prasÄ«bām.

20.2. [..]

Satversmes tiesa jau norādÄ«ja, ka prokuratÅ«rai kā tiesu varas institÅ«cijai ir divÄ“jāds raksturs. No vienas puses, tā ir vienota, centralizÄ“ta triju pakāpju iestāžu sistÄ“ma, ko vada Ä£enerālprokurors, bet, no otras puses, – prokuratÅ«ras funkcijas patstāvÄ«gi un vienpersoniski veic prokuratÅ«ras amatpersonas, t. i., prokurori (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 secinājumu daļas 12.2. punktu).

[..] AttiecÄ«bā uz OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta ceturtajā daļā norādÄ«to operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšanu tā paša panta piektajā daļā noteiktajos gadÄ«jumos [..] ir uzlikts pienākums 24 stundu laikā par to veikšanu paziņot prokuroram, proti, Ä£enerālprokuroram vai viņa Ä«paši pilnvarotam prokuroram (sk. Kavalieris A. OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma komentāri. RÄ«ga: Raka, 2002, 26. lpp.). TādÄ“jādi Ä£enerālprokurors vai viņa Ä«paši pilnvarots prokurors arÄ« kontrolÄ“ operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu tiesiskumu.

Saskaņā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 22. panta otro daļu operatÄ«vo izstrādi uzsāk ar lÄ“mumu, kuru akceptÄ“ operatÄ«vās darbÄ«bas iestādes vadÄ«tājs vai viņa vietnieks, kā arÄ« par to tiek informÄ“ts prokurors. LÄ«dz ar to [..] par OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas kārtÄ«bā veiktajiem operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumiem ir jāpaziņo Ä£enerālprokuroram vai Ä«paši pilnvarotam prokuroram. Satversmes tiesa norāda, ka šÄda paziņojuma saņemšanas gadÄ«jumā prokuroram jāveic uzraudzÄ«ba pār veikto operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu atbilstÄ«bu likuma prasÄ«bām, tādÄ“jādi nodrošinot personas pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanu.

20.3. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka personas iespējas aizsargāt savas tiesības esot ierobežotas gadījumos, kad ir noklausītas tās telefona sarunas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 10., 13., 18. un 22. lpp.).

[..]

No minÄ“tā izriet, ka Ä£enerālprokurors un viņa Ä«paši pilnvaroti prokurori veic operatÄ«vās darbÄ«bas pārbaudi un atbilstoši tās rezultātam sniedz atzinumu par [..] rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu likumam. Pārbaude ir nepieciešama, lai Ä£enerālprokurors un viņa Ä«paši pilnvaroti prokurori varÄ“tu pārliecināties par operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu tiesiskumu. Taču spÄ“kā esošais regulÄ“jums paredz arÄ« tiesas kontroli, tostarp pÄ“ckontroli. LÄ«dz ar to [Satversmes tiesa] nevar piekrist viedoklim, ka spÄ“kā esošais regulÄ“jums neparedzot operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumiem pietiekami neatkarÄ«gu pÄ“ckontroli.

Atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 29. panta trešajai daļai gadÄ«jumā, kad operatÄ«vās darbÄ«bas gaitā ir pretlikumÄ«gi aizskartas personu tiesÄ«bas un intereses, tātad personām nodarÄ«ts kaitÄ“jums, attiecÄ«go amatpersonu, prokurora vai tiesas pienākums ir atjaunot šÄ«s tiesÄ«bas un atlÄ«dzināt vai novÄ“rst nodarÄ«to materiālo un morālo kaitÄ“jumu likumā noteiktajā kārtÄ«bā. LÄ«dz ar to var secināt, ka OperatÄ«vās darbÄ«bas likums nosaka [attiecināmās iestādes] amatpersonu atbildÄ«bu pamattiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā.

[..]

LÄ«dz ar to procesa virzÄ«tājs un tiesa nodrošina operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu rezultātā iegÅ«tās informācijas pieļaujamÄ«bas pārbaudi. Savukārt Ä£enerālprokurors un viņa Ä«paši pilnvaroti prokurori, Ä«stenojot uzraudzÄ«bu pār operatÄ«vās darbÄ«bas atbilstÄ«bu likumiem, kā arÄ« tiesa, veicot šo pasākumu pÄ“ckontroli, nodrošina efektÄ«vu personas tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu.

[..]”

II PIEMĒROJAMIE NACIONĀLIE TIESĪBU AKTI UN PRAKSE

A. Satversme

25. AttiecÄ«gie Satversmes panti paredz sekojošo:

85. pants

“Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstÄ«bu Satversmei, kā arÄ« citas ar likumu tās kompetencÄ“ nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesÄ«ga atzÄ«t par spÄ“kā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. [..]”

89. pants

“Valsts atzÄ«st un aizsargā cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem lÄ«gumiem.”

92. pants

“Ikviens var aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskās intereses taisnÄ«gā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainÄ«gu, iekams viņa vaina nav atzÄ«ta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu. Ikvienam ir tiesÄ«bas uz advokāta palÄ«dzÄ«bu.”

96. pants

“Ikvienam ir tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves, mājokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu.”

116. pants

“Personas tiesÄ«bas, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā [..] pantā, var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu. [..]”

B. OperatÄ«vās darbÄ«bas likums (kas bija spÄ“kā attiecÄ«gajā laikā atbilstoši grozÄ«jumiem, kuri bija spÄ“kā lÄ«dz 2009. gada 31. decembrim)

26. JÄ“dziens “operatÄ«vā darbÄ«ba” attiecas uz Ä«paši pilnvarotu valsts institÅ«ciju atklātām un slepenām darbÄ«bām, kuru mÄ“rÄ·is ir aizsargāt personas, valstisko neatkarÄ«bu un teritoriālo neaizskaramÄ«bu, konstitucionālo sistÄ“mu, valsts ekonomisko un zinātnisko potenciālu un valsts noslÄ“pumus pret ārÄ“jiem un iekšÄ“jiem apdraudÄ“jumiem (1. pants). OperatÄ«vās darbÄ«bas uzdevums citu starpā ir noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu profilakse un novÄ“ršana, noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«jušo personu un pierādÄ«jumu avotu noskaidrošana (2. pants).

27. AttiecÄ«bā uz to, kad piemÄ“rojams OperatÄ«vās darbÄ«bas likums, 4. panta ceturtajā daļā paskaidrots, ka operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumi uzsākami tikai tad, ja 1. un 2. pantā minÄ“to mÄ“rÄ·u un uzdevumu izpilde citā veidā nav iespÄ“jama vai šÄdu mÄ“rÄ·u sasniegšana un uzdevumu izpildÄ«šana ir bÅ«tiski apgrÅ«tināta.

28. 5. pantā noteikts:

5. pants. Personas tiesību un brīvību aizsardzība

“Ja persona uzskata, ka operatÄ«vās darbÄ«bas subjekts ar savu rÄ«cÄ«bu ir pārkāpis tās likumÄ«gās tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, šÄ« persona ir tiesÄ«ga iesniegt sÅ«dzÄ«bu prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz atzinumu par operatÄ«vās darbÄ«bas subjekta amatpersonu rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu likumam, vai arÄ« tā var griezties ar prasÄ«bu tiesā.”

29. 7. panta piektajā daļā noteikts:

“GadÄ«jumos, kad jārÄ«kojas nekavÄ“joties, lai novÄ“rstu terorismu, slepkavÄ«bu, bandÄ«tismu, masu nekārtÄ«bas, citu smagu vai sevišÄ·i smagu noziegumu, kā arÄ« tad, kad reāli ir apdraudÄ“ta personas dzÄ«vÄ«ba, veselÄ«ba vai Ä«pašums, šÄ panta ceturtajā daļā minÄ“tos operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus [korespondences kontrole, informācijas iegÅ«šana no tehniskajiem lÄ«dzekļiem, nepublisku sarunu slepena noklausÄ«šanās (arÄ« pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru lÄ«dzekļiem) un iekļūšana telpās] var veikt bez tiesneša akcepta. Par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. PretÄ“jā gadÄ«jumā operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.

30. 35. pantā noteikts:

“(1) UzraudzÄ«bu pār operatÄ«vās darbÄ«bas atbilstÄ«bu likumiem veic Ä£enerālprokurors un viņa Ä«paši pilnvaroti prokurori. Veicot uzraudzÄ«bu, viņi ir tiesÄ«gi iepazÄ«ties ar operatÄ«vās darbÄ«bas iestādes rÄ«cÄ«bā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatÄ«vās darbÄ«bas stadijā. Slepenā informācija un tās avoti atklājami vienÄ«gi Ä£enerālprokuroram, bet viņa Ä«paši pilnvarotiem prokuroriem – tikai ar operatÄ«vās darbÄ«bas iestādes vadÄ«tāja atļauju.

(2) Lai pieņemtu lÄ“mumu par šajā likumā minÄ“to operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu, kura veikšanai ir nepieciešams tiesneša akcepts, tiesnesis ir tiesÄ«gs iepazÄ«ties ar tiem operatÄ«vās darbÄ«bas iestādes rÄ«cÄ«bā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju, ar ko tiek pamatota konkrÄ“tā operatÄ«vās darbÄ«bas pasākuma nepieciešamÄ«ba atbilstoši sevišÄ·ajam veidam. Slepenā informācija un tās avoti tiesnesim atklājami tikai ar operatÄ«vās darbÄ«bas iestādes vadÄ«tāja atļauju.”

C. Satversmes tiesas likums

31. Satversmes tiesas likuma 16. pantā noteikts, ka tiesas kompetencÄ“ ietilpst tikai turpinājumā norādÄ«to jautājumu izskatÄ«šana:

“(i) likumu atbilstÄ«ba Satversmei;

(ii) Latvijas parakstÄ«to vai noslÄ“gto starptautisko lÄ«gumu (arÄ« lÄ«dz attiecÄ«go lÄ«gumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstÄ«ba Satversmei;

(iii) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

(iv) citu Saeimas, Ministru kabineta, valsts prezidenta, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja un ministru prezidenta aktu, izņemot administratÄ«vos aktus, atbilstÄ«ba likumam;

(v) tāda rÄ«kojuma atbilstÄ«ba likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturÄ“jis pašvaldÄ«bas domes pieņemto lÄ“mumu;

(vi) Latvijas nacionālo tiesÄ«bu normu atbilstÄ«ba tiem Latvijas noslÄ“gtajiem starptautiskajiem lÄ«gumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.”

32. Satversmes tiesas likuma 17. pantā noteikts, ka Satversmes tiesā pieteikumu var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tās pamattiesības ir pārkāptas.

33. Satversmes tiesas likuma 192. pantā noteikts:

“(1) Konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai SatversmÄ“ noteiktās pamattiesÄ«bas aizskar tiesÄ«bu norma, kas neatbilst augstāka juridiska spÄ“ka tiesÄ«bu normai.

 (2) Konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespÄ“jas aizstāvÄ“t minÄ“tās tiesÄ«bas ar vispārÄ“jiem tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļiem (sÅ«dzÄ«ba augstākai institÅ«cijai, sÅ«dzÄ«ba vai prasÄ«bas pieteikums vispārÄ“jās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arÄ« tādu nav.

 (3) Ja konstitucionālās sÅ«dzÄ«bas (pieteikuma) izskatÄ«šana ir vispārsvarÄ«ga vai ja tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba ar vispārÄ“jiem tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļiem nevar novÄ“rst bÅ«tisku kaitÄ“jumu sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam, Satversmes tiesa var lemt par pieteikuma izskatÄ«šanu, pirms ir izmantoti visi vispārÄ“jie tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi.

(4) Konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu (pieteikumu) var iesniegt sešu mÄ“nešu laikā pÄ“c pÄ“dÄ“jās institÅ«cijas nolÄ“muma spÄ“kā stāšanās.

 (5) Konstitucionālās sÅ«dzÄ«bas (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolÄ“muma izpildi, izņemot gadÄ«jumus, kad Satversmes tiesa lÄ“musi citādi.

 (6) Papildus šÄ« likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma saturam konstitucionālajā sÅ«dzÄ«bā (pieteikumā) jāpamato, ka:

(i) ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības;

(ii) ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.

 (7) Konstitucionālajai sÅ«dzÄ«bai (pieteikumam) pievieno:

(i) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

(ii) dokumentus, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārÄ“jie tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi gadÄ«jumos, kad tādi ir.”

34. 22. panta pirmajā daļā noteikts, ka Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs uzdod vienam no tiesnešiem sagatavot lietu izskatÄ«šanai. Tiesneša pienākums ir pieņemt lÄ“mumu, no kurām iestādÄ“m vai amatpersonām pieprasÄ«t papildu informāciju vai dokumentus, un noteikt pieaicinātās personas, lai tās izteiktu savu viedokli (22. panta otrā un trešÄ daļa). Par pieaicināto personu ar tiesneša lÄ“mumu var atzÄ«t ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausÄ«šana var sekmÄ“t vispusÄ«gu un objektÄ«vu lietas izskatÄ«šanu (22. panta trešÄ daļa). Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu par lietas sagatavošanu izskatÄ«šanai. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā par lietas sagatavošanu izskatÄ«šanai ietver priekšlikumu par to (22. panta astotā daļa). Lietas sagatavošana noslÄ“dzama ar Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja lÄ“mumu par lietas nodošanu izskatÄ«šanai, tiesas sastāvu un rÄ«cÄ«bas sÄ“des laiku un vietu (22. panta devÄ«tā daļa). Viens no jautājumiem, kuru izskata rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“, ir par to, vai lieta ir izskatāma rakstveida procesā (22. panta desmitās daļas 1. punkts). Visbeidzot, ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalÄ«bniekiem (22. panta trÄ«spadsmitā daļa).

35. Satversmes tiesas likuma 24. pantā noteikts:

“PÄ“c tam, kad ir pieņemts lÄ“mums par lietas nodošanu izskatÄ«šanai, lietas dalÄ«bniekiem – pieteikuma iesniedzÄ“jam un institÅ«cijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrÄ«dÄ“to aktu, – ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar lietas materiāliem.”

36. Satversmes tiesas likuma 28.1 pantā (atbilstoši grozÄ«jumiem, kas bija spÄ“kā lÄ«dz 2011. gada 30. jÅ«nijam) noteikts:

28.1 pants. Rakstveida process

“(1) GadÄ«jumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sÄ“di ar lietas dalÄ«bnieku piedalÄ«šanos var nerÄ«kot. Lietas izspriešanu rakstveida procesā nosaka šÄ likuma 22.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtÄ«bā.

 (2) Piecpadsmit dienu laikā pÄ“c tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatÄ«šanu rakstveida procesā, lietas dalÄ«bniekiem ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem.

 (3) Lietu rakstveida procesā izskata un spriedumu taisa apspriežu istabā.”

37. Satversmes tiesas likuma 32. pantā noteikts:

“(1) Satversmes tiesas spriedums ir galÄ«gs. Tas stājas spÄ“kā pasludināšanas brÄ«dÄ«.

 (2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijām un iestādÄ“m (arÄ« tiesām), kā arÄ« fiziskajām un juridiskajām personām.

 (3) TiesÄ«bu norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spÄ“ka tiesÄ«bu normai, uzskatāma par spÄ“kā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicÄ“šanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

 (4) Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstÄ«to vai noslÄ“gto starptautisko lÄ«gumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavÄ“joties gādāt par grozÄ«jumiem šajā lÄ«gumā, šÄ lÄ«guma denonsÄ“šanu, tā darbÄ«bas apturÄ“šanu vai pievienošanās atsaukšanu.”

38. Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa tika grozīta, lai noteiktu, ka obligāta ir arī Satversmes tiesas attiecīgās tiesību normas interpretācija. Grozījumi stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.

JURIDISKAIS ASPEKTS

I. IESPÄ’JAMAIS KONVENCIJAS 6. PANTA PÄ€RKÄ€PUMS

39. IesniedzÄ“js sÅ«dzÄ“jās, ka tiesvedÄ«ba Satversmes tiesā nav notikusi atklāti un viņam liegtas tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam Konvencijas 6. panta 1. punkta izpratnÄ“, kura attiecÄ«gā daļa paredz sekojošo:

“Ikvienam ir tiesÄ«bas, nosakot civilo tiesÄ«bu un pienākumu [..] pamatotÄ«bu, uz taisnÄ«gu un atklātu lietas [..] izskatÄ«šanu [..] tiesā. [..]”

A. 6. panta 1. punkta piemērojamība

40. ValdÄ«ba apstrÄ«dÄ“ja 6. panta 1. punkta piemÄ“rojamÄ«bu tiesvedÄ«bai šajā lietā, norādot, ka lietā nav “apsÅ«dzÄ«bas”, “civilo tiesÄ«bu” vai “strÄ«da”.

41. IesniedzÄ“js šajā sakarā nesniedza nekādus komentārus.

42. Tiesa atkārto, ka tiesvedÄ«ba atbilst 6. panta 1. punkta tvÄ“rumam, ja tā tiek veikta ar mÄ“rÄ·i noteikt civilās tiesÄ«bas un pienākumus, pat ja šÄda tiesvedÄ«ba tiek vesta Satversmes tiesā (skatÄ«t lietu Süßmann pret Vāciju, 1996. gada 16. septembris, 41. rindkopa, Reports of Judgments and Decisions 1996-IV).

43. VispārÄ«gi, lai piemÄ“rotu 6. panta 1. punkta “civilo” aspektu, jāpastāv strÄ«dam (franču valodas tekstā contestation) par “tiesÄ«bām”, kuras vismaz pamatoti tiek atzÄ«tas nacionālajā tiesÄ«bu sistÄ“mā neatkarÄ«gi no tā, vai šÄ«s tiesÄ«bas aizsargā Konvencija. StrÄ«dam jābÅ«t patiesam un nopietnam. Tas var attiekties ne tikai uz tiesÄ«bu pastāvÄ“šanu, bet arÄ« uz to apmÄ“ru un veidu, kā tās tiek Ä«stenotas, un, visbeidzot, procesa iznākumam jābÅ«t izšÄ·irošam attiecÄ«bā uz dotajām tiesÄ«bām. Savukārt tikai nenozÄ«mÄ«ga saistÄ«ba vai attālas sekas nav uzskatāmas par pietiekamām, lai piemÄ“rotu 6. panta 1. punktu (skatÄ«t lietu Boulois pret Luksemburgu [Lielā palāta], Nr. 37575/04, 90. rindkopa, ECHR 2012).

44. Taču Tiesa turpinājumā uzskaitÄ«to iemeslu dēļ uzskata, ka nav nepieciešams pieņemt lÄ“mumu par to, vai attiecÄ«gajā lietā ir piemÄ“rojams 6. panta 1. punkts.

B. Atbilstība 6. panta 1. punktam

1. Pušu apsvÄ“rumi

45. Savā iesniegumā Tiesai iesniedzÄ“js norādÄ«ja, ka Satversmes tiesā viņam netika sniegta iespÄ“ja “personÄ«gi paskaidrot” notikušo saistÄ«bā gan ar faktiem, gan tiesÄ«bu aktiem. Viņš uzskatÄ«ja, ka nav bijis nekāda tiesiska pamatojuma atteikumam izskatÄ«t šo lietu atklātā tiesas sÄ“dÄ“. 6. pants kopumā noteica tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam. Šajā gadÄ«jumā rakstveida process Satversmes tiesā ievÄ“rojami apgrÅ«tināja viņa tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu. IesniedzÄ“jam nebija iespÄ“ju iepazÄ«ties ar lietas materiāliem pirms lÄ“muma pieņemšanas par lietas izskatÄ«šanu, taču viņš atzina, ka vÄ“lāk viņam bijušas tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar tiem un izteikt savu viedokli pirms rÄ«cÄ«bas sÄ“des, kas notika 2011. gada 25. janvārÄ«. TiesvedÄ«bas sagatavošanas stadijā viņam nebija iespÄ“ju noskaidrot, kurām iestādÄ“m un amatpersonām lÅ«gts sniegt informāciju, dokumentus vai viedokli. IesniedzÄ“js uzskatÄ«ja, ka šÄds tiesiskais regulÄ“jums sniedza attiecÄ«gajam tiesnesim neierobežotas tiesÄ«bas iegÅ«t pierādÄ«jumus saskaņā ar paša subjektÄ«vajiem uzskatiem. Viņš nevarÄ“ja pilnÄ«bā piedalÄ«ties pierādÄ«jumu iegÅ«šanā, proti, izvÄ“loties lietai pieaicinātās personas un uzdodot tām jautājumus. Viņš atzina, ka rakstveida process Satversmes tiesā pats par sevi nepārkāpa viņa tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam, bet apgalvoja, ka to bija nepieciešams izskatÄ«t katrā konkrÄ“tajā gadÄ«jumā un ka tiesa nedrÄ«kstÄ“ja atteikt pierādÄ«jumu iegÅ«šanas prasÄ«bu, neizvÄ“rtÄ“jot tās nepieciešamÄ«bu, nozÄ«mÄ«bu un procesuālo un juridisko pamatojumu.

46. ValdÄ«ba norādÄ«ja, ka saskaņā ar Tiesas judikatÅ«ru pienākums noturÄ“t (atklātu) tiesas sÄ“di nav obligāts. Tā norādÄ«ja, ka Satversmes tiesā ierosinātajā tiesvedÄ«bas procesā pÄ“c individuālas konstitucionālās sÅ«dzÄ«bas netika noturÄ“ta sÄ“de, pamatojoties uz šÄ«s tiesas Ä«pašo uzdevumu un ierosinātās tiesvedÄ«bas specifisko raksturu, kas bija saistÄ«ts tikai ar juridiskiem jautājumiem, nevis faktu noskaidrošanu (tā atsaucās uz lietu Juričić pret Horvātiju, Nr. 58222/09, 90. rindkopa, 2011. gada 26. jÅ«lijs). ValdÄ«ba norādÄ«ja, ka tiesvedÄ«bā, kurā tiek skatÄ«ti tikai jautājumi saistÄ«bā ar tiesÄ«bu aktiem, bet ne faktiem, nav nepieciešams noturÄ“t sÄ“di, ja vien šÄda sÄ“de ir iepriekš noturÄ“ta zemākas instances tiesā (tā atsaucās uz lietu Hermi pret Itāliju [Lielā palāta], Nr. 18114/02, 60.-61. rindkopa, ECHR 2006 XII). Parastos apstākļos konstitucionālajās tiesās kopumā nav nepieciešams noturÄ“t tiesas sÄ“di, jo to kompetencÄ“ ietilpst tikai konstitucionālo jautājumu izskatÄ«šana un tās var izvÄ“rtÄ“t tikai tiesÄ«bu aktu aspektus, bet ne faktus (tā atsaucās uz lietām Zippel pret Vāciju (lÄ“mums), Nr. 30470/96, 1997. gada 23. oktobris; Weh un Weh pret Austriju (lÄ“mums), Nr. 38544/97, 2002. gada 4. jÅ«lijs; un Prischl pret Austriju, Nr. 2881/04, 20.-22. rindkopa, 2007. gada 26. aprÄ«lis).

47. Bijis tikai viens izņēmums, kad tiesas sÄ“de konstitucionālajā tiesā bijusi nepieciešama, proti, kad tiesa bijusi vienÄ«gā institÅ«cija, kas spÄ“jusi izšÄ·irt strÄ«du starp iesniedzÄ“ju un nacionālajām varas iestādÄ“m (lieta Kugler pret Austriju, Nr. 65631/01, 50. rindkopa, 2010. gada 14. oktobris). ValdÄ«ba norādÄ«ja, ka iepriekšminÄ“tais izņēmums šajā gadÄ«jumā nav attiecināms. NoklausÄ«šanās likumÄ«ba jau bija izvÄ“rtÄ“ta prokuratÅ«rā, kas savos apsvÄ“rumos veica tiesu varas institÅ«cijas funkcijas, un rezultātā iegÅ«to pierādÄ«jumu pieņemamÄ«ba tika izskatÄ«ta kriminālprocesā, kur tiesas sÄ“des jau tika noturÄ“tas pirmajā un otrajā instancÄ“. Satversmes tiesa skata tikai jautājumus, kas attiecas uz apstrÄ«dÄ“to tiesÄ«bu normu atbilstÄ«bu Satversmei. Visbeidzot, nebija nekādas informācijas par to, kādēļ šo sÅ«dzÄ«bu nevarÄ“tu izskatÄ«t, izmantojot tikai lietas materiālus (viņi atsaucās uz Satversmes tiesas likuma 28.1 pantu).

2. Tiesas vērtējums

48. Tiesa atzÄ«st ne vien konstitucionālo tiesu Ä«pašo uzdevumu un statusu, bet arÄ« konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu Ä«pašo raksturu, kas tajās valstÄ«s, kuras ir izstrādājušas tiesÄ«bu normas individuāla pieteikuma iesniegšanai, sniedz iedzÄ«votājiem papildu tiesisko aizsardzÄ«bu nacionālā lÄ«menÄ« attiecÄ«bā pret viņu pamattiesÄ«bām, kas noteiktas konstitÅ«cijā (skatÄ«t lietas Süßmann, citÄ“ta iepriekš, 37. rindkopa, un Hesse-Anger un Anger pret Vāciju (lÄ“mums), Nr. 45835/99, ECHR 2001 VI (izraksti)). TiesvedÄ«bai konstitucionālajā tiesā ir noteikti raksturlielumi, kas ņem vÄ“rā piemÄ“rojamo tiesÄ«bu normu Ä«pašo raksturu un konstitucionālā lÄ“muma ietekmi uz spÄ“kā esošo tiesisko sistÄ“mu. Tie arÄ« dod tiesÄ«bas vienai institÅ«cijai izskatÄ«t lielu skaitu lietu par ārkārtÄ«gi dažādiem jautājumiem (skatÄ«t lietu Ruiz-Mateos pret Spāniju, 1993. gada 23. jÅ«nijs, 63. rindkopa, A sÄ“rijas Nr. 262). Konstitucionālā tiesvedÄ«ba var tikt ierobežota lÄ«dz to jautājumu izskatÄ«šanai, kas skar atbilstÄ«bu konstitÅ«cijai, taču ne vienmÄ“r ietver tiešu un pilnÄ«gu civilo tiesÄ«bu noteikšanu (skatÄ«t lietu Malhous pret ÄŒehijas Republiku [Lielā palāta], Nr. 33071/96, 62. rindkopa, 2011. gada 12. jÅ«lijs).

49. Tiesa atzÄ«st, ka Latvijas Satversmes tiesa, cita starpā, izskata individuālas sÅ«dzÄ«bas, kurās apstrÄ«dÄ“ta tiesÄ«bu normas konstitucionalitāte vai atbilstÄ«ba tiesÄ«bu normai ar augstāku juridisko spÄ“ku (skatÄ«t nesen izskatÄ«tu lietu Larionovs un Tess pret Latviju (lÄ“mums), Nr. 45520/04 un 19363/05, 141.- 142. rindkopa, 2014. gada 25. novembris). Lai gan tiesas sÄ“des atklātais raksturs ir fundamentāls princips, Konvencijas 6. panta 1. punktā nav garantÄ“tas neierobežotas tiesÄ«bas uz atklātu tiesas sÄ“di neatkarÄ«gi no izskatāmo jautājumu rakstura (skatÄ«t lietu Hesse-Anger un Anger, citÄ“ta iepriekš). Tiesas sÄ“de var nebÅ«t nepieciešama gadÄ«jumos, kad, piemÄ“ram, nav nekādu jautājumu par faktu vai tiesÄ«bu aktu, ko nevar pieņemami atrisināt, pamatojoties uz lietas materiāliem un pušu rakstiskajiem paskaidrojumiem (skatÄ«t daudzu citu starpā lietu Keskinen un Veljekset Keskinen Oy pret Somiju, Nr. 34721/09, 33. rindkopa, 2012. gada 5. jÅ«nijs).

50. Tiesa norāda, ka pats iesniedzÄ“js atzina, ka rakstveida process Satversmes tiesā pats par sevi nepārkāpa viņa tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam. No viņa iesniegumiem Tiesā kļūst skaidrs, ka viņš tikai vÄ“lÄ“jās izteikt savu viedokli tiesvedÄ«bas agrākā stadijā nekā noteikts tiesÄ«bu aktos. Tiesa norāda, ka tiesnesis atbildÄ“ja uz iesniedzÄ“ja pieprasÄ«jumu, izskaidrojot attiecÄ«go kārtÄ«bu un tiesvedÄ«bas stadijas Satversmes tiesā, atsaucoties uz piemÄ“rojamajām nacionālo tiesÄ«bu aktu normām. It Ä«paši tiesnesis norādÄ«ja, ka iesniedzÄ“js varÄ“s iepazÄ«ties ar lietas materiāliem vÄ“lākā stadijā, proti, pÄ“c lÄ“muma pieņemšanas par lietas izskatÄ«šanu (skatÄ«t iepriekš 18. rindkopu). LÄ«dz ar to iesniedzÄ“jam bija iespÄ“ja iesniegt savus komentārus par lietas materiāliem, ieskaitot Saeimas un visus pieaicināto pušu iesniegumus (atšÄ·irÄ«bā no lietas Ruiz-Mateos, citÄ“ta iepriekš, 65.- 68. rindkopa).

51. SaistÄ«bā ar iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«bu par to, ka pierādÄ«jumus ieguva attiecÄ«gais tiesnesis, Tiesa norāda, ka konstitucionālajā tiesvedÄ«bā atbilstoši Latvijas tiesÄ«bu aktiem visus nepieciešamos pierādÄ«jumus un informāciju iegÅ«st lietai norÄ«kotais tiesnesis, lai sagatavotu lietu izskatÄ«šanai (skatÄ«t iepriekš 34. rindkopu). Šajā lietā iesniedzÄ“js atzina, ka viņš varÄ“ja – un to arÄ« izdarÄ«ja – iepazÄ«ties ar lietas materiāliem un ka viņam bija iespÄ“ja izteikt savu viedokli arÄ« par iespÄ“jamÄ«bu noturÄ“t lietā mutisku tiesas sÄ“di pirms rÄ«cÄ«bas sÄ“des (skatÄ«t iepriekš 21.-22. un 45. rindkopu). Turklāt iesniedzÄ“jam pÄ“c rÄ«cÄ«bas sÄ“des tika sniegta iespÄ“ja sniegt komentārus par lietas materiāliem (skatÄ«t iepriekš 23. rindkopu; atšÄ·irÄ«bā no lietas Juričić, citÄ“ta iepriekš, 75.-78. rindkopa).

52. Turpinājumā Tiesa izvÄ“rtÄ“s iesniedzÄ“ja apsvÄ“rumu par to, ka tiesas sÄ“de Satversmes tiesā nebija atklāta. Šajā lietā Satversmes tiesa bija vienÄ«gā kompetentā tiesu institÅ«cija iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanai (skatÄ«t mutatis mutandis lietu Hesse-Anger un Anger, citÄ“ta iepriekš). Ja tiesvedÄ«ba tiek notiek tikai vienā instancÄ“, tiesÄ«bas uz “atklātu tiesas sÄ“di” Konvencijas 6. panta 1. punkta izpratnÄ“ patiešÄm var radÄ«t noteiktas tiesÄ«bas uz “mutvārdu tiesas sÄ“di” (skatÄ«t lietu Fredin pret Zviedriju (Nr. 2), 1994. gada 23. februāris, 21. rindkopa, A sÄ“rijas Nr. 283-A). Taču Tiesa norāda, ka šajā gadÄ«jumā tika izskatÄ«ta tiesÄ«bu normu konstitucionalitāte, nevis jautājumi, kas saistÄ«ti ar faktiem, kā norādÄ«jis iesniedzÄ“js.

53. Šajā lietā Satversmes tiesa nolÄ“ma, ka lietas materiāli ir pietiekami, lai atbilstoši nacionālajiem tiesÄ«bu aktiem izskatÄ«tu lietu rakstveida procesā (skatÄ«t iepriekš 23. rindkopu). IesniedzÄ“js nesÅ«dzÄ“jās, ka lÄ“mums bÅ«tu pieņemts patvarÄ«gi. Viņš tikai vÄ“lÄ“jās “personÄ«gi izskaidrot” savu nostāju Satversmes tiesā, nesniedzot saviem apsvÄ“rumiem tālāku pamatojumu. IesniedzÄ“js šajā sakarā tikai norādÄ«ja, ka šÄda lÄ“muma pieņemšanai nav bijis nekāda tiesiska pamatojuma. ValdÄ«ba atsaucās uz Satversmes tiesas likuma 28.1 pantu, un iesniedzÄ“js to neapstrÄ«dÄ“ja.

54. IepriekšminÄ“tie apsvÄ“rumi ir pietiekami, lai ļautu Tiesai secināt, ka šajā lietā nebija nepieciešams noturÄ“t atklātu tiesas sÄ“di Satversmes tiesā. Pat ja pieņemam, ka 6. panta 1. punkts ir attiecināms uz konstitucionālo tiesvedÄ«bu, no tā izriet, ka šÄ« sÅ«dzÄ«ba ir acÄ«mredzami nepamatota un noraidāma atbilstoši Konvencijas 35. panta 3. punkta a. apakšpunktam un 4. punktam.

II. APGALVOTAIS KONVENCIJAS 8. PANTA PÄ€RKÄ€PUMS

55. IesniedzÄ“js sÅ«dzÄ“jās, ka, noklausoties viņa telefonsarunas, pārkāptas viņa tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves un korespondences neaizskaramÄ«bu. Konvencijas 8. pants attiecināmajā daļā izteikts šÄdā redakcijā:

“1. Ikvienam ir tiesÄ«bas uz savas privātās [..] dzÄ«ves [..] un korespondences neaizskaramÄ«bu.

2. Publiskās institÅ«cijas nedrÄ«kst traucÄ“t nevienam baudÄ«t šÄ«s tiesÄ«bas, izņemot gadÄ«jumus, kas ir paredzÄ“ti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrÄ«bā, lai aizsargātu valsts vai sabiedrisko drošÄ«bu vai valsts ekonomiskās labklājÄ«bas intereses, lai nepieļautu nekārtÄ«bas vai noziegumus, lai aizsargātu veselÄ«bu vai tikumÄ«bu vai lai aizstāvÄ“tu citu tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas.”

56. ValdÄ«ba apstrÄ«dÄ“ja šo argumentu.

A. PieņemamÄ«ba izskatÄ«šanai

57. Tiesa norāda, ka šÄ« sÅ«dzÄ«ba nav acÄ«mredzami nepamatota Konvencijas 35. panta 3. punkta a. apakšpunkta izpratnÄ“. Nav noteikts cits pamatojums, lai atzÄ«tu lietu par nepieņemamu izskatÄ«šanai. LÄ«dz ar to tā atzÄ«stama par pieņemamu izskatÄ«šanai.

B. Lietas būtība

1. Pušu apsvÄ“rumi

58. IesniedzÄ“js apgalvoja, ka pārkāptas viņa tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves un korespondences neaizskaramÄ«bu. Viņš nenoliedza, ka pārkāpumam bijis likumā noteikts pamatojums atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta 5. daļai. Viņš sÅ«dzÄ“jās par likuma kvalitāti un norādÄ«ja, ka tas sniedza nacionālajām varas iestādÄ“m pārāk lielu rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu, lai izvÄ“lÄ“tos, kā to piemÄ“rot, un ka ir iespÄ“jama patvarÄ«ga rÄ«cÄ«ba likuma piemÄ“rošanā. Atbilstoši 7. panta piektajai daļai prokuroram bija tiesÄ«bas tikai apstiprināt darbÄ«bu, neizskatot katras atsevišÄ·Äs lietas apstākļus. LÄ«dz ar to šÄ« tiesÄ«bu norma pieļāva veikt operatÄ«vās darbÄ«bas bez iepriekšÄ“jas tiesu institÅ«cijas atļaujas, nosakot tikai to, ka prokuratÅ«ra ir jāinformÄ“ 24 stundu laikā. IesniedzÄ“ja lietā tiesneša apstiprinājums netika iegÅ«ts 72 stundu laikā, pārkāpjot nacionālos tiesÄ«bu aktus. SaistÄ«bā ar likumÄ«go mÄ“rÄ·i iesniedzÄ“js norādÄ«ja, ka kriminālprocess tika ierosināts tikai 2005. gada 30. decembrÄ«. LÄ«dz ar to telefonsarunu noklausÄ«šanās nevarÄ“ja notikt saistÄ«bā ar šo kriminālprocesu. Viņa ieskatā telefonsarunu noklausÄ«šanās atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likumam veikta, lai apietu parasto kārtÄ«bu (atbilstoši Kriminālprocesa likumam), saņemot iepriekšÄ“ju tiesneša apstiprinājumu.

59. ValdÄ«ba nenoliedza, ka ir notikusi iejaukšanās iesniedzÄ“ja tiesÄ«bās uz privātās dzÄ«ves un korespondences neaizskaramÄ«bu. Taču tā uzskatÄ«ja, ka šajā gadÄ«jumā iejaukšanās veikta atbilstoši tiesÄ«bu aktiem, tam bijis likumÄ«gs mÄ“rÄ·is un tas bijis nepieciešams demokrātiskā sabiedrÄ«bā. Iejaukšanās notikusi, noklausoties A. B. telefonsarunas, un šÄda rÄ«cÄ«ba bijusi akceptÄ“ta atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajai daļai. Saskaņā ar ValdÄ«bu lÄ«dz ar to var secināt, ka šajā lietā ir izpildÄ«ts likumÄ«bas kritÄ“rijs. Turklāt, atbildot uz iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«bām, noklausÄ«šanās likumÄ«ba pÄ“c tam vairākas reizes apstiprināta prokuratÅ«rā (iepriekš 11.-15. rindkopa). Tā apgalvoja, ka to apstiprinājis arÄ« Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis (kriminālprocesa ietvaros). Visbeidzot, viņi atsaucās uz Satversmes tiesas atzinumiem, kas apstiprināja, ka iepriekšminÄ“tā tiesÄ«bu norma ir bijusi pietiekami skaidra un precÄ«za, lai nepieļautu patvarÄ«gu rÄ«cÄ«bu. AttiecÄ«gi iepriekšminÄ“tā tiesÄ«bu norma sniedza izsmeļošu sarakstu ar noziedzÄ«gajiem nodarÄ«jumiem, turklāt tās piemÄ“rošanai bija nepieciešams priekšnosacÄ«jums ar situāciju, kura pieprasa tÅ«lÄ«tÄ“ju rÄ«cÄ«bu. ValdÄ«ba arÄ« norādÄ«ja, ka konkrÄ“tajam pārkāpumam bijis likumÄ«gs mÄ“rÄ·is novÄ“rst noziegumu, jo tas veikts kriminālprocesa ietvaros saistÄ«bā ar liela mÄ“roga kukuļdošanu. Atbildot uz iesniedzÄ“ja apgalvojumu, tā vÄ“l atkārtoja, ka laikā no 2005. gada 27. lÄ«dz 30 decembrim notikumi attÄ«stÄ«jušies ļoti strauji, tādēļ neviena cita darbÄ«ba kā vien operatÄ«va telefonsarunu noklausÄ«šanās nespÄ“tu efektÄ«vi iegÅ«t uzticamu informāciju par kukuļdošanas shÄ“mas detaļām un iesaistÄ«tajām personām.

2. Tiesas vērtējums

60. Sākumā Tiesa atzÄ«st, ka abas puses ir vienisprātis, ka iesniedzÄ“ja telefonsarunu noklausÄ«šanās ir uzskatāma par iejaukšanos viņa tiesÄ«bās uz privātās dzÄ«ves un korespondences neaizskaramÄ«bu un ka šo iejaukšanos ir veikusi valsts. Tiesai nav iemesla uzskatÄ«t citādi (skatÄ«t, piemÄ“ram, lietu Weber un Saravia pret Vāciju (lÄ“mums), Nr. 54934/00, 77. rindkopa, ECHR 2006 XI un šeit citÄ“tās lietas).

61. Tādēļ ir nepieciešams izvÄ“rtÄ“t, vai šÄ« iejaukšanās bijusi pamatota atbilstoši šÄ« panta 2. punktam, proti, vai tā bija “paredzÄ“ta ar likumu” un “nepieciešama demokrātiskā sabiedrÄ«bā”, lai sasniegtu vienu no punktā minÄ“tajiem mÄ“rÄ·iem.

62. Tiesa atzÄ«st, ka apgalvojums “paredzÄ“ts ar likumā” ne vien pieprasa atbilstÄ«bu nacionālajiem tiesÄ«bu aktiem, bet arÄ« attiecas uz šo tiesÄ«bu aktu kvalitāti, nosakot, ka tiem jābÅ«t tiesiskiem. Valsts varas iestāžu veiktas slepenas novÄ“rošanas kontekstā nacionālajiem tiesÄ«bu aktiem jāpasargā pret patvarÄ«giem pārkāpumiem, kas veikti pret personas tiesÄ«bām 8. panta izpratnÄ“. Turklāt tiesÄ«bu aktiem jābÅ«t pietiekami skaidriem, lai sniegtu personām pietiekamu informāciju par situācijām un apstākļiem, kurās valsts varas iestādes var veikt šÄdas slepenas darbÄ«bas (skatÄ«t lietu Khan pret Apvienoto Karalisti, Nr. 35394/97, 26. rindkopa, ECHR 2000 V).

63. Tiesa atzÄ«st, ka Latvijas Satversmes tiesa detalizÄ“ti izskatÄ«ja iesniedzÄ“ja apgalvojumus saistÄ«bā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektās daļas saturu, tvÄ“rumu un skaidrÄ«bu. Tiesas uzdevums nav vÄ“lreiz izskatÄ«t šos apgalvojumus. Tiesa atzÄ«st, ka atbilstoši šai tiesÄ«bu normai “par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. PretÄ“jā gadÄ«jumā operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.” Satversmes tiesa izvÄ“rtÄ“ja šo tiesÄ«bu normu saistÄ«bā ar citām attiecināmajām nacionālo tiesÄ«bu aktu normām (skatÄ«t Satversmes tiesas analÄ«zi tās sprieduma 13. un 17. punktā; 24. rindkopa iepriekš) un secināja, ka prokuroram vienmÄ“r jābÅ«t informÄ“tam un ka vienmÄ“r jāsaņem Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota tiesneša apstiprinājums, arÄ« tajos gadÄ«jumos, kad operatÄ«vās darbÄ«bas pārtrauktas mazāk nekā 72 stundu laikā (skatÄ«t tiesas sprieduma 17.3 punktu; 24. rindkopa iepriekš).

64. Šajā lietā iesniedzÄ“js apgalvoja un ValdÄ«ba neapstrÄ«dÄ“ja, ka attiecÄ«gā varas iestāde – KNAB – tā arÄ« nemÄ“Ä£ināja saņemt Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota tiesneša apstiprinājumu ex post facto. Kā redzams no KNAB iesniegumiem Satversmes tiesā, iestāde patiešÄm uzskatÄ«ja, ka ex post facto apstiprinājums nav nepieciešams visās lietās, proti, tas nav nepieciešams gadÄ«jumos, kad operatÄ«vās darbÄ«bas pārtrauktas mazāk nekā 72 stundu laikā. Satversmes tiesa šo apgalvojumu skaidri noraidÄ«ja (skatÄ«t tiesas sprieduma 17.2 punkta noslÄ“gumā; iepriekš 24. rindkopa). Tiesa atzÄ«st, ka atbilstoši piemÄ“rojamajiem Latvijas tiesÄ«bu aktiem, kā tos interpretÄ“jusi Satversmes tiesa, šÄ«s lietas apstākļos bijis nepieciešams saņemt Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota tiesneša ex post facto apstiprinājumu operatÄ«vo darbÄ«bu veikšanai, lai gan telefonsarunu noklausÄ«šanās pārtraukta mazāk nekā 72 stundu laikā. Šo secinājumu neietekmÄ“ tas, ka šo darbÄ«bu likumÄ«bu apstiprināja vairāki prokurori. Viņu secinājumi aprobežojās ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 35. panta pirmo daļu (skatÄ«t iepriekš 12. un 15. rindkopu), un jebkurā gadÄ«jumā tie tika izdarÄ«ti pirms Satversmes tiesas sprieduma šajā lietā, kas sniedza autoritatÄ«vu šÄ« likuma 7. panta piektās daļas skaidrojumu. Tiesa papildina, ka atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. pantam Satversmes tiesas skaidrojumi ir saistoši nacionālajām varas iestādÄ“m (skatÄ«t 37. un 38. rindkopu iepriekš).

65. Noskaidrojusi, ka saskaņā ar Satversmes tiesas skaidrojumu iesniedzÄ“ja lietā netika iegÅ«ts Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota tiesneša ex post facto apstiprinājums, kā noteikts OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 7. panta piektajā daļā, Tiesa neuzskata par nepieciešamu izskatÄ«t, vai šajā lietā ievÄ“roti citi operatÄ«vo darbÄ«bu nosacÄ«jumi, kas noteikti nacionālajos tiesÄ«bu aktos.

66. Tiesa uzskata iepriekšminÄ“tos apsvÄ“rumus par pietiekamiem, lai secinātu, ka iesniedzÄ“ja telefonsarunu noklausÄ«šanās nav veikta tādā veidā, kas “paredzÄ“ts likumā” Konvencijas 8. panta 2. punkta izpratnÄ“. LÄ«dz ar to ir ticis pārkāpts 8. pants. TādÄ“jādi Tiesa neuzskata par nepieciešamu šajā lietā izvÄ“rtÄ“t atbilstÄ«bu citām 8. panta 2. punkta normām (skatÄ«t lietu Petrova pret Latviju, Nr. 4605/05, 98. rindkopa, 2014. gada 24. jÅ«nijs).

III APGALVOTAIS KONVENCIJAS 13. PANTA PÄ€RKÄ€PUMS

67. IesniedzÄ“js vÄ“l sÅ«dzÄ“jās, ka Latvijas tiesu sistÄ“mā nav efektÄ«vu tiesiskās aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļu saistÄ«bā ar 8. pantā noteikto tiesÄ«bu pārkāpumiem. Viņš sÅ«dzÄ“jās par to, ka operatÄ«vo darbÄ«bu izskatÄ«šana Latvijā tiek uzticÄ“ta prokuroriem un netiek pakļauta neatkarÄ«gu tiesas institÅ«ciju kontrolei.

68. Konvencijas 13. pants nosaka:

“Ikvienam, kura tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kas noteiktas šajā Konvencijā, ir pārkāptas, ir tiesÄ«bas uz efektÄ«vu aizsardzÄ«bu no valsts institÅ«ciju puses, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarÄ«jušas personas, pildot publiskos dienesta pienākumus.”

69. ValdÄ«ba apstrÄ«dÄ“ja šo apgalvojumu.

A. PieņemamÄ«ba izskatÄ«šanai

70. Å…emot vÄ“rā savus atzinumus atbilstoši Konvencijas 8. pantam, Tiesa atzÄ«st, ka iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«ba veido pamatotu prasÄ«bu Konvencijas izpratnÄ“ un ka lÄ«dz ar to viņam bija tiesÄ«bas uz efektÄ«vu tiesiskās aizsardzÄ«bas lÄ«dzekli, lai izmantotu savas tiesÄ«bas, kas noteiktas šajā pantā (skatÄ«t lietu Association for European Integration and Human Rights un Ekimdzhiev pret Bulgāriju, Nr. 62540/00, 98. rindkopa, 2007. gada 28. jÅ«nijs).

71. Tiesa atzÄ«st, ka šÄ« sÅ«dzÄ«ba nav acÄ«mredzami nepamatota Konvencijas 35. panta 3. punkta a. apakšpunkta izpratnÄ“. Nav noteikts cits pamatojums, lai atzÄ«tu lietu par nepieņemamu izskatÄ«šanai. LÄ«dz ar to tā ir atzÄ«stama par pieņemamu izskatÄ«šanai.

B. Lietas būtība

1. Pušu apsvÄ“rumi

72. IesniedzÄ“js apgalvoja, ka iesniegumu prokuratÅ«rā nevar uzskatÄ«t par efektÄ«vu lÄ«dzekli viņa tiesÄ«bu aizsardzÄ«bai. Viņš norādÄ«ja, ka prokuratÅ«ras uzdevums, no vienas puses, ir izvÄ“rtÄ“t un apstiprināt operatÄ«vās darbÄ«bas atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likumam un, no otras puses, celt pret personām apsÅ«dzÄ«bas un panākt to tiesāšanu valsts vārdā. LÄ«dz ar to viņš nepiekrita ValdÄ«bas apgalvojumam par to, ka prokuratÅ«ru Latvijā var uzskatÄ«t par tiesu varas institÅ«ciju.

73. ValdÄ«ba atzina, ka iesniedzÄ“js lÅ«dzis prokuratÅ«ru sniegt informāciju par operatÄ«vajām darbÄ«bām, to likumÄ«bu un tālāko KNAB rÄ«cÄ«bu. Tās ieskatā prokuratÅ«ra bija institÅ«cija, kas pilda tiesu varas funkcijas (viņi atsaucās uz ProkuratÅ«ras likuma 1. panta 1. daļu un Satversmes tiesas nolÄ“mumu lietā Nr. 2004-06-01, uz kuru Satversmes tiesa atsaucās šÄ«s lietas sprieduma 19. punktā; skatÄ«t iepriekš 24. rindkopu). ProkuratÅ«ra bija izskatÄ«jusi ikvienu iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«bas aspektu. AttiecÄ«bā uz tiesvedÄ«bu Satversmes tiesā ValdÄ«ba uzsvÄ“ra, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 655. panta otrās daļas 4. punktam tās spriedums bÅ«tu uzskatāms par pietiekamu pamatu izbeigtas tiesvedÄ«bas atjaunošanai. Tā kā kriminālprocess iesniedzÄ“ja lietā joprojām nebija pabeigts, viņi atsaucās uz Kriminālprocesa likuma 2. panta otro daļu, kurā norādÄ«ts, ka Satversmes tiesas sniegts tiesÄ«bu normas skaidrojums ir saistošs nacionālajām krimināllietu tiesām attiecÄ«bā uz to operatÄ«vo darbÄ«bu likumÄ«bu, kas veiktas pret iesniedzÄ“ju un lÄ«dzapsÅ«dzÄ“tajām personām, kā arÄ« saistÄ«bā ar šÄdi iegÅ«tu pierādÄ«jumu pieņemamÄ«bu. ValdÄ«ba secināja, ka tiesvedÄ«ba Satversmes tiesā ir efektÄ«vs tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzeklis Konvencijas 13. panta izpratnÄ“.

74. Visbeidzot, ValdÄ«ba atsaucās uz OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 5. pantu, apgalvojot, ka pieejams bija arÄ« kompensācijas mehānisms. Viņi atsaucās uz nacionālo judikatÅ«ru, kurā pirmās instances tiesa izskatÄ«ja civillietu I. J. prasÄ«bā pret valsti par pretlikumÄ«gu telefonsarunu noklausÄ«šanos šÄ« likuma izpratnÄ“ un piešÄ·Ä«ra kompensāciju (lieta Nr. C04381306, 2007. gada 9. februāra spriedums). Tā kā šajā lietā prokuratÅ«ra nekonstatÄ“ja likuma pārkāpumus, iesniedzÄ“jam nepienācās kompensācija.

2. Tiesas vērtējums

75. Kā Tiesa daudzkārt atzinusi, Konvencijas 13. pants nodrošina tiesiskās aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļa pieejamÄ«bu nacionālā lÄ«menÄ«, jebkādā formā nodrošinot nacionālajā tiesÄ«bu sistÄ“mā Konvencijas tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu bÅ«tÄ«bu. TāpÄ“c 13. panta darbÄ«bas rezultātā nacionālā lÄ«menÄ« ir jānodrošina tiesiskās aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi, kas rada iespÄ“ju pÄ“c bÅ«tÄ«bas izskatÄ«t saskaņā ar Konvenciju iesniegtu “pamatotu sÅ«dzÄ«bu” un to atbilstoši apmierināt, lai gan lÄ«gumslÄ“dzÄ“jām valstÄ«m ir noteikta rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba attiecÄ«bā uz veidu, kādā tās pilda šajā noteikumā paredzÄ“tos Konvencijas pienākumus (skatÄ«t, piemÄ“ram, lietu Bazjaks pret Latviju, Nr. 71572/01, 127. rindkopa, 2010. gada 19. oktobris, ar tālākām atsaucÄ“m).

76. Tiesa atzÄ«st, ka 8. panta sÅ«dzÄ«bu izpratnÄ“, ciktāl tās attiecas uz operatÄ«vajām darbÄ«bām, efektÄ«vi nacionālie tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi, kas nepieciešami atbilstoši 13. pantam, neattiecas tikai uz jautājumiem, kas izteikti šajā iesniegumā. Lietā Association for European Integration and Human Rights un Ekimdzhiev Tiesa atkārtoja, ka slepenas novÄ“rošanas gadÄ«jumā ar efektÄ«vu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekli 13. panta izpratnÄ“ saprasts tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzeklis, kurš ir efektÄ«vs, ņemot vÄ“rā ierobežoto aizsardzÄ«bas tvÄ“rumu, kas raksturÄ«gs šÄdai sistÄ“mai. Šajā lietā Tiesa izvÄ“rtÄ“ja, vai atbilstoši Bulgārijas tiesÄ«bu aktiem pastāvÄ“ja tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi, kas bija efektÄ«vi šÄdā ierobežotā situācijā. Tiesa atzina, ka novÄ“rošanas pārbaudi var veikt trÄ«s stadijās: kad tā sākotnÄ“ji tiek pieprasÄ«ta, kamÄ“r tā tiek veikta vai pÄ“c tās pārtraukšanas (skatÄ«t lietu Association for European Integration and Human Rights un Ekimdzhiev, citÄ“ta iepriekš, 99. rindkopa).

77. Taču šajā lietā iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«ba Tiesā 13. panta izpratnÄ“ aprobežojas tikai ar apgalvojumu, ka Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“ma nenodrošina neatkarÄ«gu tiesisku uzraudzÄ«bu pār operatÄ«vajām darbÄ«bām. ŠÄ« lieta neskar jautājumu par to, vai Latvijā ir pieejami kompensÄ“joši tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi (skatÄ«t, piemÄ“ram, lietu Klass un citi pret Vāciju, 1978. gada 6. septembris, 71. rindkopa, A sÄ“rijas Nr. 28).

78. Tiesa atzÄ«st, ka iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«bu šajā lietā (skatÄ«t iepriekš 67. rindkopu) jau ir izskatÄ«jusi un noraidÄ«jusi Latvijas Satversmes tiesa. Tiesa it Ä«paši atzina, ka normatÄ«vais regulÄ“jums Latvijā noteica ne vien prokurora uzraudzÄ«bu pār operatÄ«vajām darbÄ«bām, bet arÄ« neatkarÄ«gu tiesu varas pārbaudi par veikto darbÄ«bu likumÄ«bu (skatÄ«t Satversmes tiesas sprieduma 20.1 punkta nobeigumu un 20.3 punktu; 24. rindkopa iepriekš).

79. Ciktāl iesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«ba attiecas uz to, ka netika saņemts tiesneša apstiprinājums viņa telefonsarunu noklausÄ«šanai, šis jautājums ir izvÄ“rtÄ“ts iepriekš atbilstoši Konvencijas 8. pantam. Tiesa atzÄ«st, ka šÄ«s lietas apstākļos nav nepieciešams izvÄ“rtÄ“t to paša jautājumu arÄ« atbilstoši Konvencijas 13. pantam (skatÄ«t, piemÄ“ram, lietu Copland pret Apvienoto Karalisti, Nr. 62617/00, 51. rindkopa, ECHR 2007 I).

80. Tiesa secina, ka nav noticis Konvencijas 13. panta pārkāpums.

IV CITI APGALVOTIE KONVENCIJAS PÄ€RKÄ€PUMI

81. IesniedzÄ“js vÄ“l sÅ«dzÄ“jās atbilstoši Konvencijas 10. pantam par noteiktām Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja darbÄ«bām pret viņa advokātu.

82. Tiesa atzÄ«st, ka šÄ« sÅ«dzÄ«ba ir neatbilstoša ratione personae Konvencijas 35. panta 3(a). punkta nozÄ«mÄ“. LÄ«dz ar to tā ir noraidāma atbilstoši Konvencijas 35. panta 4. punktam.

V. KONVENCIJAS 41. PANTA PIEMÄ’ROŠANA

83. Konvencijas 41. pants nosaka:

“Ja Tiesa konstatÄ“, ka ir noticis Konvencijas vai tās protokolu pārkāpums, un ja attiecÄ«gās Augstās LÄ«gumslÄ“dzÄ“jas Puses iekšÄ“jās tiesÄ«bu normas paredz tikai daļēju šÄ« pārkāpuma seku novÄ“ršanu, Tiesa, ja nepieciešams, cietušajai pusei piešÄ·ir taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu.”

A. Kaitējums

84. IesniedzÄ“js lÅ«dza piešÄ·irt kompensāciju 50 000 euro (EUR) apmÄ“rā par morālo kaitÄ“jumu.

85. ValdÄ«ba nepiekrita un uzskatÄ«ja, ka šÄ« summa ir nepamatota, nesamÄ“rÄ«ga un pārmÄ“ru liela.

86. Ievērojot taisnīguma principus, Tiesa nolemj par labu iesniedzējam piedzīt 2 500 EUR kā kompensāciju par morālo kaitējumu

B. Nokavējuma procenti

87. Tiesa nolemj, ka nokavējuma procentu likme ir jānosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas rezerves aizdevumu procentu likmi, tai pieskaitot trīs procentu punktus.

ŠO IEMESLU DÄ’Ä» TIESA VIENPRÄ€TĪGI

1. AtzÄ«st sÅ«dzÄ«bas atbilstoši Konvencijas 8. un 13. pantam par pieņemamām izskatÄ«šanai, bet iesniegumu atlikušajā daļā par nepieņemamu izskatÄ«šanai.

2. Nolemj, ka ir noticis Konvencijas 8. panta pārkāpums.

3. Nolemj, ka nav noticis Konvencijas 13. panta pārkāpums.

4. Nolemj

 (a) ka atbildÄ“tājai valstij trÄ«s mÄ“nešu laikā no dienas, kad spriedums saskaņā ar Konvencijas 44. panta 2. punktu ir kļuvis galÄ«gs, jāizmaksā iesniedzÄ“jam 2 500 EUR (divi tÅ«kstoši pieci simti euro) kā atlÄ«dzinājums par morālo kaitÄ“jumu, pieskaitot jebkurus ieturamos nodokļus.

 (b) ka, sākot no iepriekš minÄ“tā triju mÄ“nešu termiņa iestāšanās lÄ«dz samaksas veikšanai, iepriekš minÄ“tajai summai piemÄ“ro vienkāršo procentu likmi, kas vienāda ar attiecÄ«gajā laika periodā spÄ“kā esošo Eiropas Centrālās bankas rezerves kreditÄ“šanas likmi, pieskaitot tai trÄ«s procentpunktus.

5. Noraida iesniedzēja lūgumu par taisnīgu atlīdzību pārējā daļā.

Sagatavots angļu valodā un rakstveidā paziņots 2015. gada 21. jÅ«lijā atbilstoši Tiesas reglamenta 77. punkta 2. un 3. apakšpunktam.