Iesaki rakstu:

Šodien CÄ«rules kundze LTV paziņoja, ka strÄ«ds starp VID un SS.lv esot pievÄ“rsis uzmanÄ«bu tam, vai bÅ«t godÄ«go nodokļu maksātāju pusÄ“ ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rÄ«cÄ«bu šajā gadÄ«jumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.

ŠÄdi konstruÄ“ti argumenti ir veci kā pasaule. VisplašÄk lietoti, protams, Staļina laikos – ja tu esi, piemÄ“ram, pret masu slepkavÄ«bām, kuras realizÄ“ valsts, tu esi pret padomju varu, un tevi pašu ir jānošauj. Ja tu esi pret kolhoza agronoma klaju muļķību, tu esi pret padomju varu, un vieta tev ir Kolimā.

ŠÄdi argumenti no valsts puses nebÅ«tu pieļaujami. PiemÄ“ram, Amerikā valsts neuzdrošinās pateikt, ka Apple vai Twitter ir teroristu pusÄ“ tāpÄ“c, ka atsakās sadarboties ar FIB tādā veidā, kā FIB vai citas valsts iestādes to gribÄ“tu.

Bet par visu pēc kārtas.

Nemaksāt nodokļus ir noziegums, neredzu iespÄ“jas par to vispār diskutÄ“t. Nodokļi ir jāmaksā, ja kāds nemaksā, viņš rÄ“Ä·inās ar dažādām prognozÄ“jamām sekām gan šaurākā, gan plašÄkā nozÄ«mÄ“.

Tas visiem ir skaidrs. Taču uzņēmums, kura biznesam notika VID uzbrukums, nodokļus maksā, un VID nav nekādu pretenziju šajā sakarā. Stāsts NAV par nodokļu maksāšanu, stāsts ir par pavisam ko citu.

Jau daudz tuvāk patiesÄ«bai mÄ“s bÅ«tu, ja teiktu, ka runa ir par informācijas sniegšanu. Par to, cik daudz un kādu informāciju VID savas darbÄ«bas veikšanai drÄ«kst pieprasÄ«t no trešajām pusÄ“m. Tas ir nopietns jautājums, kurš aktuāls visur pasaulÄ“ un kurā saduras divas pretrunÄ«gas sabiedrÄ«bas intereses – mÅ«su katra tiesÄ«bas uz privātumu un savu datu aizsardzÄ«bu (arÄ« uzņēmumu tiesÄ«bas uz savu komercnoslÄ“pumu saglabāšanu) un valsts pienākums cÄ«nÄ«ties ar noziedzÄ«bu, terorismu utt.

Daudz skaļu tiesas prāvu gan Eiropā, gan Amerikā meklÄ“ un pastāvÄ«gi no jauna definÄ“ tās robežas, pie kurām turpmāk konkrÄ“tajā sabiedrÄ«bā sadzÄ«vos šÄ«s pretrunÄ«gās un vienlÄ«dz svarÄ«gās vÄ“rtÄ«bas.

Katrs var palasÄ«t par to, kā Twitter atsakās dzÄ“st ISIS teroristu propagandistu kontus, kā Apple atsakās sadarboties ar FIB un nodrošināt piekļuvi savām ierÄ«cÄ“m, kā amerikāņu ieņēmumu dienests neveiksmÄ«gi tiesājas ar Coinbase, un tā bez gala.

Pastāv vismaz ducis plaši zināmu argumentu, kāpÄ“c uzņēmÄ“ji nesniedz informāciju un nevÄ“las “sadarboties terorisma vai naudas atmazgāšanas apkarošanā”. NetÄ“rÄ“šu laiku, tos pārstāstot.

Visur citur pasaulÄ“ šie saprotamie strÄ«di par to, kādā sabiedrÄ«bā mÄ“s vÄ“lamies dzÄ«vot, tiek civilizÄ“ti risināti tiesās un publiskās debatÄ“s. Nevienam nav nācis prātā, protams, apturÄ“t Apple vai Twitter saimniecisko darbÄ«bu tādēļ, ka šÄ«s saprotamās vÄ“rtÄ«bu sadures tiek diskutÄ“tas un skatÄ«tas tiesās.

Latvijā VID labi zina, ka ir jau zaudÄ“jis vienu tiesas procesu par uzņēmuma darbÄ«bas apturÄ“šanu informācijas nesniegšanas dēļ (par to jau rakstÄ«jām: http://puaro.lv/tiesiskums/vid-jau-zaudejis-tiesa-par-uznemuma-darbibas-apturesanu-informacijas-nesniegsanas-del/).

TāpÄ“c SS.lv gadÄ«jumā VID vispirms meloja, pamatojot savu lÄ“mumu ar kaut kādām PTAC sÅ«dzÄ«bām (kādā vispār sakarā?), un tas jau bija kliedzoši – kā var uzticÄ“ties iestādei, kuras pirmā reakcija ir truli un sekli melot sabiedrÄ«bai?

Kad VID meli tika atmaskoti, dienests centās ievirzÄ«t jautājumu morālā gultnÄ“. Ja kāds ir pret VID, tad viņš atbalsta nodokļu nemaksāšanu. Faktiski tas nozÄ«mÄ“tu, ka VID kritizÄ“t vispār nav iespÄ“jams. LÄ«dzÄ«gu argumentu nesen lietoja AizsardzÄ«bas ministrija: ja jÅ«s apšaubāt vai kritizÄ“jat kādu tās lÄ“mumu, jÅ«s noteikti esat Kremļa aÄ£ents. Tādā garā turpinot, drÄ«z par valdÄ«bu vairs nedrÄ«kstÄ“s pateikt neviena slikta vārdiņa.

Bet atpakaļ pie lietas. Tātad, neskatoties uz to, ka tiesa ir pieņēmusi pieteikumu skatÄ«t arÄ« konkrÄ“to VID strÄ«du ar SS.lv, valsts VID personā rÄ«kojas maksimāli represÄ«vi, lai visiem parādÄ«tu, ka nekādas tiesas to neapstādinās un nemaz nemÄ“Ä£iniet tajās vÄ“rsties – tas viss jums bÅ«s tikai dārgāk. VID vÄ“stÄ«jums ir skaidrs – mÄ“s apturÄ“sim un iznÄ«cināsim jÅ«su biznesu, vÄ“l pirms pirmā tiesu instance bÅ«s sanākusi uz pirmo sÄ“di. (Un sakiet, lÅ«dzami, kurš varÄ“tu gribÄ“t investÄ“t šÄdā valstÄ«?)

Taču šis viss ir skaidrs un acÄ«mredzams. Tas, kas mani pārsteidz diskusijā par SS/VID, ir tas, ka ne reizi neizskan tikpat svarÄ«ga, ja ne vÄ“l svarÄ«gāka pat ne liberālas, bet jebkuras nekomunistiskas iekārtas viena no fundamentālākajām vÄ“rtÄ«bām – privātÄ«pašums ir svÄ“ts!

Valsts ne tikai pati nedrÄ«kstÄ“tu bradāt, iznÄ«cināt, bojāt un ignorÄ“t privātÄ«pašumu – privātÄ«pašuma neaizskaramÄ«bas nodrošināšana ir viens no veiksmÄ«gas valsts pastāvÄ“šanas iemesliem. Viens no dažiem iemesliem, kāpÄ“c vispār valsts ir vajadzÄ«ga, ir tas, lai nodrošinātu tiesisku vidi, kas garantÄ“tu privātÄ«pašuma svÄ“tumu.

Protams, kāds uzreiz teiks, ka neviena brÄ«vÄ«ba nav absolÅ«ta utt. Bet, nemaz neiedziļinoties sÄ«kāk šo debašu detaļās, ir viennozÄ«mÄ«gi skaidrs, ka valsts attieksme pret privātÄ«pašumu tieši korelÄ“ ar investÄ«ciju daudzumu valstÄ« un iedzÄ«votāju labklājÄ«bu vispār. Piesaukt medicÄ«nas un visu pārÄ“jo nozaru finansÄ“jumu tāpÄ“c ir pilnÄ«gi aplami – jo vairāk šÄdas attieksmes pret privātÄ«pašumu, jo mazāk investÄ«ciju, jo lielāka kapitāla un cilvÄ“ku aizplÅ«šana, mazāk naudas nodokļos utt.

PrivātÄ«pašums šajā gadÄ«jumā ir gan domÄ“ns, gan datubāzes un to daļas, gan uzņēmums, kura saimnieciskā darbÄ«ba apturÄ“ta. Tad, lÅ«k, Latvijas valsts šajā gadÄ«jumā ir parādÄ«jusi, ka tai nav ne vismazākās cieņas pret privātÄ«pašumu.

StrÄ«ds, kā zināms, sākās ar to, ka uzņēmums nevÄ“lÄ“jās izsniegt visu informāciju par visiem noteiktas grupas klientiem par vienu mÄ“nesi (vÄ“lāk – četriem) un uzskatÄ«ja šo pieprasÄ«jumu par nesamÄ“rÄ«gu, attiecÄ«gi vÄ“ršoties tiesā, kas, kā varÄ“tu domāt, civilizÄ“tā Eiropas SavienÄ«bas valstÄ« bÅ«tu vienÄ«gais pareizais un tiesiskais veids, kā rÄ«koties.

Datubāze ir uzņēmuma privātÄ«pašums, kas cita starpā satur ne tikai aizsargājamus datus par klientiem, bet arÄ« komercnoslÄ“pumu. Un, ņemot vÄ“rā, ka likuma norma, uz kuru pamatojoties tika pieprasÄ«ts izsniegt informāciju, ir tik izplÅ«dusi un neskaidra, uzņēmums vÄ“lÄ“jās ar tiesas palÄ«dzÄ«bu noskaidrot šÄ«s likuma normas robežas. Viņuprāt, pieprasÄ«jums bija pārāk plašs un tātad nelikumÄ«gs.

Uzņēmums rÄ«kojās vienÄ«gajā veidā, kāds tiesiskā valstÄ« ir iespÄ“jams – vÄ“rsās tiesā. Par to arÄ« tika sodÄ«ts. SodÄ«ts ar tādu uzbrukumu privātÄ«pašumam, kuru jebkurš cits ne tik bagāts, liels un spÄ“cÄ«gs uzņēmums nekad neizturÄ“tu. Jebkurš mazais un vidÄ“jais uzņēmums bÅ«tu vienkārši neatgriezeniski sagrauts. Un tas viss bez tiesas lÄ“mumiem. (Atkal – kurš varÄ“tu gribÄ“t investÄ“t šÄdā valstÄ«?)

VÄ“l viena lieta, kas padara šo VID praksi un likuma normas, kas to pieļauj, par atbaidošÄm jebkuram uzņēmumam, investoram un vispār liberālam cilvÄ“kam, ir tas, ka VID darbÄ«ba šajā gadÄ«jumā ir tas, ko angliski sauc par “fishing expedition”. Proti, kratÄ«šanām, datu bāzu konfiscÄ“šanām vai kopÄ“šanām tikai ar cerÄ«bu uz to, ka gadÄ«sies tur atrast kādus likumpārkāpums, nevis balstoties uz konkrÄ“tām aizdomām, kas vÄ“rstas pret konkrÄ“tiem indivÄ«diem un konkrÄ“tos pārkāpumos. Lielākajā daļā veco demokrātiju šÄda drošÄ«bas un tiesÄ«bsargājošo iestāžu prakse ir vienkārši aizliegta ar likumu.

Ja kāds atbalsta šÄdu “fishing expedition”, kādu tagad Ä«steno VID, tad kāpÄ“c neatbalstÄ«t, piemÄ“ram, kārtÄ«gu kratÄ«šanu sarÄ«košanu uzreiz pilnÄ«gi visos Latvijas uzņēmumos un dzÄ«vokļos? Iedomājieties, cik daudz pierādÄ«jumu vai noderÄ«gas informācijas par visdažādākajiem noziegumiem tā varÄ“tu atklāt? Un vÄ“l tikai jāpaziņo – ja kāds ir pret, tad viņš vienkārši ir pret godÄ«giem cilvÄ“kiem un aizstāv bandÄ«tus.

Ja valsts ar šÄdiem argumentiem bez tiesas lÄ“mumiem sāk vākt informāciju, konfiscÄ“t datubāzes, veikt kratÄ«šanas par visu un visiem, tā noteikti ir nopietna atkāpšanās no tiesiskas un brÄ«vas valsts ideāla.

VID šajā gadÄ«jumā ir demonstrÄ“jis maksimāli represÄ«vu, totalitāru praksi pret uzņēmumu un privātÄ«pašumu, turklāt tādu, kurš netiek vainots vai turÄ“ts aizdomās par nodokļu nemaksāšanu, bet tikai vÄ“lÄ“jās tiesā apstrÄ«dÄ“t pieprasÄ«tās informācijas apjomu. 

Tas ir skaidrs un ļoti skaļš signāls visiem investoriem un uzņēmÄ“jiem. Turieties pa gabalu, bÄ“dziet, slÄ“piet, domājiet, kā pasargāt savu Ä«pašumu, jo Latvijas valsts to ne tikai neuzskata par svÄ“tu, - Latvijā bez izmeklÄ“šanas un tiesas jums to var atņemt un bez izmeklÄ“šanas un tiesas iznÄ«cināt.

Izteikumos, komentāros un viedokļos par SS/VID sāgu netrÅ«kst dažādu muļķīgu izteikumu un spriedumu – piemÄ“ram, Andra Kulberga arguments, salÄ«dzinot SS.lv gadÄ«jumu ar mājas Ä«pašnieku, kurš izÄ«rÄ“ dzÄ«vokļus un kādā no tiem kāds tirgo narkotikas, arÄ« apstulbina ar savu nekompetenci. Kriminālprocesa likums un operatÄ«vās darbÄ«bas likums sÄ«ki un smalki apraksta un regulÄ“ šÄdus gadÄ«jumus, nekad ne vismazākās problÄ“mas šajā sakarā nevienam nav radušÄs. Bet, ja kāds tiešÄm grib dzÄ«vot valstÄ«, kur no uzņēmÄ“ja varÄ“tu pieprasÄ«t visu informāciju par visiem klientiem tāpÄ“c, ka, iespÄ“jams, kāds no viņiem pārkāpj likumu, tad mÅ«su izpratnes par ideālo valsti ļoti atšÄ·iras.

Un visbeidzot pat it kā tikai sÄ«ka piebilde. Cik droši var bÅ«t Latvijas uzņēmÄ“ji un cilvÄ“ki par to, ka informācija, kas tiek nodota vai atrodas Latvijas valsts rokās, netiks izmantota nelikumÄ«gi un tiks aizsargāta?

Juta StrÄ«Ä·e, politiÄ·e, pati ilgstoši vadÄ«jusi tiesÄ«bsargājošu iestādi, televÄ«zijā lepni stāsta, ka, pat ja zinātu (un viņa, protams, zina), kurš nopludināja izbeigtas krimināllietas materiālus (ar Valsts noslÄ“puma likumu aizsargātu informāciju), viņa to neatklātu. Vareni.

Cik droši var bÅ«t uzņēmÄ“ji par to, ka StrÄ«Ä·e un viņai lÄ«dzÄ«gie kovboji VID vai kādā citā iestādÄ“ arÄ« nedomā tāpat? Proti, uzskata, ka viņiem ir tiesÄ«bas un pat pienākums nopludināt jebkādu informāciju, kas viņiem šÄ·iet interesanta. Es jau nerunāšu nemaz par to, kā Poikāns nozaga un publiskoja datus, kas VID bÅ«tu jāsargā utt.

Vai šÄdos apstākļos nav vairāk nekā saprotams tas, ka uzņēmums tomÄ“r vÄ“las, lai tiesa nosaka, kāds informācijas apjoms tam jāsniedz?

Ja ekonomikā es sevi sauktu par centristu, tad politisko vērtību ziņā noteikti par liberāli. Es uzskatu, ka valstij ir jāiejaucas cilvēku dzīvē tik maz, cik vien iespējams. Jāregulē tik maz dzīves sfēru, cik vien iespējams, nemaz nerunājot par to, ka represīva valsts ir kā varmācīgi vecāki. Dzimteni tāpat kā vecākus nevar izvēlēties, bet, ja tie ir represīvi, varmācīgi, viņi nav jāmīl un ar tiem nav jāsadarbojas, no viņiem viss ir jāslēpj, un tie ir jāpamet.

Pārpublicēts no puaro.lv