Iesaki rakstu:

DetektÄ«vaÄ£entÅ«ras veikts pÄ“tÄ«jums par RÄ«gas Centrālās dzelzceļa stacijas publisko tualešu apmeklÄ“jumu un šÄ« pÄ“tÄ«juma rezultātu liktenis uzskatāmi parāda ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nevarÄ«bu pat salÄ«dzinoši primitÄ«vās nodokļu apiešanas lietās, bet arÄ« VID struktÅ«ru tādu vai citādu apsvÄ“rumu diktÄ“tu nevÄ“lÄ“šanos ar šÄdām lietām „Ä·Ä“pāties”.

NovÄ“rošana pie stacijas tualetÄ“m

PagājušÄ gada jÅ«lija vidÅ« detektÄ«vpakalpojumu uzņēmums Biznesa drošÄ«ba vÄ“rsās pie Finanšu policijas pārvaldes priekšnieka Edija Ceipes (attÄ“lā) ar informāciju par tā veiktajiem novÄ“rojumiem pie SIA Hiacinte maksas tualetÄ“m RÄ«gas Centrālās dzelzceļa stacijas Ä“kas pirmajā stāvā ar nolÅ«ku – noskaidrot faktisko Hiacintes ikdienā klientiem sniedzamo pakalpojumu apjomu.

Kā aprakstÄ«ts detektÄ«vaÄ£entÅ«ras vÄ“stulÄ“, kura ir Pietiek rÄ«cÄ«bā, lai noskaidrotu uzņēmuma faktiski sniegto pakalpojumu apjomu, atšÄ·irÄ«gos dienas laikos stundas ilgumā bija veikta vienas no tualetÄ“m nepārtraukta maskÄ“ta novÄ“rošana un videoieraksts.

NovÄ“rošanas laikā detektÄ«vs kā pakalpojuma saņēmÄ“js bija iegādājies biļeti un apmeklÄ“jis tualeti, bet pÄ“c stundas atkārtojis vizÄ«ti. Tā tika noskaidrots stundas laikā apmeklÄ“tājiem izdoto biļešu skaits uz to vai citu tualeti. VienlaicÄ«gi šajā periodā tika veikta nepārtraukta videonovÄ“rošana un fiksÄ“ts reālais šÄ«s tualetes apmeklÄ“tāju skaits.

TrešÄ daļa naudas aizplÅ«st valstij garām

PÄ“c šÄ«m darbÄ«bām detektÄ«vaÄ£entÅ«ra secinājusi, ka ne reizi faktiskais attiecÄ«gās stacijas tualetes apmeklÄ“tāju skaits nav atbildis izsniegto biļešu (kvÄ«šu) skaitam. Tika noskaidrots, ka kopumā izsniegto biļešu (kvÄ«šu) skaits ir tikai 63,31% no reālā tualešu apmeklÄ“tāju skaita.

Savukārt šis skaits ir bijis pietiekami ievÄ“rojams: katru dienu 14 stundu ilgajā novÄ“rošanas laikā trÄ«s tualetes apmeklÄ“ja vidÄ“ji 3486 apmeklÄ“tāji, kas nozÄ«mÄ“, ka tualešu reālie ieņēmumi bija vismaz 1045 eiro dienā. Ja biļetes tiek izsniegtas tikai nepilnām divām trešdaļām apmeklÄ“tāju, „ekonomija” uz nomaksājamo nodokļu rÄ“Ä·ina sanāk diezgan ievÄ“rojama.

„SIA Hiacinte administrācija krāpniecisku darbÄ«bu rezultātā ar biļetÄ“m (kvÄ«tÄ«m), nenodrošinot atbilstošu grāmatvedÄ«bas uzskaiti, ikdienā piesavinās naudas summu ne mazāk kā 383,70 eiro, kas gadā sastāda ne mazāk kā 140 050,50 eiro, un nenomaksā pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli bÅ«tiskai ienākumu daļai (36,69%), tas ir 66,51 eiro dienā. Nodoklis netiek nomaksāts no summas 24 276,15 eiro gadā,” – šÄds bija detektÄ«vaÄ£entÅ«ras secinājums.

Jaunā pārbaudÄ“ – vÄ“l satriecošÄki rezultāti

Taču pagāja vairāki mÄ“neši, bet ne E. Ceipe, ne Finanšu policijas pārvalde detektÄ«vaÄ£entÅ«rai nesniedza nekādu atbildi par darbÄ«bām, kas bÅ«tu veiktas saistÄ«bā ar iesniegumā aprakstÄ«tajiem faktiem.

Savukārt pagājušÄ gada beigās Biznesa drošÄ«ba jau vÄ“rsās pie VID Ä£enerāldirektores Ilzes CÄ«rules, kā arÄ« finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un Ä£enerālprokurora Ä’rika Kalnmeiera.

Norādot uz E. Ceipes neieinteresÄ“tÄ«bu viņam nosÅ«tÄ«tajos faktos, detektÄ«vaÄ£entÅ«ra tagad augsti stāvošajiem adresātiem nosÅ«tÄ«ja jau jauna, decembra pirmajā pusÄ“ veikta pÄ“tÄ«juma rezultātus.

Ja kaut kas nepilna pusgada laikā arÄ« bija mainÄ«jies, tad tikai valsts apkrāpšanas vÄ“rienÄ«gums: piecās pārbaudÄ“s kopā tika secināts, ka ir oficiāli izsniegtas 87 biļetes, bet reālais tualešu apmeklÄ“tāju skaits šajā laikā ir bijis 492. Tas nozÄ«mÄ“, ka nu jau biļetes (kvÄ«tis) bija saņēmusi tikai nepilna piektā daļa tualešu apmeklÄ“tāju.

VID vadība klusē

DetektÄ«vaÄ£entÅ«ras pārstāvji Pietiek ir izteikuši aizdomas, ka tualešu gadÄ«jumā varÄ“tu bÅ«t runa par neformālu „piesegšanu”. Uz to norādot, piemÄ“ram, Hiacintes izsniegta universālā pilnvara kādai Diānai KrÅ«miņai-Vildavai: mazpazÄ«stamās advokātes dzÄ«vesbiedrs ir prokurors Ivars Vildavs. Tiesa, šai versijai nekādu pierādÄ«jumu, izņemot pašu pilnvaru un radniecÄ«bas saites, nav.

Taču par to, ka šajā lietā VID un tā struktÅ«ru neieinteresÄ“tÄ«ba tām piegādātajos faktos (Biznesa drošÄ«ba nosÅ«tÄ«jusi pat pusotru desmitu videoieraksta disku) var radÄ«t aizdomas, norāda arÄ« E. Ceipes un VID vadÄ«bas nevÄ“lÄ“šanās atbildÄ“t uz jautājumu - kā tieši Finanšu policijas pārvalde ir reaģējusi uz SIA Biznesa drošÄ«ba pagājušÄ gada jÅ«lija iesniegumu par SIA Hiacinte iespÄ“jamo ļaunprātÄ«go izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas.

E. Ceipe uz šo jautājumu vispār neatbild, savukārt VID atbild ar standarta formulÄ“jumu – saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21.panta pirmo daļu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu VID Finanšu policijas pārvalde nesniedzot informāciju par konkrÄ“tiem nodokļu maksātājiem.

„Bija VID pārbaude, viss bija kārtÄ«bā!”

Interesanti, ka tieši tāda pati ir VID atbilde arÄ« uz jautājumu – vai par nereaģēšanu uz pagājušÄ gada jÅ«lija iesniegumu un tajā minÄ“tajiem faktiem ir veikta dienesta pārbaude.

Uz norādi, ka šis jautājums ir nevis par konkrÄ“tiem nodokļu maksātājiem, bet gan VID reakciju uz signāliem par izvairÄ«šanos no nodokļiem, I. CÄ«rules vadÄ«tā iestāde paliek pie sava – šie jautājumi esot uztverami kā interesÄ“šanās par Finanšu policijas un VID vadÄ«bas rÄ«cÄ«bu attiecÄ«bā uz konkrÄ“tu nodokļu maksātāju.

TikmÄ“r par to, cik apņēmÄ«ga šÄ« rÄ«cÄ«ba ir bijusi un vai VID konkrÄ“tajā gadÄ«jumā tiešÄm ir bijis ieinteresÄ“ts izmantot tam sniegto informāciju, liecina pašas SIA Hiacinte grāmatvedes Larisas Berezņukas atbilde Pietiek: „Mums nesen bija VID pārbaude, viss bija kārtÄ«bā. MÄ“s par šo pārbaudi nesÅ«dzÄ“jāmies. KāpÄ“c lai mÄ“s to darÄ«tu?”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.