Menu
Pilnā versija

Staļina rēgs jau tuvu

Juris Bočs · 18.09.2018. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Man ir bijusi tā “laime” piedzÄ«vot Staļina laikus, par kuriem ir palikušas dažas, diezgan spilgtas, atmiņas, bet pÄ“dÄ“jā laikā izskatās, ka latviešu tauta vÄ“las tos laikus atkal izbaudÄ«t Latvijā. Sākas virzÄ«ba uz to ar sarkanajām lÄ«nijām sadarbÄ«bas iespÄ“jās ar citiem politiskajiem spÄ“kiem, ar trauksmes cÄ“lāju (“stukaču”) likumu, ar noteikumiem par vairāku valsts amatpersonu atklātu ievÄ“lÄ“šanu – tagad ir nonākts lÄ«dz pat prezidenta ievÄ“lÄ“šanai. To pieprasot tauta – vismaz masu mÄ“diji tā vÄ“sta.

Labi atceros, ka padomju laikos visas ievēlamās amatpersonas tika vēlētas atklāti un vienbalsīgi. Taisnības labad jāpiebilst, ka beidzamajos padomju gados gan daži vēlētāji sāka dažreiz atturēties un beigās balsot pat pret. Tomēr līdz Gorbačovam viss bija vienbalsīgi.

Pirms Gorbačova šad un tad laikrakstos “Pravda” vai “Cīņa” parādÄ«jās kāds raksts par to, ka kāds pilsonis Ivanovs vai Kalniņš, kurš iepriekš vienbalsÄ«gi bija kādā amatā ievÄ“lÄ“ts, ir sociālistiskā Ä«pašuma izlaupÄ«tājs vai tautas ienaidnieks. Tad viņu kā vienbalsÄ«gi ievÄ“lÄ“ja, tā, vienbalsÄ«gi vÄ“lot, atbrÄ«voja no amata, un darbaļaudis pieprasÄ«ja vainÄ«gā tiesāšanu un sodÄ«šanu ar visbargāko soda mÄ“ru. Tautā gan šÄ«s ievÄ“lÄ“šanas un izvÄ“lÄ“šanas sauca par ielikšanu amatā un noņemšanu no amata.

Galvenais pierādÄ«jums tiesāšanai bija attiecÄ«gā pilsoņa vaļsirdÄ«ga atzÄ«šanās, ko viņš pÄ“c Ä«sāka vai garāka pārdomu laika Ä«slaicÄ«gās aizturÄ“šanas izolatorā bija izdarÄ«jis. Tiesai tikai atlika izpildÄ«t darbaļaužu prasÄ«bu. Tāda procesa rezultātā tika nošauts arÄ« kāds mans radinieks, bet viņa dzÄ«vesbiedre kā tautas ienaidnieka sieva nonāca GULAGa “kÅ«rortā”.

Labi atceros Staļina bÄ“ru dienu, kad RÄ«gā ļaudis uz ielām raudāja, daudzi pat balsÄ« un skaļi. PÄ“c Staļina nāves ieslodzÄ«tie sāka atgriezties mājās – arÄ« mana iepriekšpieminÄ“tā radiniece. AtzÄ«mÄ“jot šo notikumu, notika radu saiets, kurā, starp citu, viņai tika teikts – tagad gan tu noteikti to Staļinu nolādi par izpostÄ«to dzÄ«vi. Uz to viņa atbildÄ“ja – nÄ“. Staļins darÄ«ja pareizi – labāk mÄ“s cietām nevainÄ«gi, nekā kāds ienaidnieks bÅ«tu ticis sveikā cauri.

KāpÄ“c šÄ«s atmiņas? Tās man uzjundÄ«ja Jaunās konservatÄ«vās partijas izvirzÄ«tā 13.Saeimas deputāta kandidāte Juta StrÄ«Ä·e, sniedzot interviju žurnālistam Mārtiņam Daugulim. Viņa solÄ«ja nekavÄ“joties nomainÄ«t Ä£enerālprokuroru, ielikt amatos tiesās godÄ«gus cilvÄ“kus. Izskaidroja vÄ“lÄ“tājiem, ka policija un KNAB aiztur kādu personu un tad vāc pierādÄ«jumus - acÄ«mredzot kāds pirms tam ir ierosinājis aizturÄ“t attiecÄ«go personu.

Pārmetumi prokuratÅ«rai un tiesai ir par to, ka tās pārspÄ«lÄ“ti pieprasa ievÄ“rot procesuālās normas un sniegt pietiekami pārliecinošus pierādÄ«jumus un lÄ«dz ar to attiecÄ«gā persona pretÄ“ji KNAB darbinieku pārliecÄ«bai nesaņem sodu. Deputāta kandidātei šÄ·iet, ka jāpietiek tikai ar godÄ«ga policista vai KNAB darbinieka pārliecÄ«bu, lai Ä£enerālprokurors apstiprinātu apsÅ«dzÄ«bu un tiesa piespriestu sodu.

Vēlētājiem laikam tāda pieeja tiesiskumam patīk, par ko liecina Jaunās konservatīvās partijas reitinga kāpums. Ļaudis tikai neaizdomājas, ka, tādā garā turpinot, Staļina laiki būs klāt.

Tie, kuri atbalsta atklātās amatpersonu vÄ“lÄ“šanas, kā arÄ« StrÄ«Ä·es kundzes un JKP nostāju, laikam domā, ka viņi bÅ«s tie, kas izšÄ·irs, kurš ir labais un kurš – sliktais. Bet, ja par viņiem pašiem kāds tādā veidā lems – vai bÅ«s priecÄ«gi? VarbÅ«t kāds domā, ka nu gan viņš varÄ“s uzrādÄ«t kādu ļauno, kam par kaut ko jāsaņem sods, bet varbÅ«t, ka kaimiņš tai pašÄ laikā to pašu domā attiecÄ«bā uz viņu pašu.

Vai patiks, ja pats pÄ“c kāda nelabvēļa nepamatota ierosinājuma saņems kādu sodu, jo godÄ«gam policistam vai KNAB darbiniekam bÅ«s radusies pārliecÄ«ba par viņa vainu? IespÄ“jams, ka jā – ja jau reiz mana radiniece pÄ“c ieslodzÄ«jumā pavadÄ«tajiem gadiem attaisnoja staļinismu. Es gan kaut ko tādu vairs nevÄ“los piedzÄ«vot un nenovÄ“lu to arÄ« ne latviešu, ne kādai citai tautai.

Man tagad tā saucamās “oligarhu sarunas”, kur vÄ«ri pie kafijas sprieda, kā lietas kārtot, liekas nevainÄ«gi zÄ«daiņu šÄ¼upsti, salÄ«dzinot tās ar iepriekšminÄ“tās Saeimas deputāta kandidātes izteicieniem par Ä£enerālprokurora nomainÄ«šanu, godÄ«go ielikšanu amatos, personu aizturÄ“šanu vispirms un pierādÄ«jumu vākšanu pÄ“c tam.

Novērtē šo rakstu:

0
0