Iesaki rakstu:

Neskatoties uz to, ka Tieslietu ministrija atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam turpina izvÄ“rtÄ“t Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbÄ«bas pret sievietÄ“m un vardarbÄ«bas Ä£imenÄ“ novÄ“ršanu ietekmi uz Latvijas normatÄ«vo aktu sistÄ“mu, ar jaunu sparu ir atsākusies diskusija par Stambulas konvencijas pieņemšanu, ņemot vÄ“rā Eiropas Komisijas izteikto priekšlikumu pievienoties Konvencijai.

BiedrÄ«ba “Asociācija Ä¢imene”, ņemot vÄ“rā š.g. 11.februāra konferencÄ“ izteiktos ekspertu komentārus[1], kā arÄ« veicot Konvencijas un tā skaidrojošÄ ziņojuma teksta analÄ«zi, piedāvā iepazÄ«ties ar bÅ«tiskākajiem Stambulas konvencijas problÄ“mjautājumiem, kuru dēļ tās ratifikācija ir vÄ“rtÄ“jama kritiski.

Konvencija ir balstÄ«ta radikālā feminisma idejās par šÄ·iru cīņu

Konvencijas Preambulā teikts: “AtzÄ«stot to, ka vardarbÄ«ba pret sievietÄ“m liecina par vÄ“sturiski izveidojušos sieviešu un vÄ«riešu varas nevienlÄ«dzÄ«gu sadalÄ«jumu, kura dēļ vÄ«rieši dominÄ“ pār sievietÄ“m un diskriminÄ“ sievietes un ir apgrÅ«tināta sieviešu pilnÄ«ga attÄ«stÄ«ba.” TādÄ“jādi ne tikai tiek noliegta vÄ«riešu loma laulÄ«bā, Ä£imenÄ“ un bÄ“rnu audzināšanā, bet arÄ« tiek ieviesta visu vÄ«riešu vainas prezumpcija. Visā konvencijas tekstā dominÄ“ uzskats par vÄ«rieti kā varmāku un par sievieti kā upuri.

Konvencija ļoti plaši runā par “dzimumu vai dzimuma lomu stereotipiem”, tos neatšifrÄ“jot. “Lai novÄ“rstu vardarbÄ«bu pret sievietÄ“m un vardarbÄ«bu Ä£imenÄ“, nepieciešamas tālejošas izmaiņas visas sabiedrÄ«bas attieksmÄ“, atteikšanās no dzimumu stereotipiem un izpratnes veidošana.[2]” ... “minÄ“to pienākumu pamatā ir projekta autoru pārliecÄ«ba par to, ka pašreizÄ“jos sieviešu un vÄ«riešu uzvedÄ«bas modeļus bieži vien ietekmÄ“ aizspriedumi, dzimumu stereotipi un dzimumu diskriminÄ“jošas paražas vai tradÄ«cijas. TāpÄ“c Konvencijas dalÄ«bvalstÄ«m jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu izmaiņas domāšanā un attieksmÄ“.[3]”

Kā liecina LabklājÄ«bas ministrijas skaidrojošajā vārdnÄ«cā[4] dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas jomā, dzimumsociālās / dzimumu lomas ir tradicionāli pieņemtas lomas, kas izveidojušÄs socializācijas (audzināšanas, mediju, citu faktoru ietekmÄ“s) rezultātā, bet kurām nav rodams objektÄ«vs pamatojums, tomÄ“r rezultātā tās ierobežo cilvÄ“ku uzvedÄ«bu un arÄ« viņu labklājÄ«bu un labsajÅ«tu. Dzimumu lomu piemÄ“ri ir vÄ«rietis - Ä£imenes apgādnieks vai sieviete - mājsaimniece.

Å…emot vÄ“rā, ka tieši bÄ“rna piedzimšanas un zÄ«daiņa periodā izteikti ir vÄ“rojama minÄ“to dzimuma lomu realizācija, var secināt, ka Konvencija savā bÅ«tÄ«bā vÄ“ršas pret mātišÄ·Ä«bas un tÄ“višÄ·Ä«bas izpausmÄ“m, kas šajā periodā ir tik nozÄ«mÄ«gas bÄ“rna pilnvÄ“rtÄ«gai psihoemocionālai attÄ«stÄ«bai, nodarot potenciālo kaitÄ“jumu bÄ“rnu psihei.

Konvencija paredz sociālā dzimuma jeb gender jÄ“dziena ieviešanu

3.p. c) “ar terminu „sociālais dzimums” (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedÄ«ba, nodarbošanās un Ä«pašÄ«bas, ko konkrÄ“ta sabiedrÄ«ba uzskata par atbilstošÄm sievietÄ“m un vÄ«riešiem;”

Konvencija no vienas puses atzÄ«st, ka dzimumiem piemÄ«t specifiskas dzimuma izpausmes jeb dzimumsocialitāte, taču tai pat laikā vÄ“ršas pret to kā pret izskaužamiem stereotipiem.

Sociālā dzimuma jeb gender terminoloÄ£ijas ieviešana ir radikālā feminisma un LGBT lobija darbÄ«ba - gender neitrāla politika, izvairÄ«šanās no jÄ“dzienu “māte” un “tÄ“vs” lietošanas, gender neitrālu ģērbtuvju, dušu un tualešu ieviešana, izglÄ«tÄ«bas programmās ar dzimumu robežu nojaukšanu u.c.

Konvencija palielina administratÄ«vo slogu un mazina valstu pašnoteikšanos

Katrai dalÄ«bvalstij bÅ«s jāatskaitās par Konvencijas ieviešanu neatkarÄ«gai ekspertu grupai GREVIO[5], kas sastāv no dzimtes (gender) studiju un cilvÄ“ktiesÄ«bu aktÄ«vistÄ“m (šobrÄ«d tajā ir 10 sievietes, trÄ«s no kurām piedalÄ«jās Konvencijas izstrādes ad-hoc grupā). Kā arÄ« tiks veidota dalÄ«bvalstu komiteja.

Papildus valstu gatavotajiem ziņojumiem, GREVIO pieprasÄ«s informāciju arÄ« no NVO. Ja saņemtā informācija bÅ«s nepietiekama vai ja bÅ«s nepieciešama tÅ«lÄ«tÄ“ja uzmanÄ«ba kādam jautājumam, GREVIO brauks uz minÄ“to valsti klātienes vizÄ«tÄ“. Tas nozÄ«mÄ“, ka šÄda kontrole lÄ«dzināsies oficiāli pieļautam mobingam.

GREVIO locekļiem, pildot savus pienākumus, tiek piešÄ·irtas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas un imunitāte: imunitāte pret aizturÄ“šanu vai apcietināšanu, personiskās bagāžas konfiscÄ“šanu, pret jebkādiem tiesas procesiem, t.sk., pret tiesas procesiem, kuri saistÄ«ti ar visu, ko viņi teikuši, rakstÄ«juši vai darÄ«juši, pildot savus pienākumus, pat ja minÄ“tās personas šos pienākumus vairs nepilda. AttiecÄ«bā uz muitas un valÅ«tas kontroli piešÄ·ir tādus pašus atvieglojumus kā ārvalstu valdÄ«bu pārstāvjiem, kas Ä«slaicÄ«gi pilda dienesta pienākumus.

Konvencija nosaka, ka pilnīga dzimumu līdztiesība ir galvenais stūrakmens, lai risinātu vardarbības problēmas

PÄ“c 2014.gadā Eiropas PamattiesÄ«bu aÄ£entÅ«ras veiktā pÄ“tÄ«juma[6] datiem ir skaidri redzams, ka valstis, kurās ir visaugstākie vardarbÄ«bas rādÄ«tāji ir tieši tās valstis, kurās ilgtermiņā ir realizÄ“tas dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas programmas – Dānija (52%), Somija (47%), Zviedrija (46%), NÄ«derlande (45%), Francija (44%), Lielbritānija (44%), Latvija (39%).

PÄ“c pÄ“tÄ«juma datiem, nevis ziņojumu policijā datiem, piemÄ“ram, Dānijā no vardarbÄ«bas ir cietušas 52% sieviešu.

Šie dati apstrÄ«d Konvencijas pamatapgalvojumu, ka, dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas ieviešana bÅ«tiski samazinās vardarbÄ«bas pret sievietÄ“m rādÄ«tājus. PretÄ“jā gadÄ«jumā pÄ“tÄ«juma dati par vardarbÄ«bas pret sievietÄ“m lÄ«meni ZiemeļvalstÄ«s bÅ«tu viszemākie.

Konvencija padara vÄ«riešus par vainÄ«giem

Preambula: “AtzÄ«stot to, ka vardarbÄ«ba pret sievietÄ“m liecina par vÄ“sturiski izveidojušos sieviešu un vÄ«riešu varas nevienlÄ«dzÄ«gu sadalÄ«jumu, kura dēļ vÄ«rieši dominÄ“ pār sievietÄ“m un diskriminÄ“ sievietes un ir apgrÅ«tināta sieviešu pilnÄ«ga attÄ«stÄ«ba.”

Lai teiktu, ka tieši sievietes visvairāk cieš no vardarbÄ«bas, ir jābÅ«t veiktiem pÄ“tÄ«jumiem par vardarbÄ«bu Ä£imenÄ“ pret abiem dzimumiem, lai dati bÅ«tu salÄ«dzināmi. Konvencijas pieņemšanas ES lÄ«menÄ« diskursā tiek izmantots Eiropas PamattiesÄ«bu aÄ£entÅ«ras 2014.gadā veiktais pÄ“tÄ«jums, kas analizÄ“ vardarbÄ«bu tikai sieviešu vidÅ«.[7] PÄ“tÄ«jums neanalizÄ“ vardarbÄ«bas izplatÄ«bu vÄ«riešu vidÅ«.

Savukārt, Lielbritānijā veiktais pētījums parāda, ka 40% no visiem vardarbības gadījumiem upuris ir vīrietis.^[8]

Satversmes 92.pants nosaka, ka “ikviens uzskatāms par nevainÄ«gu, iekams viņa vaina nav atzÄ«ta saskaņā ar likumu”. Konvencija neievÄ“ro elementāras procesuālas garantijas, kas demokrātiskā tiesiskā valstÄ« piemÄ«t aizdomās turÄ“tajiem un apsÅ«dzÄ“tajiem.

Konvencija definÄ“ “neaizsargātās personas”, kurām ir lielākas priekšrocÄ«bas attiecÄ«bā pret, piemÄ“ram, sievieti, kura nav grÅ«tniece un kurai nav mazu bÄ“rnu

12.p. skaidrojums: “Šajā Konvencijā par neaizsargātām tiek atzÄ«tas šÄdas personas: sievietes grÅ«tniecÄ«bas stāvoklÄ« un sievietes, kam ir mazi bÄ“rni, personas ar invaliditāti, tostarp personas ar garÄ«giem vai kognitÄ«viem traucÄ“jumiem, personas no laukiem vai attāliem rajoniem, narkotisko un psihotropo vielu lietotāji, prostitÅ«tas, personas, kuras pieder nacionālajām vai etniskajām minoritātÄ“m, migranti, tostarp nereÄ£istrÄ“ti migranti un bÄ“gļi, geji, lesbietes, biseksuālas personas un transpersonas, kā arÄ« personas, kas inficÄ“tas ar HIV, bezpajumtnieki, bÄ“rni un gados veci cilvÄ“ki.”

Sievietei, kurai nav mazu bērnu, kura nav stāvoklī, kura nav lezbiete un kura nav prostitūta, Konvencijas izpratnē ir paredzams zemāks aizsardzības līmenis.

Konvencija neparedz kompleksus pasākumus vardarbÄ«bas Ä£imenÄ“ samazināšanai

Konvencijas izpratnÄ“ aizsargājamas ir tikai sievietes un meitenes, taču vardarbÄ«ba skar arÄ« vÄ«riešus un zÄ“nus. Konvencija atzÄ«st, ka vÄ«rieši un zÄ“ni ir pakļauti vardarbÄ«bai, taču nepiedāvā kompleksus risinājumus, kas palÄ«dzÄ“tu mazināt vai novÄ“rst vardarbÄ«bas rašanos un sekas.

Vardarbība ģimenē ir kompleksa problēma, kas jārisina ar visiem ģimenes locekļiem pēc faktiskā problēmas stāvokļa, nevis prezumējot, ka galvenais varmāka ir vīrietis.

Konvencija paredz nopietnu ilgtermiņa iejaukšanos izglÄ«tÄ«bas saturā

14.pants: “Konvencijas dalÄ«bvalstis attiecÄ«gos gadÄ«jumus veic vajadzÄ«gos pasākumus, lai visu izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņu mācÄ«bu programmās iekļautu mācÄ«bu vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vÄ«riešu lÄ«dztiesÄ«ba, tādas dzimumu sociālās (gender) lomas, kas nav padarÄ«tas par stereotipiem, savstarpÄ“jā cieņa, nevardarbÄ«ga konfliktu atrisināšana savstarpÄ“jās attiecÄ«bās, ar dzimumu saistÄ«ta vardarbÄ«ba pret sievietÄ“m un tiesÄ«bas uz personas integritāti, un lai šÄ« mācÄ«bu viela bÅ«tu pielāgota audzÄ“kņu spÄ“ju attÄ«stÄ«bas lÄ«menim.”

 “…izglÄ«tojošiem pasākumiem, kas notiek ārpus formālās izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas, un šÄdas vietas ir, piemÄ“ram, kopienas vai reliÄ£iskās izglÄ«tÄ«bas iestādes, pasākumi, projekti un institÅ«cijas, kuru pamatā ir sociālā pedagoÄ£ija, un citi izglÄ«tojoši pasākumi, ko piedāvā kopienas grupas un citas organizācijas (piemÄ“ram, skauti un gaidas, vasaras nometnes, ārpusskolas nodarbÄ«bas u. c.).”[9]

ANO "VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 26.pants 3.daļa nosaka “Vecākiem ir pirmtiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties, kāda veida izglÄ«tÄ«bu iegÅ«s viņu bÄ“rni." Konvencijas izstrādes gaitā nav notikušas diskusijas dalÄ«bvalstu iekšienÄ“, Ä«paši attiecÄ«bā uz vecāku viedokļa noskaidrošanu.

Jau šobrÄ«d zÄ“nu augstākās izglÄ«tÄ«bas apguves rādÄ«tāji salÄ«dzinot ar meitenÄ“m ir ārkārtÄ«gi zemi. Tieši zÄ“ni ir tie, kuri visvairāk priekšlaicÄ«gi pamet skolu.^[10] Ja pret zÄ“niem tiks vÄ“rsts radikālā feminisma mobings, liekot viņiem justies vainÄ«giem par potenciāli iespÄ“jamo vadarbÄ«bu, tas atstās negatÄ«vas un neizdzÄ“šanas sekas zÄ“nu psihÄ“ un mazinās viņu pašvÄ“rtÄ«bu.

---

[1] http://asociacijagimene.lv/eksperti-par-stambulas-konvenciju/

[2] 11.panta skaidrojums.

[3] 12.panta skaidrojums.

[4] http://www.lm.gov.lv/text/220

[5] http://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/members

[6] http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/data-and-maps/survey-data-explorer-violence-against-women-survey

[7] http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/data-and-maps/survey-data-explorer-violence-against-women-survey

[8] http://www.parity-uk.org/briefing.php

[9] 14.panta skaidrojums.

[10] http://www.economist.com/news/international/21645759-boys-are-being-outclassed-girls-both-school-and-university-and-gap