Iesaki rakstu:

Jau pÄ“rnruden biju iecerÄ“jis apskatÄ«t Vācijas vÄ“lÄ“šanu rezultātus, bet šamie izcili ievilka valdÄ«bas veidošanas procesu, un katrā tā pagriezienā atkal šÄ·ita, ka drusku jānogaida, jo nevar tak zināt, kas tur iznāks. ŠÄ«s trešdienas rÄ«ts nāca ar prieces vÄ“sti: neredzÄ“ti ilgstošais sarunu pÄ“dÄ“jais raunds beidzies ar svarÄ«gāko starprezultātu (akcents uz “starp”), ir panākts kompromiss par koalÄ«cijas lÄ«gumu, un sākti dalÄ«t ministru amati.

Bet process vÄ“l nav galā, lai arÄ« balsošana Bundestāgā bÅ«s tÄ«ra formalitāte. LÄ«dz šai formalitātei gan vÄ“l jātiek, jo sociāldemokrātiem bÅ«s savs iekšÄ“js balsojums par GroKo (Lielās KoalÄ«cijas) lÄ«guma apstiprināšanu. Izziņai: iepriekšÄ“jā SPD kongresā, kurš apstiprināja partijas dalÄ«bu valdÄ«bas veidošanas sarunās, partijas spice izdabÅ«ja sev labvÄ“lÄ«gu balsojumu ar lielām grÅ«tÄ«bām un nelielu pārsvaru.

Man kā profesionālam rakstu darbu garumā vilcējam ir atkal iespēja kādu nedēļu paskatīties, kas tad tur īsti būs, lai neizblamētos ar pārsteidzīgām prognozēm.

Ķeros pie ierastas metodes, mÄ“Ä£inu atminÄ“ties, kā šÄdās reizÄ“s rÄ«kojušies veiksminieki, talanti un ģēniji. Viens piemÄ“rs šÄ·iet gan amizants, gan visnotaļ aktuāls: 19. gs. pirmajā trešdaļā oficiozā kritika gaidÄ«ja no Puškina kādu patriotisku, krievu ieroču uzvaras slavinošu opusu, bet viņš tā vietā uzrakstÄ«ja poÄ“mu Mājiņa Kolomnā. Sižeta kulminācija: no baznÄ«cas mājās atsteigusies Atraitne krÄ«t ģībonÄ«, redzot, ka jaunpieņemtā virÄ“ja Mavra skuj bārdu. Mavra, kura/kurš acÄ«mredzot ir Atraitnes meitas Parašas mīļākais, aizmÅ«k.

PoÄ“ma sarakstÄ«ta 1830. gadā, publicÄ“ta 1833. No 54 oktāvām pirmās 22 ir ievads, kam nav sakara ar pašu sižetu, bet apcer rakstÄ«šanu oktāvās kā tādu. Lielisks paraugs, pie kura pieturos arÄ« šeit.

Modo vir, modo femina

Te vÄ«rietis, te sieviete, ­– šo citātu no Ovidija MetamorfozÄ“m Puškins bija licis savai poÄ“mai par epigrāfu, kas publikācijā gan svÄ«trota. PÄ“dÄ“jo nedēļu aktuālākā tÄ“ma, tviterastu prieks un acuraugs. Vienu uzskatos priekšpÄ“dÄ“jā kauja, lai nepieļautu postošu mainÄ«ga cilvÄ“ku dzimuma jÄ“dzienu, kuru enteļugentu aprindās savulaik ievazājis sorosÄ«ts Ovidijs (20. marts 43 BC – AD 17/18), bet konvencijas proponentu redzÄ“jumā vienÄ«gā metode, kā apturÄ“tu sievu klapÄ“šanu caur to, ka visi pļēguri izlasÄ«s stambulÄ“šanas papÄ«rus un apkaunÄ“sies.

Nu lÄ«dzÄ«gi kā “Komunisma cÄ“lāja morāles kodekss” nodrošināja augstus tikumus padomijā, vai kā ANO DrošÄ«bas padomes rezolÅ«cijas mums ir nodrošinājušas mieru Tuvajos Austrumos un divu miermÄ«lÄ«gu un draudzÄ«gu valstu izveidošanu bijušajā Britu PalestÄ«nas mandātteritorijā. Uz veselÄ«bām, biedri konvenciju svÄ“tturi, lai jums iet labumā!

Katram kaut cik vesela saprāta apveltÄ«tam vÄ“rotājam ir skaidrs, ka nekādas konvencijas pašas par sevi neko negarantÄ“ un tukšdiršana par vardarbÄ«bas novÄ“ršanu caur papÄ«ru parakstÄ«šanu ir vismaz smieklÄ«ga.

Otri, ratifikācijas pretinieki, ir rÅ«pestu un baiļu pilni, ka konvencija ir tikai piesegums mÅ«su tradicionālu vÄ“rtÄ«bu iznÄ«cināšanai, dzimuma metamorfožu padarÄ«šanai par normu un visu citu Sodomas un Gomoras briesmu instalÄ“šanai.

VÄ“si apskatot augšminÄ“to dalÄ«jumu, jāatzÄ«st, ka neesmu ne pie vieniem, ne pie otriem. Tāds tā kā stambulkonvencijas politandrogÄ«ns.

Pirmajā grupā nekādi neiederos, jo savu proklamÄ“to mÄ“rÄ·i – vardarbÄ«bas mazināšanu – konvencija nekādi neietekmÄ“s. Un piedevām pie mums krimināli sodāma ir ikkatra vardarbÄ«ba, lai tā bÅ«tu pret minoritātÄ“m vai mažoritātÄ“m. ArÄ« nožēlojamā blÄ“šana, ka mums to vajag vairāk par citiem, ir tÄ«ri faktoloÄ£iskas blēņas. Tā, piemÄ“ram, Lielbritānija to nav ratificÄ“jusi, bet miljoni tās iedzÄ«votāju ir musulmaņi, kuri pÄ“c pašu britu atzinuma lielā mÄ“rā respektÄ“ šariatu, ieskaitot sievas pÄ“ršanu utt.

Pie otrās grupas – kaujinieciskiem konvencijas noliedzÄ“jiem tās kaitÄ«gās un potenciāli nācijas izdzÄ«vošanai draudÄ«gās ietekmes dēļ – es arÄ« nepiederu, bet par apsvÄ“rumiem daži teikumi zemāk.

“Ja Dievs arÄ« nedarÄ«ja cilvÄ“kus vienlÄ«dzÄ«gus, tad to paveica Semjuels Kolts”

RealitātÄ“ konvencijas kaut ko dod vai nedod tikai tad, ja to ieviešanai vai gluži otrādi, pretdarbÄ«bai pret tām ir pietiekoši resursi. Pirmām kārtām nauda un spÄ“ks. Vai arÄ« droši sabiedrotie, kas kompensÄ“ resursu iztrÅ«kumu.

Latvijas Republikas simtgades sakarā redzam daudz informācijas par neatkarÄ«bas izcÄ«nÄ«šanu, un maisu un labvakaru sakarā – par valstiskuma atjaunošanu. No konvenciju viedokļa mums 1918. gadā bÅ«tu bijis jāpaliek Krievijas sastāvā, bet pÄ“c 2. Pasaules kara – jāatgÅ«st neatkarÄ«ba.

Bet notika ikurāt otrādi un tā vienkāršÄ iemesla pÄ“c, ka NeatkarÄ«bas cīņās mÄ“s savus naidniekus varÄ“jām uzvarÄ“t arÄ« militāri. PÄ“c 2. Pasaules kara mÅ«su sabiedrotie formāli buldurÄ“ja par “okupāciju”, bet karot ar sovjetiem netaisÄ«jās, jo tie bija pārāk stipri. Savu neatkarÄ«bu mÄ“s atguvām tad, kad padomija sabruka, bet Krievijai bija pārāk lielas savas problÄ“mas. Šoreiz izsprukām bez kara, tai skaitā tāpÄ“c, ka mÅ«su sabiedrotie beidzot mÅ«s galu galā tomÄ“r atbalstÄ«ja, lielos vilcienos ņemot.

MÅ«su nācijas izdzÄ«vošanai vissvarÄ«gākais ir bÅ«t stiprāko sabiedroto pusÄ“, un tādēļ ikkatra bināra izšÄ·iršanās, kā šoreiz ir ar to nolāpÄ«to konvenciju, ir jāizskata no šÄ« viedokļa.

Vai ES mÅ«s sargās no Krievijas? Diemžēl ne. Argumenti ir skaidri redzami ikkatram, kas grib tos redzÄ“t. Vācu armija ir skumjā stāvoklÄ«, šamÄ“jo kanclers sociÄ·is ŠrÄ“ders piehaltÅ«rÄ“ja par krievu aÄ£entu, bet tagad strādā pie čekistiem oficiāli, stumj cauri gāzes vadus, lai apietu mÅ«s un Poliju un stiprinātu vācu – krievu draudzÄ«bu. Družba, froindšaft, ževačka, kā tautu draudzÄ«bu festivālu laikā.

Savukārt jevropa mums savu kārtÄ«bu kārļu–karlÄ«nu, modo vir, modo femina jautājumā uzspiedÄ«s neatkarÄ«gi no tā, bÅ«sim tur kaut ko parakstÄ«juši vai nebÅ«sim. Jo staigājam pa Briseli pastieptu roku, visi kaut cik vÄ“rā ņemami projekti pie mums ir iespÄ“jami tikai ar Eiropas naudām. Lai atceramies pirms pāris gadiem iestājušos aplauzienu celtniecÄ«bā, tuvu industrijas katastrofai. Iemesls vienkāršs: nebija sakārtoti ES fondi. Un viss. Šitik vienkārši.

VienÄ«gā joma, kur mÄ“s esam spÄ“juši parādÄ«t savu apņēmÄ«bu un praktisku rÄ«cÄ«bu, ir mÅ«su dalÄ«ba NATO. Vai stambulekļa parakstÄ«šana palÄ«dzÄ“s vai traucÄ“s mÅ«su dalÄ«bai stiprāko un drošÄko sabiedroto klubā? Ne palÄ«dzÄ“s, ne traucÄ“s.

PalÄ«dzÄ“s Zemessardzes stiprināšana, Jaunsardzes attÄ«stÄ«šana, aizsardzÄ«bas budžeta saprātÄ«ga izmantošana.

SemjuÄ“ls Kolts ar savu leÄ£endāro revolveri devis cilvÄ“ku iespÄ“ju izlÄ«dzināšanā vairāk par diviem dučiem konvenciju. Ar nosacÄ«jumu, ka ir nauda, par ko nopirkt, ir prasme rÄ«koties un ir Ä«stie sabiedrotie.

Te arÄ« manas pašattaisnošanās beigas. Tiem, kas Puškina poÄ“mu nelasÄ«s, divas oktāvas nobeigumam:

XV

Фигурно иль буквально: всей семьей,

От ямщика до первого поэта,

Мы все поем уныло. Грустный вой

Песнь русская. Известная примета!

Начав за здравие, за упокой

Сведем как раз. Печалаю согрета

Гармония и наших муз и дев.

Но нравится их жалобный напев.

XL

Вот вам мораль: по мненью моему,

Кухарку даром нанимать опасно;

Кто ж родился мужчиною, тому

Рядиться в юбку странно и напрасно:

Когда-нибудь придется же ему

Брить бороду себе, что несогласно

С природой дамской… Больше ничего

Не выжмешь из рассказа моего».

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com