Iesaki rakstu:

Atmodas periodā pazÄ«stama Latvijas Tautas frontes aktÄ«viste man pa kluso pavÄ“stÄ«ja, ka ārzemju speciālisti skolo tautfrontiešu vadÄ«bu, lai tā psiholoÄ£iski sagatavo tautu, ka drÄ«z bÅ«s drÅ«zmu drÅ«zmām nabagu. LÄ«dztekus mācot, kā panākt, lai ļautiņi savu likteni pieņemtu bez protestiem.

Tiesa latviešu reakcija ne ārzemju skolmeistarus, ne viņu vietÄ“jos adeptus Ä«paši nebaidot. Trauksmi raisot Latvijas krievu neprognozÄ“jamā rÄ«cÄ«ba, kuri dzÄ«ves lÄ«meņa kritumu varot uzņemt „в штыки” (ar durkļiem). Lai interfrontisti nevarÄ“tu čupoties, rÅ«pniecÄ«bu aizlaidÄ«šot pa skuju taku.

Tolaik paziņas vārdiem par bada maizes perspektÄ«vu diez ko nenoticÄ“ju. Padomijas mazturÄ«ba šÄ·ita trÅ«cÄ«guma kalngals. Diemžēl par bubuli uzskatÄ«tās kapitālisma negācijas šobrÄ«d vÄ“rojamas ik uz soļa. TraÄ£iskākais, ka nabadzÄ«bu caurvij pilnÄ«ga bezcerÄ«ba. Ä»audis vairs netic, ka DievzemÄ«te jelkad izrausÄ«sies no posta bedres.

ApbÄ“dināšu tos, kas ilgās pÄ“c sociālisma raugās uz Krievijas pusi. MÅ«su kaimiņzemÄ“ valda vÄ“l plÄ“sonÄ«gāks kapitālisms un kliedzošÄka nevÄ“rÄ«ba pret darbaļaudÄ«m. Man pamatoti var nepiekrist sievietes, kuras vÄ“las nevis teorÄ“tiski ieņemt 50% vietu uzņēmumu vadÄ«bās, bet doties pensijā 55 gados. Krievzemes pensiju likums patiešÄm ir saudzÄ«gs pret daiļo dzimumu.

TomÄ“r, lai kā negrozi, ne tur, ne te proletariāts vairs nav hegemons. NeieslÄ«gšu diskusijā, cik liela teikšana strādniekiem bija PSRS, taču padomju lielvalsts bija visu zemju kapitālistu bieds. PÄ“c sociālisma citadeles sabrukuma globālie naudas dūži žigli ar pašu izraisÄ«tas krÄ«zes šÄ·Ä“rÄ“m pamatÄ«gi apcirpa ar rocÄ«bas vilniņu apaugušos Rietumu darba lopiņus.

Vakareiropas sociālisti, kuriem bÅ«tu jāaizstāv darba tauta, sen vairs nav sarkani, bet gan varavÄ«ksnes krāsas. Geju un lesbiešu labsajÅ«ta tiem rÅ«p vairāk par strādnieku labklājÄ«bu. Eiropas SavienÄ«bas kreisie maz atšÄ·iras no labÄ“jiem. Nomainot viens otru uz politiskās skatuves, šÄ«s politiskās marionetes izredzÄ“to naudas maisu interesÄ“s periodiski apšÄ·Ä“rÄ“ vai nu nacionālos darba devÄ“jus vai darba ņēmÄ“jus.

Piedevām kreisie pretÄ“ji savu zemju darbaļaužu interesÄ“m atbalsta migrāciju. LÄ“tais darbaspÄ“ks atstāj bez darba vietÄ“jos strādniekus, kuri nevÄ“las liekt muguras par sÄ«knaudu. Ar laiku pārsvarā no Ä€frikas un Ä€zijas ieceļojušie migranti paliek nekaunÄ«gi un izvirza ultimātu: „Maksājiet mums pabalstus un lieciet mierā!” Ja sabiedrÄ«ba nevÄ“las uzturÄ“t nelÅ«gtos viesus, tie dumpojas un rÄ«ko grautiņus. Lai varÄ“tu turpināt parazitÄ“t, vÄ“lÄ“šanas tiesÄ«bas iemantojušie ieceļotāji balso par sociÄ·iem.

ArÄ« Latvijā kreiso jÄ“dziens cieši saistās ar migrantiem, kā nereti dÄ“vÄ“ DievzemÄ«tÄ“ padomju periodā ieplÅ«dušos okupantus, kolonistus un viņu pÄ“ctečus, pārsvarā krievus vai rusificÄ“tus cittautiešus. LÄ«dz šim gan viņu priekšstāvji visai kÅ«tri iestājās par kreisām idejām. Palielināt valsts lomu ekonomikā, kas ir viens no sociālisma stÅ«rakmeņiem, migrantu barveži diez ko negrib, jo atrasties pie valsts stÅ«res viņiem pārredzamā nākotnÄ“ nespÄ«d.

Turklāt krietnu privātuzņēmÄ“ju slāni veido kādreizÄ“jie kompartijas, VDK un interfrontes pÄ«lāri, kuri nesteidzas zāģēt mežonÄ«gā kapitālisma zaru, uz kura paši sēž. PSRS agonijā šie komunisma cÄ“lāji izmantoja savu statusu un pakampa treknākos kumosus no tautas kopÄ«pašuma katla. Dažiem šis tas atleca no irstošÄs kompartijas kabatas. Tieši no pārejas posma auga kājas krievvalodÄ«go partiju un Parex šefu Ä«pašai saiknei.

Pa starpām Parex banksteri pameta kādu kaulu arÄ« latviskajām partijām. Rezultātā, kad pārÄ«tis zināmu baņķieru ar zināma premjera svÄ“tÄ«bu nolaida valsti uz grunti, milzÄ«go robu budžetā aizlāpÄ«ja tautas trÅ«cÄ«gākā daļa – gan reņģēdāji, gan semočku grauzÄ“ji.

LÄ«dzÄ«gu scenāriju Ä«stenoja arÄ« citās ES valstÄ«s. Taču Latvijā vienkāršie cilvÄ“ki krÄ«zi sagaidÄ«ja bez iekrājumiem nebaltai dienai un parādos lÄ«dz ausÄ«m. Tādēļ, ja vecajā Eiropā proletariātu vienkārši apcirpa, tad latvju darba zirgiem novilka ādu pār acÄ«m. MilzÄ«gu daudzumu darbarÅ«Ä·u rekrutÄ“ja bezdarbnieku armijā, nosÅ«tot darba frontÄ“ par 100 latiem mÄ“nesÄ«.

Varturi uz ekonomiskā mÄ“ra fona turpināja dzÄ«rot un vÄ«zdegunÄ«gi kaunināt simtlatniekus par slikto darba efektivitāti. Kad Ilmārs Poikāns, greizās konsolidācijas matricas Neo, uzdrošinājās atmaskot savtÄ«go tautas kalpu dubultos standartus, viņam uzrÄ«dÄ«ja visu valsts represÄ«vo mehānismu mašÄ«nu.

Vienlaikus darba devÄ“ji ir atraduši veidu, kā maksāt mazāk par minimālo algu un apiet nodokļus. Darba tÄ«kotājiem liek reÄ£istrÄ“ties kā pašnodarbinātām personām, bet pÄ“c tam bezizejas dēļ slÄ“gt lÄ«gumus ar uzņēmÄ“jiem, piekrÄ«tot vergot par grašiem.

Naskākie latvzemieši sen devušies darba meklÄ“jumos uz ārvalstÄ«m. ŠÄ« visticamāk neatgriezeniskā aizceļošana turpinās joprojām. Starptautiskais kapitāls Ä«steno sociālo genocÄ«du ar vietÄ“jo vagaru rokām. Tautiešu ādas ģērÄ“tājiem pie varas palÄ«dz noturÄ“ties sauksme: „Krievi nāk!”

Redzamākais krievvalodÄ«gais politiskais grupÄ“jums Saskaņas centrs (SC) sevišÄ·i necenšas kliedÄ“t savu Maskavas rokas tÄ“lu. Pirms iepriekšÄ“jām vÄ“lÄ“šanām radās iespaids, ka SC mÄ“Ä£ina apvienot dažādu tautÄ«bu cilvÄ“kus uz sociāldemokrātiskas platformas. Taču Latvijas skaldi un valdi politikas arhitektiem tautu sadarbÄ«ba nav pieņemama pat eventuāli un tādēļ jāizravÄ“ asnos. Tādēļ ar Lindermana piespÄ“li startÄ“ja referendums – krievu valodai valsts valodas statusu!

Projekta patiesais mÄ“rÄ·is bija sarÄ«dÄ«t latviešus ar krieviem, jo par laimi naturalizÄ“to kolonistu skaits neļauj tiem balsošanas ceļā rusificÄ“t DievzemÄ«ti. TomÄ“r ikvienai no šÄ«s kampaņas-matrjoškas lellÄ“m bija izteikti pretlatviska bÅ«tÄ«ba. Tas netraucÄ“ja SC lÄ«derim Nilam Ušakovam uzmesties par šÄ«s akcijas dedzÄ«gāko ruporu, upurÄ“jot latviešu vÄ“lÄ“tāju balsis uz nacionālā naida altāra.

Lai vÄ“stÄ«jums kļūtu nepārprotams, 16.martā pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa bijušo leÄ£ionāru gājiena laikā tika akceptÄ“ta krievu dziesmu aurošana. TaisnÄ«bas labad jāsaka, ka krievu jaunatne šo jampadraci šogad ignorÄ“ja. 9.maijā SC spice vÄ“lreiz atgādināja, ka pārstāv iezemiešu neaicinātos atbrÄ«votājus. Pakāršanas laukumā ar saskaņiešiem par uzvarÄ“tāju lauriem un balsÄ«m konkurÄ“ja vÄ“l pulciņš antifašistu.

Tajā pašÄ laikā SC, neņemot vÄ“rā daudzu savu biedru protestus, izveidoja priekšvÄ“lÄ“šanu bloku ar partiju Gods kalpot RÄ«gai!, kuras kodolu veido valsts lÄ«menÄ« elektorāta izšÅ«potas blices darboņi ar blēžu reputāciju. Viņi nesmādÄ“ bÅ«t vienā laivā ar krievu šovinistiem, ja no tā atlec prāvs skanošais.

RÄ«gas domes vadÄ«bas kursu labi raksturo par visām varÄ«tÄ“m virzÄ«tais amonija salpetra termināla projekts Kundziņsalā, kur cieši savijas Latvijas un Krievijas oligarhu intereses. TādÄ“jādi mÄ“s redzam, ka SC sociāldemokrātiskums patiesÄ«bā ir ilÅ«zija, ko caurauž krievu šovinisma un latviešu merkantilisma reālijas.

Latvijā atjaunotās neatkarības periodā vēlētāju noturīgu uzticību nav iemantojusi neviena sociāli tendēta latvju politiskā organizācija. Saeimā nav latvisku partiju, kas kaut deklarētu kreisus uzskatus. Reformu partija gan savā programmā ierakstījusi, ka nav labēja partija, taču tālāk ne vārdos, ne darbos nav tikusi.

Baigais gads, masveida izsÅ«tÄ«šanas un sociālisma paspārnÄ“ veiktā rusifikācija radÄ«jusi latviešos dziļu antipātiju pret kreisām idejām. Skepsi pastiprina visjaunāko laiku vÄ“sturÄ“ dažnedažādu latvju sociÄ·u iemanÄ«šanās korumpÄ“ties, vien bišÄ·Ä«t iebāžot degunu Saeimā vai maļoties pašvaldÄ«bās.

TomÄ“r DievzemÄ«tes iedzÄ«votājiem, lai izkļūtu no dzÄ«vnieku fermas, kurā mÅ«s ieveduši varturi roku rokā ar tik Ä“rto nesamierināmo opozÄ«ciju, ir vitāli nepieciešams politiskais SPÄ’KS, kas iestātos par sociālo taisnÄ«gumu. Turklāt tāds, kurš necÄ«nÄ«tos pret Satversmes pamatprincipiem vai par viendzimuma laulÄ«bām, nepārvÄ“rstu 16.martu un 9.maiju par nebeidzamas pretstatÄ«šanas datumiem, nevestu tautu pret tautu, bet ļaudis kopā pret tumsu...

Laikam jau es fantazÄ“ju, un šajās vÄ“lÄ“šanās tāpat iepriekšÄ“jās latvzemiešus gaida nevis baranciņa, bet caurumiņš no tās.