Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Maigonis Strīķis bija parasts zēns no laukiem. Bija godkārīgs pēc vella. Ziņojumus par klasesbiedru pretpadomju izlēcieniem arī rakstīja cītīgi. Atnāca kādu dienu onkulis pelēkā uzvalkā, uzrādīja sārtos vāciņus ar zelta zvaigzni un piedāvāja darbu. Lielo darbu Padomju dzimtenes labā!

Sāka Maigonis ar braucieniem uz ASV latviešu kultÅ«ras sadarbÄ«bas programmas ietvaros. Tiem stulbajiem Rietumu izlutinātiem ļautiņiem tak vajadzÄ“ja pastāstÄ«t, cik laba dzÄ«ve ir latviešiem Padomju Latvijā. Un kā latvieši, bÅ«dami vairs tikai 52% no Latvijas iedzÄ«votāju skaita, vÄ“las vÄ“l vairāk iebraucÄ“ju no lielās Dzimtenes. Visas problÄ“mas ar rindām uz veikalu pÄ“c gaļas ir Ä«slaicÄ«gas grÅ«tÄ«bas, un paciņu paņemšana no Rietumu radiem ir vien tāds pieklājÄ«bas žests…

Anniju Astapovu GRU ievÄ“roja jau Maskavas 584. vidusskolā - meitene kārtÄ«ga, no sevišÄ·Äs nodaļas virsnieka Ä£imenes, komunisma ideāliem tic, ziņojumus par klasesbiedru pretpadomju izlÄ“cieniem raksta ar degsmi.

PSRS tai laikā gāja uz galu. Gudrākie no kompartijas, VDK un PSRS bruņoto spÄ“ku vadÄ«bas to bija sapratuši jau 80. gadu sākumā, ne tik gudrie saprata 80. gadu vidÅ«. Viņi bija labi studÄ“juši Ä»eņinu un zināja – ne možeš uņičtožit – vozglavj (nevari iznÄ«cināt – nostājies priekšgalā) un uzsākuši darbu, lai pÄ“c PSRS sabrukuma un daudzu jaunu valstu rašanās saglabātu savu kontroli un vairotu personisko labklājÄ«bu.

Ieviesa uz Anniju lietu, novēroja. Tad kādu dienu pie Annijas atnāca onkulis palēkā uzvalkā, uzrādīja sārtos vāciņus ar zelta zvaigzni un piedāvāja darbu. Lielo darbu Padomju dzimtenes labā!

NosÅ«tÄ«ja Anniju studÄ“t Latvijā, jo tā bija sagadÄ«jies, ka tÄ“vs kādu laiku dienÄ“ja Latvijā. VietÄ“jie cittautieši ir visādi, var bÅ«t saindÄ“ti ar baltiešu brÄ«vÄ«bas centieniem, demokrātiju un pārÄ“jām muļķībām (lai gan arÄ« starp vietÄ“jiem aÄ£enti tika vervÄ“ti lielā skaitā) – vajadzÄ“ja kādu no malas un ar degsmi. Bet tā, lai radi paliek Krievijā gadÄ«jumā, ja kas… Tā Annija nokļuva Latvijā, pa vidu darbojusies slÄ“gtā sporta klubā, mācÄ«jās šaut, skriet, nogalināt…

Annija klusām nomainÄ«ja vārdu uz Juta, lai kaut cik latviski izklausās. ŠÄdai darbÄ«bai dziļā aizsegā vajadzÄ“ja pāri, viens otru pieskatÄ«s (bija reti izņēmumi, bet tieši tāpÄ“c tie ir izņēmumi). Gatavoja viņus individuāli Rubļovkas elitārajā ciematiņā Piemaskavā. Parasti pāri gatavo vairākus gadus, bet šeit nebija nedz laika, turklāt Maigonis bija vietÄ“jais. LÄ«dz ar to integrācijas problÄ“mas daļēji atkrita.

Maigonis bija ļoti piemÄ“rots kandidāts. Lielās mÄ«lestÄ«bas nebija, bet arÄ« lielas izvÄ“les VDK toreiz nebija. BÅ«tiski bija Annijai uztaisÄ«t bÄ“rnu, dzemdÄ“t to Maskavā un atstāt pie radiem, kuriem par to labi maksā. Tagad saimnieki Maskavā zināja – pat, ja Gestapo Annai mauks nost nagus, tā turÄ“sies lÄ«dz pÄ“dÄ“jam, jo labi zina, ko VDK izdara ar nodevÄ“ju bÄ“rniem…

Ar bÄ“rnu tai bija iespÄ“ja tikties vien ārzemÄ“s, dÄ“lu veda ar citiem dokumentiem. Dažreiz viņa mÄ“dza viesoties arÄ« pie radiem Krievijā. Protams – neoficiāli. Aizbrauc uz kādu Eiropas valsti – no turienes ar Krievijas konsulāro lidmašÄ«nu uz Krieviju, atpakaļ - tādā pašÄ veidā.

Abiem tika piemeklÄ“tas attiecÄ«gas darbavietas. Maigonim – militārajā drošÄ«bas dienestā (PMD), kas vÄ“lāk pārtapa par Militārās izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienestu (MIDD). Jutai – DrošÄ«bas policijā. No pirmā acu uzmetiena kaut kā dÄ«vaini, ka DP ņem cilvÄ“kus, kas sākumā pat lāgā latviski neprot. Bet mÄ“s visi zinām gadÄ«jumu, kad Liepājas bijušais DP šefs pievienojās Osipova kaujiniekiem, bijušais Daugavpils DP šefs kandidÄ“ja no SC saraksta, bet RÄ“zeknes DP šefs dzÄ“ra un drāza maukas ar Krievijas konsulāta darbiniekiem un vietÄ“jo SC nodaļu, vÄ“l amatā bÅ«dams…

VÄ“lāk sekmÄ«gi novirzÄ«ja uz KNAB. ArÄ« pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas šiem dienestiem vajadzÄ“ja sargāt veco pie varas esošo nomenklatÅ«ru no visādiem nacionālistiem. Kā par nelaimi, arÄ« šajos dienestos salÄ«da visādi ideālisti, no kuriem vajadzÄ“ja savlaicÄ«gi tikt vaļā.

Nedz vienam, nedz otram tiešais darbs, saprotams, nav padevies, toties piešprices no Maskavas deva iespÄ“ju Maigonim ar Anniju dzÄ«vot krietni pāri lÄ«dzekļiem, kas oficiāli bija pieejami viņiem kā tiesÄ«bsargājošo iestāžu darbiniekiem. ArÄ« Annijas galvenā nodarbe bija nevis atklāt korupciju, bet apkalpot tos, kuri viņu virzÄ«juši šÄ«m amatam, apkarot tos, kuri bija šo cilvÄ“ku pretinieki. ParalÄ“li – nodot informāciju Maskavai par korumpÄ“tām amatpersonām.

GRU tādÄ“jādi ieguva labu ietekmes svaru uz šiem cilvÄ“kiem: nesadarbosies – un visi tavi nedarbi bÅ«s avÄ«zÄ“s. Notiesātu amatpersonu vairs kam piespiest grÅ«ti, tieši tāpÄ“c tiesāt vajadzÄ“ja pÄ“c iespÄ“jas mazāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0