Iesaki rakstu:

Haoss un demagoÄ£ija. Tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, vÄ“rojot patvÄ“ruma meklÄ“tāju krÄ«zi Eiropā un tās atskaņas Latvijā. Pamatotu iemeslu dēļ jautājums ir emocionāls, un kā gan tādam nebÅ«t, ja runa ir par cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bām, kā arÄ« par ļoti nopietnu izaicinājumu vienai no divām starptautiskām organizācijām, ar ko Latvija saista savas drošÄ«bas garantijas!

Un tomÄ“r. Jautājuma emocionālā daba nevar kalpot par attaisnojumu tam, lai pieņemtu lÄ“mumus, skaidri neizvÄ“rtÄ“jot to prognozÄ“jamās sekas. Tieši uz to šobrÄ«d aicina partija “VienotÄ«ba”, atsevišÄ·i mediju pārstāvji un neliela daļa sabiedriski aktÄ«vu pilsoņu, kas bez ierunām piekrÄ«t atvÄ“rt vārtus jebkuram Junkera izsapņotajam imigrantu skaitam.

Piekrist uzņemt arvien vairāk patvÄ“ruma meklÄ“tāju nozÄ«mÄ“ uzsākt spÄ“li, kas nākotnÄ“ var nozÄ«mÄ“t nenosakāma apjoma imigrāciju. IespÄ“jams, ka tas tāpat ir nenovÄ“ršams scenārijs, bet tomÄ“r pietiekami nepatÄ«kams, lai Latvijai kā valstij vajadzÄ“tu izmÄ“Ä£ināt visas iespÄ“jas aizstāvÄ“t savas intereses un pretoties.

Tā vietā sabiedrÄ«bas vairuma viedoklis un politiski mÄ“Ä£inājumi cÄ«nÄ«ties par saprātÄ«giem risinājumiem tiek pavadÄ«ti ar Ä·engām par rasismu, ksenofobiju, necilvÄ“cÄ«bu, kā arÄ« dažādiem mÄ«tiem un ietekmÄ“šanas paņēmieniem. Cik tie ir pamatoti? Daži vārdi par populārākajiem apgalvojumiem, ko izsaka imigrācijas aizstāvji.

Imigrācijas pretinieki neatbalstot solidaritāti, kas ir būtisks princips starptautiskajās attiecībās.

Vispirms jāsaprot, par kādu solidaritāti mÄ“s runājam. Nav runas par solidaritāti ar Ä«stiem bÄ“gļiem. BÄ“gļi, kuri ir nonākuši Eiropas SavienÄ«bā, ir drošÄ«bā, un viņiem nav nepieciešama papildu solidaritāte no Latvijas. Solidaritāte ir nepieciešama atsevišÄ·Äm Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m, kurām lielais imigrantu skaits var radÄ«t sociālu spriedzi un integrācijas grÅ«tÄ«bas. Solidaritāte nozÄ«mÄ“tu to, ka valstis, kurām šÄdas problÄ“mas nedraud vai ir bÅ«tiski mazākas, iespÄ“ju robežās palÄ«dz.

Vai Latvija ir šÄda valsts? Latvija pagājušajā gadsimtā ir piedzÄ«vojusi bezprecedenta mÄ“roga imigrāciju (ko apstiprina ANO bÄ“gļu aÄ£entÅ«ras dati), kā rezultātā integrācijas slogs Latvijā ir lielāks nekā jebkurā no krÄ«zes skartajām Eiropas valstÄ«m. MÄ“s varam bÅ«t solidāri citos veidos, piemÄ“ram, palÄ«dzot stiprināt administratÄ«vās spÄ“jas bÄ“gļu uzņemšanas centros krÄ«zes skartajās valstÄ«s, varam sÅ«tÄ«t skolotājus, kas mācÄ«tu bÄ“gļiem valodu, mÄ“s varam strādāt ar imigrantiem, palÄ«dzot atsijāt Ä«stus bÄ“gļus no pašlabuma meklÄ“tājiem. Bet palÄ«dzÄ“t ar masveidÄ«gu bÄ“gļu uzņemšanu nenozÄ«mÄ“tu solidaritāti, bet gan pilnÄ«gu solidaritātes principa izkropļošanu.

Latvija, stājoties Eiropas SavienÄ«bā un NATO, neformāli esot solÄ«jusi, ka ar integrāciju mÅ«su valstij problÄ“mas neesot, un tas bijis par pamatu Latvijas uzņemšanai.

Pat, ja šÄdi solÄ«jumi ir izteikti, ir taču pilnÄ«gi skaidrs, ka Krievijas ārpolitika, t.sk. “tautiešu politika” pÄ“dÄ“jos gados ir bÅ«tiski mainÄ«jusies. Tā ir agresÄ«va imperiālisma politika ar mÄ“rÄ·i maksimāli bremzÄ“t integrācijas procesu un apgrÅ«tināt nacionālas, saliedÄ“tas valsts veidošanu. Solidaritāte no Eiropas SavienÄ«bas nozÄ«mÄ“tu ne tikai šÄ«s problÄ“mas starptautisku atzÄ«šanu (tātad arÄ« Latvijas Ä«pašÄ stāvokļa atzÄ«šanu bÄ“gļu jautājumā), bet arÄ« mÄ“rÄ·tiecÄ«ga un efektÄ«va atbalsta sniegšanu Latvijas informatÄ«vās telpas stiprināšanai, vienotas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas izveidei un citiem vitāli svarÄ«giem jautājumiem.

Neuzņemt patvēruma meklētājus esot necilvēcīgi un nežēlīgi. (Fonā traģiskie skati Vidusjūrā un emocionāli bēgļu stāsti.)

Kvotu sistÄ“ma Eiropas SavienÄ«bā nemazinās upuru skaitu. Ja kaut kas var radÄ«t vÄ“l lielāku traģēdiju skaitu jÅ«rā, tad tas ir pašreiz dotais zaļais signāls cilvÄ“ku kontrabandistiem. Imigrantu uzņemšana Eiropā ne tikai nerisina problÄ“mu, bet dod iedrošinājumu vÄ“l daudz lielākam skaitam imigrantu (tai skaitā ekonomisko) riskÄ“t un šÄ·Ä“rsot jÅ«ru labāka nodrošinājuma meklÄ“jumos. Tam, ka ekonomiskie apsvÄ“rumi ir imigrantu biežākā motivācija, apliecinājumu netrÅ«kst. CilvÄ“ki reālās briesmās nemetÄ«s pārtikas pakas uz dzelzceļa sliedÄ“m un nelauzÄ«sies prom no pietiekoši turÄ«gās Ungārijas uz vÄ“l turÄ«gāko Vāciju.

250 vai 776 imigranti pat kopā ar Ä£imenÄ“m bÅ«tiski neizmainÄ«šot situāciju Latvijā. Neesot vÄ“rts šÄdā jautājumā bÅ«t ietiepÄ«giem.

Nevienā mirklÄ« ne Žans Klods Junkers, ne Angela Merkele nav pat ne mājiena formā likuši noprast, ka šis imigrantu skaits bÅ«tu galÄ«gais. Tieši pretÄ“ji. Junkera plāni paredz izveidot pastāvÄ«gu obligāto mehānismu. Pat Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai vÄ“l pirms pāris nedēļām pārliecÄ«ba par 250 kā gala skaitli bija pietiekoša, lai nepārprotami solÄ«tu, ka vairāk Latvija “brÄ«vprātÄ«gi” neuzņems vismaz piecu gadu laikā.

Nav pagājusi vÄ“l dekāde, un skaitlis pieaudzis jau par 200%. Kurš tad bÅ«s mirklis, kad Latvija cels trauksmi un teiks: mÄ“s vairāk nevaram? 1000? 5000? 50 000? Jo ilgāk Eiropas valstis mānÄ«gi cerÄ“s, ka šo dažu simtu uzņemšana bÅ«s problÄ“mas risinājums, jo dziļāka kļūs problÄ“ma un grÅ«tāk bÅ«s apstāties. Runa nav par skaitli. Par skaitli bÅ«tu runa tad, ja bÅ«tu garantijas par nemainÄ«gu imigrantu skaitu konkrÄ“tā laika periodā. LÄ«dz tam diskutÄ“t par konkrÄ“tiem cipariem ir tas pats, kas pirkt nekustamo Ä«pašumu, pieņemot, ka tā cena dokumentu noformÄ“šanas laikā vai nenosakāmā apmÄ“rā var mainÄ«ties.

Latvija esot palikusi vienīgā, kas nepiekrīt Junkeram.

Pirmkārt, pat ja tas tā bÅ«tu, Latvijai ir pietiekoši daudz iemeslu, lai pirmajai izrādÄ«tu Ä«pašu aktivitāti un zināmā mÄ“rā tādā veidā arÄ« ietekmÄ“tu citu valstu izlÄ“mÄ«bu. Protams, ka neviens nevÄ“las bÅ«t “vienÄ«gais”, bet bÅ«t “otrajam” un “trešajam” jau ir vieglāk. Otrkārt, Latvija nav viena. Pret Junkera plāniem skaidri iebilst Polija, ÄŒehija, Slovākija un citas valstis. Valsts prezidentam un premjerministram intensÄ«vi jākomunicÄ“ ar potenciālajiem sabiedrotajiem un jālemj par kopÄ«gu taktiku katrā no tālākajiem notikumu attÄ«stÄ«bas ceļiem.

Latvijas noraidošÄ pozÄ«cija radot riskus valsts drošÄ«bai.

KolektÄ«vo drošÄ«bu veicinošs apstāklis ir tas, ka, sargājot Baltiju, katra NATO dalÄ«bvalsts sargā pati sevi. KolektÄ«vās aizsardzÄ«bas sistÄ“mas saglabāšana patiesÄ«bā ir vienÄ«gais iemesls, kāpÄ“c lielvalstÄ«m ir motivācija rÅ«pÄ“ties par katra dalÄ«bnieka drošÄ«bu, nevis Latvijas pozÄ«cijai bÄ“gļu jautājumā. To, ka nav nekādu pazÄ«mju drošÄ«bas garantiju pārskatÄ«šanai, apstiprināja arÄ« Latvijas pārstāvis NATO Indulis BÄ“rziņš, savukārt “VienotÄ«bas” (!) eiroparlamentāriete Inese Vaidere paziņoja, ka Latvijas pozÄ«cijai nav saistÄ«bas arÄ« ar ES fondu atbalstu un Latvijai jāprasa Ä«pašÄ stāvokļa atzÄ«šana. Ziņas, ka bÄ“gļu jautājums varÄ“tu tikt saistÄ«ts ar fondu lÄ«dzekļu samazināšanu “nepaklausÄ«gajām” valstÄ«m, noliegušas arÄ« ES oficiālās institÅ«cijas.  Ä€rlietu ministra un citu argumenti par drošÄ«bas riskiem ir drÄ«zāk iebiedÄ“šanas taktika, ar ko tiek aizstāts saprātÄ«gu argumentu trÅ«kums.

Protams, jebkuras domstarpÄ«bas dalÄ«bvalstu starpā var radÄ«t grÅ«tÄ«bas citos jautājumos, bet neatkarÄ«gai valstij tas nevarÄ“tu kalpot par attaisnojumu vispār neaizstāvÄ“t savas nacionālās intereses tad, kad tās bÅ«tiski atšÄ·iras. Krietni lielākus drošÄ«bas apdraudÄ“jumus radÄ«t var jaunā imigrācija, kas ievÄ“rojami pasliktinās iedzÄ«votāju attieksmi pret rietumiem. No Krievijas hibrÄ«dkara taktikas viedokļa šÄds stāvoklis bÅ«tu medusmaize.

Imigrantiem Latvija bÅ«šot tikai pagaidu mÄ«tne, un pie pirmās iespÄ“jas viņi dosies uz citām Eiropas valstÄ«m.

Eiropas Komisijas oficiālā informācija par piedāvāto imigrācijas politiku paredz, ka t.s. “sekundārā izceļošana” nav pieļaujama. Ja bÄ“gļa statusa ieguvÄ“js izceļos uz kādu citu Eiropas SavienÄ«bas valsti, viņš likumÄ«gā kārtā tiks nogādāts atpakaļ Latvijā.

Latvija varÄ“šot izvÄ“lÄ“ties kristiešu bÄ“gļus vai bÄ“rnus ar Ä£imenÄ“m.

ArÄ« šis apgalvojums ir ne tikai pretÄ“js premjerministres Laimdotas Straujumas skaidrojumam, bet arÄ« pretÄ“js Junkera apgalvojumiem, ka patvÄ“ruma meklÄ“tājus nevarÄ“s šÄ·irot pÄ“c reliÄ£iskām pazÄ«mÄ“m. Pat, ja neformāli šÄdas iespÄ“jas bÅ«tu, ir bezgala naivi uzskatÄ«t, ka Latvijai kāds atvÄ“lÄ“tu izglÄ«totākos un Eiropas kultÅ«rai draudzÄ«gākos imigrantus.

Latvija integrēs patvēruma meklētājus, un viņi draudzīgi iekļausies Latvijas sabiedrībā.

Nenoliedzot, ka ir dažādi cilvÄ“ki un dažāda pieredze, Eiropas daudzu gadu piemÄ“rs liecina, ka pat bagātās valstÄ«s imigrantu integrācija rada milzÄ«gas problÄ“mas. Ä»oti bieži imigranti neievÄ“ro vietÄ“jās sabiedriskās normas, rÄ«ko grautiņus un sadursmes ar varas pārstāvjiem, atsakās strādāt algotu darbu, kā arÄ« izvÄ“las noziedzÄ«bas ceļu. To, protams, ne tuvu nevar attiecināt uz visiem, tomÄ“r nenoliedzami runa nav par izņēmumiem, bet par masveidÄ«gām tendencÄ“m. ArÄ« NBS komandieris Raimonds Grauba atzÄ«st, ka bÄ“gļu uzņemšana vairos terorisma riskus, bet “Islāma valsts” pārstāvji pat neslÄ“pj, ka bÄ“gļu plÅ«smas ir metode, kā Eiropas valstÄ«s iepludināt teroristu aÄ£entus. Latvijas gadÄ«jumā papildus Eiropas pieredzei jārÄ“Ä·inās, ka imigrantus sabiedrÄ«bas destabilizācijas nolÅ«kos var izmantot arÄ« Krievija.

Nobeiguma vietā

Būtu naivi cerēt, ka imigrantu Latvijā nebūs. Saprātīga imigrācijas politika nozīmētu, pirmkārt, izdarīt visu iespējamo, lai imigrācija Latviju skartu iespējami mazākā mērā, un, otrkārt, lai pārdomāti un mērķtiecīgi mazinātu riskus, ko rada jaunā imigrācija.

Piespiedu imigrācija bija tā padomju okupācijas izpausme, kuras sekas Latvijas iedzÄ«votāji izjÅ«t vÄ“l šodien. Eiropas SavienÄ«bu daudzi no mums redz kā pretstatu pagātnes ļaunuma impÄ“rijai. Latvijai jāizdara viss, lai šis pretstats praktiskās izpausmÄ“s nekļūtu lÄ«dzÄ«gs tam murgam, no kura ar lepnumu atbrÄ«vojāmies TrešÄs Atmodas laikā.

ArÄ« vārdu salikumam par pievienošanos PSRS reiz kabināja liekulÄ«go “brÄ«vprātÄ«gi”. Kāda starpÄ«ba, vai piespiedu kvotas nosaucam par “obligātām”, “brÄ«vprātÄ«gām” vai pat par “sajÅ«smas” kvotām. Par labāko veidu, kā Latvija var palÄ«dzÄ“t bÄ“gļu krÄ«zÄ“, jārunā tad, kad “brÄ«vprātÄ«bas” jÄ“dziens nebÅ«s jālieto pÄ“diņās un tiks ņemta vÄ“rā Latvijas reālā situācija tāda, kāda tā ir. Aicinu uz saprātÄ«gu un pārdomātu imigrācijas politiku, nevis to tuvredzÄ«bu, ko šobrÄ«d demonstrÄ“ partija “VienotÄ«ba” un tie, kas balsojumos šo politiku atbalsta.