Iesaki rakstu:

Mans stāsts ir par to dānieti, par to nepilngadÄ«go meiteni Ursulu, kura ar šausmām saredz drÄ«zu mÅ«su planÄ“tas bojāeju un ir stingri apņēmusies to nepieļaut. Ursula ir pametusi skolu, jo uzskata, ka tās zināšanas, ko viņa iegÅ«s mācoties, vairs nevienam nebÅ«s vajadzÄ«gas, tāpÄ“c ka pasaule jau bÅ«s aizgājusi bojā.

Ursula ir ieguvusi visai plašu ievÄ“rÄ«bu ar savu vÄ“stÄ«jumu. To ātri uzÄ·Ä“ra prese, un viņa ir rādÄ«ta pa televÄ«ziju gandrÄ«z vai visā pasaulÄ“, un viņu aicina uz dažādām klimata maiņas un ekoloÄ£ijas konferencÄ“m. Uz tām konferencÄ“m viņa dodas mazā buru laiviņā pāri okeāniem, riskÄ“ ar savu dzÄ«vÄ«bu un cieš jÅ«rasslimÄ«bas, lai nelidotu ar lidmašÄ«nām, kuras piesārņo debesis, lai gan debesis tāpat ir sarÅ«totas un sašvÄ«kātas ar pasažieru un kravas lidmašÄ«nām.

Man gan neliekas, ka viņas laivas brauciena dēļ bÅ«tu atcelts kaut viens lidojums. Tas efekts no viņas atteikšanās lidot apmÄ“ram bÅ«tu lÄ«dzÄ«gs tam, ka mÄ“s paņemtu vienu baltās smilts graudiņu Vecāķos vai Kauguros, ieliktu to sterilā mÄ“Ä£enÄ“ un tad ar atomzemÅ«deni vestu to apkārt pasaulei, lai uzpeldÄ“tu virs Å«dens un iekaisÄ«tu šo smilšu graudiņu Indijas okeāna vidÅ«, - vai jÅ«s sekojat manai domai?

Ursulas māte apgalvo, ka meitiņa vÄ“l nav mācÄ“jusi runāt, bet pilnÄ«gi atslÄ“gusies no ārpasaules tajās reizÄ“s, kad pa televÄ«ziju rādÄ«ti vulkānu izvirdumi, zemestrÄ«ces, Bangladešas plÅ«di, Bermudas trÄ«sstÅ«ris, viesuļvÄ“tras, nebeidzamie sausuma periodi un bads Ä€frikā un kad deg mūžameži un ledus izkÅ«st GrenlandÄ“ un Aļaskā.

MÄ“s to Ursulas noslieci varÄ“tu salÄ«dzināt ar putnÄ“nu, kurš, izkrÄ«tot no ligzdas, bez apmācÄ«bām spÄ“j lidot, ar arsonistu [dedzinātāju] vai seksuālo maniaku, ar tiem, kuri ar to ir piedzimuši un nespÄ“j tam pretoties, skalas pretÄ“jā pusÄ“ bÅ«tu Mocarts, Bahs, Einšteins, Hitlers [Hitlers manuskriptā ir vÄ“lāk nostrÄ«pots], Vijons, Pikaso, Kurosava un slavenais čehs EmÄ«ls Zatopeks.

Kopš Ursula pameta skolu, viņas dzÄ«ve ir neatgriezeniski pārvÄ“rtusies. Viņa ir ļoti aizņemta, ceļojot no viena pasākuma uz otru. Viņa ir ļoti nogurusi. Kad meitene atgriežas mājās, ejot cauri pagalmam, kur citi bÄ“rni lÄ“kā klases un aicina viņu piedalÄ«ties, Ursula parasti atbild: „Paldies, kādu citu reizi!”

Viņa ir laimÄ«ga atvÄ“rt savas istabas durvis, uzvilkt čības, dabÅ«t no ledusskapja dubultporciju viskija ar sodu, ieslÄ«gt klubkrÄ“slā un pārdomāt savas gaitas. Kad viņa iedzer kārtÄ«gu malku, tad viņai jādomā par to publiku, kura nāk uz viņas priekšlasÄ«jumiem. Viņa ļoti labi zina, ka tie nāk tikai ziņkārÄ«bas dēļ paskatÄ«ties uz mazu meiteni, kura kļuvusi slavena.

„Ak, Kungs!” viņa iesaucas. „Viņi paši piemÄ“slo zemi un jÅ«ru ar plastika drazām, viņi dedzina kÅ«lu, tiem patiesÄ«bā nospļauties! Viņi izveido pilsÄ“tās nejÄ“dzÄ«gus sastrÄ“gumus ar savām lielajām mašÄ«nām, kurās sēž tikai viens vienÄ«gs cilvÄ“ks. Es zinu, ka mÄ“s virzāmies uz galu un tas nav manos spÄ“kos to novÄ“rst! MaucÄ«ba! ”

Viņa izdzer glāzi. Paskatās spogulÄ«, nopÅ«šas un domā, vai viņa varÄ“s vÄ“l izvilkt divus gadus lÄ«dz plastiskai operācijai, lai saglabātu savu bÄ“rnišÄ·Ä«go seju. Pāri Ursulas sejai norit asara.

Pārpublicēts no Facebook.